ATSAUCĒ IETVERT:
Frakciju viedokļi. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 1.04.2004., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86367
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Frakciju viedokļi
Pēc 2004.gada 24. un
25.marta sēdes Latvijas radio tiešajā
raidījumā
V.Ģīlis
(Tautas partijas frakcija):
(Tautas partijas frakcija):
Mūsu partija uzskata, ka šīs
dienas svarīgākais notikums bija jaunā veselības ministra
R.Muciņa apstiprināšana amatā. Pirms plenārsēdes notika
koalīcijas partiju pilnsapulce, kur deputātiem bija iespēja
uzdot jautājumus, saņemt atbildes un formulēt arī savu
viedokli. Mūsu attieksme pret jauno ministru ir pozitīva, jo
šīs tikšanās laikā R.Muciņš parādīja labu situācijas
izpratni. Piedāvāto plānu reformas turpināšanai mūsu partija
akceptē. Būtiskākais šajā plānā ir ļaut jebkuram no mums
justies kā pārliecinātam pacientam. Tātad sistēmas
nostiprināšana balstītos uz trīs “pamatvaļiem” – uz
kadriem, uz iestādēm, kuras šo palīdzību sniedz, un uz
finansējumu. Daudzas lietas ir jādara pakāpeniski, piemēram,
atsevišķu programmu sagatavošana un kadru nodrošinājums. Nav
noslēpums, ka laukos trūkst jaunu, sagatavotu ārstu. Mēs ļoti
atbalstām vienu no jaunā ministra idejām, proti, kadru
nodrošinājumu varētu panākt, jaunajiem speciālistiem sniedzot
palīdzību studiju kredītu dzēšanā kā agrāk, kad bija jauno
speciālistu obligātā sadale. Šajā gadījumā padarīt to nevis
kā obligātu sadali, bet gan kā materiālo ieinteresētību.
Cilvēki nostrādātu zināmus gadus un tad varētu saņemt
attiecīgās studiju kredīta maksas kompensāciju. Kadri nozīmē
arī mēģinājumu atjaunot galveno speciālistu institūciju, kur
par katru nozari būtu atbildīgi konkrēti cilvēki, kuri šo
sistēmu palīdzētu sakārtot arī visā valsts teritorijā.
Ja runājam par iestādēm – ļoti būtiska lieta ir šī darbības plāna realizācija, kā arī finansējuma programma investīciju veidā.
Arī finansēm ir nepieciešams racionāls esošo līdzekļu izlietojums, valdības deklarācijā ir minēts, ka vienmērīgs līdzekļu pieaugums
Ja runājam par iestādēm – ļoti būtiska lieta ir šī darbības plāna realizācija, kā arī finansējuma programma investīciju veidā.
Arī finansēm ir nepieciešams racionāls esošo līdzekļu izlietojums, valdības deklarācijā ir minēts, ka vienmērīgs līdzekļu pieaugums
ir ne mazāks kā 10, 15%
gadā.
Ļoti nepieciešamas tādas ne pārāk populāras lietas kā pakalpojumu groza izmaiņas. Skaidrs, ka veselības ministrs viens šīs izmaiņas nespēs izdarīt. Šobrīd R.Muciņš bauda pilnīgu koalīcijas partneru uzticību, un es ceru, ka mums izdosies viņam palīdzēt veikt arī reālas reformas.
Ļoti nepieciešamas tādas ne pārāk populāras lietas kā pakalpojumu groza izmaiņas. Skaidrs, ka veselības ministrs viens šīs izmaiņas nespēs izdarīt. Šobrīd R.Muciņš bauda pilnīgu koalīcijas partneru uzticību, un es ceru, ka mums izdosies viņam palīdzēt veikt arī reālas reformas.
V.Buzajevs
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija”):
(politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā frakcija”):
Vakar un šodien Saeimas
vairākums steidzamā kārtībā atbalstīja lēmumu par melniem
agresijas spārniem virs Latvijas zemes. Tiem spārniem, no
kuriem visās nesenajās NATO un ASV militārajās avantūrās
krita bumbas uz serbu bērniem, afgāņu sirmgalvjiem un Irākas
sievietēm.
Tālāk mūsu suverenitāte būs atkarīga no NATO ierēdņu varas un gribas, un te būtiski pieaugs starptautiskā terorisma draudi.
