2004. gada 11. marta stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Sākam 11.marta sēdi.
Šodien parlamentā pie mums ieradies un aicinām ar uzrunu uzstāties NATO ģenerālsekretāru Jāpu de Hopu Sheferu. (Aplausi.)

Jāps de Hops Shefers (NATO ģenerālsekretārs).
Ekselences!
Deputāti!
Dāmas un kungi!
Ir patiess prieks būt Rīgā šodien, pāris dienu pēc tam, kad šajā ēkā tika apstiprināts jaunais premjerministrs Emša kungs un jaunā valdība. Šajā Latvijai tik nozīmīgajā gadā es novēlu valdībai un parlamentam turpināt iekšējās reformas un efektīvi piedalīties to eiroatlantisko struktūru darbā, kurām Latvija beidzot pievienosies.
Šajā pavasarī Latvijas karogs tiks pacelts ne tikai pie NATO galvenās mītnes, bet arī pie Eiropas Savienības institūcijām. Abu organizāciju dalībvalstu skaits ievērojami pieaugs, un tādējādi mēs tuvināsimies tādai Eiropai, pēc kādas tik ilgi esam tiekušies: nesadalītai Eiropai, kuru vieno demokrātija un kopējas vērtības.
Tomēr tādi draudi kā terorisms, atsevišķu valstu nestabilitāte un masu iznīcināšanas ieroču izplatība ir jauni izaicinājumi.
Lai spētu stāties pretī šiem izaicinājumiem, NATO aliansē tiek veikta tās vēsturē lielākā pārveide. Mēs zinām, ka arī Latvija atbalsta šo pārveidi un kā NATO dalībvalsts vēlēsies palīdzēt šo procesu īstenot un virzīt. Mēs to gaidām ar lielu nepacietību.
Patlaban NATO galvenā prioritāte ir Afganistāna, kur šobrīd mēs smagi strādājam, lai panāktu drošību un stabilitāti arī ārpus Kabulas. Es arī turpmāk uzstāšu, lai valstis lielākos apjomos nodrošina ekipējumu un personālu Starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem un Provinču atjaunošanas spēkiem.
Mēs vēlamies darīt visu iespējamo, lai šovasar paredzētās vēlēšanas noritētu mierīgi.
Daudzas cerības tagad tiek saistītas ar NATO. Un tas nebūt nepārsteidz. Jo vienmēr, kad NATO ir uzņēmusies kādu darbu, tas ir veiksmīgi paveikts. Tagad alianses uzdevums ir šo lielisko tradīciju turpināt. Un mums nepieciešams, lai Latvija piedalītos šā uzdevuma veikšanā.
NATO ir iesaistījusies arī Irākas notikumos. Patlaban mēs sniedzam atbalstu Polijai, kura uzņēmusies starptautiskās divīzijas vadību. Alianse arvien biežāk un biežāk saņem uzaicinājumus ciešāk iesaistīties notiekošajā. Mana atbilde uz šiem uzaicinājumiem ir viennozīmīga: ja suverēna Irākas valdība ar Apvienoto Nāciju Organizācijas atbalstu lūdz NATO uzņemties plašākas funkcijas, tad es neredzu iespēju atteikties no mūsu pienākumiem.
Cienījamā spīkeres kundze!
Godātie parlamenta locekļi!
Afganistāna un Irāka ir biedējošs izaicinājums. Neviens nevar lolot ilūzijas attiecībā uz laiku un pūlēm, kas būs jāiegulda, lai šajos nemierīgajos reģionos radītu apstākļus ilgstošam mieram un stabilitātei.
Taču mums ir pamats būt optimistiem. Pirms desmit gadiem mēs iesaistījāmies cīņā par labāku nākotni Balkānos. Šobrīd Dienvidaustrumeiropa jau atgriežas kopējā Eiropas apritē. Drošība ir uzlabojusies tiktāl, ka mēs varam ierobežot sava karaspēka klātbūtni, un lielu daļu atbildības par miera uzturēšanu Bosnijā pārņems Eiropas Savienība. Pacietība un neatlaidība Balkānos ir atmaksājusies. Esmu pārliecināts, ka tā atmaksāsies arī Afganistānā un citur.
Stājoties pretī izaicinājumiem, kas saistīti ar jaunajiem drošības apstākļiem, Latvija vienmēr ir bijusi mums līdzās. Pirms desmit gadiem Latvija kā viena no pirmajām valstīm pievienojās mūsu programmai “Partnerattiecības– mieram”. Pēdējos desmit gados jūs esat aktīvi izmantojuši iespējas konsultēties un sadarboties ar NATO.
Turklāt Latvija ir devusi savu ieguldījumu NATO vadītajās operācijās. Jūsu klātbūtne Bosnijā bija pirmā šīs unikālās solidaritātes izpausme, un pēc tam jūs devāt savu ieguldījumu arī Kosovā. Afganistānā jūs piedalījāties operācijā “Nezūdošā brīvība” (Enduring Freedom) un tagad piedalāties Starptautisko drošības atbalsta spēku operācijās. Turklāt Latvijas vienības palīdz nodrošināt mieru Irākā.
Tādi ir politiskās solidaritātes principi, kas izpaužas konkrētā rīcībā. Tādējādi Latvija pierāda savu apņēmību un spējas būt arī par drošības garantētāju, nevis tikai patērētāju, būt par pilntiesīgu NATO komandas locekli.
Šī unikālā jauno un veco dalībvalstu solidaritāte arī turpmāk būs ļoti nepieciešama, jo neviena cita organizācija nespēj uzsākt un novest līdz galam tik lielas daudznacionālas militāras operācijas, kādas spēj īstenot NATO. NATO savas rīcībspējas dēļ ir kļuvusi par unikālu resursu ne tikai savām dalībvalstīm, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai. Tādējādi mēs varam paredzēt, ka arī nākotnē NATO vēl ne reizi vien tiks lūgta sniegt palīdzīgu roku.
Cienījamā spīkeres kundze!

Godātie parlamenta locekļi!
Vienai lietai gan jābūt pilnīgi skaidrai. Apsverot savas jaunās misijas, mēs neatteiksimies no saviem tradicionālajiem uzdevumiem. Rūpe par kolektīvo drošību vienmēr ir bijusi un joprojām paliks NATO galvenā funkcija. Valstu apņemšanās citai citu aizstāvēt ir visnopietnākā savstarpējā apņemšanās, kāda vien suverēnām valstīm var būt. Tādējādi kolektīvā drošība ir visaugstākā kopības izpausme– tas nozīmē, ka valstis vēlas un ir gatavas ne tikai savstarpēji konsultēties un sadarboties, bet arī nodrošināt savstarpēju aizsardzību.
Tas ir vēsturisks sasniegums. Mēs to iedzīvinājām, aktivizēdami Vašingtonas līguma 5.panta īstenošanu pēc teroristu uzbrukumiem, kas bija vērsti pret ASV. Un tagad mums nav nekāda iemesla mainīt savu apņemšanos nodrošināt kolektīvo aizsardzību.
Viena lieta gan šobrīd mainās– un tai arī ir jāmainās –, un tā ir šīs apņemšanās militārā izpausme.
Tagad mums vajadzīgi viegli un mobili spēki. Tādi, kurus var ātri dislocēt lielos attālumos un kuri var uzturēties kaujas laukā tik ilgi, cik nepieciešams. Šādi spēki varēs veikt visdažādākās misijas. Tas nozīmē, ka šie spēki netiks veidoti tikai un vienīgi jaunajiem, ar krīžu pārvarēšanu saistītajiem uzdevumiem. Tie būs īstie spēki, kas garantēs kolektīvo drošību radikāli mainītā stratēģiskajā vidē.
Mūsu rīcības plāni ir pareizi. Mēs esam panākuši progresu NATO ātrās reaģēšanas spēku izveidē un paaugstinājuši aizsardzības spējas attiecībā uz masveida iznīcināšanas ieročiem.
Mēs esam izveidojuši jaunu transformācijas spēku štābu, lai nodrošinātu visu dalībvalstu iesaisti mūsu spēku pārveidē. Un visas NATO dalībvalstis ir apņēmušās panākt uzlabojumus tādās jomās kā stratēģiskie pārvadājumi, vadība un kontrole vai augstas precizitātes vadāmie lādiņi.
Esmu priecīgs, ka arī daudzām dalībvalstīm ir nopietna attieksme pret tā saucamo spēku izvietošanu.
Tas, ka vēl nesen bija grūti sakomplektēt pietiekami daudz vienību starptautiskajiem drošības atbalsta spēkiem, tika atspoguļots avīžu virsrakstos, taču šī problēma nebūt neattiecas tikai uz Afganistānu. Gan praktisku, gan politisku iemeslu dēļ visām NATO dalībvalstīm– kā jaunajām, tā arī vecajām– būs jāsakopo savi spēki. Visām dalībvalstīm jāveic nepieciešamās aizsardzības reformas un pārkārtojumi militārajā jomā. Un Latvija, protams, nav izņēmums.
NATO veic pārkārtojumus arī citos aspektos. Kad Latvija un pārējās partnervalstis ļoti drīz kļūs par NATO dalībvalstīm, mūsu partnerattiecību politikā sāksies jauns posms. Sadarbība ar partnervalstīm tiks organizēta, izmantojot individuālo pieeju. Daudz lielāka vērība tiks veltīta sadarbībai ar Kaukāza un Vidusāzijas valstīm. Lielāka vērība tiks veltīta arī militārās savietojamības jautājumiem, lai stātos pretī jaunajiem draudiem. Tādējādi partnerattiecību programmas stratēģiskā nozīme tikai palielināsies.
Cienījamā spīkeres kundze!
Cienījamie deputāti!
Šīs auditorijas priekšā es negribētu runāt par to, kāda stratēģiskā nozīme ir ciešu attiecību uzturēšanai ar īpašo NATO partneri, proti, Krieviju. Pirms dažiem gadiem daudzi centās pierādīt, ka Krievijas visai nelabprātīgā samierināšanās ar Eiropu būs pakļauta riskam, ja NATO tiks uzņemtas valstis, kas kādreiz bija Padomju Savienības sastāvdaļa. Patlaban NATO paplašināšanās noris mierīgi, un nedz NATO, nedz Krieviju nemoka galvassāpes. Un vislielākās ievērības cienīgs ir fakts, ka šis paplašināšanās process ir tik nepamanāms.
Ar to es negribētu teikt, ka mūsu attiecībās ar Krieviju nav nekādu problēmu. Mūsu darba kārtībā patiešām ir neatrisināti jautājumi, kas attiecas uz Līguma par parastajiem bruņotajiem spēkiem Eiropā īstenošanu vai Krievijas saistībām Stambulas sammita sakarā. Taču neviens no šiem jautājumiem neapdraudēs NATO un Krievijas attiecības kopumā.
21.gadsimtā NATO un Krievijai jāsadarbojas drošības jomā, veidojot atklātas, tiešas un godīgas attiecības. Latvija kā NATO dalībvalsts var lielā mērā palīdzēt veidot šādas attiecības.
Cienījamā spīkeres kundze!
Godātie parlamenta locekļi!
Daudzi no klātesošajiem jau sen ir saistījuši Latvijas nākotni ar dalību NATO. Kad Latvija jau pēc pāris nedēļām pievienosies aliansei, šis notikums būs jūsu ieceru piepildījums un apliecinājums tam, ka esat smagi strādājuši, lai šīs ieceres padarītu par īstenību.
Latvija kā NATO dalībvalsts nekad vairs nepaliks viena pati, ja tiks apdraudēta tās drošība. Iestāšanās NATO nozīmē pievienošanos demokrātiskai kopienai, kurai ir kopīgas vērtības. Taču tas nozīmē arī jaunus pienākumus, jo turpmāk Latvija vēl tiešāk iesaistīsies lēmumu pieņemšanas procesā un kopā ar citām dalībvalstīm lems par to, kā NATO vislabāk varētu pārvarēt jaunos 21.gadsimta drošības apdraudējumus.

Tā kā alianse turpina savu darbu virzībā uz nedalītu Eiropu, kas ir brīva ne tikai no karadarbības, bet arī no bailēm, mēs esam ļoti priecīgi, ka Latvija kļūs par NATO dalībvalsti.
Cienījamā spīkeres kundze!
Godātie parlamenta locekļi!
Es novēlu Latvijai gaišu nākotni NATO valstu saimē.
Paldies par uzmanību. (Aplausi.)

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Pirms mēs sākam izskatīt darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu grozīt Saeimas šā gada 11.marta sēdes darba kārtību un izslēgt no darba kārtības 17.punktu– likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prekursoriem””. Vai ir kādi iebildumi deputātiem? Iebildumu nav. No darba kārtības izslēgts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas sēdes lūgumu– izdarīt grozījumus šā gada 11.marta sēdes izsludinātajā darba kārtībā un iekļaut tajā Juridiskās komisijas sagatavoto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” un atdot to tikai vienai Juridiskajai komisijai.
Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: Ir! Ir!”) Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu iekļaujot tajā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 67, pret– 16, neviens neatturas. Darba kārtība izmainīta.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas lūgumu– iekļaut 11.marta sēdes darba kārtībā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Darba kārtībā tas jau ir iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Juridiskās komisijas lūgumu– iekļaut 11.marta Saeimas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Notariāta likumā””. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas lūgumu– iekļaut 11.marta Saeimas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Kalvīša, Dalbiņa, Muižnieces, Estas, Rugātes un citu deputātu lūgumu– izdarīt izmaiņas 11.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāva”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Un Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu– Bērziņa, Ārgaļa, Pietkeviča, Paula, Zundas un citu– iesniegumu ar lūgumu izdarīt izmaiņas 11.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Zundas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Pilsonības likuma izpildes komisijas iesniegto likumprojektu “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni” nodot Pilsonības likuma izpildes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu

rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbildību par preces un pakalpojuma trūkumiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret– nav, atturas– 2. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 6. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par mērījumu vienotību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Radio un televīzijas likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Cukura nozares likums” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par atbilstības novērtēšanu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts proves uzraudzību”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Juridiskās komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 15, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Aijas Brantas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Augstākās tiesas priekšsēdētāja virzīto lēmuma projektu. Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 4.panta 1.daļu, Augstākās tiesas plēmums ir lēmis ieteikt par Satversmes tiesas tiesneša amata kandidāti Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas tiesnesi Aiju Brantu. Aija Branta nav iebildusi pret savas kandidatūras virzīšanu un ir apliecinājusi, ka uz viņu neattiecas neviens no likuma “Par tiesu varu” 55.pantā minētajiem ierobežojumiem.
Izskatot Augstākās tiesas priekšsēdētāja virzīto lēmuma projektu, Juridiskā komisija atbalstīja Aijas Brantas apstiprināšanu par Satversmes tiesas tiesnesi ar šā gada 25.martu. Un lūdz arī Saeimu atbalstīt minēto lēmuma projektu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– 1, atturas– 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 1899B. Tie ir otrajam, galējam, lasījumam sagatavotie priekšlikumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”.
Uz otro, galīgo, lasījumu iesniegti priekšlikumi nav. Tā ka komisijas vārdā lūdzu balsot par šī likuma pieņemšanu galējā lasījumā. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Fjodorovs. Lūdzu!
S.Fjodorovs (LSP).
Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr. 618– likumprojekts “Grozījumi Augu aizsardzības likumā”.
1.priekšlikums– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres. Daļēji atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
2.priekšlikums– Tautsaimniecības komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
3.priekšlikums– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Abalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
4.priekšlikums– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres. Daļēji atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
5.priekšlikums –Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
6.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
7.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
8.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
9.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 10.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
11.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
12.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
13.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
14.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
15.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 15.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
16.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji un ietverts 2.pantā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
17.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
18.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
19.– Zemkopības ministrijas parlamentā-rās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
20.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
21.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
22.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
23.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
24.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs.
25.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

S.Fjodorovs.
26.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
27.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
28.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja. Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
29.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
30.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
31.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
32.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.

33.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
34.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
35.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
36.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
37.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
38.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
39.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
40.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.

41.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji un iestrādāts 4.panta iepriekšējās daļās.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
42.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
43.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
44.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
45.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
46.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
47.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
48.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.

49.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
50.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
51.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
52.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
53.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
54.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
55.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
56.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.

Izņemot ceturto daļu, kur ir mainīts “Eiropas Kopiena” uz “Eiropas Savienība”.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 57.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Tas ir 7.pants. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
58.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
59.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
60.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
61.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
62.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs. 63.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
64.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
65.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.

66.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
67.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
68.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
69.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
70.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
71.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
72.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
73.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
74.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
75.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
76.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
77.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
78.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
79.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts daļēji.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
80.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
81.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
82.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
83.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
84.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
85.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
86.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
87.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
88.– Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
89.– zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
S.Fjodorovs.
Ar šo vairs priekšlikumu nav. Komisijas vārdā lūdzu apstiprināt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!

Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Augu aizsardzības likumā” pieņemts. Paldies.
Nākošais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1965B– likumprojekta “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Šis ir otrais, galējais, lasījums. Kopā 115 priekšlikumi.
1., 2., 3., 4.priekšlikums ir apkopoti 5.– atbildīgās komisijas priekšlikumā. Šeit runa ir par šī likuma subjekta definīciju.
Sēdes vadītāja.
Pret iepriekš minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
6., 7., 8. un 9. ir iestrādāti 36.priekšlikumā, savukārt ar 10.priekšlikumu šis “e” punkts tiek izslēgts no likuma. Šeit lietas būtība ir sekojoša. Viena no lielajām bažām Iepirkuma likumā iepriekš bija sekojoša, ka jebkurš privātuzņēmējs, kas saņēma atbalstu no valsts, vai tas ir Eiropas Savienības struktūrfonda vai kādā citā formātā, iepriekš skaitījās kā subjekts šim likumam. Ar šīm likuma izmaiņām, ko tagad mēs komisijā esam iestrādājuši, mēs panākam situāciju, ka par subjektu, iepirkuma likuma subjektu, kļūst tikai tie uzņēmēji, kas būvē slimnīcas, skolas vai citus sabiedriskos objektus, gadījumā, kad summa ir lielāka par 2,8 miljoniem, un gadījumā, kad vairāk nekā 50% tiek finansēti no valsts. Tātad tikai viena ļoti šaura daļa ir šī likuma subjekts. Pārējiem kārtību, kādā tiek apsaimniekota šī nauda, nosaka Ministru kabinets. Tātad līdz 10.priekšlikumam komisijas viedoklis ir saskaņots.
Sēdes vadītāja.
Pret 6., 7., 8., 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
11.– Pētera Kalniņa priekšlikums. Komisijas viedoklis– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
12.– deputāta Ābiķa priekšlikums. Neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un attiecīgi 13. ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
14.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
15.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
16.– finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 17.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 16. un 17.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
18.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
19.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
20.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts un redakcionāli precizēts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
21.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, iekļaujot 22.– Juridiskā biroja priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
22. – Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
23.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
24.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
25.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
26.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
27.– deputāta Emša priekšlikums. Iekļauts 34.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
28.– Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
29.– Labklājības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
30.– Aizsardzības ministrijas priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
31.– Ārlietu ministrijas priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 32.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Par minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un 32.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
33.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
34.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
35.– finanšu ministra priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iekļaujot 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 35. un 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
37.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
38.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
39.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
40.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
41.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
42.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
43.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
44.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcināli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
45.– finanšu ministra priekšlikums, daļēji atbalstīts, iekļaujot 46.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 45. un 46. priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
47.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
48.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
49.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
50.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
51.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
52.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
53.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
54.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 54.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
55.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
56.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
57.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
58.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
59.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
60.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
61.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
62.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
63.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
64.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
65.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
66.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
67.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
68.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
69.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
70.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
71.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
72.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
73.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
74.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
75.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
76.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 76.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
77.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
78.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
79.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
80.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
81.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītāja.
Pret 81.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
82.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
83.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
84.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
85.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Dz.Zaķis.
86.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
87.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
88.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
9.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Arī 90.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 90.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
91.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
92.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
93.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
94.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
95.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 95.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
96.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
97.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
98.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
99.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
100.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
101.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
102.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
103.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
104.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
105.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
106.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
107.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
108.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
109.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
110.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
111.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
112.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 112.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
113.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
114.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Zaķis.
Un visbeidzot 115.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Dz.Zaķis. Šie ir visi priekšlikumi, kas iesniegti uz otro, galīgo, lasījumu, tāpēc komisijas vārdā lūdzu atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Godātie kolēģi! Šodien izskatām šo likumu trešajā lasījumā.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus, no tiem lielākā daļa atkārto tās idejas, kuras esam apsprieduši, izskatot šo likumprojektu gan pirmajā, gan otrajā lasījumā. Tomēr lūdzu pievērst uzmanību šiem priekšlikumiem!
1.– deputāta Aleksandra Golubova priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 24, pret– 59, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
2.– deputāta Urbanoviča priekšlikums: izslēgt 2.pantu. Priekšlikums nav balsojams, jo neesam atbalstījuši 1.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Aleksandrs Bartaševičs.
A.Bartaševičs (TSP).
Cienījamie deputāti! Liels lūgums: pirms kaut ko rakstīt, jāpaskatās, kā tas izskatīsies... kā tas priekšlikums izskatīsies reālajā dzīvē. Un reālajā dzīvē ir tā, ka ideoloģija ir tikai instruments. Un no tā, kādās rokās mēs ieliksim šo instrumentu, atkarīgs arī rezultāts: vai tas būs slikts vai labs. Bieži atceras... Bieži nācies dzirdēt, ka kristīgo ideoloģiju, reliģiju salīdzina un desmit kristīgos baušļus salīdzina ar komunisma cēlāju principiem, ar desmit komunisma cēlāju principiem. Un, ziniet, patiešām ir ļoti daudz līdzīga starp šīm te divām ideoloģijām, un kā vienā, tā otrā pamatā ir taisnīguma principi. Un tad, ja mēs salīdzināsim, pieņemsim, ar reliģiju, ar kristīgo ideoloģiju, arī zem tā karoga bija veikti kristiešu gājieni uz austrumiem, un tos gājienus nu nevar nosaukt par labiem, un tas bija nekas cits kā likumiska laupīšana un iekarošana, nogalināšana un tā tālāk.
Cienījamie kolēģi! Mēs pēc dažām... šodien pat skatīsim un būs sapulce... Latvijas–Ķīnas sadarbības grupas sapulce, kurā mēs skatīsim, ka mūsu delegācija brauks uz Ķīnu. Ja mēs pieņemsim šo te priekšlikumu, tad ko jūs teiksiet jūsu ķīniešu kolēģiem?
Kas faktiski ... un visa šī valsts ir balstīta uz komunistisko ideoloģiju. Jūs vienkārši tad vai nu nebrauksit, vai pavērsīsities pret viņiem ar muguru un nedosit viņiem roku, kad atbrauksiet uz turieni, nekas tā nenotiek, jo patiešām ir divas dažādas lietas– ideoloģija un režīms. Ķīnas režīms– komunistisks režīms– nav noziedzīgs. Un tāpēc tur ir tā starpība.
Ko jūs teiksiet jūsu kolēģiem no Eiropas Parlamenta, kur arī sēž Eiroparlamenta deputāti– komunisti. Jūs arī nepamanīsiet, ka viņi ir noziedzīgas ideoloģijas piekritēji? Arī tas nesanāks.
Tāpēc, godātie deputāti, mans priekšlikums– domāt, pirms rakstīt un atbalstīt tomēr mūsu priekšlikumu, lai atzītu par noziedzīgu totalitāro režīmu, nevis ideoloģiju! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Aldis Kušķis.
A.Kušķis (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godājamie kolēģi! Pirmais balsojums pirmajā sēdē pirmajai šai valdībai, kur ir redzams viss, kas bija sarunāts pēdējās divās nedēļās. Atgādināšu, tas bija balsojums par pantu, kura galarezultātā vajadzētu būt vārdiem “par noziedzīgu atzīstama komunistiskā un nacistiskā ideoloģija”. Golubova kungs piedāvāja šo pantu izņemt ārā.
Kas piekrīt Golubova kungam? Agešins Valērijs, Aleksejevs Andrejs,– tas nu būtu saprotami.

