Mazākumtautību informācijas un kultūras nodaļas atklāšanā Rīgā 2004.gada 26.martā

Ekselences, dāmas un kungi, dārgie viesi!
Es priecājos būt klāt šajā pasākumā, šīs iestādes atvēršanā, kas liecina par Latvijas valsts interesi un atbalstu savām mazākumtautībām. Latvija, nu jau gandrīz jauna Eiropas Savienības dalībvalsts, ir pieņēmusi un pārņēmusi visu to likumdošanu, kas nodrošina cilvēkiem viņu cilvēciskās tiesības vārda visdziļākajā nozīmē, respektē tās, un katrā ziņā respektē arī to, ka daudzveidība, īpaši kultūru un valodu daudzveidība, pieder pie Eiropas Savienības un Latvijas pamatvērtībām. Katrs cilvēks ir neatvietojama vērtība, katra valoda ir neatvietojama vērtība, un katra kultūra ir tāda.
Valsts mērogā ir, protams, arī sava valsts politika, kas nosaka gan to, ka katrai valstij ir sava vai savas oficiālās valodas, Latvijā tāda ir viena – latviešu valoda. Tas nenozīmē, ka citas ir apspiestas, bet tas nozīmē, ka visiem ir jāprot valsts valoda, tā ir kategoriska prasība, ja viņi grib iekļauties sabiedrībā, bet tajā pašā laikā, es domāju, valsts var tikai priecāties par to, ka valstī ir ļaudis, kas ir daudzvalodīgi un kas savā ziņā ir daudzu kultūru cilvēki, kas savās ģimenēs, skolās, sabiedriskās aktivitātēs kopj savu vai nu no viena, vai no abiem vecākiem mantoto valodu. Tā ir vērtība, valsts to atzīst un atbalsta.
Šis Mazākumtautību centrs katram atgādinās, ka mēs neesam kopš dzimšanas nolemti interesēties tikai par savu dzimto kultūru vai par divām, ja mūsu vecāki nāk katrs no savas tautas, bet jebkurā brīdī, man šķiet, ir varbūt arī interesanti uzzināt par citu kultūru, un es ceru, ka šis centrs savās aktivitātēs ļaus visiem Latvijas iedzīvotājiem, arī ar atbalstu dažādiem kultūras projektiem, iepazīties ar tādu kultūras mantojumu, kas mums ikdienā varbūt nav tik viegli pieejams un pazīstams. Es domāju, no tā mēs visi kļūsim bagātāki – gan tie, kas pārstāv šādu grupu, gan tie, kas ar to iepazīstas.
Galvenais tātad ir un paliek cilvēks kā vērtība, kultūra kā vērtība, valoda kā vērtība un visam tam pāri savstarpējā cieņa un atvērtība, izpratne. Es novēlu, lai šis centrs būtu ne tikai kā informācijas vieta par pieejamām programmām un citam par citu, bet arī vieta, kas liecina par to, ka mēs Latvijā dzīvojam harmoniskā sabiedrībā, kur mums nav nepieciešamas ne pretrunas, ne konflikti, bet kur mēs esam apņēmušies un darām to ar prieku – dzīvot saskaņā un harmonijā. Lai jums labi veicas! Apsveicu!