• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 23. marta noteikumi Nr. 152 "Cūku labturības prasības". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.03.2004., Nr. 47 https://www.vestnesis.lv/ta/id/86095

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.153

Kārtība, kādā Speciālo operāciju spēki nodrošina Saeimas un Valsts prezidenta uzaicināto ārvalstu un starptautisko organizāciju pārstāvju aizsardzību (apsardzi)

Vēl šajā numurā

25.03.2004., Nr. 47

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 152

Pieņemts: 23.03.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.152

Rīgā 2004.gada 23.martā (prot. Nr.15 22.§)

Cūku labturības prasības

Izdoti saskaņā ar Dzīvnieku aizsardzības likuma 10.panta 1.punktu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumos lietotie termini:

1.1. cūka — jebkura vecuma cūku sugas dzīvnieks, kas tiek turēts audzēšanai vai nobarošanai;

1.2. kuilis — dzimumgatavību sasniedzis cūku tēviņš, ko izmanto vaislai;

1.3. jauncūka — dzimumgatavību sasniegusi cūku mātīte pirms pirmās atnešanās;

1.4. sivēnmāte — cūku mātīte pēc pirmās atnešanās;

1.5. sivēns — cūka no dzimšanas līdz atšķiršanai no sivēnmātes;

1.6. atšķirts sivēns — cūka no atšķiršanas līdz 10 nedēļu vecumam;

1.7. audzējama cūka — cūka no 10 nedēļu vecuma līdz izmantošanai vaislai;

1.8. nobarojama cūka — cūka no 10 nedēļu vecuma līdz kaušanai.

2. Noteikumi nosaka cūku labturības prasības.

3. Noteikumu ievērošanas valsts uzraudzību un kontroli veic Pārtikas un veterinārais dienests.

4. Pārtikas un veterinārais dienests reizi divos gados līdz aprīļa pēdējai darbdienai informē Eiropas Komisiju par valsts uzraudzības un kontroles rezultātiem un veikto pārbaužu skaitu attiecībā pret kopējo cūku novietņu skaitu.

5. Eiropas Komisijas ekspertiem sadarbībā ar Pārtikas un veterināro dienestu ir tiesības veikt neplānotas cūku labturības prasību ievērošanas pārbaudes Latvijā. Veicot pārbaudes, eksperti ievēro personīgās higiēnas pasākumus, lai novērstu jebkādus infekcijas slimību izplatības draudus.

6. Pārtikas un veterinārais dienests, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu veikto pārbaužu rezultātus, veic atbilstošus pasākumus konstatēto trūkumu novēršanai.

7. Ja cūkas ir ievestas no trešajām valstīm (valstis, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts apliecina, ka ievesto cūku labturības prasības ir bijušas atbilstīgas šo noteikumu prasībām vai stingrākas.

8. Persona (darba devējs), kas nodarbina cilvēkus cūku kopšanā, pirms darba uzsākšanas iepazīstina cūku kopēju ar šo noteikumu prasībām.

II. Prasības cūku turēšanai

9. Cūkas baro ne retāk kā reizi dienā ar to vecumam, fiziskajai aktivitātei un fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošu barību.

10. Ja cūkas tur grupās un tās baro, neizmantojot zīdīšanu vai automātiskās barošanas metodi, tām nodrošina vienlaicīgu piekļūšanu barībai.

11. Cūkām, kuras ir vecākas par divām nedēļām, nodrošina iespēju brīvi uzņemt svaigu ūdeni.

12. Visas procedūras, kuru dēļ rodas defekti, jutīgu ķermeņa daļu zaudēšana vai kaulu struktūras izmaiņas, ir aizliegtas, izņemot terapeitiskās, diagnostiskās un identifikācijas procedūras, kā arī šādas procedūras:

12.1. sivēniem līdz septiņu dienu vecumam — acu zobu izkniebšana vai noslīpēšana, veidojot veselu līdzenu zobu virsmu;

12.2. kuiļiem — ilkņu saīsināšana, ja nepieciešams;

12.3. daļēja astes amputācija;

12.4. vīriešu kārtas dzīvnieku kastrācija (kastrējot nedrīkst plēst audus);

12.5. deguna riņķu ielikšana dzīvniekiem, kurus audzē ārā brīvā turēšanas sistēmā.