Baštiks Ainārs– Pirmā partija, Bekasovs– saprotams, Bērziņš Andris– Zaļo un Zemnieku savienība, Bresis Vilnis Edvīns– Zaļie zemnieki, Brigmanis Augusts– Zaļie zemnieki.
Buzajevs, Cilevičs, Deņisovs, Golubovs, Jurkāns, Kabanovs, Kalniņš Pēteris– Zaļais zemnieks. Es apsveicu!
Klementjevs, Orlovs, Pliners, Ribakovs, Sokolovskis, Solovjovs– ļoti normāli!
Šķestera kungs. Apsveicu! Tolmačovs, Ulme Arvīds. Vidavskis Aleksejs.
Cienījamie kolēģi! Šis balsojums par šo likumu konkrēti pierāda to, ka āķis ir ne tikai Emša kungam, jo viņš šobrīd... Kur viņš ir? Emša kungs mums nav klāt. Nav klāt! Viņam ir cits āķis citā vietā.
Bet runa par to, ka kaut kas nav saprasts vai kaut kas netiks saprasts, es ar pilnu atbildību, kolēģi, varu teikt, ka Eiropas Savienība un tajā skaitā arī Eiropas Parlaments, un par to ir pārliecināti arī mani kolēģi– Eiropas Parlamenta novērotāji, pilnībā saprot un izprot komunistiskā režīma un komunistiskās ideoloģijas nozīmi vēsturē. Un mēs ar pilnu atbildību sakām, ka šis režīms un ideoloģija tiks nosodīta starptautiski Eiropas Parlamentā.
Šā gada janvārī partija “Jaunais laiks” pieņēma rezolūciju, kurā cita starpā ir rakstīts: “Bez komunisma noziegumu izvērtēšanas pasaules sabiedrība nebūs spējīga adekvāti vērsties pret noziegumiem, ko joprojām īsteno citi totalitāri režīmi, bez visu totalitāro ideoloģiju nosodījuma nebūs iespējams humānisma, tolerances un demokrātijas triumfs 21.gadsimta pasaulē.”
Neilgi pēc tam, koordinējot labējo spēku darbību, Eiropas Tautas partijas kongress, Eiropas Tautas partija ir lielākais Eiropas politiskais spēks, kas apvieno vairāk nekā 50 partijas no 29 Eiropas valstīm, pieņēma deklarāciju un rezolūciju, kurā tostarp ir rakstīts, brīvs mans tulkojums: “Totalitārā komunisma režīma atjaunošanas briesmas nav zudušas. Un šī ideoloģija turpina apdraudēt mieru pasaulē un nāciju brīvu attīstību.”
Vēl viens citāts: “Cīņa pret fašismu demonstrēja, ka režīma sagraušana neiznīcina ideoloģijas.” Un šīs rezolūcijas noslēgumā ir aicinājums un atbalsts pieņemt deklarāciju Eiropas Parlamentā par totalitārā komunisma starptautisku nosodījumu. Tāds ir mūsu solījums, tāds ir mūsu solījums, tas ir mūsu nākamais darbs, tas ir mūsu darbs Eiropas Parlamentā, un, paldies Dievam, Eiropas Parlamentā ir grieķu komunisti, bet nav cilvēku, kuri balso tā, kā viņi balsoja iepriekšējā balsojumā.
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Šodien laikam, izskatot šo dokumentu, šad un tad būs jāieskatās vēsturē un godīgi jānovērtē tas, kas Latvijā ir noticis. Protams, valdību apstiprinošajā sēdē bija jākonstatē, ka vienam otram daudz patīkamāk ir ieskatīties svešu valstu guļamistabās un pētīt, kas tur zem gultām notiek. Vēsture jau tādus cilvēkus mazāk interesē. Un tāpēc arī tik vienaldzīgs skats uz komunistisko ideoloģiju. Šeit skanēja tādi asaru pilni vārdi, ka, lūk, ideoloģija ir instruments, un ir ļoti būtiski, kurās rokās šis instruments ir bijis. Nu paskatīsimies tās rociņas, kurās tad tas instruments līdz šim ir bijis. PSRS rokās. Nu ko šis instruments tur ir devis? Kuba vēl šodien mokās ar šo pašu instrumentu, nezina, ko ar to darīt. Ziemeļkoreja un līdzīgas. Varbūt jūs nosauksiet kādu valsti, kur šis instruments ir devis kaut ko ļoti pozitīvu, un šodien šis instruments darbojas. Varbūt kādam Ķīna nāk prātā. Redziet, nav tā vis. Arī Ķīna no šī instrumenta kratās vaļā. Un arvien vairāk to nīsto kapitālistisko valstu kapitāls ieplūst Ķīnas saimniecībā. Vienkārši ķīnieši ir pārāk gudri šajos jautājumos un mierīgā garā šo instrumentu pārtaisa par pavisam kaut ko citu. Un tāpēc man ir saprotams tas izmisīgais satraukums, kāds valda, par to, ka redziet, cik šausmīgi slikti, ka nosoda komunistisko ideoloģiju. Bet tieši komunistiskā ideoloģija ir radījusi visas pārējās nīstās ideoloģijas 20.gadsimtenī. Kura ideoloģija tad bija pirmā– komunistiskā vai nacistiskā? Varbūt padomājiet un atcerieties, no kurienes dzima nacisms. Kas tad vienojās par pasaules sadalīšanu 1939.gadā? Kuri tie bija? Tie bija divi pilnīgi vienādu ideoloģiju instrumentu turētāji. Vai tiešām mēs, kas atrodamies Latvijā, to drīkstam aizmirst? Un tieši tāpēc pilnīgi pareizi, ka ne jau tikai tie mazie cilvēciņi– visādi ježovi un viņiem līdzīgie beriji –, šie sīkie izpildītāji bija galvenie. Galvenie bija tie, kas radīja šo iespēju, šo totalitāro domāšanu. Un kamēr tāda būs cilvēka prātos, neapšaubāmi, tādos gadījumos šis instruments nesīs tikai postu un ciešanas.

Man tikai savādi ir tas, ka tad, kad deputāts Golubovs laikam vēl nav formā un nebija spējīgs atnākt līdz tribīnei un aizstāvēt savu priekšlikumu, viņam laikam vēl ir smagi piecelties no vietas, mēs mierīgā garā šo punktu nobalsojām pret, un viss. Tagad tieši tāds pats praktiski punkts ir jāizskata. Tagad sākas garās un plašās diskusijas. Tagad kāpj tribīnē labi pazīstams cilvēks no Prezidija un sāk runāt par instrumentiem. Tā ka neņemiet ļaunā! Šis instruments ir noziedzīgs pats par sevi. Tas nav radīts nekam labam. Un tāpēc ir jānosoda gan šis instruments, gan šī instrumenta turētāji jebkurā laikā un vietā.
Protams, ka ir skaidrs, ka mēs tā arī nobalsosim. Tikai vienīgais, šis balsojums tomēr parādīs daļēji vismaz, kurā pusē kurš stāv vārdos un kurā pusē kurš stāv darbos. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es vēlos atgādināt, ka likums ir augstākās valsts varas iestādes normatīvais akts ar vislielāko juridisko spēku. Tas nosaka tautas gribu un regulē valstī svarīgākās sabiedriskās attiecības.
Līdz ar to mums visiem jābūt ļoti uzmanīgiem, lai mūsu normatīvajos aktos nerastos, neparādītos dažas neskaidras un pretrunīgas normas. Piemēram, absolūti nav skaidrs tomēr, kā var pasludināt par noziedzīgu kādu ideoloģiju. Mēs varam runāt tikai par režīma, nevis ideoloģijas noziedzīgo raksturu. Un, ja pievēršamies komunisma ideoloģijai, mērķis taču bija labs– cilvēces labklājība un vienlīdzība. No citas puses, mums visiem jāatzīst, ka nacistiskā okupācija izpostīja Latviju, citādi var rasties iespaids, ka mēs šo okupāciju par īstu nemaz neuzskatām. Nodarboties ar vēstures revīziju ir ļoti bīstami.
Lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es gribētu atgādināt, kādu likumprojektu mēs šobrīd apspriežam. Tas ir– “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””, nevis kaut kāda politiskā deklarācija.
Šķiet, ka tomēr daži kolēģi, Kušķa kungs, piemēram, vēl dzīvo otrdienā. Viņam šķiet, ka joprojām turpinās debates par valdību. Man ir sliktas ziņas jums, Kušķa kungs. Valdība ir apstiprināta, un nav ko uzbrukt cilvēkiem un mēģināt to tagad kaut kādā veidā pārskatīt. Tas šodien vairs nav iespējams. Protams, jūs varat vākt informāciju, glabāt to un pēc tam nostučīt visiem, kā kurš balsoja un cik slikta tā jaunā valdība ir. Bet es domāju, ka nav godīgi izmantot šiem nolūkiem parlamenta tribīni.
Un nevajag maldināt cilvēkus, gan kolēģus Saeimā, gan arī radioklausītājus. Eiropas Parlaments nepieņem nekādu deklarāciju, kas nosoda komunistisko ideoloģiju. Jums izdevās pārliecināt savus kolēģus no Tautas partiju grupas, ka patiešām šāda deklarācija ir jāpieņem. Bet diemžēl Eiropas labējie politiķi nezina ļoti vienkāršu lietu. Viņi nezina to, ka tie cilvēki, kas godīgi kalpoja komunistiskajai ideoloģijai, tagad atrodas jūsu labējo grupu sastāvā. Jūs gribat, lai es nosauktu vārdus? Labprāt. Es to varu izdarīt, un nav ko skatīties pa kreisi. Tur sēž jaunie cilvēki, kas nevarēja būt komunisti, kas nevarēja kalpot komunistiskajam režīmam. Jūs to darījāt. Tagad jūs gribat taisnoties un mēģināt uzvelt vainu kādiem citiem cilvēkiem. Būsim godīgi tomēr!
Kas attiecas uz šo pantu. Kolēģis Agešins atgādināja, kas ir likumdošana. Mēs esam likumdevēji, mums jāvadās no normālas juridiskās loģikas. Man nav nekādu simpātiju pret komunistisko ideoloģiju. Es nekad nebiju pat ierindas kompartijas biedrs. Un es domāju, ka jautājums par komunistiskās ideoloģijas nosodīšanu ir diezgan nopietns, un es sliektos to atbalstīt.
Bet jebkurā gadījumā to nedrīkst darīt šajā likumā. Šim likumam ir absolūti cits mērķis. Iestrādājot šeit kaut kādas normas, kas šeit ir absolūti nevietā, mēs neko nepanāksim. Vienkārši kārtējo reizi Saeimas vairākums nodemonstrēs, ka nu nesaprot to juridisko loģiku un likumdošanas darba loģiku.
Tāpēc aicinu jūs atbalstīt kolēģa Urbanoviča priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.

Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Patiešām likums ir pavisam ... nav vis kāda politiskā deklarācija, bet konkrēts likums par represētām personām. Un šajā gadījumā ir ļoti nekorekti izņemt no konteksta, no visa likuma vārdu… izņemt vienu... no konteksta vienu teikumu un tagad paziņot visiem, ka mēs esam gandrīz vai atbalstījuši šo komunistisko un nacistisko ideoloģiju.
Likumā skaidri ir teikts, ka ir runa par... tālāk pantā ir teikts, ka par noziedzīgiem atzīstami komunistiskais un nacistiskais totalitārais režīms. Un kas tad ir ideoloģija un kas ir režīms? Un te tiešām var strīdēties un var šo vārdu spēli arī pārvērst un uztaisīt kaut kādus šitos “āķus lūpā” un nezin kas... Faktiski ideoloģija, ja mēs runājam par komunistisko un nacistisko ideoloģiju, mums jārunā par daudzām vēl lietām. Un tāpēc arī iepriekšējais runātājs teica, kāpēc Eiropā kā tāda... ideoloģija kā tāda netiek šādā veidā, nu, akceptēta... šāda veida nosodījums.
Ja mēs runājam par nacistisko ideoloģiju, tad mēs zinām, uz kā pamata tā bāzējas. Tad mums ir vispār jāizņem vācu dzejnieka Nīčes darbus no visurienes ārā, ja. Vārdi “brīvība, vienlīdzība, brālība”, it kā kas bija komunistiskās ideoloģijas pamats, tas mums ir jāstrīpo un jāizņem no skolām un vispār jāsadedzina, cik es saprotu. Tā ka ideoloģija un režīms ir divas dažādas lietas. (Starpsauciens: “Nav tā!”) Bez šaubām, ja jūs izmantojat, un šajā dokumentā tas tiešām ir tik... liekas tik svarīgi un tik izšķiroši, lai atzītu gan to un to, konkrētajā… par konkrēto likumprojektu, kad ir vajadzīgs, es domāju, ka mēs varam arī pārbalsot un tur noprecizēt. Bet, manuprāt, nevajag šādā veidā taisīt šādas publiskas demonstrācijas.
Attiecībā par komunistisko ideoloģiju un Ķīnu tad skatīsimies pēc darbiem: kas tad balsoja “par” un kas balsoja “pret”. To, ka tika lauzts Ķīnas komunistiskās ideoloģijas dēļ... tika salauzts... lauzts draudzības un sadarbības līgums ar Taivānu. Un tad tur arī varēja tagad nosaukt visai Latvijai šīs personas, kuras atbalsta Ķīnas komunistiskā režīma ideoloģiju. Un tā mēs varēsim turpināt visu laiku viens otru šeit zākāt, bet nevis runāt par lietas būtību.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Godājamais deputāt Arvīd! Es brīnos par jūsu nekonsekvenci. Tad jūs domājat, ka režīms ir bez ideoloģijas, ko? Pamēģiniet Vācijā nacistisko ideoloģiju nostādīt kā nevainojamu pret nacistisko režīmu. Jūs dzirdēsiet, ko teiks!
Es jums varu sacīt vienu skaidru lietu: mēs par cik būsim no nacionālā bloka, es tā šodien gribētu teikt, ievēlēti Eiropas Parlamentā, mēs šo jautājumu neatstāsim. Mēs par to runāsim līdz tam brīdim, kad būs skaidrība, ko ir paveicis komunistiskais režīms Austrumeiropā. Šai skaidrībai ir jānāk beidzot!
Redzat, mēs te runājam dažkārt par integrāciju. Ziniet, integrācija nevar būt tik ilgi, arī Latvijā nevar notikt, kamēr mēs dzīvojam katrs ar savu vēstures ainu. Mums taču ir divas pilnīgi šķirtas vēstures ainas. Te kāds no kolēģiem teica, Cileviča kungs, ka ar vēsturi nevar manipulēt, protams, ne. Nu tad ziniet, Boris, ar ko mēs sāksim? Sāksim uzskaitīt upurus. Upurus! Šo ideoloģiju upurus. Par nacisma ideoloģijas upuriem mums ir diezgan liela skaidrība: 6 miljoni ebreju un tad vēl daudzi citi miljoni sagrautajās pilsētās, karalaukos un tā tālāk. Tas ir skaidrs.
Cik miljonu upuru ir komunistiski totalitārajam režīmam, šai ideoloģijai? Cik miljonu? Un, kamēr mēs to neatzīsim, kamēr mums komunisma upuri būs vienaldzīgi, tikmēr nebūs nekādas integrācijas starp Rietumiem un Austrumiem, respektīvi, Eiropu un Krieviju. Integrācijas nebūs tikmēr, kamēr mums būs dažādas vēsturiskās ainas. Bet mums jāsāk tieši par šiem upuriem domāt un runāt. Neapvainosim viens otru! Es brīnos, kā jūs varat būt tik nežēlīgi pret krieviem! Kura tauta ir lielāku upuru skaitu nesusi zem komunistiskās ideoloģijas kā Krievija? (Zālē troksnis, deputāts L.Ozoliņš: “Nav runa par krieviem! Runā par mums!”) Krievi ir iznīcināti skaita ziņā vairāk nekā citi. Proporcionāli pret mūsu tautām– tas ir cits jautājums, bet krievu upuru skaits ir milzīgi liels. Un jūs gribat to paslaucīt zem tepiķa vienkārši kā nebijušu. Tā nevar! (Starpsauciens: “Pareizi!”)

