Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 25. marta noteikumi Nr. 165 "Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli dzīvnieku izcelsmes produktos". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.03.2004., Nr. 49 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86241

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.166

Dzīvnieku barības marķēšanas kārtība

Vēl šajā numurā

30.03.2004., Nr. 49

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 165

Pieņemts: 25.03.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.165

Rīgā 2004.gada 25.martā (prot. Nr.16 17.§)

Noteikumi par pesticīdu atlieku kontroli dzīvnieku izcelsmes produktos

Izdoti saskaņā ar Augu aizsardzības likuma 5.panta 4.punktu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku (arī augu aizsardzības līdzekļu atlieku) (turpmāk — pesticīdu atliekas) daudzumu dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos un produktos, kas paredzēti dzīvnieku barības ražošanai, kā arī pesticīdu atlieku kontroles kārtību.

2. Noteikumi attiecas uz produktiem, kuri minēti šo noteikumu 1.pielikumā, kā arī uz produktiem, kuri:

2.1. iegūti pārstrādes vai žāvēšanas procesā no šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem produktiem;

2.2. sastāv no pārstrādes vai žāvēšanas procesā iegūtu šo noteikumu 1.pielikumā minēto pārtikas produktu sastāvdaļu maisījuma, kurā varētu būt pesticīdu atliekas.

3. No brīža, kad produkti tiek iekļauti pārtikas apritē, pesticīdu atlieku daudzums tajos nedrīkst pārsniegt šo noteikumu 2.pielikumā minētos maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku daudzumus.

4. Žāvētiem un pārstrādātiem produktiem, kuriem maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums nav noteikts šo noteikumu 2.pielikumā, maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu nosaka, ņemot vērā pesticīdu atlieku koncentrāciju vai atšķaidīšanos, ko izraisa attiecīgo produktu žāvēšanas vai pārstrādes process.

5. Pārtikas produktiem, kuros ir vairākas sastāvdaļas un kuriem maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums nav noteikts šo noteikumu 2.pielikumā, maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu nosaka, ņemot vērā produkta sastāvdaļu relatīvo koncentrāciju maisījumā.

6. Pesticīdu atlieku daudzumu produktos uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk — dienests).

II. Paraugu ņemšanas vispārīgie principi

7. Pilnīgi vai daļēji bojāti produkti paraugu ņemšanai nav derīgi.

8. Lai neietekmētu paraugu analīžu rezultātus, paraugu piesārņošana un bojāšanās nav pieļaujama nevienā paraugu ņemšanas posmā.

9. Vienāda lieluma sākumparaugus (viena vai vairākas produkta vienības, kas ņemtas atsevišķā partijas vietā) ņem izlases veidā dažādās produkta partijas vietās. Partija ir identiskos apstākļos ražotu, apstrādātu vai iepakotu pārtikas preču vienību grupa.

10. Katrai partijai paraugus ņem atsevišķi. Lai no kopējā materiāla vai iepakojuma izņemtu produkta vienību, izmanto paraugu ņemšanas ierīces (piemēram, nazi, iesmu, urbi, kausu). Parauga ņemšanas ierīci drīkst izmantot, ja tas neietekmē pesticīdu atlieku daudzumu produktā.

11. Produkta vienība ir vismazākais veselais produkta daudzums partijā. Produkta vienību ņem no produkta kopējā apjoma, lai veidotu sākumparaugu vai tā daļu. Produkta vienība ir:

11.1. dzīvnieka ķermeņa vesela daļa vai orgāns, vai tā daļa — lieliem dzīvniekiem, to daļām vai orgāniem;

11.2. katrs nesadalīts liemenis vai tā daļa, vai vesels orgāns — maziem dzīvniekiem, to daļām vai orgāniem;

11.3. mazākais atsevišķais iepakojums — iepakotam materiālam. Ja iepakojums ir par lielu sākumparaugam, produkta vienību veido, izmantojot paraugu ņemšanas ierīci. Ja iepakojums ir par mazu sākumparaugam, produkta vienību veido no vairākiem iepakojumiem;

11.4. apjoms, kas iegūts, izmantojot parauga ņemšanas ierīci, — beramiem materiāliem;

11.5. vesela, nesaplēsta ola.

12. Sākumparauga lielums atbilst daudzumam, kāds nepieciešams, lai izveidotu laboratorijas paraugu. Laboratorijas paraugs ir paraugs (vai tā daļa), kas paredzēts nosūtīšanai vai nosūtīts uz laboratoriju. Laboratorijas parauga minimālais lielums gaļai noteikts šo noteikumu 3.pielikumā, bet olām un piena produktiem — šo noteikumu 4.pielikumā.

13. Minimālais sākumparaugu skaits noteikts šo noteikumu 5.pielikumā.

14. Laboratorijas parauga ņemšanas un sagatavošanas procesā ievēro drošības pasākumus, lai izvairītos no jebkādām izmaiņām, kas varētu ietekmēt pesticīdu atlieku saturu, nelabvēlīgi ietekmējot to analītisko noteikšanu.

15. Partijas īpašnieks var pieprasīt, lai dienesta inspektors laboratorijas parauga veidošanas posmā ņem papildus vienu laboratorijas paraugu (turpmāk — paralēlais laboratorijas paraugs). Paralēlais laboratorijas paraugs glabājas pie partijas īpašnieka līdz analīžu rezultātu paziņošanai.

16. Ja partijas īpašnieks pieprasa, lai tiktu ņemts paralēlais laboratorijas paraugs, inspektors ņem trīs laboratorijas paraugus, no kuriem divus nogādā laboratorijā, bet vienu — partijas īpašniekam. Vienu laboratorijas paraugu laboratorija analizē, bet otru partijas īpašnieks uzglabā līdz analīžu rezultātu paziņošanai.

III. Gaļas paraugu ņemšanas kārtība

17. Gaļas partijai, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir pārāk daudz pesticīdu atlieku, sākumparaugu minimālais skaits noteikts šo noteikumu 5.pielikumā.