Par šā pašnāvīgā lēmuma un citu līdzīgu lēmumu ekonomiskajiem aspektiem. Latvija iet uz NATO un Eiropas Savienību, bet valstī kļūst arvien asāks dažādu produktu deficīts. Latvijas cilvēki steidzami izpirka sāli no veikaliem, stāv rindās pēc etiķa, cukura un miltiem. Visi vecie cilvēki atceras, ka šāda paniska histērija ož pēc nepatīkamiem ārējiem draudiem, tajā pašā laikā terorisma draudiem.
Bet ir arī laba informācija. Vakar vakarā Saeima saņēma Valsts prezidentes vēstuli ar informāciju, ka Valsts prezidente nosūtīja atpakaļ 18.marta Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””, faktiski par nepilsoņu statusu, otrreizējai caurlūkošanai. Viņai bija pamats to izdarīt. Valsts prezidente uzskata, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs. Un tieši saskaņā ar to PCTVL frakcija balsoja pret likumprojektu visos četros lasījumos.
Un tomēr beidzot saņēma Valsts prezidentes atbalstu. Saskaņā ar šo konkrēto prezidentes rīcību, PCTVL frakcija uzskata, ka mums tomēr ir atsevišķas tiesiskas valsts pazīmes ar pilnu prettiesisku un bezatbildīgu Saeimas vairākumu.
Tālāk mūsu suverenitāte būs atkarīga no NATO ierēdņu varas un gribas, un te būtiski pieaugs starptautiskā terorisma draudi.
Par šā pašnāvīgā lēmuma un citu līdzīgu lēmumu ekonomiskajiem aspektiem. Latvija iet uz NATO un Eiropas Savienību, bet valstī kļūst arvien asāks dažādu produktu deficīts. Latvijas cilvēki steidzami izpirka sāli no veikaliem, stāv rindās pēc etiķa, cukura un miltiem. Visi vecie cilvēki atceras, ka šāda paniska histērija ož pēc nepatīkamiem ārējiem draudiem, tajā pašā laikā terorisma draudiem.
Bet ir arī laba informācija. Vakar vakarā Saeima saņēma Valsts prezidentes vēstuli ar informāciju, ka Valsts prezidente nosūtīja atpakaļ 18.marta Saeimā pieņemto likumu “Grozījumi likumā “Par to bijušo PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības””, faktiski par nepilsoņu statusu, otrreizējai caurlūkošanai. Viņai bija pamats to izdarīt. Valsts prezidente uzskata, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstīs. Un tieši saskaņā ar to PCTVL frakcija balsoja pret likumprojektu visos četros lasījumos.
Un tomēr beidzot saņēma Valsts prezidentes atbalstu. Saskaņā ar šo konkrēto prezidentes rīcību, PCTVL frakcija uzskata, ka mums tomēr ir atsevišķas tiesiskas valsts pazīmes ar pilnu prettiesisku un bezatbildīgu Saeimas vairākumu.
I.Druviete
(frakcija “Jaunais laiks”):
(frakcija “Jaunais laiks”):
Šī diena –
25.marts – mums paiet komunistiskā genocīda upuru
piemiņas zīmē. Un visi frakcijas “Jaunais laiks” deputāti
pašlaik jau pulcējas pie Okupācijas muzeja, lai dotos gājienā
uz Brīvības pieminekli.
Mēs turpinām darbu pie deklarācijas, kas nosodītu komunistiskā genocīda noziegumus gan mūsu parlamentā, gan arī Eiropas Parlamentā. Un cerēsim, ka šis darbs būs sekmīgs.
Mēs apsveicam NATO gaisa spēku patrulēšanu Latvijas gaisa telpā un izsakām pateicību līdzšinējam aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par to, ka esam novērsuši draudus pagātnes vēlreizējai atnākšanai mūsu teritorijā.
Šajā nedēļā mūs uzmanīgus ir darījušas ne tikai iespējamās pārmaiņas Latvijas valodas, izglītības un pilsonības politikā, bet arī norises Izglītības un zinātnes ministrijā. Es īpaši aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību divām norisēm: Ķeizarmeža privatizācijas jautājumam un notikumiem ap Sociālo tehnoloģiju augstskolu.