13. Šo noteikumu 12.1. un 12.3.apakšpunktā minētās procedūras veic tikai tādā gadījumā, ja ir savainoti sivēnmāšu pupi vai dzīvnieku ausis un astes. Pirms minētajām procedūrām, ņemot vērā vides apstākļus un dzīvnieku blīvumu grupās, veic pasākumus, lai nepieļautu astu nokošanu vai citas nevēlamas parādības. Ja veic minētās procedūras, nepieciešams mainīt cūku turēšanas apstākļus vai saimniekošanas sistēmu.

14. Šo noteikumu 12.punktā minētās procedūras atbilstošos sanitāros apstākļos ar piemērotiem līdzekļiem veic praktizējošs veterinārārsts vai persona, kas sagatavota atbilstoši šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām un kurai ir pieredze attiecīgo procedūru veikšanā.

15. Kastrāciju un astes amputāciju sivēniem, kuri vecāki par septiņām dienām, veic praktizējošs veterinārārsts, izmantojot anestēzijas līdzekļus un prolongētos analgētiskos līdzekļus.

III. Prasības dažādu tipu cūku turēšanai

16. Atšķirtiem sivēniem, audzējamām cūkām un nobarojamām cūkām, izņemot apsēklotas jauncūkas un sivēnmātes, kuras tur grupās, nodrošina katrai atbilstoši tās svaram šādu platību:

16.1. 0,15 m2, ja cūkas svars ir līdz 10 kg;

16.2. 0,20 m2, ja cūkas svars ir no 11 līdz 20 kg;

16.3. 0,30 m2, ja cūkas svars ir no 21 līdz 30 kg;

16.4. 0,40 m2, ja cūkas svars ir no 31 līdz 50 kg;

16.5. 0,55 m2, ja cūkas svars ir no 51 līdz 85 kg;

16.6. 0,65 m2, ja cūkas svars ir no 86 līdz 110 kg;

16.7. 1 m2, ja cūkas svars ir 110 kg un lielāks.

17. Apsēklotai jauncūkai, kuru tur grupā, nodrošina vismaz 1,64 m2 lielu kopējo grīdas platību.

18. Sivēnmātei, kuru tur grupā, nodrošina vismaz 2,25 m2 lielu kopējo grīdas platību.

19. Ja apsēklotās jauncūkas vai sivēnmātes tur grupās, kurās ir mazāk par sešām cūkām, tad šo noteikumu 17. un 18.punktā minēto kopējo grīdas platību palielina par 10 %.

20. Ja apsēklotās jauncūkas vai sivēnmātes tur grupās, kurās ir 40 un vairāk cūku, šo noteikumu 17. un 18.punktā minēto kopējo grīdas platību var samazināt par 10 %.

21. Daļai no kopējās grīdas platības, kas minēta šo noteikumu 17., 18., 19. un 20.punktā, ir vienlaidus ciets segums:

21.1. apsēklotai jauncūkai paredz vismaz 0,95 m2 cietā grīdas seguma;

21.2. grūsnai sivēnmātei paredz vismaz 1,3 m2 cietā grīdas seguma;

21.3. ne vairāk par 15 % no grīdas platības aizņem kanalizācijas atveres.

22. Ja cūkas tur grupās novietnēs, kurās ir betona–redeļu grīda:

22.1. maksimālais spraugu platums starp redelēm:

22.1.1. sivēniem — 11 mm;

22.1.2. atšķirtiem sivēniem — 14 mm;

22.1.3. audzējamām cūkām un nobarojamām cūkām — 18 mm;

22.1.4. jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm — 20 mm;

22.2. minimālais redeļu platums:

22.2.1. sivēniem un atšķirtiem sivēniem — 50 mm;

22.2.2. audzējamām cūkām, nobarojamām cūkām, jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm — 80 mm.

23. Būvējot vai pārbūvējot novietnes, aizliegts telpās ierīkot jauncūku un sivēnmāšu piesiešanai paredzētu aprīkojumu.

24. Jauncūkas un sivēnmātes aizliegts turēt piesietas.

25. Ja novietnē ir vairāk par 10 sivēnmātēm un sivēnmātes un jauncūkas četras nedēļas pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms plānotās atnešanās tur grupās, kurās ir vairāk par sešiem dzīvniekiem, aizgalda malas šādā novietnē nedrīkst būt īsākas par 2,8 metriem.