18. Gaļai katru sākumparaugu uzskata par atsevišķu kopējo paraugu. Kopējais paraugs ir no vienas partijas ņemts, labi samaisīts un apvienots sākumparaugu kopums.

19. Ja kopējā gaļas parauga lielums pārsniedz laboratorijas paraugam nepieciešamo lielumu, to sadala, izmantojot paraugu ņemšanas ierīci. Šajā posmā ņem paralēlo laboratorijas paraugu.

IV. Olu un piena produktu paraugu ņemšanas kārtība

20. Olu vai piena produktu sākumparaugus apvieno un vienmērīgi samaisa, lai izveidotu kopējo paraugu, no kura veido laboratorijas paraugu.

21. Ja kopējā olu vai piena produktu parauga lielums pārsniedz laboratorijas paraugam nepieciešamo lielumu, to sadala, izmantojot paraugu ņemšanas ierīci. Olām laboratorijas paraugs ir viena produkta vienība — vesela, nesaplēsta ola. Šajā posmā ņem paralēlo laboratorijas paraugu.

22. Ja kopējā parauga veidošanas procesā produkta vienības var tikt bojātas un ietekmēt pesticīdu atlieku līmeni vai ja, sajaucot lielas produkta vienības, nevar nodrošināt vienmērīgu atliekvielu izkliedi, drīkst ņemt divus laboratorijas paraugus. Vērtējamais rezultāts ir vidējais aritmētiskais lielums, kas iegūts no attiecīgo laboratorijas paraugu analīžu rezultātiem. Šajā posmā ņem paralēlo laboratorijas paraugu.

V. Paraugu ņemšanas protokolēšana

23. Dienesta inspektors sastāda paraugu ņemšanas aktu. Paraugu ņemšanas aktā:

23.1. identificē katru partiju (tās izcelsme, produkta veids, īpašnieks vai piegādātājs), norāda datumu un paraugu ņemšanas vietu, kā arī citu informāciju, kas varētu būt svarīga parauga analizētājam;

23.2. norāda jebkādas atkāpes no paraugu ņemšanas metodēm.

24. Paraugu ņemšanas aktu pievieno katram laboratorijas paraugam. Viens paraugu ņemšanas akta eksemplārs glabājas pie inspektora, otrs — pie partijas īpašnieka kopā ar paralēlo paraugu, ja tāds ir.

VI. Laboratorijas parauga apstrāde

25. Katru laboratorijas paraugu ievieto tīrā iepakojumā, nodrošinot parauga aizsardzību pret inficēšanos un bojāšanos transportēšanas laikā. Iepakojumam pievieno etiķeti. Etiķetē norāda produkta veidu, daudzumu un parauga ņemšanas datumu un aizzīmogo tā, lai nevarētu atvērt iepakojumu vai noņemt etiķeti, nesabojājot zīmogu.

26. Laboratorijas paraugu nogādā laboratorijā iespējami ātrāk.

27. Laboratorijas paraugu pārsūta, pārved vai uzglabā tā, lai tas nevarētu sabojāties. Ja laboratorijas paraugu nenogādā laboratorijā nekavējoties, paraugu sasaldē.

VII. Analizējamā parauga sagatavošana

28. Analītiskos rezultātus iegūst no laboratorijas parauga, kas ņemts no vienas partijas un ir analizēšanai atbilstošā stāvoklī.

29. Laboratorijā katram laboratorijas paraugam piešķir identifikācijas numuru. Parauga ņemšanas datumu, veidu, daudzumu un identifikācijas numuru norāda parauga ņemšanas aktā.

30. Analizējamo paraugu (no laboratorijas parauga noņemta produkta daļa, kas tiek sagatavota testēšanai, to samaļot, sakapājot vai citādi apstrādājot) no laboratorijas parauga atdala iespējami ātrāk. Ja pesticīdu atlieku daudzums tiek aprēķināts produktam, kurā ir arī neanalizējamās daļas, tās nosver atsevišķi un par to izdara atzīmi parauga ņemšanas aktā.

31. Analizējamo paraugu, ja iespējams, sasmalcina un vienmērīgi samaisa, lai atliekvielu līmeni raksturojošās daļas iekļautos analizējamajā daļā. Analizējamā daļa ir pesticīdu atlieku daudzuma noteikšanai nepieciešamais produkta daudzums, kas ņemts no analizējamā parauga.

32. Analizējamās daļas lielumu nosaka atbilstoši analīzes metodei un samaisīšanas efektivitātei. Analizējamās daļas lielums ir pietiekams analīžu veikšanai vismaz ar diviem atkārtojumiem.

33. Analizējamā parauga sasmalcināšanas un samaisīšanas metodes protokolē. Izmantotās metodes nedrīkst ietekmēt nosakāmo pesticīdu atlieku daudzumu analizējamajā paraugā.

34. Ja analizējamā parauga apstrāde (sasmalcināšana vai sajaukšana) var mainīt pesticīdu atlieku daudzumu paraugā, analizējamo paraugu var apstrādāt citos apstākļos (piemēram, temperatūrā, kas zemāka par 0 °C).

35. Ja parauga apstrāde citos apstākļos ietekmē pesticīdu atlieku daudzumu paraugā un nav iespējams izmantot alternatīvu metodi, analizējamo daļu veido no veselām vienībām vai atdalītiem segmentiem, kas tomēr nevar pilnībā raksturot pesticīdu atlieku daudzumu paraugā. Lai nodrošinātu rezultātu ticamību, nepieciešama paralēla analizējamās daļas analīze.

36. Ja analizējamā daļa pirms analizēšanas tiek uzglabāta, uzglabāšanas metode un uzglabāšanas laiks nedrīkst ietekmēt nosakāmo pesticīdu atlieku daudzumu.

37. Ja pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamais daudzums ir pārsniegts, vienai vai vairākām analizējamām daļām veic atkārtotu analīzi.