Jaunais ministrs ir pieļāvis mierizlīgumu ar SIA “Ķeizarmežs” ministrijas prasībā par Saulesdārza teritorijas nomas maksas parāda piedziņu. Mūsuprāt, nevar būt ne runas par mierizlīgumu, ja privāts uzņēmums divus gadus nav maksājis nomas maksu par sabiedrības īpašumu un vilcina jauna nomas līguma slēgšanu.
Mūsuprāt, augstākās izglītības kvalitāte ir ļoti svarīgs jautājums, un tāpēc nebūtu pieļaujama nelicencētu un nelikumīgu programmu darbība. Līdz ar to arī iepriekšējā ministra darbības laikā Sociālo tehnoloģiju augstskolai atņemtās licences atjaunošana, it īpaši formulējumā “panākot vienošanos ar Izglītības ministrijas amatpersonām”. Par licences atņemšanu lēma speciāla licencēšanas komisija. Tātad acīmredzot šis pusotra gada darbs, cenšoties nodrošināt izglītības kvalitāti, ir veltīgs. Un mēs izsakām bažas, ka tas var kalpot par signālu arī pārējām augstskolām droši pieļaut nelikumības programmu licencēšanā.
Mēs turpinām darbu pie deklarācijas, kas nosodītu komunistiskā genocīda noziegumus gan mūsu parlamentā, gan arī Eiropas Parlamentā. Un cerēsim, ka šis darbs būs sekmīgs.
Mēs apsveicam NATO gaisa spēku patrulēšanu Latvijas gaisa telpā un izsakām pateicību līdzšinējam aizsardzības ministram Ģirtam Valdim Kristovskim par to, ka esam novērsuši draudus pagātnes vēlreizējai atnākšanai mūsu teritorijā.
Šajā nedēļā mūs uzmanīgus ir darījušas ne tikai iespējamās pārmaiņas Latvijas valodas, izglītības un pilsonības politikā, bet arī norises Izglītības un zinātnes ministrijā. Es īpaši aicinātu sabiedrību pievērst uzmanību divām norisēm: Ķeizarmeža privatizācijas jautājumam un notikumiem ap Sociālo tehnoloģiju augstskolu.
Jaunais ministrs ir pieļāvis mierizlīgumu ar SIA “Ķeizarmežs” ministrijas prasībā par Saulesdārza teritorijas nomas maksas parāda piedziņu. Mūsuprāt, nevar būt ne runas par mierizlīgumu, ja privāts uzņēmums divus gadus nav maksājis nomas maksu par sabiedrības īpašumu un vilcina jauna nomas līguma slēgšanu.
Mūsuprāt, augstākās izglītības kvalitāte ir ļoti svarīgs jautājums, un tāpēc nebūtu pieļaujama nelicencētu un nelikumīgu programmu darbība. Līdz ar to arī iepriekšējā ministra darbības laikā Sociālo tehnoloģiju augstskolai atņemtās licences atjaunošana, it īpaši formulējumā “panākot vienošanos ar Izglītības ministrijas amatpersonām”. Par licences atņemšanu lēma speciāla licencēšanas komisija. Tātad acīmredzot šis pusotra gada darbs, cenšoties nodrošināt izglītības kvalitāti, ir veltīgs. Un mēs izsakām bažas, ka tas var kalpot par signālu arī pārējām augstskolām droši pieļaut nelikumības programmu licencēšanā.
P.Simsons
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):
Šo divu dienu Saeimas darbs
rāda, ka mēs varam ļoti raiti, ļoti veikli atrisināt drusku
iekavētus jautājumus, un šeit nav problēmas, ka šos
likumprojektus ir ierosinājusi iepriekšējā valdība. Tas
liecina tikai par to, ka saprātīgi jautājumu risinājumi ir
iespējami lielā vienprātībā un sadarbībā arī ar šī laika
valdību.
Es gribētu nomierināt mūsu sakarsušos prātus, ka NATO lidmašīnu parādīšanās virs Latvijas nekādā veidā neiespaidos sāls cenas vai miltu daudzumu veikalos. Nav pamata mums pēc agrāko gadu pieredzes, ka, tuvojoties kādām nezināmām lietām, iekrāt sāli, cukuru, tēju un citas lietas.