Atcerieties vēl vienu piemēru no vēstures. Starp Vāciju un Franciju valdīja diezgan ilgi, var teikt, gadsimtu naids. Vēsturisks naids starp Vāciju un Franciju. Kur radās izlīdzināšanās? Integrācija starp šīm divām lielajām Rietumeiropas nācijām– starp Franciju un Vāciju? Šī izlīdzināšanās sākās simboliski Verdenā, kur Vācijas kanclers Kols un Francijas prezidents Miterāns tur kapsētā viens otram sniedza roku. Uz upuriem, uz upuru piemiņas vietas.
Un, cienījamie deputāti, mums tas darbs nekur nevar palikt, nekur nevar pazust. Mums ir jāsaskaita upuri! Mūsu tautas upuri, ebreju upuri, un kopskatā, nevis tā– šie nacistiskie upuri, tie ir cienīgi, ka tos piemin. Tie ir komunistiskie upuri– par tiem mēs tagad nerunāsim. O, nē! Mēs runāsim! Ja mēs gribam sasniegt ilgstošu mieru un patiesu integrāciju starp Eiropu un Krieviju, tad mums būs jāsāk un jāpabeidz šis pētīšanas darbs. Vēsturnieki darīs iespējamo, laiks ir pagājis, tie kauli jau ir diezgan satrūdējuši, bet vēl mēs varam skaitīt šos miljonus upuru. Un tas ir nepieciešams, un ideoloģija ir pelnījusi savu novērtējumu. Tur nekas nevar paiet garām.
Paldies par jūsu uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Komunistiskā ideoloģija bija tā, kas radīja komunistisko režīmu. Gluži tāpat kā fašisma ideoloģija radīja fašisma režīmu. Vai šodien kaut kur Rietumeiropā, Eiropas Savienībā ir atļauts paust fašisma ideoloģiju? Nav atļauts! Vai mēs varam novilkt vienlīdzības zīmi starp komunismu un fašismu? Jā! Jo gan viens, gan otrs ir iznīcinājis miljoniem cilvēku. Turklāt komunistiskais režīms skaitļu izteiksmē ir iznīcinājis vēl nesalīdzināmi vairāk nekā fašistiskais režīms. (Zālē troksnis. Starpsaucieni: “Vairāk, vairāk!”) Gan komunistiskais režīms ir iznīcinājis simtiem tūkstošus cilvēku arī Latvijā, gan komunistiskā ideoloģija ir sakropļojusi simtiem tūkstošu cilvēku likteņus. Un komunistiskā ideoloģija nav nošķirama no komunistiskā režīma. Un tāpēc Tautas partija nepārprotami atbalsta to, ka par noziedzīgi atzīstams gan komunistiskā ideoloģija, gan komunistiskais režīms!
Paldies. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Šodien šajā balsojumā parādījās pirmo reizi viena nepatīkama, pirmo reizi sastapta nostāja. Latviešu partijas– un tāds dalījums pagaidām pastāv– balso par interfrontiešu iesniegto priekšlikumu. Nekad vēl šo Saeimu laikā, nekad, es atkārtoju, pat prātā nav nācis nevienam deputātam latvietim balsot šādā veidā. Un uztversim to kā trauksmes signālu, kolēģi, koalīcijas deputāti! Kā trauksmes signālu, kā simptomu! Sargi Dievs, lai mēs nepiedzīvotu to, ko sola nesenā savienošanās vai sabrāļošanās ar Jurkānu, Rubiku, Ždanoku, Plineru un tā tālāk. Tā ir vienkārši bīstama, tik ārkārtīgi bīstama, draugi mīļie. Ko jūs darāt? Jūs drīz aizmirsīsiet un sāksiet... un teiksit, ka 50 gadu okupācijas laiks nav bijis nekas briesmīgs. Tad represētos drīz mēs neatzīsim! Mēs taču runājam šodien par represētajiem, par to, kas cieta no šī režīma. Un šāds balsojums, tas ir tikai viens pirmais simptoms, tas parāda, ka … kādā veidā… patiešām pareizi Kušķa kungs teica, kādā veidā tapa šī koalīcija un šī valdība. Draugi mīļie, nu apstājieties, latvieši! Kas ar jums notiek? Atjēdzieties vienreiz par visām reizēm. Jo jūs ejat absolūti šķērsām.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme, otro reizi.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamie deputāti! Daži paši iet galīgi šķērsām un nesaprot vienu elementāru ābeces patiesību, ka vispirms ir režīms. Un režīmi paņem attiecīgu ideoloģiju. Jebkurš režīms, vai tas būtu totalitārais režīms, vai tie būtu kādi citi, reliģiskie, un tā tālāk, viņi pēc tam... režīms sev piemeklē attiecīgu ideoloģiju, nevis otrādi. Tā ir ābeces patiesība, un tā ir vispār skaidri zināma. Vai tad, piemēram, inkvizīcija, kas bija režīms, viņiem ideoloģijas pamats bija Bībele. Ko tagad darīt? Vai jūs nesaprotat, pilnīgi otrādi, ka režīmi, lai attaisnotu savus noziegumus, viņi izmanto vienu vai otru ideoloģiju. Es jau jums teicu– gan tur dzejnieku ideoloģiju, gan franču revolūcijas ideoloģiju un frāzes. Bet dabīgi, ka mēs šitā varam strīdēties, kas bija pirmais– vista vai ola, līdz rītam.

Bet katrā gadījumā ir visiem taču skaidrs, gan arī jums ir skaidrs, ka zaļie zemnieki ir gan pret šo komunistisko režīmu, gan pret šo komunistisko šāda veida ideoloģiju, bet konkrētajā likumā, konkrēti ieliekot, tas vienkārši nebija vajadzīgs. Ja jūs... un jūs to visu zināt, Tabūn, arī jūs zināt, ka mēs neesam nekādi komunistu ideoloģijas karognesēji. Un... bet vienalga, jūs izmantojat šīs vārdu spēles– kas ir pirmais– vista vai ola un tagad gānāt virsū vienkārši, un paši smejaties un priecājaties, cik šausmīgi skaisti, un tā mēs turpināsim visus gadus.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Te ir zālē izvērsušās ļoti aktīvas debates par to, ka daži cilvēki ir nokļūdījušies balsojumā. To, ka ir nokļūdījušies balsojumā, apliecina tas, ka jau pirms šīm debatēm ir iesniegts priekšlikums– pārbalsot šo punktu. Kāpēc nokļūdījās? Tāpēc, ka zālē ir tik liels troksnis, ka apspriežamais jautājums principā neinteresēja nevienu līdz tam brīdim, kad nu atrada, ak, šausmas, viens latvietis ir nokļūdījies, tad nu visi pārējie latvieši tagad metīsimies virsū! Muļķības! Neviens latvietis nav šeit tāds, kurš atbalstītu komunistisko režīmu ne starp mūsu partijas biedriem, ne arī starp Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas biedriem. Tā ka es domāju, ka visas šīs debates un šī situācijas izmantošana priekš tautas muļķošanas un priekš tautas satracināšanas ir patiešām absolūti šķērsām.
Tā ka izmantosim iespēju, piedalīsimies pārbalsošanā un nobalsosim pareizi, un nav šeit neviena no tiem cilvēkiem, kuri īpaši atbalstītu komunistisko režīmu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Viņš atteicās!”)
Atteicās... Paldies. (No zāles deputāts J.Esta: “Nē!”) Jūs runāsiet? Lūdzu!
J.Esta (TP).
Godātie un cienījamie deputāti! Lietas būtība ir ļoti vienkārša. Mēs strīdamies par lietām, kuras ir pašas par sevi skaidras. Ja Vācija tiešām ir nosodījusi gan ideoloģiju, gan režīmu, tad Krievija nav to izdarījusi šodien. Un lietas būtība ir pavisam vienkārša. Nevar, lūk, šīs divas lietas salikt kopā, ko mēs gribam. Un es domāju, ka visa Eiropa, saprātīgā tās daļa, tieši tāpat domā.
Un kas attiecas uz Latviju, tad mums šie abi režīmi ir pilnīgi vienādi. Un šeit nav nekāda pamata apšaubīt to, vai ir jānosoda vai nav jānosoda komunistiskā ideoloģija. Es domāju, ka šie abi režīmi ir liekami tā kā divi brāļi abi blakus un par abiem vienlīdz jāpasaka, kas tie tādi ir.
Es aicinu nebalsot par šo priekšlikumu un atbalstīt komisijas viedokli! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vai deputāts Leopolds Ozoliņš pieteicies? (Starpsauciens no zāles: “Nē!”) Lūdzu, deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Un tiešām ir jāsaka, ka te ir notikusi kļūda. Katrā gadījumā mūsu Zaļo un Zemnieku savienība tātad pieprasa šo balsojumu pārbalsot. Mēs viennozīmīgi iestājamies par to, ka šajā situācijā, kad ir tāds liels troksnis un zālē absolūti nav skaidrības, par ko vienā otrā jautājumā balsot, un kaut vai to apliecina cienījamais Kušķa kungs, jūsu pašu frakcijas deputāti, kas dotajā brīdī par šo jautājumu nav balsojuši.