38. Ja pēc atkārtotas analīzes apstiprinās, ka pesticīdu atlieku daudzums paraugā ir pārsniegts, laboratorija par to informē partijas īpašnieku un iesniedz uzglabāto laboratorijas paraugu references laboratorijā analīžu veikšanai.

39. Partijas īpašniekam ir tiesības iesniegt paralēlo laboratorijas paraugu neatkarīgā akreditētā laboratorijā analīžu veikšanai.

VIII. Analīžu rezultātu novērtēšana

40. Pesticīdu atlieku daudzumu izsaka attiecībā pret kopējo parauga daudzumu.

41. Ja analīžu rezultāti liecina, ka pesticīdu atlieku daudzums paraugā pārsniedz šajos noteikumos noteikto maksimāli pieļaujamo daudzumu, tiek uzskatīts, ka maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums ir pārsniegts visā partijā.

IX. Noslēguma jautājums

42. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1999.gada 20.augusta noteikumus Nr.293 “Noteikumi par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu dzīvnieku izcelsmes produktos” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 268./269.nr.; 2001, 154.nr.).

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 2002/63/EEK un 86/363/EEK.

Ministru prezidenta vietā — aizsardzības ministrs A.Slakteris

Zemkopības ministrs M.Roze

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 31.martu.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.165

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kuros nosaka pesticīdu atliekas

Nr. p.k.

Kods atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai

Dzīvnieku izcelsmes produkta nosaukums

1.

0201

Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa

2.

0202

Saldēta liellopu gaļa

3.

0203

Svaiga, atdzesēta vai saldēta cūkgaļa

4.

0204

Svaiga, atdzesēta vai saldēta aitu vai kazu gaļa

5.

020500

Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa

6.

0206

Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu pārtikas subprodukti

7.

0207

Svaiga, atdzesēta vai saldēta 0105 preču pozīcijā minēto mājputnu gaļa un pārtikas subprodukti

8.

ex 0208

Svaiga, atdzesēta vai saldēta mājas baložu, mājas trušu un medījumu gaļa un subprodukti

9.

0209 00

Nepārstrādāti vai nepārkausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti tauki, sālīti tauki vai tauki sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūkgaļas tauki un mājputnu tauki

10.

0210

Sālīta, kaltēta vai žāvēta gaļa, gaļa sālījumā un pārtikas gaļas subprodukti, gaļas vai gaļas subproduktu pārtikas milti un rupja maluma milti

11.

0401

Piens un krējums, neiebiezināts, bez cukura vai citām saldinātājvielām

12.

0402

Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukuru vai citām saldinātājvielām

13.

0405 00

Sviests un pārējie piena tauki, sviesta pastas

14.

0406

Sieri un biezpiens

15.

0407 00

Svaigas vai konservētas putnu olas, vai vārītas ar čaumalu

16.

0408

Svaigas, žāvētas, ūdenī vārītas vai tvaicētas, sakultas, saldētas vai citādi konservētas, bez cukura, ar cukuru vai citām saldinātājvielām, olas bez čaumalas, kā arī olu dzeltenumi

17.

1601 00

Desas un līdzīgi produkti no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm, pārtikas produkti, kas gatavoti no šiem produktiem

18.

1602

Pārējie gatavie izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm

Zemkopības ministrs M.Roze

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.165

Maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums

1.tabula

Nr. p.k.

Pesticīdu atliekas

Maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums mg/kg (ppm)

precēs ar kodu 0201, 0202, 0203, 0204, 0205 00, 0206, 0207, ex 0208, 0209 00, 0210, 1601 00 un 1602 (1) (4)  (atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai)

precēs ar kodu 0401, 0402, 0405 00 un 0406(2) (4) (atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai)

precēs ar kodu 0407 00 un 0408(3) (4) (atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai)

1.

Aldrīns (1*)

0,2

0,006

0,02

2.

Dieldrīns (1*)

3.

Hlordāns (2*)

0,05

0,002

0,005

4.

DDT (3*)

1

0,04

0,05

5.

Endrīns

0,05

0,0008

0,005

6.

Heptahlors (4*)

0,2

0,004

0,02

7.

Heksahlorbenzēns (HCB)

0,2

0,01

0,02

8.

Heksahlorcikloheksāns (HCH)

 

 

 

alfa izomērs

0,2

0,004

0,02

beta izomērs

0,1

0,003

0,01

gamma izomērs (lindāns)

2 — ex 0204 — aitu gaļā

1 — pārējos produktos

0,008

0,1

9.

Hlorpirifoss

0,05* — ex 0207 — putnu gaļā

0,01*

0,01*

10.

Metilhlorpirifoss

0,05*

0,01*

0,01*

11.

Cipermetrīns (5*)

0,05* — ex 0207 — putnu gaļā

0,2 — pārējos produktos

0,02

0,05*

12.

Deltametrīns

0,05 — ex 0207 — putnu gaļā

 

0,05*

13.

Fenvalerāts un esfenvalerāts:

 

 

 

13.1.

RR un SS izomēru summa

0,02* — 0207 — putnu gaļā

0,2 — pārējos produktos

0,02* — 0207 — putnu gaļā

0,02* — 0207 — putnu gaļā

13.2.

RR un SR izomēru summa

0,02* — 0207 —

putnu gaļā

0,05 — pārējos produktos

0,02* — 0207 — putnu gaļā

0,02* — 0207 — putnu gaļā

14.

Permetrīns (6*)

0,5

0,05

0,05

15.

Ciflutrīns (7*)

0,05

0,02*

0,02*

16.

Lambda-cihalotrīns (8*)

0,5 (izņemot 0207

putnu gaļā)

0,02* — 0207 — putnu gaļā

0,05

0,02*

17.

Metidations

0,02*

0,02*

0,02*

18.

Metilpirimifoss

0,05*

0,05*

0,05*

19.

Endosulfāns (9*)

0,1

0,004

0,1*

20.

Fentins (10*)

0,05*

0,05*

0,05*

21.

Fenbutatīna oksīds

0,05*

0,05*

0,05*

22.

Triazofoss

0,02*

0,02*

0,02*

23.