Šodien mēs sēdi sākām ar klusuma brīdi, jo, kā jūs zināt, ir 55.gadadiena kopš 25.marta melnās nakts. Un šķiet, ka ar to mēs esam vienisprātis šajā jautājumā – neatkarīgi no partiju izšķirības. Citos gadījumos, citos balsojumos par citiem jautājumiem, kas skar politrepresēto un komunisma upuru problēmas, mēs neesam tik vienprātīgi, un bieži vien netiek gūts vairākuma atbalsts. Galvenais sasniegums šai Saeimai ir tas, ka pirmo reizi Latvijas likumdevējs ir pasludinājis par noziedzīgu komunistisko un nacistisko ideoloģiju, līdz ar to arī visas tās sekas un varmācības, kuras tika balstītas uz šīs ideoloģijas pamata.
Es aicinu mūsu draugus, piekritējus un domubiedrus pulcēties pulksten 13 pie Brīvības pieminekļa komunisma upuru piemiņas brīdī.
Es gribētu nomierināt mūsu sakarsušos prātus, ka NATO lidmašīnu parādīšanās virs Latvijas nekādā veidā neiespaidos sāls cenas vai miltu daudzumu veikalos. Nav pamata mums pēc agrāko gadu pieredzes, ka, tuvojoties kādām nezināmām lietām, iekrāt sāli, cukuru, tēju un citas lietas.
Šodien mēs sēdi sākām ar klusuma brīdi, jo, kā jūs zināt, ir 55.gadadiena kopš 25.marta melnās nakts. Un šķiet, ka ar to mēs esam vienisprātis šajā jautājumā – neatkarīgi no partiju izšķirības. Citos gadījumos, citos balsojumos par citiem jautājumiem, kas skar politrepresēto un komunisma upuru problēmas, mēs neesam tik vienprātīgi, un bieži vien netiek gūts vairākuma atbalsts. Galvenais sasniegums šai Saeimai ir tas, ka pirmo reizi Latvijas likumdevējs ir pasludinājis par noziedzīgu komunistisko un nacistisko ideoloģiju, līdz ar to arī visas tās sekas un varmācības, kuras tika balstītas uz šīs ideoloģijas pamata.
Es aicinu mūsu draugus, piekritējus un domubiedrus pulcēties pulksten 13 pie Brīvības pieminekļa komunisma upuru piemiņas brīdī.
Ģ.V.Kristovskis
(apvienības “Tēvzemei un
Brīvībai”/LNNK frakcija):
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK
aizvadītajos politiskās darbības gados rūpes par mūsu tautas
nākotni un pastāvēšanu un cīņa pret komunistiskā genocīda
sekām ir bijis viens no vadošajiem mērķiem. Gribu teikt, ka
šī diena tāpēc ir īpaša, jo mēs varam pieminēt, izteikt
līdzjūtību tiem cilvēkiem, kuriem nācās pieminēt komunistisko
genocīdu 25.martā pirms nu jau vairāk nekā 50 gadiem.
Tikko dzirdējām vienu no Saeimas deputāta Buzajeva teiksmām par mestajām bumbām virs Belgradas no NATO lidmašīnām. Es gribu teikt, ka šīs bumbas tika mestas tāpēc, lai novērstu genocīdu arī pret tautām, kuras dzīvoja bijušajā Dienvidslāvijā, kur tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku tika nogalināti un viņu tiesības netika respektētas. Un tieši tāpēc NATO bija jāiejaucas un bija jānovērš šīs asinsizliešanas, kas notika bijušās Dienvidslāvijas teritorijās.
To cilvēku, gribu teikt, kaitnieciskās runas, ka NATO patrulēšana Latvijas gaisa telpā ir kaut kas līdzīgs vai Latvijas suverenitātes apdraudējums, ir vienkārši nekrietna situācijas sagrozīšana.
Skaidrs ir tas, ka patrulēšana Latvijas gaisa telpā ir liels sasniegums. Tas ir ilgu, garu gadu darba rezultāts. Un jāsaka, ka tieši es personīgi ļoti daudz no sava laika un politiskās aktivitātes starptautiskajā arēnā veltīju, lai beidzot mūsu gaisa telpas suverenitāte tiktu ievērota. Kā arī, lai NATO varētu šos jautājumus mums šeit palīdzēt kārtot un uzturēt drošību mūsu valstī.
