Kā nodokli maksā un atmaksā

Akcīze naftas produktiem un Eiropas Savienības nostādnes

2. daļa

Apgrūtinoša kārtība

Būtisku iespaidu uz akcīzes nodokļa atmaksu zemnieku saimniecībām atstāj tas, ka zemniekiem par vajadzīgo degvielu nauda iepriekš jāiemaksā pārskaitījuma veidā degvielas uzpildes stacijai, par kuru pretī izsniedz stingrās preču – pavadzīmes rēķinu. Šo rēķinu izmanto kā uzņēmuma (zemnieku saimniecības) izmaksu uzskaites attaisnojošo dokumentu, tā arī atmaksājamās akcīzes nodokļa dokumentu noformēšanai, kas jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Šai sistēmā ļoti apgrūtinošs faktors ir tas, ka nauda jāsamaksā iepriekš noteiktai degvielas uzpildes stacijai, bet, gadījumā ja šādas brīvas naudas nav, zemnieks pērk degvielu mazos daudzumos un viņam nav tiesības pieprasīt atmaksu par akcīzes nodokli, ja tā pirkta par skaidru naudu bez bankas starpniecības.
Analizējot pēc Valsts zemes dienesta pilsētu un pagastu lauku teritoriju lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) pārraudzības datus par 2002.gadu un attiecinot tos uz LIZ kopplatību valstī (2471 tūkst. ha), konstatēts, ka 2002. gadā:
– lauksaimnieciskajā ražošanā valstī netika izmantoti apmēram 524,0 tūkst. ha meliorētās zemes, kas ir 1/3 no kopējās valstī meliorēto zemju platības,
– pārmērīga nezāļu savairošanās apstrādātās platībās, kurās nezāļainība aizņem vairāk nekā 50,0%, konstatēta apmēram 187,8 tūkst. ha jeb 7,6% zemju.
Jāsecina, ka dīzeļdegvielas nodokļa atmaksas lielumu zemniekiem lielā mērā ir ietekmējis arī LIZ neizmantojamās platības.
Nodokļu politikai lauksaimniecībā jābūt ilgtspējīgai un stabilai, lai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem dotu iespēju pieņemt pamatotus saimnieciskās darbības lēmumus. Lai atveseļotu un saglabātu stabilu lauksaimniecības ražošanas ekonomisko vidi, jāsaglabā līdz šim spēkā esošie nodokļu atvieglojumi lauksaimniecībā.

