Valsts sekretāru 2004.gada 18.marta sanāksmē

Turpinājums. Sākums – “LV” Nr.44, 19.03.2004.

Labklājības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumos Nr.349 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību””.
Pašreiz bērna kopšanas pabalsta apmērs saskaņā ar noteikumiem par bērna kopšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību ir 30 latu mēnesī par bērna vecumā līdz 1,5 gadiem kopšanu un 7,50 lati mēnesī par bērna vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem kopšanu.
Minētā pabalsta apmērs personām, kuras kopj bērnus vecumā līdz 1,5 gadiem, nav pārskatīts kopš 1998.gada 1.jūlija, bet personām, kuras kopj bērnus vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem, nav pārskatīts kopš 1992.gada 1.novembra, tā rezultātā bērna kopšanas pabalsta saņēmēju pirktspēja ir būtiski samazinājusies, ģimeņu ar bērniem dzīves līmenis pasliktinājies, kas savukārt negatīvi ietekmē demogrāfiskos procesus valstī.
Demogrāfiskā situācija Latvijā jau vairākus gadus vērtējama kā nelabvēlīga. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums negatīvs kļuva 1991.gadā, un tāds tas ir joprojām. Kopš 1987.gada dzimušo skaits Latvijā ir samazinājies vairāk nekā 2 reizes. Summārais dzimstības koeficients ir viens no zemākajiem Eiropā, un pašlaik šis koeficients ir apmēram puse no lieluma (2,1 – 2,2), kas nepieciešams paaudžu nomaiņai.
2002.gadā, analizējot Latvijas Universitātes veiktā pētījuma “Par bērna kopšanas pabalstu, tā efektivitāti un vēlamajiem izmaksas periodiem” rezultātus, tika secināts, ka bērna kopšanas pabalsta efektivitāte pazeminās un pabalsta apmērs ir pārāk zems. Aptaujātie vecāki par vissvarīgāko veicamo pasākumu bērna kopšanas pabalsta jomā atzina bērna kopšanas pabalsta apmēra paaugstināšanu.
Noteikumu projekta mērķis ir saskaņā ar Koncepciju par valsts sociālo pabalstu palielināšanu ģimenēm pēc bērna piedzimšanas būtiski paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru personām, kuras kopj bērnus vecumā līdz gadam, kā arī paaugstināt bērna kopšanas pabalsta apmēru personām, kuras kopj bērnus vecumā no 1,5 līdz 2 gadiem.
Projekts, sākot ar 2005.gada 1.janvāri, paredz šādu bērna kopšanas pabalsta apmēru:
• personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, ja šī persona ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā vai ir nodarbināta ne vairāk kā 20 stundas nedēļā, – personas mēneša vidējās apdrošināšanas iemaksu algas apmērā, bet ne mazāk kā 90 latu mēnesī un ne vairāk kā 450 latu mēnesī, kuru nosaka: darba ņēmējam no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot divus kalendāros mēnešus pirms mēneša, kurā bērns piedzimis; pašnodarbinātajam no personas apdrošināšanas iemaksu algas par 12 kalendāro mēnešu periodu, šo periodu beidzot trīs kalendāros mēnešus pirms gada ceturkšņa, kurā bērns piedzimis;
• personai, kura kopj bērnu vecumā līdz gadam, ja šī persona nav nodarbināta, – 90 latu mēnesī.
• personai, kura kopj bērnu vecumā no gada līdz diviem gadiem, – 30 latu mēnesī.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka personām, kuras nav nodarbinātas, kā arī personām, kuras kopj bērnu vecumā no viena līdz diviem gadiem, pabalsta apmēru Ministru kabinets pārskata pēc labklājības ministra ierosinājuma atbilstoši valsts budžeta iespējām, izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā valstī noteiktās minimālās mēnešalgas pieaugumu.
Tātad atbilstoši noskaidrotajam sabiedrības viedoklim noteikumu projekts paredz efektīvāku bērna kopšanas pabalsta sistēmas ieviešanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumos Nr.381 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību””.
Noteikumu projekta mērķis ir paaugstināt bērna piedzimšanas pabalsta apmēru ar 2005. gada 1.janvāri līdz tādam apmēram, kas atbilst zīdaiņa pūriņa vērtībai faktiskajās cenās naudas izteiksmē (2003.gada janvārī Centrālās statistikas pārvaldes noteiktā zīdaiņa pūriņa vērtība faktiskajās cenās bija Ls 296).
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības
un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma noteikumi”.

Reģionālās attīstības likums deleģē plānošanas reģionu attīstības padomēm funkciju – vadīt un uzraudzīt plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādi un ieviešanu, kā arī nosaka, ka reģiona teritorijas plānojumu izstrādā attiecīgā plānošanas reģiona attīstības aģentūra.
Plānošanas reģiona teritorijas plānojumu izstrāde ir uzsākta četros no pieciem plānošanas reģioniem – Rīgas, Vidzemes, Zemgales un Latgales:
• Rīgas reģionā darbs pie teritorijas plānojuma izstrādes ir sākts 2003.gada maijā, un pašlaik tiek gatavots dokuments “Informatīvi analītisks plānošanas reģiona telpas struktūras un teritorijas pašreizējās izmantošanas situācijas raksturojums”.
• Vidzemes reģionā 2002.gada nogalē tika sākts projekts “Telpiskās plānošana Vidzemes reģionā”, kura gaitā tiks izstrādāts Vidzemes reģiona teritorijas plānojums (telpiskais struktūrplāns), kuru 2004.gada sākumā paredzēts nodot sabiedriskajai apspriešanai.
• Zemgales plānošanas reģiona attīstības padome lēmumu par reģiona teritorijas plānojuma izstrādi ir pieņēmusi 2003.gada 6.jūnijā. Pašreiz reģionā ir izstrādāta attīstības stratēģija, kas būs par pamatu teritorijas plānojuma informatīvajai daļai, notiek datu bāzes veidošana un citi teritorijas plānojuma izstrādes sagatavošanās darbi.
• Latgalē 2002.gada augustā tika sākts projekts “Latgales reģiona institucionālās kapacitātes stiprināšana teritorijas un attīstības plānošanā”, kuru finansē Flandrijas valdība. Projekta ietvaros tiek izstrādāta Latgales telpiskā struktūrplāna koncepcija, kas būs dokuments, balstoties uz kuru tiks turpināts darbs pie Latgales reģiona teritorijas plānojuma izstrādes. Pašlaik notiek koncepcijas gala redakcijas sagatavošana, lai dokumentu varētu iesniegt apstiprināšanai Latgales plānošanas reģiona attīstības padomē.
Plānošanas reģionu teritorijas plānojumu izstrāde tiek finansēta no plānošanas reģionu attīstības aģentūru budžetiem.
Plānošanas reģiona teritorijas plānojuma noteikumiem ir jāaizstāj Ministru kabineta noteikumu nr.423 “Noteikumi par teritorijas plānojumiem” normas, kas attiecas uz teritorijas plānošanu plānošanas reģionu līmenī. Šobrīd plānošanas reģionu teritorijas plānošana notiek, ievērojot Ministru kabineta noteikumus, kuri saskaņā ar grozījumiem Teritorijas plānošanas likuma Pārejas noteikumu bija spēkā līdz 2003.gada 26.decembrim.
Reģiona plānojuma izstrādāšanas uzdevums ir veicināt pretrunu novēršanu starp nozaru attīstības plānos, programmās un normatīvajos aktos ietvertajiem attīstības mērķiem, dot plānošanas reģiona interešu teritoriālo un telpisko izvērsumu un tādējādi sekmēt valsts un pašvaldību interešu līdzsvarošanu. Reģiona plānojums sekmēs plānošanas reģiona interešu ievērošanu arī pārrobežu un starpvalstu plānošanas dokumentos. Reģiona plānošanas noteikumos ir noteiktas reģiona plānojuma sastāvdaļas, šī plānojuma sagatavošanas, sabiedriskās apspriešanas, likumības izvērtēšanas, spēkā stāšanās, apturēšanas, grozīšanas un ievērošanas pārraudzības kārtība. Noteikumos tiek parādīta plānošanas reģiona teritorijas plānojuma izstrādes gaita no darba plāna un darba uzdevumu sagatavošanas līdz reģiona plānojuma apstiprināšanai.