Diazinons

0,05* — cūkgaļā un putnu gaļā

0,01*

0,05*

24.

Disulfutons (11*)

0,02*

0,02

0,02*

25.

Dikofols (12*)

0,5 — liellopu, aitu un kazu gaļā

0,1 — putnu gaļā

0,05* — pārējos produktos

0,02

0,05*

26.

Aramīts

0,01*

0,01*

0,01*

27.

Hlorfensons

0,05*

0,05*

0,05*

28.

Hloroksurons

0,05*

0,05*

0,05*

29.

Hlorbenzīds

0,05*

0,05*

0,05*

30.

Metoksihlors

0,01*

0,01*

0,01*

31.

1,1-dihloro-2,2-bis

(4-etil-fenil)etāns

0,01*

0,01*

0,01*

32.

Barbāns

0,05*

0,05*

0,05*

33.

Hlorbenzilāts

0,1*

0,1*

0,1*

34.

Etilazinfoss

0,05*

0,05*

0,05*

35.

Pirazofoss

0,02*

0,02*

0,1*

36.

Teknazīns

0,05*

0,05*

0,05*

37.

Lindāns

0,7 a — putnu gaļā

0,02 b — pārējos produktos

0,001*

0,1 a

38.

Kvintozīns

0,01*

0,01*

0,01*

39.

Parations

0,05*

0,05*

0,05*

40.

Abamektīns (30*)

0,02 — liellopu aknās

0,01* — pārējos produktos

0,005*

0,01*

41.

Bifentrīns

0,01* — liellopu taukos

0,05* — pārējos produktos

0,01*

0,01*

42.

Bitertanols

0,05*

0,05*

0,05*

43.

Brompropilāts

0,05*

0,05*

0,05*

44.

Flucitrināts (31*)

0,05*

0,05*

0,05*

45.

Metakrifoss

0,01*

0,01*

0,01*

46.

Penkonazols

0,05*

0,01*

0,05*

47.

Prohlorazs (32*)

0,2 — liellopu taukos

2,0 — liellopu aknās

0,5 — liellopu nierēs

0,1* — pārējos produktos

0,02*

0,1*

48.

Profenofoss

0,05*

0,01*

0,05*

49.

Resmetrīns (33*)

0,1*

0,1*

0,1*

50.

Tridemorfs

0,05*

0,05*

0,05*

51.

Triadimenols (34*)

0,1*

0,1*

0,1*

52.

Ciklanīds

0,01* p

0,01* p

0,01* p

2.tabula

Nr. p.k.

Pesticīdu atliekas

 

Maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums mg/kg (ppm)

precēs ar kodu 0201, 0202, 0203, 0204, 0205 00 00, 0206, 0207, ex0208, 0209 00, 0210, 1601 00 un 1602 (atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai)

precēs ar kodu 0401, 0402, 0405 00 un 0406 (atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai)

precēs ar kodu 0407 00 un 0408 (atbilstoši Latvijas kombinētajai nomenklatūrai)

1.

Acefāts

0,02*

0,02*

0,02*

2.

Benomils, karbendazīms, metiltiofanāts (13*)

0,1*

0,1*

0,1*

3.

Hlorotalonils

0,01*

0,01*

0,01*

4.

Glifosāts

 

0,5 — ex 0206 — cūku nierēs

2 — ex 0206 — liellopu, kazu un aitu nierēs

0,1* — pārējos produktos

0,1*

0,1*

5.

Imazalils

0,02*

0,02*

0,02*

6.

Mankocebs, cinebs, manebs, metirams, propinebs (14*)

0,05*

0,05*

0,05*

7.

Metamidofoss

0,01*

0,01*

0,01*

8.

Iprodions, procimidons, vinklozolīns (15*)

0,05*

0,05*

0,05*

9.

Fenarimols

0,02 — ex 0208 — aknās un nierēs

0,02* — pārējos produktos

0,02*

0,02*

10.

Metalaksils

0,5*

0,05*

0,05*

11.

Benalaksils

0,5*

0,05*

0,05*

12.

Daminozīds (16*)

0,05

0,05*

0,05*

13.

Etefons

0,05*

0,05*

0,05*

14.

Propikonazols

0,1 — ex 0206 — atgremotāju aknās

0,05* — pārējos produktos

0,1*

0,05*

15.

Karbofurāns (17*)

0,1*

0,1*

0,1*

16.

Karbosulfāns

0,5*

0,05*

0,05*

17.

Benfurakarbs

0,5*

0,05*

0,05*

18.

Furatiokarbs

0,5*

0,05*

0,05*

19.

Metomils, tiodikarbs (18*)

0,02*

0,02*

0,02*

20.

Amitrāzs (19*)

0,02* — putnu gaļā

 

0,02*

21.

Aldikarbs (20*)

0,01*

0,01*

0,01*

22.

Tiabendazols (21*)

0,1 (izņemot gaļā un produktos, kas iegūti no liellopu, aitu un kazu gaļas)

 

0,1*

23.

Triforīns

0,05*

0,05*

0,05*

24.

Propoksūrs

0,05*

0,05*

0,05*

25.

Propizamīds (22*)

0,05 — taukos, aknās un nierēs

0,02* — pārējos produktos

0,01*

0,02*

26.

Forāts (23*)

0,05*

0,02*

0,05*

27.

Hlormekvāts:

 

 

 

cāļu aknās

0,05

0,05

0,05*

liellopu nierēs

0,2

 

 

liellopu aknās

0,1

 

 

pārējiem

0,05*

 

 

28.

Dikofols (24*)

1,0 — liellopu, kazu un aitu aknās

 

 

29.

Azoksistrobīns

0,05* — pārējos produktos

0,01*

0,05*

30.

Hlorbufams

0,05*

0,05*

0,05*

31.

Dialāts

0,2*

0,2*

0,2*

32.

Metilkrezoksims (25*)

0,02* (p) — gaļā, aknās un taukos

0,05 (p) — nierēs

0,05*(p)

0,02*(p)

33.

