Par Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas ziņotāju vizīti Latvijā

Vakar, 30.martā, Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Pārraudzības komitejas ziņotājiem Ēriku Jurgensu un Kimmo Sasi.
Tikšanās laikā galvenā uzmanība veltīta jautājumiem, kas skar nepieciešamību izvērtēt mazākumtautību stāvokli Latvijā saistībā ar izglītības reformu.
Sarunas sākumā Saeimas priekšsēdētājas biedrs J.Straume atzina, ka procesi, kas skar sabiedrības integrāciju, izglītību un naturalizāciju, Latvijai gan iekšpolitiski, gan ņemot vērā gaidāmo iekļaušanos Eiropas Savienībā, ir īpaši aktuāli.
EPPA komitejas ziņotāji izteica atzinību par lielo progresu cilvēktiesību jomā Latvijā un informēja, ka šīs vizītes mērķis ir sagatavot ziņojumu par aktuālo situāciju Latvijā – izglītības reformas un naturalizācijas procesa gaitu, kā arī Mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācijas iespējām. Viesi atzina, ka šīs vizītes laikā ir iegūts plašs redzējums par aktuālajiem procesiem Latvijā un jau izveidojies visaptverošs redzējums par reālo situāciju. Īpaša uzmanība pievērsta jautājumiem, kas skar izglītības reformu mazākumtautību skolās. Tikšanās laikā Latvijas mazākumtautību skolās bērni gandrīz vienprātīgi apliecinājuši, ka ir gatavi apgūt latviešu valodu labā līmenī, lai sagatavotos turpmākajām studijām augstskolās. Ē.Jurgenss un K.Sasi pauda viedokli, ka lielāka uzmanība būtu veltāma izglītības reformas finansiālajam aspektam, tostarp mācību līdzekļu nodrošinājumam.
Sarunas gaitā tika runāts arī par nesenajām protesta akcijām, kurās skolēni pauda savu negatīvo nostāju pret reformas īstenošanu. J.Straume informēja, ka pašlaik tiek pilnveidota likumdošana, lai radītu šķēršļus bērnu iesaistei politiskās akcijās.
Arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) Latvijas delegācijas locekļi vakar tikās ar Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Pārraudzības komitejas ziņotājiem Ēriku Jurgensu un Kimmo Sasi.
Tikšanās sākumā EPPA komitejas ziņotājs Ē.Jurgenss informēja, ka šīs vizītes mērķis ir sagatavot ziņojumu par aktuālo situāciju Latvijā – izglītības reformas un naturalizācijas procesa gaitu, kā arī mazākumtautību aizsardzības konvencijas ratifikācijas iespējām. Viņš uzsvēra – lai arī EPPA monitoringa procedūru Latvijā slēdza jau 2001.gada janvārī, tomēr lēmumu par ziņotāju nosūtīšanu uz Latviju komiteja pieņēma pēc Krievijas delegācijas vadītāja Dmitrija Rogozina ierosinājuma. Tas akcentēja nepieciešamību izvērtēt mazākumtautību stāvokli Latvijā saistībā ar izglītības reformu. Ē.Jurgenss arī norādīja uz pašlaik pieaugošajām protesta akcijām pret pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Viesi īsumā pastāstīja par tikšanos ar Rīgas Krievu ģimnāzijas un Rīgas 15.vidusskolas skolēniem un skolotājiem. Skolēni uzskata, ka viņu latviešu valodas zināšanas esot pietiekamas, lai, piemēram, strādātu valsts pārvaldē, bet mācīties fiziku vai ķīmiju latviešu valodā esot gandrīz neiespējami. EPPA komitejas pārstāvis K.Sasi pēc sarunas ar skolēniem paudis viedokli, ka lielākā problēma esot cittautiešu bērnu izglītošanās iespējamā palēnināšanās nepietiekamo valsts valodas zināšanu dēļ, kas varētu būt šķērslis turpmākajām mācībām augstskolā.
EPPA Latvijas delegācijas locekle Ina Druviete īsumā informēja par izglītības reformas būtību, sākot ar Valsts valodas likuma un Izglītības likuma pieņemšanu un valsts tālāko virzību uz sabiedrības integrāciju. “Jāvirzās uz priekšu, jo jaunajā Eiropā vairs nevar dzīvot tikai ar divām valodām,” teica I.Druviete. Runājot par notiekošajām protesta akcijām pret mazākumtautību skolu pāreju uz mācībām latviešu valodā, I.Druviete norādīja, ka, piemēram, lielai daļai studējošo mācības notiek tikai angļu valodā un nekādi protesti pret to netiek pausti. “Kāpēc tas notiek ar latviešu valodu? Tas ir tikai pierādījums tam, ka šīs akcijas ir politiskas, tās ir īslaicīgas un pārejošas,” sacīja I.Druviete.
Savukārt Latvijas delegācijas loceklis Boriss Cilevičs pauda pārliecību, ka pašas izglītības reformas mērķis ir politisks – atmaksa par pagātnes pāridarījumiem. Uz EPPA komitejas pārstāvja K.Sasi jautājumu par alternatīvu valodas apguvei un integrācijai B.Cilevičs atbildēja, ka, viņaprāt, latviešu valoda kā valsts valoda jāzina un tā jāmācās, taču nedrīkst aizliegt cilvēkiem izglītību iegūt dzimtajā valodā.
Deputāte Anta Rugāte EPPA pārstāvjiem norādīja uz pozitīviem piemēriem valsts valodas apguvē – Krāslavas pamatskolā mācības notiek tikai latviešu valodā, arī Rēzeknes Poļu skolā latviešu un poļu valodas zināšanas ir vienlīdz labas, lai gan cittautiešu īpatsvars šajās skolās ir lielāks nekā latviešu.
Tikšanās noslēgumā pārrunāti arī jautājumi, kas saistīti ar Mazākumtautību tiesību aizsardzības konvencijas ratifikāciju. I.Druviete viesiem pastāstīja, ka Saeimas komisijās jau sāktas debates par konvencijas ratificēšanas iespējām, lai pirms izskatīšanas parlamentā šis jautājums būtu pietiekami izdiskutēts.