Vēl solis alkohola lietošanas ierobežošanā

Jau šobrīd aizliegta tā sauktā stiprā alkohola tirdzniecība laikā no pulksten 22 līdz 8, izņemot kafejnīcas, bārus un restorānus, kuros alkohols tiek patērēts uz vietas, kā arī beznodokļu veikalus. Taču likumprojekts paredz analoģiskus aizliegumus attiecināt arī uz alu. Alus mazumtirdzniecībai būs nepieciešamas īpašas licences, bet alus reklāmas ārēji tiks pielīdzinātas stipro alkoholisko dzērienu reklāmām.
Ņemot vērā likuma radikālo raksturu, projekta apspriešanas gaitā tas izraisīja gan deputātu, gan tirgotāju iebildumus. Daži deputāti izteica priekšlikumu aizliegt alkohola tirdzniecību no pusnakts līdz pulksten desmitiem rītā, bet deputāte Anna Seile šā priekšlikuma pamatotību argumentēja ar Jāņu tradīcijām. Šim viedoklim iebilda Narkoloģijas centra direktore Astrīda Stirna, atgādinot, ka pirms alkohola tirdzniecības ierobežojumu ieviešanas nacionālo svētku dienās bijis ievērojami vairāk traģisku negadījumu. Savukārt deputāts Andrejs Tolmačovs izteica priekšlikumu tirdzniecības ierobežojumus attiecināt tikai uz dzērieniem, kuros absolūtā spirta saturs pārsniedz 5,5 procentus. A.Tolmačovs norādīja, ka visu veidu alkohola tirdzniecības aizliegums veicinās nelegālā alkohola apriti. Tomēr viņa iebildumus komisija vērā neņēma – komisijas vadītājs Dzintars Jaundžeikars uzsvēra, ka nelegālas izcelsmes alkohola tirdzniecība apkarojama ar citiem likumiem.
Latvijas Alus darītāju savienības izpilddirektors Ivars Grīslis par stingro ierobežojumu lietderību ir noskaņots skeptiski:” Šīm normām nav cita pamatojuma, kā vien narkologu minētie skaitļi par alkohola slimnieku skaitu Latvijā. Ja šādu cilvēku skaits Latvijā ir apmēram viens procents no iedzīvotāju kopskaita, tas nenozīmē, ka vairākumam jāuzspiež obligāti ierobežojumi – viņi par alkoholiķiem nekļūs, ja arī alkoholu varēs nopirkt jebkurā diennakts stundā. Mēs, protams, atbalstām likuma normas, kas paredz alkoholu nepārdot nepilngadīgajiem kā arī noteiktās vietās, arī zināmus reklāmas ierobežojumus. Taču ierobežojumiem un aizliegumiem jābūt saprātīgiem.
Alus patēriņš uz cilvēku Latvijā ir 61 litrs gadā, bet, piemēram, Čehijā attiecīgais skaitlis ir 160 litru. Taču tur šādu ierobežojumu nav! Šādai likuma redakcijai būs arī citas negatīvas sekas – piemēram, nelegālā alkohola tirdzniecības pieaugums. Turklāt runa ir ne tikai par kontrabandas ceļā ievestu un atšķaidītu spirtu vai mājās dzītu kandžu. Noteikti būs cilvēki, kuri par paaugstinātu cenu “aizliegtās stundās” tirgos veikalā iegādātu alkoholu. Vai valstij būtu jāveicina šāda darbība? Naktīs tiek pārdoti apmēram 2 procenti no kopējā alkohola tirdzniecības apjoma – tas nav daudzums, kas varētu būtiski ietekmēt alkoholisma izplatību. Toties ierobežojumi var negatīvi ietekmēt Latvijas alus darītavu darbību. Varbūt lietderīgāk būtu noskaidrot un novērst iemeslus, kāpēc dzer šie daži procenti iedzīvotāju? Valstij būtu jāveicina legālas uzņēmējdarbības attīstība un darba vietu radīšana, nevis jārada labvēlīgi apstākļi pagrīdes biznesam.
Mēs, protams, nerīkosim piketus, demonstrācijas un tikšanās ar vēlētājiem. Taču ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību vēlamies atgādināt patērētājiem viņu tiesības, tajā skaitā to, ka precei jābūt nopērkamai visās tirdzniecības vietās darba laikā.”
Jāpiebilst, ka likumprojekts arī aizliedz izpārdošanas laikā norādīt dzēriena agrāko cenu, taču šāda norma ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu, kas paredz pircēja tiesības būt informētam par cenu starpību.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv