
Dr.habil.ing. Rolands Rikards Foto: Alma Edžiņa |
19. martā deva iespēju ielūkoties ne tikai zinātnes, bet varbūt visas Latvijas nākotnes attīstības aprisēs.
Tēma “Inženiermehānikas attīstība Latvijā: kompozīto
materiālu un konstrukciju optimizācija un identifikācija” profesora Rolanda Rikarda
izklāstā atļāva pārliecināties par inženierzinātņu seno vēsturi Latvijā,
nemitīgo attīstību un spožo prātu klātbūtni visos laikos. Latvijas Zinātņu
akadēmijas (LZA) viceprezidents Juris Ekmanis, atklājot sēdi, atgādināja, ka
Augstākās izglītības padome atbalsta matemātikas, fizikas, ķīmijas apmācības
apjoma palielināšanu vidusskolās, lai Latvijas augstskolas saņemtu vispusīgi
sagatavotus studentus.
Profesors R. Rikards atgādināja, ka inženierzinātne Latvijā, tāpat kā ķīmijas
zinātne, arī var skaitīt savu vēsturi vairāk nekā 120 gadu garumā. Frīdrihs
Canders, “Rīgas Gaisa lidojumu biedrības” organizētājs, šķidrās raķešu
degvielas dzinēja autors, 1915. gadā evakuējies, savas idejas realizēja Maskavā. 30.
gados Latvijā strādāja lidmašīnu konstruktors Kārlis Irbīte, kurš pēc Otrā
pasaules kara nokļuva Kanādā. No pēckara gadu slavenībām jāmin profesors Jakovs
Panovko, kura grāmata vibrāciju teorijā ir viena no labākajām pasaulē.
Tika aplūkota inženiermehānikas attīstība Latvijā saistībā ar kompozīto
materiālu lietošanu vieglajās konstrukcijās, kuras izmanto aeronautikā –
lidmašīnu, helikopteru un citu lidaparātu izgatavošanā. Jo kompozīto materiālu
lietošana ļauj ievērojami samazināt konstrukciju svaru un palielināt lidaparātu
veiktspēju. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūts kopš
2000. gada piedalās vairākos lielos Eiropas Komisijas 5. un 6. ietvara programmas
finansētajos projektos, kuros veikti pētījumi par kompozīto materiālu izmantoš?anu
aeronautikas nozarē. Pētījumu virziens ir konstrukciju optimizācija un kompozīto
materiālu īpašību identifikācija. Šim nolūkam tiek tālāk attīstīta
optimizācijas metode, kas balstās uz eksperimentu plānošanu un aproksimācijām jeb
tuvināšanu. Mūsdienās pētniecība nav iedomājama izolēti, tāpēc ikvienā
projektā panākumu garants ir starptautiska sadarbība. Projektā par lidmašīnu
fizelāžas kompozīta konstrukciju pēckritisko deformēšanos partneri ir Vācijas,
Itālijas un Izraēlas zinātnieki. Savukārt projektā par sendviča tipa konstrukciju
projektēšanu kuģubūves vajadzībām noris sadarbība ar Vācijas, Somijas, Itālijas
un Zviedrijas kolēģiem.
Attēlos un aprēķinos tika demonstrēti Eiropas projektos izstrādātie kompozīto
materiālu lietojumi lidaparātu konstrukcijās – helikoptera rotora lāpstiņu
vibrāciju slāpēšanai, izmantojot pjezoelektrisko efektu, lidmašīnas fizelāžas
konstrukcijas deformēšanās pēckritiskā stadijā un citi. Zīmīgi, ka visi lielie
projekti ir ļoti tuvi praksei. Laikam tieši šis apstāklis piesaista studentus, atzīst
profesors R. Rikards, – bez viņiem mūsu darbs nebūtu iedomājams. Viens no profesora
līdzstrādniekiem – Kaspars Kalniņš – bija sēdes dalībnieku vidū. Uz kolēģu
jautājumu – kāda nākotne, kādi darba piedāvājumi gaida šos jaunos speciālistus,
profesors atgādināja, ka modernos apstākļos cilvēks var strādāt pie datora,
piemēram, Staicelē, un piedalīties starptautiskā projektā. Jo nākamajā, EK 7.
ietvara programmā paredzēts būtisks finansējuma palielinājums, lai Eiropas
sabiedrība savā tehnoloģiju attīstībā apsteigtu ASV. Ir jāzina tas, kas sasniegts,
ir jābūt ļoti laba līmeņa zināšanām konstrukciju un materiālu mehānikā, lai
izstrādātu labu projektu – rezumēja profesors Rolands Rikards.
Ilga Tālberga