
Alus darītāji aizstāv savas intereses
Jau kopš 1999.gada Latvijas mazo alus darītāju vadība strādāja
pie priekšlikumiem, kas vērsti uz to darbības finansiālo atvieglošanu. Arī Eiropas
Savienības direktīvas paredz iespēju mazajām un nelielajām alus darītavām
samazināt akcīzes nodokļa likmes līdz 50 procentiem. Atbalstu aldaru priekšlikumam
pauda arī Zemkopības ministrija. Vēstulē Finanšu ministrijai šā gada 25.februārī
zemkopības ministrs Mārtiņš Roze rakstīja: “Līdz ar to tiks nodrošināta nodokļu
sistēmas atbilstība starptautiskām saistībām, tai skaitā Eiropas Savienības
normatīvajiem aktiem, vienlaikus ievērojot Latvijas nacionālās intereses.” Jāņem
vērā, ka mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts kā viena no prioritātēm ekonomikas jomā
bija minēta visu Saeimas labējo partiju programmās. Tomēr 16.marta sēdē parlamenta
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma priekšlikumu tālākai izskatīšanai
plenārsēdē nevirzīt.
Latvijas Mazo alus darītavu asociācijas biedri, uzskatot, ka nopietni apdraudētas viņu
intereses un turpmākās darbības iespējas, vakar ar īpašu paziņojumu vērsās pie
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas, atgādinot partiju dotos solījumus,
kā arī apelējot pie Latvijas tautsaimniecības interesēm. Tiekoties ar plašsaziņas
līdzekļu pārstāvjiem, aldari pauda savu sarūgtinājumu un neizpratni par deputātu
rīcību.
“Mazajām alus darītavām tiek izvirzītas tādas pašas uzņēmuma sakārtošanas
prasībām kā lielajām. Pēc 1.maija mums taču nāksies konkurēt ne tikai ar Latvijas
tirgū jau klātesošajiem ārvalstu koncernu uzņēmumiem, bet arī ar jaunienākošiem.
Cerējām, ka komisija rūpīgi izvērtēs gan mūsu situāciju, gan Eiropas pieredzi,”
sacīja a/s “Agrofirma Tērvete” valdes priekšsēdētājs Modris Goba. Jāpiebilst,
ka nodokļu atlaides mazajām alus darītavām noteiktas daudzās valstīs – Vācijā,
Austrijā, Somijā, Luksemburgā, kā arī abās Baltijas kaimiņvalstīs.
Tautas priekšstāvji izvirzīja būtisku pretargumentu – nodokļa atlaidēm valsts
budžetā nav naudas, jo to piemērošana prasīšot apmēram divus miljonus latu.
M.Goba sarunā ar preses pārstāvjiem gan šo skaitli apšaubīja, bilstot, ka vairāk
par 800 000 latu priekšlikuma realizācija neprasa. Alus darītāji arī norādīja, ka
šāda relatīvi neliela summa, efektīvi izlietota, var būtiski palīdzēt ne tikai
atsevišķu uzņēmumu darbībai, bet arī Latvijas nabadzīgāko reģionu attīstībai
– alus darītava darbojas arī, piemēram, Krāslavā.
Mazo alus darītavu vadītāji arī pauda zināmu nožēlu, ka Saeimas komisija
uzklausījusi tikai a/s “Aldaris” pārstāvju domas, kaut gan acīm redzamas ir šā
uzņēmuma biznesa interešu atšķirības. “Aldara” pārstāvji izteica viedokli, ka
šādu atvieglojumu noteikšana vienai uzņēmumu grupai ir nevēlama, jo uzskatāma par
tirgus kropļošanu. Vērts vien atzīmēt, ka “Aldaris” ir vienīgā Latvijas alus
darītava, kas gadā saražo vairāk nekā 200 000 hektolitrus dzēriena, turklāt ir
starptautiskā koncerna “Baltic Beverages Holding” sastāvā, kamēr uz nodokļa
samazinājumu pretendējošās mazās alus darītavas ir neatkarīgi uzņēmumi. Latvijā
par mazām un nelielām uzskata alus darītavas, kuru gada jauda nepārsniedz 100 000
hektolitru gadā.
Tomēr a/s “Kimmels Rīga” ģenerāldirektors Jānis Dūklavs uzsvēra, ka mazo alus
darītāju nolūks nav konfrontācija ar “Aldari”, bet gan savu un valsts interešu
aizstāvība: “Pati ES atļauj un iesaka šādu priekšrocību noteikšanu, bet mēs
atsakāmies!” Alus darītāji uzsvēra arī faktu, ka neatkarīgajās alus darītavās
strādā vairāk nekā 1000 cilvēku, bet ar alus realizāciju saistītajās nozarēs –
vairāk nekā 15 000, kas ir pietiekami iespaidīgi skaitļi, lai liktu likumdevējiem
pārdomāt savu nostāju.
Juris Bārtulis, “LV”