Taču šodien jāsaka – man varbūt ir skumji par to, ka šie jautājumi Saeimas sēdes darba kārtībā tika kārtoti diezgan nekorekti no juridiskā viedokļa. Varbūt pat netika realizēti tie mērķi, ko pati Aizsardzības ministrija, pamatojot savu steidzamību “Grozījumos Latvijas Republikas valsts robežas likumā” un “Grozījumos Nacionālo bruņoto spēku likumā”, bija likusi priekšā. Tur bija likts priekšā, ka ir nepieciešama steidzamība tāpēc, lai nodrošinātu gaisa telpas patrulēšanu. Taču grozījumu saturs, kā mēs redzam Nacionālo bruņoto spēku likumā, bija pavisam cits pēc savas būtības.
Es biju iesniedzis priekšlikumus, kādā veidā precīzi regulēt jautājumus par gaisa telpas un Latvijas suverenitātes nodrošināšanu.
Tikko dzirdējām vienu no Saeimas deputāta Buzajeva teiksmām par mestajām bumbām virs Belgradas no NATO lidmašīnām. Es gribu teikt, ka šīs bumbas tika mestas tāpēc, lai novērstu genocīdu arī pret tautām, kuras dzīvoja bijušajā Dienvidslāvijā, kur tūkstošiem un tūkstošiem cilvēku tika nogalināti un viņu tiesības netika respektētas. Un tieši tāpēc NATO bija jāiejaucas un bija jānovērš šīs asinsizliešanas, kas notika bijušās Dienvidslāvijas teritorijās.
To cilvēku, gribu teikt, kaitnieciskās runas, ka NATO patrulēšana Latvijas gaisa telpā ir kaut kas līdzīgs vai Latvijas suverenitātes apdraudējums, ir vienkārši nekrietna situācijas sagrozīšana.
Skaidrs ir tas, ka patrulēšana Latvijas gaisa telpā ir liels sasniegums. Tas ir ilgu, garu gadu darba rezultāts. Un jāsaka, ka tieši es personīgi ļoti daudz no sava laika un politiskās aktivitātes starptautiskajā arēnā veltīju, lai beidzot mūsu gaisa telpas suverenitāte tiktu ievērota. Kā arī, lai NATO varētu šos jautājumus mums šeit palīdzēt kārtot un uzturēt drošību mūsu valstī.
Taču šodien jāsaka – man varbūt ir skumji par to, ka šie jautājumi Saeimas sēdes darba kārtībā tika kārtoti diezgan nekorekti no juridiskā viedokļa. Varbūt pat netika realizēti tie mērķi, ko pati Aizsardzības ministrija, pamatojot savu steidzamību “Grozījumos Latvijas Republikas valsts robežas likumā” un “Grozījumos Nacionālo bruņoto spēku likumā”, bija likusi priekšā. Tur bija likts priekšā, ka ir nepieciešama steidzamība tāpēc, lai nodrošinātu gaisa telpas patrulēšanu. Taču grozījumu saturs, kā mēs redzam Nacionālo bruņoto spēku likumā, bija pavisam cits pēc savas būtības.
Es biju iesniedzis priekšlikumus, kādā veidā precīzi regulēt jautājumus par gaisa telpas un Latvijas suverenitātes nodrošināšanu.
Diemžēl jāsaka, ka politiskie
motīvi šajā brīdī bija noteicošie, un nebija dotas iespējas
lemt korekti, kvalitatīvi tieši no likumdevēju viedokļa, kā
tas nepieciešams.
M.Bekasovs
(Latvijas Sociālistiskās
partijas frakcija):
Latvijas Saeima šajā
plenārsēdē pieņēma steidzamības kārtā divus svarīgus likuma
grozījumus.
Pirmais ir Latvijas Republikas Valsts robežas likums, kur 21.2 pantā ir paredzēts, lai nodrošinātu Latvijas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai ir tiesības veikt gaisa telpas kontroli un apsardzību. Mēs zinām, ka šā gada 29.martā ir paredzēta Latvijas pievienošanās NATO. Līdz ar pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam ir pilntiesīga dalība aliansē. Latvija iegūst drošības garantijas, ko sniedz NATO kolektīvās aizsardzības un drošības sistēma, kā arī uzņemas sniegt palīdzību saviem sabiedrotajiem, kā pakļaut militārajam apdraudējumam. Uz Latviju būs attiecināms Ziemeļatlantijas līguma 5.pants, saskaņā ar kuru uzbrukums vienai vai vairākām līguma valstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Un tādēļ dalībvalstis apņemas sniegt palīdzību un veikt pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem.