Tā ka es domāju, ka visas lietas labad ir, ka mēs šo jautājumu pārbalsotu un visas lietas nostātos savā īstajā vietā, nevis kā viens otru te rīdītu. (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Aleksandram Golubovam pietiks trīs minūtes? Lūdzu!
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Kas ir ideoloģija? Tas ir filozofisks jēdziens. Var sodīt par darbu, par noziegumu. Un es aicinu tieši “Tēvzemi un Brīvību”/ LNNK būt konsekventiem. Un, ja jūs atbalstāt šo priekšlikumu par ideoloģiju, tad nosodiet vislielāko šīs ideoloģijas bijušo atbalstītāju, kurš sludināja šo ideoloģiju, komentēja un aģitēja par to– bijušo komentētāju Pēteri Tabūnu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns. Otro reizi.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Pēterim Tabūnam par procedūru.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Nav jāpārbalso. Visu laiku vienmēr mums ir bijusi noteikta prakse: ja kāds no deputātiem ir kļūdījies, viņš uzraksta iesniegumu attiecīgu un atsauc savu balsojumu. Bet nekāda pārbalsošana nav vajadzīga. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Lūdzu deputātus balsot par 2.– deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 72, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Ir saņemts desmit deputātu Brigmaņa, Ulmes, Šķestera, Breša, Kalniņa, Bērziņa un citu deputātu priekšlikums: “Sakarā ar to, ka zālē valdīja troksnis, nevarēja dzirdēt, par ko tika balsots, lūdzam pārbalsot 1.priekšlikumu likumprojektam “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””.” Vai deputātiem ir iebildumi pret pārbalsošanu? (Starpsauciens: “Ir! Ir!”) Lūdzu balsojam par pārbalsošanu! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 43, atturas– 2. Tātad 45 pret 45. Vēlreiz ir jābalso.
Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 45, pret– 44, atturas– 9. Tātad pārbalsošana nenotiks. Paldies.
Cienījamie kolēģi! Darbu turpināsim pēc pārtraukuma.
Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu! Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Tūlīt tiekamies šeit pat Dzeltenajā zālē uz Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdi!
Sēdes vadītāja.
Vārds deputātei Inārai Ostrovskai.
I.Ostrovska (JL).
Lūdzu deputātus no Dzimumu līdztiesības apakškomisijas palikt zālē ļoti neilgan darbam!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram!
J.Reirs (Saeimas sekretārs).
Baltijas asamblejas delegācijas pārstāvjiem! Lūdzu tiekamies Ārlietu komisijas zālē uz 10 minūtēm! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Albertam Krūmiņam.
A.Krūmiņš (JL).

Cienījamie Saimnieciskās komisijas deputāti! Lūdzu uz sēdi Saimnieciskās komisijas sēžu zālē!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Rihardam Pīkam.
R.Pīks (TP).
Godājamie kolēģi no Ķīnas sadarbības grupas! Atgādinu, ka tūlīt ir sadarbības grupas sēde Viesu zālē. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (Saeimas sekretāra biedrs).

Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Indulis Emsis, Aleksandrs Kiršteins, Pāvels Maksimovs, Ināra Ostrovska un Krišjānis Peters. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. Trešais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete.
Cienījamie kolēģi! 3.priekšlikums– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Vispirms es aicinātu visus neizmantot tādu jocīgu argumentu kā troksnis zālē, ka tas esot iemesls nepareizai balsošanai. Kāpēc tad lielākā daļa deputātu tomēr dzirdēja un nobalsoja? Tā ka nu nevajadzētu te tagad taisnoties, ko kāds te nav sadzirdējis vai saredzējis. Tas nav arguments.
Tagad mēs ķeramies pie vēstures atkal. Ko tad deputāts Urbanovičs grib? Pašu es gan viņu atkal neredzu kārtējo reizi. Viņš grib pierādīt to, ka visa plašā PSRS un vēl nezin kur būs tā teritorija, kur pēc 1945.gada 8.maija kādu tur nevainīgi represēs. Redziet, atkal vajadzētu atcerēties to pagātni. Atcerēties tās īpatnējās “ķēdītes”– Ježovs, Abakumovs, Berija un kaut kas līdzīgs. Kā tad komunisti darīja? Pie Staļina tā bija ļoti izplatīta metode. Ka vispirms represijas uzticējam kādam īpaši nežēlīgam cilvēkam. Viņš ar sirdi un dvēseli arī kalpoja varai un represēja. Pēc tam viņš pats krita nežēlastībā. Lūk, un tad viņu represēja. Un tagad ir jautājums: šitādus te draņķus mēs arī atzīsim, ka viņiem pienākas kaut kāds represētā statuss? Kā tad būs?
Un kā jūs labi zināt, Komunistiskās partijas vadība Staļina valdīšanas laikā sistemātiski mainījās pilnīgi gandrīz līdz pēdējam vīram. Tātad pēc 1945.gada 8.maijā– vainīgie pie represijām, pēc tam mums būs jāatzīst, ka tie ir represētie. Ļoti savdabīgs priekšlikums!

Es saprotu, ka daudzi cilvēki, jā, arī zālē sēdošie, ir kalpojuši dažādiem režīmiem, kā nu kurš to ir pratis,– cits godprātīgi, cits pa roku galam, katrs ir taisījis savu karjeru. Tā ir pavisam cita lieta. Protams, runa ir par to, vai kāds ir piedalījies represijās vai nav. Bet pārcelt no Latvijas, kur tāpat jau ir ārkārtīgi humāns priekšlikums: “Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, kuri tika represēti Latvijas teritorijā...” Cik tad tādu te bija pēc 1945.gada 8.maija? Kur tad viņi te tā ātri parādījās? Tā lielā iebraukšana... jā, nu 1944.gada rudenī pirmie lielie ešeloni no Krievijas jau skrēja uz šo pusi. Tā ir taisnība! Nu, vai tie skrēja šeit pēc represijām? Diez vai. Pēc maizes un sāls viņi uz šejieni skrēja. Lūk!
Tā ka tomēr vajadzētu vēsturi papētīt godīgāk un padomāt, par ko šeit mēs runājam. Es saprotu, šis priekšlikums ir pielaizīšanās attiecīgajai vēlētāju grupai, un tādi priekšlikumi ir bijuši un būs. Katrs pilda savus solījumus vēlētājiem. Ja tos solījumus var tā nopietni saukt. Solījumu pildīšana parādīsies balsojumā.
Bet, lūdzu, nekropļojiet vēsturi! Un neaiztieciet tos Latvijas Republikas pilsoņus, kas ir cietuši! Un nepielīdziniet viņiem represiju izpildītājus, kurus pēc tam vienkārši novāca kā nevajadzīgus! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Pareizi, Dobeļa kungs!”) Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Šajā mūsu priekšlikumā ir runa pavisam par kaut ko citu. Mēs uzskatām, ka absolūti nekorekti izskatās mēģinājums sadalīt upurus kaut kādās kategorijās atkarībā no pases krāsas un it īpaši no nozieguma izdarīšanas vietas. Kā tad ar taisnīguma principu? Būsim konsekventi, kolēģi, un tagad mums jāatbalsta deputāta Urbanoviča priekšlikumi. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamā sēdes vadītāja! Cienījamie kolēģi! Jāatceras ir tomēr arī viena lieta, ka mēs Latvijā šeit nevaram salāpīt visu pasauli, jo šis likums paredz gan atvieglojumus pensijas piešķiršanā, gan bezmaksas medicīnisko aprūpi un atvieglojumus sabiedriskā transporta izmantošanā. Un mums pirmām kārtām ir jārūpējas par cilvēkiem, kas ir mūsu cilvēki, kas šeit ir dzīvojuši Latvijā, pamatā mūsu pilsoņi, un mēs nevaram atļauties, diemžēl jāsaka, nevaram atļauties tērēt nodokļu maksātāju naudu, lai salāpītu visu pasauli. Jo šobrīd Latvijā dzīvo pietiekami daudz cilvēku, kuri ir dzīvojuši gan Kubā, gan Ziemeļāfrikā, gan daudzās citās valstīs, kurās ir vai ir bijuši noziedzīgi režīmi. Un mēs varam tomēr atbildēt pamatā tikai par tiem, kas ir dzīvojuši šeit Latvijā, un cietuši Latvijā un nevaram atļauties vienkārši salāpīt visu pasauli. Nevienas valsts iespējas nav bezizmēra. Tāpēc es aicinu noraidīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka šeit ir daudz cilvēku, kuri dzīvoja Rīgā 1975.gadā. Un varbūt jūs dzirdējāt par to, ka tā gada 7.novembrī Daugavā viens mīnkuģis ar nosaukumu “Staraževoj” sacēla lielu troksni. Bija sacelšanās. Un pēc tam ļoti daudz cilvēku, jūrnieki, no šā kuģa bija represēti, gan nošauti, gan iesēdināti cietumā vai vienkārši atvaļināti, starp citu, daļa no viņiem ir latvieši. Es ar viņiem, teiksim, runāju. Un es domāju, ja jūs neziniet vēsturi, vēlreiz padomājiet par to, ko jūs tagad balsojiet. Paldies. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tu jau pats nezini!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas iebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 3.– deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 18, pret– 65, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
4.priekšlikums arī ir deputāta Urbanoviča priekšlikums. Tā kā par šā priekšlikuma saturu norisinājās garas debates gan komisijā, gan arī pirmā un otrā lasījuma laikā, komisijas lēmums bija– šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Iepriekšējais runātājs skaidri nodemonstrēja, ka viņš nezina vēsturi. Gadījums ar kuģi sākās Latvijas teritorijā.
Bet es tagad gribētu pievērst uzmanību šim te īpatnējam teikumam– “kā arī citi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, ja viņi, lūk, no 1941.gada 22.jūnija līdz 1945.gada 8.maijam [..] ir nogalināti...” un tā tālāk, un tā tālāk. Taču jau ir skaidri sākumā pateikts, kas ir atzīstami par šīm personām: “Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilsoņi, un līdz 1940.gada 17.jūnijam Latvijā legāli iebraukušie un pastāvīgi dzīvojošie iedzīvotāji.” Viss jau ir pateikts. Ko tad jūs tur gribat iebāzt vēl apakšā? No kurienes tad tie citi pastāvīgie iedzīvotāji te parādījās? Tie, kas te sabrauca ar tiem kuģiem uz aģitācijas laiku? Ko jūs te gribat atkal iebakstīt iekšā, ko? Nu tas jums godu nedara! Jūs praktiski izgāžat pasi sevi, nezinādami vēsturi un mēģinādami par katru cenu panākt, lai mēs te par represētajiem atzīstam jebkuru nelieti, kas šeit ir pastrādājis visādas zvērības un ko pēc tam režīms ir pievācis vai novācis.
Kā varēja Latvijas teritorijā atrasties kaut kādi citi Latvijas pastāvīgi iedzīvotāji, kas atšķīrās no tiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kas šeit ir legāli iebraukuši un legāli dzīvo? Ar ko tad viņi atšķiras? Vai jūs paši saprotat priekšlikumu, ko jūs esat iesnieguši?
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.