26. Ja novietnē ir vairāk par 10 sivēnmātēm un sivēnmātes un jauncūkas četras nedēļas pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms plānotās atnešanās tur grupās, kurās ir mazāk par sešiem dzīvniekiem, aizgalda malas šādā novietnē nedrīkst būt īsākas par 2,4 metriem.

27. Ja novietnē ir mazāk par 10 sivēnmātēm, sivēnmātes un jauncūkas četras nedēļas pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms plānotās atnešanās var turēt individuālos aizgaldos, nodrošinot tām kustību brīvību.

28. Sivēnmātēm un jauncūkām ir pastāvīgi pieejami pakaiši, kas atbilst šo noteikumu 48.1.apakšpunktā minētajām prasībām.

29. Jauncūkas un sivēnmātes, kuras tur grupās, baro, izmantojot sistēmu, kas nodrošina visiem dzīvniekiem iespēju uzņemt pietiekamu barības daudzumu.

30. Lai apmierinātu cūku izsalkumu un tieksmi košļāt, nezīdošas grūsnas sivēnmātes un jauncūkas nodrošina ar pietiekamu daudzumu barības, kas ir lielos gabalos vai ar augstu šķiedrvielu saturu un augstu enerģētisko vērtību.

31. Dzīvnieku grupā turētu cūku uz laiku var ievietot atsevišķā aizgaldā, ja tā ir agresīva, ievainota vai slima. Cūkai aizgaldā nodrošina kustību brīvību, ja tas nav pretrunā ar praktizējoša veterinārārsta ieteikumiem.

32. Kuiļa aizgalda platību paredz ne mazāku par 6 m2, lai nodrošinātu dzīvniekam kustību brīvību un lai tas varētu dzirdēt, redzēt un saost citas cūkas.

33. Ja kuiļa aizgaldā paredzēts lecināt cūkas, nodrošina vismaz 10 m2 lielu platību bez šķēršļiem.

34. Veidojot sivēnmāšu un jauncūku grupu, veic pasākumus, lai samazinātu iespējamo agresiju dzīvnieku grupā.

35. Grūsnās sivēnmātes un jauncūkas:

35.1. ja nepieciešams, apstrādā pret endoparazītiem un ektoparazītiem;

35.2. pirms ievietošanas atnešanās aizgaldā notīra.

36. Grūsnās sivēnmātes un jauncūkas nedēļu pirms plānotās atnešanās nodrošina ar migas taisīšanai piemērotiem materiāliem pietiekamā daudzumā, izņemot gadījumu, ja novietnē izmanto šķidro mēslu aizvadīšanas sistēmu, kas tehniski nav tam piemērota.

37. Atnešanās aizgaldā nodrošina brīvu platību dabisku dzemdību atvieglošanai vai palīdzības sniegšanai dzemdību laikā.

38. Atnešanās aizgaldā nodrošina sivēnu aizsardzībai piemērotu nožogojumu.

39. Sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, kur visi sivēni vienlaikus var apgulties. Tā var būt no cieta seguma, izklāta ar īpašu paklāju, salmu pakaišiem vai citu piemērotu materiālu.

40. Atnešanās aizgaldā sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, lai tie bez grūtībām var zīst sivēnmāti.

41. Sivēnus nedrīkst atšķirt no sivēnmātes pirms 28 dienu vecuma sasniegšanas.

42. Ja sivēnmātes vai sivēnu veselības un labturības dēļ ir nepieciešams sivēnus atšķirt no sivēnmātes agrāk, to drīkst darīt pēc 21 dienas vecuma sasniegšanas. Tādā gadījumā sivēnus ievieto īpaši paredzētā novietnē bez sivēnmātes. Novietni pirms katras jaunas dzīvnieku grupas ievietošanas tīra un dezinficē.

43. Ja atšķirtos sivēnus, audzējamās un nobarojamās cūkas tur grupās, veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu dzīvnieku agresiju grupā.

44. Atšķirtos sivēnus, audzējamās un nobarojamās cūkas tur grupās, pēc iespējas samazinot pārgrupēšanas nepieciešamību.

45. Ja atšķirtos sivēnus, audzējamās un nobarojamās cūkas pārgrupē:

45.1. to vēlams veikt nedēļas laikā pēc atšķiršanas;

45.2. aizgaldā nodrošina iespēju dzīvniekiem izvairīties no citām cūkām;

45.3. trankvilizatorus lieto tikai saskaņā ar praktizējoša veterinārārsta ieteikumiem.

