
Aug pašvaldību ģerboņu skaits
Dikļi. Sarkanā laukā sudraba lira. |
Drusti. Šķelts no labās: sudrabs un zaļš. 1.– no šķēluma izaugoša brieža galva dabiskās krāsās, 2.–trīs zelta četrlapu rozes. |
Garkalne. Sudraba laukā trīs zigzagveida sijas kopā: zaļš, zelts, zils. |
Jersika. Sudraba laukā divi melni sakrustoti platasmens cirvji; pēdā piecas sarkanas liesmu mēles. |
Jūrkalne. Zilā laukā zelta trīsmastu kuģis ar sudraba burām, galvā septiņas sešstaru zvaigznes Lielo Greizo Ratu kārtojumā. |
Laidi. Purpura lauka pēdā sudraba dvīņu sija, pāri četras zelta liepu lapas krusta veidā. |
Lēdmane. Dalīts pēdā ar viļņu griezumu: zaļš ar zeltu. Augšējā laukā zelta dzirnakmens. |
Rubene. Sudraba laukā melns rubenis ar sarkanu uzaci, zelta knābi, aci un nagiem. |
Sigulda. Sudraba laukā apvērsta zaļa smaile, tai uzlikta zelta ozollapa. |
Snēpele. Dalīts ar ševrona griezumu: zils un purpurs. Vairoga pēdā sudraba dzijas kamols. Dalījuma līnijai uzlikts sudraba šaurševrons ar augšējo noslēgumu Jumja veidā. |
Taurene. Zils lauks dalīts ar trīsstūrpēdu; augšējā laukā zelta taura piere ar ragiem. |
Ugāle. Dalīts galvā ar egļu griezumu: sudrabs un zaļš. Apakšējā laukā ejošs zelta staltbriedis ar sudraba ragiem un nagiem. |
Veselava. Zaļā laukā sudraba sašaurināts krusts, augšējā labajā stūrī zelta pakavs ar galiem uz augšu. |
Nesen Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga ar savu parakstu
apstiprināja vēl trīspadsmit Latvijas pagastu ģerboņus. Pirms tam šo ģerboņu
attēlus un Heraldiskās terminoloģijas prasībām atbilstošus aprakstus jau bija
akceptējusi Valsts heraldikas komisija, kurā darbojas deviņi tiešā vai netiešā
veidā ar heraldiku saistītu nozaru erudīti speciālisti un ko pašlaik vada ģerboņu
lietās kompetentais dizaingrafiķis Laimonis Šēnbergs. Līdz ar to mākslinieciski un
saturiski izteiksmīgu savas apkaimes simbolu nu ieguvis arī Dikļu, Drustu, Garkalnes,
Jersikas, Jūrkalnes, Laidu, Lēdmanes, Rubenes, Siguldas, Snēpeles, Taurenes, Ugāles un
Veselavas pagasts.
Tagad savs oficiāli apstiprināts ģerbonis ir it visām Latvijas pilsētām un arī 67
Latvijas pagastiem, tātad gandrīz septītajai daļai no to kopskaita. Paredzams, ka
tuvākajā laikā varētu tikt apstiprināti arī Mazozolu, Ropažu, Taurupes un vairāku
citu pagastu ģerboņi, kuru izveides idejām nu būs pienācīgs mākslinieciskais
izpildījums. Parasti pagastu ģerboņu darināšanas ierosmes ir balstītas priekšstatos
par nozīmīgāko vietējā kultūrvēsturiskajā mantojumā vai raksturīgākajām
apkārtējās vides ainavām. Acīmredzot jau tuvākajā laikā taps arī saskaņā ar
administratīvi teritoriālo reformu izveidojamo novadu ģerboņi, un darbs pie to
radīšanas varētu būt vēl sarežģītāks, jo plašākās teritorijās ir iespējama
lielāka vietējo tradīciju un dabas īpatnību daudzveidība.
Joprojām Valsts prezidenta pārraudzībā esošā Valsts heraldikas komisija ar
“Latvijas Vēstneša” starpniecību mudina visas to pagastu pašvaldības, kam vēl
nav sava mākslinieciski līdz galam izstrādāta un pienācīgi oficiāli apstiprināta
ģerboņa, laikus iesniegt savus sižetiskos priekšlikumus un iecerētā ģerboņa metus.
Tas attiecas arī uz iespējamajiem dzimtu ģerboņiem. Aizvien zinīgu un atsaucīgu
speciālistu konsultācijas un ieteikumus attiecībā uz ģerboņu, kā arī karogu un
dažādu apbalvojumu izveidi var iegūt, sazinoties ar Valsts heraldikas komisijas
sekretāri Annu Ducmani pa tālruni 7536624.
Neapšaubāmi turpmāk vēl lielāku skaidrību visos jautājumos, kas mūsu valstī
saistīti ar heraldiku jeb ģerboņiem, ieviesīs topošais Heraldiskās simbolikas
likums, kam vispusīgi būtu jāsakārto valsts, pašvaldību, juridisko un fizisko
personu heraldisko simbolu saskaņošana, apstiprināšana un reģistrācija, kā arī
jānosaka to lietošanas kārtība visās situācijās. Cerams, ka šis valstiski
svarīgais likums, kas regulēs arī Valsts heraldikas komisijas darbu un nostiprinās
tās statusu, tiks pieņemts Saeimā jau visai drīz.
Anna Ducmane,
Valsts heraldikas komisijas sekretāre