Izskatot bruņotu spēku pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību, līdz ar to Latvijai ir jānodrošina apstākļi un jāsakārto likumdošana, lai nepieciešamības gadījumā tā spētu gan uzņemt NATO palīdzību, gan pašiem sniegt to.
Uzaicināto valsts gaisa telpu patrulēšanu plānots uzskatīt līdz ar valsts pilnu dalību NATO 2000.gada 2.aprīlī. Līdz ar to Latvijai ir jāveic juridiskas sistēmas saskaņošana un jāsaskaņo sava nacionālā likumdošana ar NATO prasībām.
Otrais grozījums ir Nacionālo bruņoto spēku likums, kur 13.panta 2.apakšpunktā ir rakstīts: “Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) saistīto uzdevumu izpildi, Valsts prezidents, ņemot vērā normatīvajos aktos, kas reglamentē Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un komplektēšanu, noteikto Saeimas kompetenci, var deleģēt vadību NATO militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanu.” Faktiski tā ir pretruna, ka Valsts prezidentam nav tādu tiesību saskaņā ar mūsu Satversmi. Tajā skaitā Latvija juridiski un praktiski zaudē savu neatkarību un brīvību.
Tā kā Latvijai pašlaik nav vajadzīgo lidmašīnu, lai saviem spēkiem nodrošinātu patrulēšanu mūsu gaisa telpās, šīs svarīgās valsts aizsardzības funkcijas ir tiesiska pildīt NATO. Mēs domājam, ka Latvija nav tik bagāta valsts, ka varētu tērēt vairāk nekā 6 miljonus latu tikai par gaisa telpas patrulēšanu.
Pirmais ir Latvijas Republikas Valsts robežas likums, kur 21.2 pantā ir paredzēts, lai nodrošinātu Latvijas gaisa telpas suverenitāti un neaizskaramību, Ziemeļatlantijas līguma organizācijai ir tiesības veikt gaisa telpas kontroli un apsardzību. Mēs zinām, ka šā gada 29.martā ir paredzēta Latvijas pievienošanās NATO. Līdz ar pievienošanos Ziemeļatlantijas līgumam ir pilntiesīga dalība aliansē. Latvija iegūst drošības garantijas, ko sniedz NATO kolektīvās aizsardzības un drošības sistēma, kā arī uzņemas sniegt palīdzību saviem sabiedrotajiem, kā pakļaut militārajam apdraudējumam. Uz Latviju būs attiecināms Ziemeļatlantijas līguma 5.pants, saskaņā ar kuru uzbrukums vienai vai vairākām līguma valstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām dalībvalstīm. Un tādēļ dalībvalstis apņemas sniegt palīdzību un veikt pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem.
Izskatot bruņotu spēku pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību, līdz ar to Latvijai ir jānodrošina apstākļi un jāsakārto likumdošana, lai nepieciešamības gadījumā tā spētu gan uzņemt NATO palīdzību, gan pašiem sniegt to.
Uzaicināto valsts gaisa telpu patrulēšanu plānots uzskatīt līdz ar valsts pilnu dalību NATO 2000.gada 2.aprīlī. Līdz ar to Latvijai ir jāveic juridiskas sistēmas saskaņošana un jāsaskaņo sava nacionālā likumdošana ar NATO prasībām.
Otrais grozījums ir Nacionālo bruņoto spēku likums, kur 13.panta 2.apakšpunktā ir rakstīts: “Lai nodrošinātu ar dalību Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (NATO) saistīto uzdevumu izpildi, Valsts prezidents, ņemot vērā normatīvajos aktos, kas reglamentē Nacionālo bruņoto spēku vadības sistēmu un komplektēšanu, noteikto Saeimas kompetenci, var deleģēt vadību NATO militārajai vadībai atsevišķu Nacionālo bruņoto spēku vienību vadīšanu.” Faktiski tā ir pretruna, ka Valsts prezidentam nav tādu tiesību saskaņā ar mūsu Satversmi. Tajā skaitā Latvija juridiski un praktiski zaudē savu neatkarību un brīvību.