Spiroksamīna karboksilikskābe (26*)

0,2(p) — ex 0206 — nierēs un aknās

0,05* (p) — pārējos produktos

0,02(p)

0,05*(p)

34.

Dinoterbs

0,05*

0,05*

0,05*

35.

DNOC

0,05*

0,05*

0,05*

36.

Profāms

0,05*

0,05*

0,05*

37.

Monolinurons

0,05*

0,05*

0,05*

38.

Proheksadions (27*)

0,05*p

0,01* p

0,05*

39.

Fluroksaipirs

0,5 p — ex 0206 — nierēs

0,05* p — pārējos produktos

0,05* p

0,05* p

40.

Pimetrozīns

0,01* p

0,01* p

0,01* p

41.

Bentazons

0,05* p

0,02* p

0,05* p

42.

Piridāts (28*)

0,4 p — aknās (izņemot putnu aknas)

p* — pārējos produktos

0,05* p

0,05* p

43.

Metiloksidemetons (29*)

0,02*

0,02*

0,02*

44.

Azociklotīns un ciheksatīns (35*)

0,2 — liellopu gaļā

0,05* — pārējos produktos

0,05*

0,05*

45.

Fenpropimorfa karboksilskābe (BF 421-2), izteikta kā fenpropimorfs

0,3 — liellopu, kazu, cūku un aitu aknās

0,05 — liellopu, kazu, aitu un cūku nierēs

0,01* — putnu gaļā, taukos un pārtikas subproduktos

0,02 — liellopu, kazu, cūku un aitu gaļā

0,01 — pārējos produktos

0,01

0,01*

46.

Ciromazīns

0,05* — visos produktos (izņemot aitu gaļu)

0,02*

0,2

47.

Klofentezīns (36*)

0,1 — liellopu, aitu un kazu aknās

0,05* — pārējos produktos

0,05*

0,02*

48.

Alfa-(3-hidroksibutil)-alfa

-(4-hloro fenil)-1H-1,2,4-triazola-1-propānenitrils (RH9090), izteikts kā miklobutanils

0,01*

0,01*

0,01*

49.

2, 4- D

1 p — nierēs (izņemot putnu)

0,05* p — pārējos produktos

0,01* p

0,01* p

50.

Famoksadons

0,05* p

0,05* p

0,05* p

51.

Sulfosulfurons

0,05* p

0,05* p

0,05* p

52.

Fenheksamīds

0,05* p

0,05* p

0,05* p

53.

Metil-S-acibenzolārs

0,02* p

0,02* p

0,02* p

54.

Dikvāts

0,05* p

0,05* p

0,05* p

55.

Isoproturons

0,05* p

0,05* p

0,05* p

56.

Etofumezāts (37*)

0,1* p

0,1* p

0,1* p

Piezīmes.

1. * — analītiskās noteikšanas zemākā robeža.

2. (1) — produktiem, kas satur 10 % vai mazāk tauku, pesticīdu atlieku daudzums attiecināms uz kopējo atkaulotā produkta svaru. Minētajā gadījumā maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums ir 1/10 daļa no šī pielikuma 1.tabulā noteiktās normas attiecībā pret tauku saturu, bet tā nedrīkst būt mazāka par 0,01 mg/kg.

3. (2) — nosakot pesticīdu atlieku daudzumu nenokrejotā un neapstrādātā govs pienā, par bāzes tauku saturu pieņem 4 %. Pārējiem produktiem, kas minēti šo noteikumu 1.pielikumā ar preču kodu 0401, 0402, 0405 00 un 0406:

3.1. ja tauku saturs ir mazāks par 2 %, maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums ir puse no maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma, kāds noteikts neapstrādātam un nenokrejotam govs vai citu dzīvnieku pienam;

3.2. ja tauku saturs lielāks par 2 %, pesticīdu atlieku daudzumu izsaka mg/kg tauku. Minētajā gadījumā maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums ir 25 reizes lielāks par pesticīdu atlieku daudzumu, kāds ir noteikts neapstrādātam un nenokrejotam govs vai citu dzīvnieku pienam.

4. (3) — olām un olu produktiem, kuros tauku saturus ir lielāks par 10 %, pesticīdu atlieku maksimāli pieļaujamo daudzumu izsaka mg/kg tauku. Minētajā gadījumā maksimāli pieļaujamais pesticīdu atlieku daudzums ir 10 reižu lielāks par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu svaigās olās.

5. (4) — piezīmes (1), (2) un (3) neņem vērā, ja par maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu pieņem analītiskās noteikšanas zemāko robežu (apzīmēts ar *).

6. a — šie pesticīdu atlieku daudzumi noteikti saskaņā ar Pārtikas kodeksa komisijas (Codex Alimentarius) noteikto maksimāli pieļaujamo pesticīdu atlieku daudzumu un nav atkarīgi no augu aizsardzības līdzekļu lietošanas.

7. b — šie pesticīdu atlieku daudzumi noteikti saskaņā ar atliekvielu kontroles programmu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktos.

8. (p) — maksimāli pieļaujamā pesticīdu atlieku daudzuma pagaidu normas.

9. (1*) — atsevišķi vai kombinētā veidā izteikts kā dieldrīns (HEOD).

10. (2*) — cis-izomēru un trans-izomēru, un oksihlordāna summa, izteikta kā hlordāns.

11. (3*) — p,p’-DDT, o,p’-DDT, p,p’-DDE un p,p’-TDE (DDD) summa, izteikta kā DDT.

12. (4*) — heptahlora un tā epoksīda summa, izteikta kā heptahlors.

13. (5*) — izomēru summa.

14. (6*) — izomēru summa.

15. (7*) — izomēru summa.

16. (8*) — izomēru summa.

17. (9*) — alfa un beta endosulfāna un endosulfāna sulfāta summa, izteikta kā endosulfāns.

18. (10*) — fentins, izteikts kā trifeniltina katjons.

19. (11*) — disulfotona, disulfutona sulfona summa, izteikta kā disulfotons.