Eiropas Savienībā –
dažādība

Saskaņā ar ES noteikumiem par lauksaimniecības uzņēmumu uzskata to uzņēmumu, kura platība ir 1 ha un lielāka. Akcīzes nodokļa atmaksa dīzeļdegvielai, kas saistīta ar zemes apstrādāšanu un izmantošanu, ir jāsaglabā. Šī akcīzes nodokļa atmaksa veicina zemes izmantošanu, vides aizsardzību un vides apdzīvotību ar savas tautības cilvēkiem.
Akcīzes nodokļa atmaksa veicina arī darba vietu saglabāšanu laukos. Akcīzes nodokļa atmaksa būtu piemērojama arī tiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas veic netradicionālo lauksaimniecības darbību.
Akcīzes nodokļa ieņēmumus no dīzeļdegvielas un arī pārējām ar akcīzes nodokli apliekamajām precēm pozitīvi ietekmē šādi būtiski makroekonomiskie faktori:
– iekšzemes produkcijas pieprasījuma pieaugums,
– nodokļu administrēšanas uzlabošana.
Nodokļu politika Eiropas Savienībā (ES) joprojām ir ES dalībvalstu nacionālās suverenitātes simbols. Atbildība par nodokļu politikas realizāciju gulstas galvenokārt uz dalībvalstīm nacionālajā un reģionālajā līmenī. ES šai ziņā ir tikai pakārtota loma, proti, tā nodrošina, ka dalībvalstu nacionālās nodokļu sistēmas ir savietojamas ar ES mērķiem, un raugās, lai tās netraucē preču, kapitāla un pakalpojumu brīvu pārvietošanos ES iekšējā tirgū. ES dalībvalstu nodokļu sistēmas ir diezgan dažādas un arī nodokļu likmes dažādām dalībvalstīm ir atšķirīgas. Kā viens no nodokļu sistēmas raksturīgākiem lielumiem tiek izmantots nodokļu īpatsvars iekšzemes kopproduktā.
Latvijā akcīzes nodokļa jomā reformas tika aizsāktas 1997. gadā un pašlaik nacionālajos tiesību aktos jau gandrīz pilnībā ir iestrādātas ES direktīvās noteiktās prasības akcīzes nodokļa piemērošanā un maksāšanas kārtībā. Naftas produktiem minimālās akcīzes likmes jau pārsvarā ir ieviestas (izņemot dīzeļdegvielu), pilnīgu atbilstību ES standartiem paredzēts sasniegt iestāšanās brīdī. Akcīzes nodoklis svinu saturošajam benzīnam (par 1000 litriem) Latvijā ir Ls 210, svinu nesaturošam – Ls 160, dīzeļdegvielai, tās aizstājējproduktiem – Ls 130 (3.tabula). Tādējādi līdz ar iestāšanos ES, kas paredzēta 2004. gada 1. maijā, būtiskas izmaiņas šā nodokļa piemērošanā nav gaidāmas.
ES regulē tikai netiešos nodokļus – akcīzes nodoklis ir viens no tiem.
ES dalībvalstīs benzīna akcīzes minimumu nosaka ES direktīvas. Svinu saturoša benzīna minimālais akcīzes nodokļa slieksnis ir 337 eiro par 1000 litriem, bet svina nesaturoša – 287 eiro. Tomēr katrā dalībvalstī to piemēro individuāli. Piemēram, Lielbritānijā svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodoklis ir 886 eiro par 1000 litriem, svinu saturoša – 742 eiro, bet Spānijā attiecīgi 429 eiro un 396 eiro. Bez akcīzes nodokļa minimālās likmes noteikšanas ES regulē arī vienādus šā nodokļa piemērošanas nosacījumus.
Visās ES dalībvalstīs ir vienāda akcīzes nodokļa minimālā likme. Akcīzes nodokļa minimālā likme dīzeļdegvielai ES ir 245 eiro par 1000 litriem. Taču reālā dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa likme ES dalībvalstīs ir atšķirīga – piemēram, Lielbritānijā tā ir 830 eiro, Vācijā – 445 eiro, bet Grieķijā – 245 eiro par 1000 litriem.
Noteikti arī akcīzes nodokļa atbrīvojumi: no nodokļa atbrīvos akcīzes preces, kuras piegādās starptautiskajām organizācijām, NATO spēkiem un diplomātiskajām pārstāvniecībām. Paredzēts arī nodokļa atbrīvojums naftas produktiem, kurus neizmanto kā degvielu vai kurināmo, kā arī nodoklis nebūs jāmaksā par veterinārmedicīnā izmantojamo spirtu. Vienkāršota būs arī automobiļu un motociklu akcīzes nomaksa.
Pēc pievienošanās ES mainīsies benzīna un dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa piemērošanas kārtība. ES starp dalībvalstīm muitas kontroles punkti vairs nepastāvēs un ievestās preces netiks pakļautas muitas procedūrām. Tā vietā bez jebkādiem šķēršļiem benzīns un dīzeļdegviela tiks nogādāts akcīzes preču noliktavā, kur tam tiks piemērots akcīzes nodoklis.
Patlaban ES plāno palielināt nodokļus enerģijas produktiem, tostarp arī naftas produktiem. Pagaidām gan tas ir tikai ES projekts, taču, gadījumā ja šis projekts tiks realizēts, Latvija sāks sarunas par pārejas perioda piešķiršanu.

