Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Godājamie deputātu kungi!

Atbildot uz Jūsu uzdoto jautājumu par Latvijas gaisa telpas patrulēšanas izdevumu finansējumu, vēlos Jūs informēt, ka plašsaziņas līdzekļos izskanējusī informācija par četriem miljoniem latu, kas būtu nepieciešami Dānijas militāro spēku iznīcinātāju patrulēšanai Latvijas gaisa telpā, ir nepilnīga. Tāpēc vēlētos sniegt Jums detalizētāku ieskatu gaisa telpas patrulēšanas jautājumā, vienlaikus pievēršoties arī tā finansiālajam aspektam.
Līdz ar pievienošanos NATO Latvijas gaisa telpa kļūst par daļu no NATO kopējās gaisa telpas. Saskaņā ar NATO kopējo politiku dalībvalstij būtu jānodrošina savas gaisa telpas aizsardzība pašai saviem spēkiem. Piemēram, pēc vienotiem NATO standartiem, valstij vajadzētu būt spējīgai novērst neatļautu savas gaisa telpas izmantošanu no kādas ne NATO valsts militārās lidmašīnas puses. Lai šo uzdevumu īstenotu, dalībvalstij jābūt nepieciešamajām militārajām patruļlidmašīnām, kuras tiktu turētas pastāvīgā gatavībā veikt gaisa telpas patrulēšanu īsā laika posmā.
Saskaņā ar NATO praksi, ja dalībvalstīm nav šādu patruļlidmašīnu, tām jāslēdz līgumi ar kādu citu NATO valsti, kas šos uzdevumus veiktu to vietā. Tā tas ir Islandes un Luksemburgas gadījumā. Šo valstu uzdevumā gaisa telpas patrulēšanu veic kāda cita NATO valsts. Pēc ilgstošām sarunām ar NATO valstīm Baltijas valstis un Slovēnija, kurām nav šādu patruļlidmašīnu, panāca izdevīgākus nosacījumus. Ir panākts, ka NATO sniegs mums lielāku palīdzību. Tas nozīmē, ka atsevišķas NATO valstis nodos NATO Eiropas spēku virspavēlnieka rīcībā savas patruļlidmašīnas, kuras tiks izmantotas, lai nodrošinātu Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzību atbilstoši NATO standartiem. Paralēli NATO mums sniegs atbalstu arī nepieciešamās infrastruktūras sakārtošanā, lai sāktu gaisa telpas patrulēšanu. Šobrīd vēl nav zināms, kuras valstis sniegs Latvijai atbalstu, jo notiek sarunas.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēlos uzsvērt, ka līdz ar iekļaušanos NATO Latvija pirmo reizi kopš savas neatkarības atjaunošanas spēs nodrošināt pilnvērtīgu valstiskās suverenitātes un teritoriālās neaizskaramības aizsardzību. Nodrošinot patrulēšanu gaisa telpā, Latvija un pārējās Baltijas valstis iegūs spējas aizsargāt ne tikai sauszemes un jūras robežas, bet arī gaisa telpu.
NATO arī paredzējusi, ka vismaz sākotnējā posmā, lai atbalstītu Baltijas valstis, ar gaisa telpas patrulēšanu saistītie izdevumi tiks segti saskaņā ar līdzfinansēšanas principu. Tas nozīmē, ka daļu no izdevumiem varētu segt no NATO kopējiem līdzekļiem, daļu no pašu Baltijas valstu līdzekļiem, bet vēl trešo daļu, iespējams, segtu arī donorvalstis. Pašlaik vēl notiek aktīvas konsultācijas ar NATO institūcijām un tās dalībvalstīm par to, kā tiks veikta patrulēšana Baltijas valstu gaisa telpā un kāda varētu būt tās finansēšanas kārtība. Tāpēc es vēlētos atzīmēt, ka plašsaziņas līdzekļos minētie četri miljoni latu ir aptuvenas aplēses, kas var mainīties.
Atbildot uz Jūsu jautājumu par finansējuma avotiem, vēlos informēt, ka Latvijas līdzfinansējums gaisa patrulēšanas veikšanai tiks nodrošināts valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO” ietvaros. Aizsardzības ministrijas 2004.gada budžeta programmā “Nacionālie bruņotie spēki” Gaisa spēkiem plānotais finansējums ir vairāk nekā 6,2 miljoni latu. Šis finansējums ir sadalīts vairākās apakšprogrammās. Tas paredzēts uzdevumiem, kas ir tieši saistīti ar Latvijas integrāciju NATO un iekļaušanos NATO Integrētajā paplašinātajā gaisa telpas aizsardzības sistēmā NATINEADS. Piemēram, ar Baltijas valstu gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET integrāciju NATINEADS, pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, infrastruktūras izveidi, lai spētu uzņemt NATO valstu lidmašīnas Latvijā u.tml.
Ja Latvijas un NATO sarunu rezultātā 2004.gadā radīsies nepieciešamība pēc papildu finansējuma, tas tiks nodrošināts, pārskatot esošās budžeta programmas. Attiecībā uz 2005. gadu un tālākajiem gadiem Aizsardzības ministrija, plānojot Nacionālo bruņoto spēku attīstību, ir ņēmusi vērā arī iespējamās izmaksas, kuras varētu rasties gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanai.
Vienlaikus vēlos atzīmēt, ka ne Latvija, ne pārējās Baltijas valstis pārskatāmā nākotnē neplāno iegādāties iznīcinātājlidmašīnas. Ir skaidrs, ka autonomu, nacionālu gaisa telpas patrulēšanas spēju attīstība prasītu daudz ievērojamākus finanšu līdzekļus. Tāpēc Latvijas un pārējo Baltijas valstu politika aizsardzības jomā arī turpmāk būs balstīta uz ciešu sadarbību gan trīspusējā formātā, gan arī ar citām NATO valstīm.