20. (12*) — P,P’ un O,P’ izomēru summa.

21. (13*) — summa, izteikta kā karbendazīms.

22. (14*) — summa, izteikta kā CS2.

23. (15*) — sastāvdaļu un visu metabolītu summa, kas satur 3,5-dihloroanilīna daļu, izteikta kā 3,5 dihloroanilīns.

24. (16*) — daminozīda un 1,1-dimetilhidrazīna summa, izteikta kā daminozīds.

25. (17*) — karbofurāna un 3-hidroksikarbofurāna summa, izteikta kā karbofurāns.

26. (18*) — metomila un tiodikarba summa, izteikta kā metomils.

27. (19*) — amitrāzs un visi metabolīti, kas satur 2,4 dimetilamilīnu, izteikti kā amitrāzs.

28. (20*) — aldikarba, tā sulfoksīda un tā sulfona summa, izteikta kā aldikarbs.

29. (21*) — tiabendazola un 5-hidroksitiabendazola summa.

30. (22*) — propizamīda un tādu metabolītu summa, kuri satur 3,5-dihlorobenzoskābes frakciju, izteikta kā propizamīds.

31. (23*) — forāta, tā skābekļa analoga un sulfoksīdu un sulfonu summa, izteikta kā forāts.

32. (24*) — 1,1-bis-(parahloro-fenol)-2,2-dihloroetanols (PP’FW152), izteikts kā dikofols.

33. (25*) — atliekas 490M9 (1) pienam un atliekas 490M1 (2) gaļai, aknām, taukiem un nierēm, izteiktas kā metilkrezoksims, kur:

490M9 — 2-[2-(4-hidroksi-2-metilfenoksimetil)fenils]1]- 2- metoksiiminoetiķskābe;

490M1 — 2-metoksiimino-2-[2-(o-toliloksimetil)fenil]etiķskābe.

34. (26*) — izteikts kā spiroksamīns.

35. (27*) — proheksadions un tā sāļi, izteikti kā proheksadions.

36. (28*) — piridāta un tā hidrolīzes produkta CL 9673 (6-hloro-4-hidroksi-3-fenilpiridazīns) summa, izteikta kā piridāts.

37. (29*) — metiloksidemetona un demeton-S-metsulfona summa, izteikta kā metil-oksidemetons.

38. (30*) — avemektīna B1a, avermektīna B1b un avermektīna B1a izomēra delta-8,9 summa.

39. (31*) — izomēru summa, izteikta kā flucitrināts.

40. (32*) — prohloraza un tādu metabolītu summa, kuri satur 2,4,6-trihloro-fenolu pārākumā, izteikta kā prohlorazs.

41. (33*) — izomēru summa.

42. (34*) — triadimenola un triadimefona summa.

43. (35*) — azociklotīna un ciheksatīna summa, izteikta kā ciheksatīns.

44. (36*) — tādu sastāvdaļu summa, kuras satur pārākumā 2-hlorobenzoilu, izteikta kā klofentezīns.

45. (37*) — etofumezāta un 2,3-dihidro-3,3-dimetil-2-okso-benzofurāna-5-metāna sulfonāta metabolīta summa, izteikta kā etofumazāts.

Zemkopības ministrs M.Roze

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.165

Laboratorijas parauga minimālais lielums gaļai

Nr. p.k.

Produkta raksturojums

Sākumparauga veids

Laboratorijas parauga minimālais lielums

1

2

3

4

I. Primārie dzīvnieku izcelsmes produkti

1.

Zīdītājdzīvnieku gaļa1

1.1.

vesels lielu zīdītājdzīvnieku (piemēram, liellopu, aitu, cūku) liemenis vai tā puse, parasti ³ 10 kg

visa diafragma vai tās daļa, ja nepieciešams, kopā ar kakla muskuli

0,5 kg

1.2.

viss mazu zīdītājdzīvnieku (piemēram, trušu) liemenis

viss liemenis vai pakaļējās ceturtdaļas

0,5 kg pēc atkaulošanas un ādas novilkšanas

1.3.

zīdītājdzīvnieku gaļas daļas (piemēram, liemeņa ceturtdaļas, kakla–plecu gabali, muguras–krūšu–jostas gabali, pleca daļas) — vaļējas, svaigas, atdzesētas, saldētas, iepakotas vai citādā veidā

visa vienība (visas vienības) vai lielas vienības daļa

0,5 kg pēc atkaulošanas

1.4.

zīdītājdzīvnieku gaļas daļas (piemēram, liemeņa ceturtdaļas, kakla–plecu gabali) — saldētas, nefasētas

no konteinera šķērsgriezumā ņemta sasaldēta gaļa vai veselas atsevišķas gaļas daļas

0,5 kg pēc atkaulošanas

2.

Zīdītājdzīvnieku tauki, arī liemeņa tauki2

2.1.

vesels lielu zīdītājdzīvnieku (piemēram, liellopu, aitu, cūku) liemenis vai tā puse, parasti ³ 10 kg

nieru, vēderdobuma vai

zemādas tauki, kas izgriezti no viena dzīvnieka

0,5 kg

2.2.

vesels nelielu zīdītājdzīvnieku liemenis vai tā puse, parasti < 10 kg

vēderdobuma vai zemādas tauki, kas izgriezti no viena vai vairākiem dzīvniekiem

0,5 kg

2.3.

zīdītājdzīvnieku gaļas daļas (piemēram, kājas, kakla–plecugabali, muguras–krūšu–jostas gabali)

redzamie tauki, kas nogriezti no vienas vienības vai vairākām vienībām

0,5 kg

veselas vienības vai veselu vienību daļas, ja taukus nav iespējams nogriezt

2 kg

2.4.

Zīdītājdzīvnieku taukaudi, nefasēti

vienības, kas ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci vismaz no trim vietām

0,5 kg

3.