Secinājumi un
priekšlikumi

1. Akcīzes nodokļa likmju maiņas rada nevienmērību nodokļa iekasēšanā.
2. Akcīzes nodokļa slogu Latvijā jūt tieši iedzīvotāji ar vidējiem un maziem ienākumiem, jo akcīzes nodokļa ieņēmumu lielāko daļu veido ieņēmumi no degvielas un alkohola.
3. Akcīzes nodokļa atmaksāšana par katru īpašumā pastāvīgā lietošanā vai nomā esošu LIZ platības ha notiek ar nobīdi, vispirms veicot pilnu degvielas iemaksu, bet ievērojumi vēlāk saņemot MK noteikto atmaksājamo akcīzes nodokļa daļu. Ne katrs zemnieks ir spējīgs veikt iepriekšēju iemaksu dīzeļdegvielas iegādei, un tas nozīmē, ka tiek veikta valsts bezprocenta kreditēšana, kas sadārdzina lauksaimniecības produkcijas ražošanu un vienlaikus mazina šīs produkcijas konkurētspēju.
4. Lauksaimniecības produkcijas ražotājiem atmaksātais akcīzes nodokļa īpatsvars reģionu griezumā parāda, ka šis nodokļa atmaksas īpatsvars laika periodā no 2000. līdz 2002. gadam pieaudzis Zemgales reģionā no 33,9% 2000. gadā uz 36,9% – 2002. gadā. Pieaugumu uzrādījis arī Kurzemes reģions, attiecīgi šai periodā par 3%. Nelielu pieaugumu uzrādījis Rīgas reģions. Savukārt samazinājumu akcīzes atmaksā uzrādījis Valsts ieņēmumu dienesta Vidzemes reģions no 26,1% – 2000. gadā uz 24,3% – 2002. gadā, t.i., gadā tuvu 2%. Pavisam lielu akcīzes atmaksas īpatsvara samazinājumu uzrādījis Latgales reģions – analizējamā periodā tas krities no 15% uz 10%.
5. Saskaņā ar ES noteikumiem par lauksaimniecības uzņēmumu uzskata to uzņēmumu, kura platība ir 1 ha un lielāka. Akcīzes nodokļa atmaksa dīzeļdegvielai, kas saistīta ar zemes apstrādāšanu un izmantošanu, ir jāsaglabā. Šā akcīzes nodokļa atmaksa veicina zemes izmantošanu, vides aizsardzību un vides apdzīvotību ar savas tautības cilvēkiem. Akcīzes nodokļa atmaksa veicina arī darba vietu saglabāšanu laukos. Akcīzes nodokļa atmaksa būtu piemērojama arī tiem lauksaimniecības uzņēmumiem, kas veic netradicionālo lauksaimniecības darbību.
6. Akcīzes nodokļa likmes piemērošana ES līmenim palielinās degvielas cenas. To pieaugumu ietekmēs arī paaugstinātās degvielas kvalitātes prasības, kā arī stratēģisko degvielas rezervju veidošana. Jāpiebilst, ka rezervju veidošana uzņēmējiem bija jāsāk jau 2003.gada jūlijā, kā rezultātā degvielas cenas kāpa vidēji par diviem santīmiem litrā.
7. Eiro kursa svārstības tieši ietekmē būtību, kā un kādā pakāpē akcīzes nodokļa likmes Latvijā atbilst ES noteiktajām minimālajām likmēm. Ja eiro kurss ir zems, likme atbilst ES noteiktajai, ja eiro vērtība aug – likme kļūst neatbilstoša. Latvijai akcīzes nodokļa likmes būs saistoši jāprecizē līdz brīdim, kad valsts pilnībā pievienosies eirozonai. Tas paredzēts, sākot ar 2007. gadu.
8. Akcīzes nodokļa iekasēšanas apjomu būtiski var ietekmēt un ietekmē mazumtirdzniecības cenas degvielai un pārējām akcīzes precēm kaimiņvalstīs.
9. Degvielas patēriņa struktūras izmaiņas pēdējos gados nosliecas par labu dīzeļdegvielai, kas ietekmē akcīzes nodokļa iekasējamās summas apjomu.
10. Pilnveidojams akcīzes nodokļa kontroles mehānisms, kas pašreiz nedarbojas pietiekamā līmenī.
11. Bez akcīzes nodokļa minimālās likmes noteikšanas ES regulē arī vienādus šā nodokļa piemērošanas nosacījumus.

Dr. oec., asoc.prof. Īrija Vītola

Mag. oec. Dzintra Bergmane

3.tabula

Akcīzes nodokļa likmes naftas produktiem Latvijā pa gadiem