Kad zinātnieka risinājums ir tuvs praksei

Tēma “Inženiermehānikas attīstība Latvijā: kompozīto materiālu un konstrukciju optimizācija un identifikācija” profesora Rolanda Rikarda izklāstā atļāva pārliecināties par inženierzinātņu seno vēsturi Latvijā, nemitīgo attīstību un spožo prātu klātbūtni visos laikos. Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) viceprezidents Juris Ekmanis, atklājot sēdi, atgādināja, ka Augstākās izglītības padome atbalsta matemātikas, fizikas, ķīmijas apmācības apjoma palielināšanu vidusskolās, lai Latvijas augstskolas saņemtu vispusīgi sagatavotus studentus.
Profesors R. Rikards atgādināja, ka inženierzinātne Latvijā, tāpat kā ķīmijas zinātne, arī var skaitīt savu vēsturi vairāk nekā 120 gadu garumā. Frīdrihs Canders, “Rīgas Gaisa lidojumu biedrības” organizētājs, šķidrās raķešu degvielas dzinēja autors, 1915. gadā evakuējies, savas idejas realizēja Maskavā. 30. gados Latvijā strādāja lidmašīnu konstruktors Kārlis Irbīte, kurš pēc Otrā pasaules kara nokļuva Kanādā. No pēckara gadu slavenībām jāmin profesors Jakovs Panovko, kura grāmata vibrāciju teorijā ir viena no labākajām pasaulē.
Tika aplūkota inženiermehānikas attīstība Latvijā saistībā ar kompozīto materiālu lietošanu vieglajās konstrukcijās, kuras izmanto aeronautikā – lidmašīnu, helikopteru un citu lidaparātu izgatavošanā. Jo kompozīto materiālu lietošana ļauj ievērojami samazināt konstrukciju svaru un palielināt lidaparātu veiktspēju. Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un konstrukciju institūts kopš 2000. gada piedalās vairākos lielos Eiropas Komisijas 5. un 6. ietvara programmas finansētajos projektos, kuros veikti pētījumi par kompozīto materiālu izmantoš?anu aeronautikas nozarē. Pētījumu virziens ir konstrukciju optimizācija un kompozīto materiālu īpašību identifikācija. Šim nolūkam tiek tālāk attīstīta optimizācijas metode, kas balstās uz eksperimentu plānošanu un aproksimācijām jeb tuvināšanu. Mūsdienās pētniecība nav iedomājama izolēti, tāpēc ikvienā projektā panākumu garants ir starptautiska sadarbība. Projektā par lidmašīnu fizelāžas kompozīta konstrukciju pēckritisko deformēšanos partneri ir Vācijas, Itālijas un Izraēlas zinātnieki. Savukārt projektā par sendviča tipa konstrukciju projektēšanu kuģubūves vajadzībām noris sadarbība ar Vācijas, Somijas, Itālijas un Zviedrijas kolēģiem.
Attēlos un aprēķinos tika demonstrēti Eiropas projektos izstrādātie kompozīto materiālu lietojumi lidaparātu konstrukcijās – helikoptera rotora lāpstiņu vibrāciju slāpēšanai, izmantojot pjezoelektrisko efektu, lidmašīnas fizelāžas konstrukcijas deformēšanās pēckritiskā stadijā un citi. Zīmīgi, ka visi lielie projekti ir ļoti tuvi praksei. Laikam tieši šis apstāklis piesaista studentus, atzīst profesors R. Rikards, – bez viņiem mūsu darbs nebūtu iedomājams. Viens no profesora līdzstrādniekiem – Kaspars Kalniņš – bija sēdes dalībnieku vidū. Uz kolēģu jautājumu – kāda nākotne, kādi darba piedāvājumi gaida šos jaunos speciālistus, profesors atgādināja, ka modernos apstākļos cilvēks var strādāt pie datora, piemēram, Staicelē, un piedalīties starptautiskā projektā. Jo nākamajā, EK 7. ietvara programmā paredzēts būtisks finansējuma palielinājums, lai Eiropas sabiedrība savā tehnoloģiju attīstībā apsteigtu ASV. Ir jāzina tas, kas sasniegts, ir jābūt ļoti laba līmeņa zināšanām konstrukciju un materiālu mehānikā, lai izstrādātu labu projektu – rezumēja profesors Rolands Rikards.

Ilga Tālberga