Zīdītājdzīvnieku subprodukti

3.1.

zīdītājdzīvnieku aknas — svaigas, atdzesētas, saldētas

visas aknas vai aknu daļa

0,4 kg

3.2.

zīdītājdzīvnieku nieres — svaigas, atdzesētas, saldētas

viena vai abas nieres no viena vai diviem dzīvniekiem

0,2 kg

3.3.

zīdītājdzīvnieku sirdis — svaigas, atdzesētas, saldētas

veselas sirdis vai, ja tās ir lielas, tikai kambara daļa

0,4 kg

3.4.

citi zīdītājdzīvnieku subprodukti, svaigi, atdzesēti, saldēti

daļa vai vesela vienība no viena vai vairākiem dzīvniekiem vai no konteinera šķērsgriezumā ņemts nefasēts saldēts subprodukts

0,5 kg

4.

Putnu gaļa3

4.1.

lieli putnu (piemēram, tītaru, zosu, gaiļu, kapaunu, pīļu) liemeņi (> 2 kg)

ciskas, kājas un pārējā tumšā gaļa

0,5 kg pēc ādas novilkšanas un atkaulošanas

4.2.

vidēji putnu (piemēram, vistu, pērļu vistiņu, cāļu) liemeņi (500 g–2 kg)

ciskas, kājas un pārējā tumšā gaļa vismaz no trijiem putniem

0,5 kg pēc ādas novilkšanas un atkaulošanas

4.3.

nelieli putnu (piemēram, paipalu, baložu) liemeņi (< 500 g)

vismaz sešu putnu liemeņi

0,2 kg muskuļu audu

4.4.

putnu daļas (piemēram, kājas, ceturtdaļas, krūtiņas un spārni) — svaigas, atdzesētas, saldētas, iepakotas mazumtirdzniecībai vai vairumtirdzniecībai

iepakotas vienības vai atsevišķas vienības

0,5 kg pēc ādas novilkšanas un atkaulošanas

5.

Mājputnu tauki, arī ķermeņa tauki4

5.1.

veseli putnu (piemēram, cāļu, tītaru) liemeņi vai liemeņa daļa

vēderdobuma tauku vienības vismaz no trijiem putniem

0,5 kg

5.2.

putnu gaļas daļas (piemēram, kājas, baltā gaļa)

redzamie tauki, kas nogriezti no vienas vienības vai vairākām vienībām

0,5 kg

viena vienība (tās daļas) vai vairākas vienības (to daļas), ja taukus nav iespējams nogriezt

2 kg

5.3.

putnu taukaudi, nefasēti

vienības, kas ņemtas ar paraugu ņemšanas ierīci vismaz no trijām vietām

0,5 kg

6.

Putnu subprodukti

6.1.

pārtikā lietojami putnu subprodukti, izņemot zosu un pīļu aknu taukus un līdzīgus augstvērtīgus produktus

vienības vismaz no sešiem putniem vai no konteinera šķērsgriezumā ņemts subprodukts

0,2 kg

6.2.

zosu un pīļu aknu tauki un līdzīgi augstvērtīgi produkti

vienība no viena putna vai no konteinera šķērsgriezumā ņemts produkts

0,05 kg

II. Pārstrādāta dzīvnieku izcelsmes pārtika

7.

Pārējie dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, žāvēta gaļa. No dzīvniekiem iegūti pārtikas produkti, pārstrādāti dzīvnieku tauki (arī kausēti un ekstrahēti tauki). Pārstrādes produkti, kuriem ir viena sastāvdaļa (ar apņemošo šķidrumu vai bez tā, ar pārtikas piedevām un garšvielām vai bez tām), parasti iepakoti un gatavi patērēšanai pēc kulinārās apstrādes vai bez tās. Pārstrādes produkti, kuriem ir vairākas sastāvdaļas, arī produkti, kuros ir gan augu, gan dzīvnieku sastāvdaļas, ja dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļa (sastāvdaļas) ir dominējošā

7.1.

sasmalcināti, vārīti, konservēti, žāvēti, kausēti vai citādi pārstrādāti zīdītājdzīvnieku vai putnu produkti, arī produkti, kuros ir vairākas sastāvdaļas (piemēram, šķiņķis, desas, malta liellopu gaļa, cāļa pastēte)

iepakotas vienības vai no konteinera šķērsgriezumā ņemts produkts, vai vienības (arī sula, ja tāda ir), kas ņemtas ar parauga ņemšanas ierīci

0,5 kg vai 2 kg, ja tauku saturs ir < 5 %

Piezīmes.

1 Lai kontrolētu taukos šķīstošo pesticīdu atbilstību maksimāli pieļaujamajam daudzumam, paraugus ņem saskaņā ar šī pielikuma 2.punktu.

2 Tauku paraugus, kas ņemti saskaņā ar šī pielikuma 2.1., 2.2. un 2.3.apakšpunktu, var izmantot, lai noteiktu tauku vai visa produkta atbilstību attiecīgajam maksimāli pieļaujamajam pesticīdu daudzumam.

3 Lai kontrolētu taukos šķīstošo pesticīdu atbilstību maksimāli pieļaujamam daudzumam, paraugus ņem saskaņā ar šī pielikuma 5.punktu.

4 Tauku paraugus, kas ņemti saskaņā ar šī pielikuma 5.1. un 5.2.apakšpunktu, var izmantot, lai noteiktu tauku vai visa produkta atbilstību maksimāli pieļaujamajam pesticīdu daudzumam.

Zemkopības ministrs M.Roze

4.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.165

Laboratorijas parauga minimālais lielums olām un piena produktiem

Nr. p.k.

Produkta raksturojums

Sākumparauga veids

Laboratorijas parauga minimālais lielums

1

2

3

4

I. Nepārstrādāti pārtikas produkti

1.

Mājputnu olas

 

 

1.1.

olas, izņemot paipalu un tām līdzīgu putnu olas

veselas olas

12 veselas vistu olas, 6 veselas zosu vai pīļu olas

1.2.

paipalu un tām līdzīgu putnu olas

veselas olas

24 veselas olas

2.

Piens

vienība (vienības), kas ņemta ar paraugu ņemšanas ierīci

0,5 l

II. Pārstrādātie pārtikas produkti1

3.