46. Ja atšķirto sivēnu, audzējamo cūku vai nobarojamo cūku grupā novērotas izteiktas agresijas pazīmes, noskaidro cēloņus un veic atbilstošus pasākumus, piemēram, nodrošina dzīvniekus, ja tas ir iespējams, ar pietiekamu daudzumu salmu vai citiem materiāliem cūku nodarbināšanai. Apdraudētās vai īpaši agresīvās cūkas atšķir no pārējās dzīvnieku grupas.

IV. Prasības cūku novietnēm

47. Cūku novietnē nav vēlami trokšņi, kuru stiprums pārsniedz 85 decibelus, kā arī pēkšņi un ilgstoši trokšņi.

48. Cūku aizgaldus:

48.1. nodrošina ar pietiekamu daudzumu cūku nodarbināšanai paredzētu veselībai nekaitīgu materiālu (salmi, siens, koksne, zāģskaidas, sēņu komposts, kūdra vai šo materiālu sajaukums), kas ir piemērots attiecīgajai kanalizācijas sistēmai;

48.2. nodrošina ar siltu, ērtu, pietiekami tīru un sausu guļvietu, kur visas cūkas var vienlaikus atpūsties;

48.3. ierīko tā, lai dzīvniekiem nodrošinātu kustību brīvību, iespēju uzņemt barību un ūdeni;

48.4. ierīko tā, lai cūkas redzētu viena otru. Minētais nosacījums neattiecas uz jauncūkām un sivēnmātēm, kuras nedēļu pirms plānotās atnešanās un atnešanās laikā var turēt atsevišķi.

49. Novietnes grīdas ir:

49.1. mehāniski izturīgas;

49.2. gludas un neslidenas, lai nepieļautu iespēju cūkām gūt ievainojumus;

49.3. piemērotas cūku lielumam un svaram.

50. Novietnē vismaz astoņas stundas diennaktī nodrošina apgaismojumu ar gaismas intensitāti, ne mazāku par 40 luksiem.

51. Ja cūkas tur:

51.1. grupās, tās apseko ne retāk kā reizi diennaktī;

51.2. piesietas, tās apseko ne retāk kā divas reizes diennaktī.

52. Barošanas un dzirdināšanas inventārs atrodas vietās, kur neuzkrājas ūdens un nav iespējama barības piesārņošana.

53. Fekālijas, urīnu, vircu un neizēstu barību regulāri izvāc, lai novērstu dzīvnieku saslimšanu un mikroklimata neatbilstību dzīvnieku fizioloģiskajām normām, kā arī nepieļautu kukaiņu un grauzēju vairošanos.

54. Novietnes telpas, aprīkojumu un inventāru tīra un dezinficē, kā arī veic telpu dezinsekciju un deratizāciju tik bieži, lai nepieļautu dzīvnieku saslimšanu.

V. Noslēguma jautājumi

55. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 6.februāra noteikumus Nr.54 “Cūku labturības prasības” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 23.nr.; 2002, 26.nr.).

56. Noteikumu 4., 5., 6. un 7.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

57. Noteikumu 24.punkts stājas spēkā ar 2006.gada 1.janvāri.

58. Noteikumu 17., 18., 19., 20., 21., 22., 25., 26., 27., 28. un 31.punktā minētās prasības par cūku kustību brīvības nodrošinājumu aizgaldā, ja tas nav pretrunā ar praktizējoša veterinārārsta ieteikumiem, attiecas uz novietnēm, kuras celtas vai pārbūvētas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. No 2013.gada 1.janvāra šīs prasības attiecas uz visām cūku novietnēm.

59. Noteikumu 33.punktā minētās prasības attiecas uz novietnēm, kuras celtas vai pārbūvētas pēc šo noteikumu spēkā stāšanās. No 2005.gada 1.janvāra šīs prasības attiecas uz visām cūku novietnēm.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 91/630/EEC,2001/88/EC un 2001/93/EC.

Ministru prezidents I.Emsis

Zemkopības ministra vietā — vides ministrs R.Vējonis

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 26.martu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!