ATSAUCĒ IETVERT:
Sabiedrību brīdina par ledus briesmām. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.03.2004., Nr. 48 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86166
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Sabiedrību brīdina par ledus briesmām
 Ledū ielūzušo uz glābšanas dēļa nogādā drošībā. Dēli ar krastā esošajiem glābējiem savieno 300 metru gara virve, kura nemitīgi tiek vilkta. Ja cilvēkam gadījies ledū ielūzt tālāk, dēļa izmantošana var būt problemātiska Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
 Kuteris uz gaisa spilvena. Šāds universāls visurgājējs ir ļoti noderīgs palīdzības sniegšanai – var uzņemt divus slīcējus, ļoti ātri pārvietojas gan pa ledu, gan ūdeni vai piekrastes meldrājiem. Taču tas maksā ap 15 000 latu un Latvijā ir viens vienīgais |
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību ledus bīstamībai un nostiprinātu profesionālās
iemaņas, šonedēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) rīkoja
slīcēju glābšanas paraugmācības Daugavas attekā pie Krasta ielas Rīgā.
Uz izkurtējušā ledus tika inscenēta ielūzuša makšķernieka glābšana no krasta.
Žurnālistu un pavisam īstu bļitkotāju klātbūtnē to veica ar glābšanas dēli, no
motorlaivas un no visurgājēja kutera, kurš aprīkots ar gaisa spilvenu. Visos
paraugdemonstrējumos cilvēks – speciāli sagatavots glābējs – no ūdens tika
izvilkts un nogādāts krastā pāris minūšu laikā.
Tieši katra minūte ledū ielūzušajiem ir dzīvībai izšķiroša, taču glābēju
klātesamība notikuma brīdī diemžēl ir izņēmums, nevis ikdiena. Slīcējam,
kuļoties aukstā ūdenī, nav dots vairāk par minūtēm desmit, bet tas ir pietiekami
ilgs laiks, lai profesionālu glābēju ierašanās beigtos vienīgi ar līķa
meklējumiem zem ūdens, atzīst VUGD priekšnieks Aivars Straume. Jāpiebilst, ka
minētais kuteris tāds ir vienīgais valstī, arī motorlaivu glābēju brigādēm
 |
 |
Divi
vīri uz savām zvejas rīku kastēm sēdēja vēl tad, kad acīmredzami traucēja
mācību norisi, kuru mērķis – parādīt atrašanās uz ledus bīstamību. “Redziet,
te nu mēs neko nevaram darīt...,” atturīgi secina VUGD priekšnieks Aivars Straume,
vērojot, kā paraugmācību norises vietā un laikā pa ledu mierīgi pārvietojas
vairāki zvērināti un hrestomātiski stūrgalvīgi bļitkotāji |
|
daudzviet pietrūkst. Secinājums nav iepriecinošs: ielūšana ledū,
ja tā piedevām notiek vientuļā vietā, bieži vien beidzas traģiski.
Diemžēl dzīvē šis arguments nedarbojās pat minēto paraugmācību norises vietā.
Trīs vīri, kuri, ugunsdzēsējiem ierodoties, sēdēja uz piekrastes ledus, itin
mierīgi savāca zvejas rīkus un apņēmīgi šķērsoja attekas bīstamos plašumus, lai
ierīkotos makšķerēšanai otrā krastā.
2002.gadā kopumā, par kuru apkopoti dati, Latvijā noslīkuši 286 cilvēki, tajā
skaitā 33 bērni. 2001.gadā ūdenī dzīvību zaudējuši 289 ļaudis, no tiem 28
bērni, informē VUGD preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Solveiga
Smiltene. Turklāt šajos skaitļos nav ietverti tie bojāgājušie, kuriem nāve no
nosalšanas, infarkta vai insulta iestājusies pēc nogādāšanas krastā. Kopumā šīs
traģēdijas vērtējama kā valsts mēroga problēma, kuras pamatā ir muļķība un
nezināšana.
Guntars Laganovskis, “LV”
guntars.laganovskis@vestnesis.lv