Noteikumos tiek uzsvērts, ka sabiedriskā apspriešana ir reģiona plānojuma izstrādes procesa neatņemama sastāvdaļa, paredzot sabiedrības informēšanu, viedokļu uzklausīšanu pirms plānojuma izstrādes sākšanas un visā tā izstrādes gaitā, jautājumu apspriešanu ar dažādām mērķauditorijām un plānojuma dokumentu sabiedrisko apspriešanu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Kultūras, Labklājības, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, Nacionālā reģionālās attīstības padomē.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ceļa satiksmes noteikumi”.
Esošie 1999.gada 19.janvāra Ministru kabineta noteikumi Nr.15 “Ceļu satiksmes noteikumi” izdoti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 8.punktu, kas nosaka, ka Ceļu satiksmes noteikumi ir Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību un ir saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz to, ka Ceļu satiksmes likumā tika izdarīti grozījumi un likumā iestrādāts pilnvarojums Ministru kabinetam apstiprināt Ceļu satiksmes noteikumus, nosakot tajos ceļu satiksmes kārtību Latvijā. Noteikumu projekts pēc būtības tiek formāli pārapstiprināts, jo mainījies noteikumu projekta izdošanas pamatojums, kā arī tiek grozītas normas, kas jāsaskaņo ar Ceļu satiksmes likumā noteikto. Atsevišķas normas tiek grozītas, jo jau projekta izstrādes laikā tika saņemti konkrēti priekšlikumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem satiksmes drošības uzlabošanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kancelejā.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 19.augusta noteikumos Nr.464 “Kārtība, kādā organizē un veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus ar autobusiem, atklāj, groza un slēdz maršrutus un izsniedz starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā organizējami pasažieru starptautiskie pārvadājumi, grozāmi un slēdzami maršruti un izsniedzamas starptautiskajos līgumos paredzētās atļaujas no Latvijas uz valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, jo no 2004.gada 1.maija pasažieru pārvadājumu organizācijā uz Eiropas Savienības valstīm tiks piemēroti Eiropas Savienības normatīvie akti.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.martam.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1996.gada 20.jūnija noteikumos Nr.222 “Noteikumi par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā””.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai nepieļautu situāciju, kad, sākot ar 2004.gada 1.maiju, saskaņā ar Padomes 1989.gada 21.decembra regulu (EEK 4060/89) “Par kontroles pasākumu atcelšanu, ko veic uz dalībvalstu robežām autoceļu un iekšējo ūdensceļu transporta jomā”, muitas iestādēm beidzot darbību uz Eiropas Savienības iekšējām robežām, robežkontroles punktos tiktu pārtraukta autopārvadājumu kontrole atbilstoši noteikumiem par kontroles kārtību autopārvadājumu jomā, līdz ar to radot iespēju valstu, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis, pārvadātājiem iebraukt Latvijas teritorijā, neievērojot starptautisko atļauju režīmu vai nedzēšot minētās atļaujas.
Noteikumu projekts paredz, ka līdz ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā 2004.gada 1.maijā, funkcijas, ko muitas iestādes ir veikušas visos robežkontroles punktos saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem, turpmāk veiks tikai Latvijas robežkontroles punktos, kas atrodas uz Eiropas Savienības ārējās robežas, bet iekšējās ES robežkontroles punktos starptautisko autopārvadājumu atļauju dzēšanu pārņems Valsts robežsardze.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 29.martam.

Valsts kancelejas

Komunikācijas departaments