Tā kā Latvijai pašlaik nav vajadzīgo lidmašīnu, lai saviem spēkiem nodrošinātu patrulēšanu mūsu gaisa telpās, šīs svarīgās valsts aizsardzības funkcijas ir tiesiska pildīt NATO. Mēs domājam, ka Latvija nav tik bagāta valsts, ka varētu tērēt vairāk nekā 6 miljonus latu tikai par gaisa telpas patrulēšanu.
A.Brigmanis
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):
Pirmais jautājums, kam šodien
jau kolēģi pieskārās, ir jaunais veselības ministrs. Faktiski
Zaļo un Zemnieku savienība vairāk vai mazāk būs saistīta
turpmāk ar šo sfēru, jo šis ministrs pēc idejas nāk, virzīts
no mūsu puses. Visi koalīcijas partneri viņu ir atbalstījuši.
Un ko gribas teikt par tādu pozitīvo ziņu? Faktiski šis
ministrs, es domāju, būs tas cilvēks, kas īstenos un
aizstāvēs gan ārstu, gan medmāsu intereses, gan aizstāvēs un
īstenos pacientu, tātad arī visu mūsu intereses. Varbūt viņš
pēc izglītības ir jurists, bet ar lielu praksi tieši
medicīnas jomā. Neraugoties uz to, ka viņš ir gados jauns
cilvēks, es domāju, ka tā ir pozitīva lieta, ka cilvēks ir
enerģijas pilns un ar vēlmi sakārtot šo sfēru. Jāsaka, ka
pozitīvas iezīmes ir tajā, ka atšķirībā no iepriekšējiem
ministriem viņš neiestājas par to, lai būtu šīs lauku
slimnīciņas. Viņš iestājas par to, lai tiktu rasts risinājums
šim konfliktam, kas ir starp ģimenes ārstiem. Viņš ir tas
cilvēks, kas vairāk vai mazāk būs pieejams sabiedrībā, un es
ceru, ka būs visur gaidīts cilvēks jebkurā pagastā, jebkurā
pilsētā.
Otrs jautājumu loks, par ko gribētu runāt, ir par to, ka pašreiz ļoti strauji tiek pieņemta virkne likumprojektu, kas skar Eiropas Savienību. Mums ir pilnīga pārliecība, ka līdz 1.maijam ir tās likumdošanas normas, kas skar mūsu lauksaimniecības jomu, un ka tās tiks pieņemtas. Un mums arī nebūs nekādu šķēršļu, lai mēs varētu virzīt savu eksportu uz Eiropas Savienību.
Trešā ziņa, proti, ir tāda, ka mēs, vienojoties ar lauku organizācijas sadarbības padomi, esam izstrādājuši mehānismu, lai zemnieki šī pavasara sējā jau laikus varētu saņemt līdzekļus. Pašreiz šis mehānisms atrodas apstiprināšanā, tātad valdībā, Ministru kabinetā. Doma, ka maksājumi būs tieši par hektāriem. Būs arī summas, kas ir paredzētas zemes uzlabošanai un kredītu procentu dzēšanai. Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar koalīcijas partneriem – Tautas partiju un Pirmo partiju – ir par to, lai zemnieki šajā pavasara sējas laikā netiktu atstāti bez uzmanības.
Otrs jautājumu loks, par ko gribētu runāt, ir par to, ka pašreiz ļoti strauji tiek pieņemta virkne likumprojektu, kas skar Eiropas Savienību. Mums ir pilnīga pārliecība, ka līdz 1.maijam ir tās likumdošanas normas, kas skar mūsu lauksaimniecības jomu, un ka tās tiks pieņemtas. Un mums arī nebūs nekādu šķēršļu, lai mēs varētu virzīt savu eksportu uz Eiropas Savienību.
Trešā ziņa, proti, ir tāda, ka mēs, vienojoties ar lauku organizācijas sadarbības padomi, esam izstrādājuši mehānismu, lai zemnieki šī pavasara sējā jau laikus varētu saņemt līdzekļus. Pašreiz šis mehānisms atrodas apstiprināšanā, tātad valdībā, Ministru kabinetā. Doma, ka maksājumi būs tieši par hektāriem. Būs arī summas, kas ir paredzētas zemes uzlabošanai un kredītu procentu dzēšanai. Zaļo un Zemnieku savienība kopā ar koalīcijas partneriem – Tautas partiju un Pirmo partiju – ir par to, lai zemnieki šajā pavasara sējas laikā netiktu atstāti bez uzmanības.
V.Agešins
(Tautas saskaņas partijas frakcija):
(Tautas saskaņas partijas frakcija):
Tautas saskaņas partija
atzinīgi vērtē, ka Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga
nosūtījusi Saeimai otrreizējai caurlūkošanai “Grozījumus
likumā “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav
Latvijas vai citas valsts pilsonības””.
Grozījumi ir juridiski nekorekti un paredz, ka Latvijas nepilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo citā valstī un ir saņēmuši šīs valsts pastāvīgās uzturēšanās atļauju, jāatsakās no nepilsoņa statusa. Prezidente uzskata, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī. Viņa norāda, ka šādas atļaujas saņemšana negarantē personai nekādu ar konkrētas ārvalsts pilsonību vai pavalstniecību saistītu statusu. Turklāt, attiecinot šādu nepilsoņa statusa atņemšanas priekšnoteikumu uz personām, kuras pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir saņēmušas pirms grozījumu pieņemšanas. Saeima, pēc prezidentes domām, ir pārkāpusi tiesiskas paļāvības principu, jo personas, saņemot minēto atļauju, nav rēķinājušās un nevarēja paredzēt, ka šāda darbība jeb atļaujas saņemšana var kļūt par pamatu nepilsoņa statusa atņemšanai.
“Uzskatu, ka nepilsoņi līdz šim, izšķiroties saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ārvalstīs, ir paļāvušies uz to, ka nepilsoņu statusa tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties,” uzsvēra Vaira Vīķe–Freiberga.
Atgādināšu tikai, ka neizsludināt likuma grozījumus prezidenti aicināja Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti. Lēmumu prezidente pieņēmusi, uzklausot Valsts cilvēktiesību biroju, Tieslietu ministrijas, Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines viedokli, kā arī Tautas saskaņas partijas deputātus.
Mums taču visiem jādzīvo kopā, nevis blakus.
Grozījumi ir juridiski nekorekti un paredz, ka Latvijas nepilsoņiem, kuri pastāvīgi dzīvo citā valstī un ir saņēmuši šīs valsts pastāvīgās uzturēšanās atļauju, jāatsakās no nepilsoņa statusa. Prezidente uzskata, ka ir nepamatoti un nesamērīgi atņemt personai nepilsoņa statusu tikai tāpēc, ka tā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju ārvalstī. Viņa norāda, ka šādas atļaujas saņemšana negarantē personai nekādu ar konkrētas ārvalsts pilsonību vai pavalstniecību saistītu statusu. Turklāt, attiecinot šādu nepilsoņa statusa atņemšanas priekšnoteikumu uz personām, kuras pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ir saņēmušas pirms grozījumu pieņemšanas. Saeima, pēc prezidentes domām, ir pārkāpusi tiesiskas paļāvības principu, jo personas, saņemot minēto atļauju, nav rēķinājušās un nevarēja paredzēt, ka šāda darbība jeb atļaujas saņemšana var kļūt par pamatu nepilsoņa statusa atņemšanai.
“Uzskatu, ka nepilsoņi līdz šim, izšķiroties saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas ārvalstīs, ir paļāvušies uz to, ka nepilsoņu statusa tiesiskais regulējums pēc savas būtības ir pietiekami noteikts un nemainīgs, lai tam varētu uzticēties,” uzsvēra Vaira Vīķe–Freiberga.
Atgādināšu tikai, ka neizsludināt likuma grozījumus prezidenti aicināja Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas deputāti. Lēmumu prezidente pieņēmusi, uzklausot Valsts cilvēktiesību biroju, Tieslietu ministrijas, Ministru kabineta pārstāves starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Ingas Reines viedokli, kā arī Tautas saskaņas partijas deputātus.
Mums taču visiem jādzīvo kopā, nevis blakus.
Saeimas preses dienests