Piens, piena pulveris, iebiezināts piens un krējums, piena un krējuma saldējums,

rējums, jogurts2

iepakota vienība (vienības), kas ņemta ar paraugu ņemšanas ierīci

0,5 l (šķidrs) vai

0,5 kg (ciets)

4.

Sviests un sviesta eļļa (piemēram, sviests, sūkalu sviests, piena tauku pasta ar zemu tauku saturu, bezūdens sviesta eļļa, bezūdens piena tauki)

iepakota vienība (vienības) vai tās daļa vai vienība (vienības), kas ņemta ar paraugu ņemšanas ierīci

0,2 kg vai 0,2 l

5.

Siers, arī pārstrādātais siers3

0,3 kg vai lielākas vienības

vesela vienība (vienības) vai vienība (vienības), kas sadalīta ar paraugu ņemšanas ierīci

0,5 kg

vienība < 0,3 kg

0,3 kg

6.

Šķidri, saldēti vai žāvēti olu produkti

vienība (vienības), kas ņemta aseptiski ar paraugu ņemšanas ierīci

0,5 kg

Piezīmes.

1 Piemēram, vājpiens, iebiezināts piens, piena tauki, sviests, sviesta eļļas, krējums, krējuma pulveris, kazeīns; piena produkti, kuros ir viena sastāvdaļa, — jogurts, siers; no vairākām sastāvdaļām ražoti piena produkti (arī produkti, kuros ir arī augu izcelsmes sastāvdaļas, tomēr dzīvnieku izcelsmes sastāvdaļas ir dominējošās), piemēram, pārstrādāti siera produkti, aromatizēts jogurts, iebiezināts piens ar cukuru.

2 Nefasēta piena pulvera paraugu ņem sterili, sausu zondi vadot cauri pulverim vienmērīgā ātrumā. Nefasētu iebiezinātu pienu un iebiezinātu krējumu pirms parauga ņemšanas rūpīgi samaisa, paņem aptuveni 2–3 l un pirms laboratorijas parauga ņemšanas vēlreiz visu labi samaisa. Nefasētu krējumu pirms parauga ņemšanas rūpīgi samaisa ar lāpstiņu, izvairoties no putošanas, kulšanas un sakulšanas sviestā.

3 No sieriem, kuriem ir apaļa pamatne, paraugu ņem, izdarot divus radiālus griezumus no centra. No sieriem, kuriem ir taisnstūra pamatne, paraugus ņem, izdarot divus griezumus paralēli malām.

Zemkopības ministrs M.Roze

5.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 25.marta noteikumiem Nr.165

Sākumparaugu minimālais skaits

1.tabula

No produkta partijas ņemamo sākumparaugu minimālais skaits

Nr. p.k.

Produkta veids

No partijas ņemamo   sākumparaugu minimālais skaits

1.

Gaļa, arī putnu gaļa:

1.1.

partija, par kuru nav aizdomu, ka tajā ir pārāk daudz pesticīdu

1

1.2.

partija, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir pārāk daudz pesticīdu

nosaka saskaņā ar šī pielikuma 2.tabulu

2.

Citi produkti:

2.1.

iepakoti vai berami produkti, ko var uzskatīt par vienmērīgi samaisītiem vai viendabīgiem (partija var būt samaisīta, piemēram, šķirošanas vai ražošanas procesā)

1

2.2.

iepakoti vai berami produkti, kas var nebūt vienmērīgi samaisīti vai viendabīgi:

2.2.1.

partijas svars (kg):

2.2.1.1.

< 50

3

2.2.1.2.

50-500

5

2.2.1.3.

> 500

10

2.2.2.

iepakojumu vai vienību skaits partijā:

2.2.2.1.

1-25

1

2.2.2.2.

26-100

5

2.2.2.3.

> 100

10

2.tabula

Izlases veidā ņemto sākumparaugu minimālais skaits gaļas partijai, par kuru ir aizdomas, ka tajā ir pārāk daudz pesticīdu atlieku

Nr.p.k.

Neatbilstošu pesticīdu atlieku sastopamības iespēja partijā (%)

Minimālais paraugu skaits (n0), kas nepieciešams neatbilstošu pesticīdu atlieku konstatēšanai ar šādu varbūtību

90 %

95 %

99 %

1.

90

1

-

2

2.

80

-

2

3

3.

70

2

3

4

4.

60

3

4

5

5.

50

4

5

7

6.

40

5

6

9

7.

35

6

7

11

8.

30

7

9

13

9.

25

9

11

17

10.

20

11

14

21

11.

15

15

19

29

12.

10

22

29

44

13.

5

45

59

90

14.

1

231

299

459

15.

0,5

460

598

919

16.

0,1

2301

2995

4603

Piezīmes.

1. Ja 2.tabulā norādītais sākumparaugu skaits ir lielāks nekā aptuveni 10 % no visām vienībām partijā, sākumparaugu skaits var būt mazāks. To aprēķina, izmantojot šādu izteiksmi:

 n0
n = ––––––––––––––– , kur
(1 + (n0 – 1))/ N

n — minimālais ņemamo sākumparaugu skaits;

n0 — sākumparaugu skaits saskaņā ar 1.tabulu;

N — to vienību skaits partijā, no kurām var iegūt sākumparaugu.

2. Ja ņem vienu sākumparaugu, varbūtība konstatēt neatbilstību ir līdzīga neatbilstošo pesticīdu atlieku sastopamībai.

3. Precīzām vai alternatīvām varbūtībām vai atšķirīgai neatbilstības sastopamībai ņemamo paraugu skaitu aprēķina, izmantojot šādu izteiksmi:

1 – p = (1 – i)n, kur

p – varbūtība (izsaka kā daļas, nevis kā procentuālo daudzumu);

i – neatbilstošu pesticīdu atlieku sastopamība partijā (izsaka kā daļas, nevis kā procentuālo daudzumu);

n – paraugu skaits.

Zemkopības ministrs M.Roze

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!