V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie kolēģi! Mēs patiešām komisijā ļoti ilgi apspriedām šo Urbanoviča kunga priekšlikumu. Mēs apspriedām šo priekšlikumu tūlīt pat pēc EDSO komisāra Ekeusa kunga vizītes. Pat krēsls, uz kura sēdēja komisārs un runāja par nepieciešamību samazināt atšķirību skaitu tiesībās starp pilsoņiem un nepilsoņiem, vēl nepaspēja atdzist. Apspriešanas rezultātu jūs varat redzēt tabulā. Noraidīts. Ar vienu manu balsi “par”. Kā var ilglaicīgi runāt par virzību uz Eiropu, tajā pašā laikā paliekot par aziātiem, kad neslēpj savu patieso būtību. Jūs paļaujaties uz to, ka eiropieši vēl 13 gadus uztvers Latviju kā nepaklausīgu, bet mīlētu bērnu, kuram atļauts blēņoties. Tikko mēs, pat nepapūloties demonstrēt elementārā saprāta iedīgļus, atzinām par noziedzīgu komunistisko ideoloģiju. Un tas tanī laikā, kad zālē sēdošo bijušo komunistu skaits pārsniedz visas saprātīgās robežas. Dāmas un kungi! Jums pat nevajag censties aprakt pagalmā pie mēslu izgāztuves apslēptās kompartijas biedra kartes, jo totalitārā padomju ideoloģija ir cieši iesakņojusies jūsu zemapziņā. Vēl jo vairāk. Jūsu apziņā šī ideoloģija dīvainā kārtā ir savijusies ar tai zināmā mērā radniecisko brīvprātīgo esesiešu ideoloģiju. Šodien tā zeļ un plaukst visā savā košumā.
Atteikt politiski represētā statusa piešķiršanu cilvēkam, kurš ir bijis ieslodzīts nacistu koncentrācijas nometnē tikai tamdēļ, ka nacisma sekotāji atņēma viņam politiskās tiesības, tas ir bargi. Tas ir mūsu novadnieka baltvācieša Alfrēda Rozenberga stilā. Jūsos rada izbrīnu, no kurienes Krievu skolu aizsardzības štābs smeļ savus kadrus, kuri jau pēc nedēļas, kad bezatbildīgajā komisijā tika pieņemta Ribentropa cienīgi grozījumi Izglītības likumā, spēja izvest ielās 20000 cilvēku. Atklāšu jums šo noslēpumu.
Pirms 11 gadiem, kad vairāk nekā 100 000 cilvēku pretlikumīgi liedza ne tikai Latvijas pilsonību, bet arī atteicās reģistrēt tos pat iedzīvotāju reģistrā, mēs organizējām skaitliski tikpat lielu tautas protesta kustību. Par šīs kustības galveno dziņu bija viena ļoti enerģiska dāma. Businesswoman. Tad, lūk, kad es pēc tā laika cilvēktiesību ministra Brūvera kunga pieprasījuma naktī atnesu Ministru kabineta sarakstu, kurā bija daži simti personu, attiecībā pret kurām netika izpildīts viņām labvēlīgs tiesas lēmums, tad saraksta sākumā es ieraudzīju arī šīs dāmas uzvārdu. Ieskatījos ailē– iebraukšanas datums Latvijā 1943.gads. Vēlāk jautāju viņai: tas tiesa? Jā, viņa teica. Tie bija latviešu leģionāri, kas sadedzināja manu dzimto sādžu un piespiedu kārtā kājām aizdzina mani, meiteni, šurp. Vai ir vērts šodien brīnīties par to, ka mūsu bērni zīmē plakātos bijušo izglītības ministru Šadurski ar kāškrustu uz piedurknes?
Cienījamie kolēģi! Centīsimies turpmāk neapkaunot Latviju un balsosim par Urbanoviča kunga priekšlikumu! (No zāles deputāts J.Dobelis: “Nobalsosim!”)

Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Kaut arī nacistiskais režīms agrāk tika pasludināts par noziedzīgu visā pasaulē, tajā skaitā Latvijā, tā upuriem mēs garantējam mazāku aizsardzību. Nepilsoņus, kurus Latvijā represēja komunisti, var... Nepilsoņi, kurus Latvijā represēja komunisti, var pretendēt uz politiski represētas personas statusu, bet Nepilsoņi, kurus Latvijas teritorijā represēja nacisti,– nevar, izņemot dažus gadījumus. Vai šis sadalījums neliecina par to, ka arī okupāciju vidū vērojama zināma hierarhija, represēto cilvēku vidū vērojama zināma hierarhija? Tas nav konsekventi.
Līdz ar to lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šai Saeimā ir ļoti daudz jaunu deputātu, kas neatceras šā likuma vēsturi. Es vienkārši gribu atgādināt, ka Augstākā padome pieņēma pirmo likumu “Par politiski represētās personas statusu” drīz pēc neatkarības atjaunošanas. Saskaņā ar to likumu pilsonības kritērijs tur netika minēts. Visām personām, kas tika faktiski represētas, tika praksē piešķirts politiski represētās personas statuss. Savukārt 1995.gadā Saeima pieņēma jaunu likumu un ieveda šo šķirošanu pilsoņos un nepilsoņos. Praksē tas nozīmēja, ka daudziem cilvēkiem, kas izgāja patiešām patiesas represijas, šis politiski represētās personas statuss tika atņemts. Jūs varat iedomāties šo cilvēku emocijas! Tā tas arī bija. Cik daudz no tiem cilvēkiem vēl ir dzīvi? Vispār: cik daudz cilvēku var pretendēt uz politiski represētās personas statusu gadījumā, ja šis grozījums ir pieņemts? Es domāju, ka še skaitļi ir ļoti būtiski pārspīlēti, jo faktiski šo politiski represēto cilvēku skaits ar katru gadu sarūk ļoti būtiski.
Tāpēc mēs aicinām ne uz ko citu, kā tikai atjaunot taisnīgumu, kā tikai izpildīt to, kas cilvēkiem tika solīts jau deviņdesmito gada sākumā drīz pēc... uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas. Toreiz Saeima rīkojās vienkārši negodīgi, cilvēki tika apmānīti. Un es domāju, ka tagad, kad Latvija stāv uz Eiropas Savienības sliekšņa, mums būtu īstais laiks atcerēties mūsu solījumu un izpildīt to beidzot.
Līdz ar to es aicinu jūs atbalstīt Urbanoviča kunga priekšlikumu! Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis– otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā kā nākamnedēļ ir 16.marts, es jūtu, ka atkal sākas kārtējā melu izplatīšanas kampaņa, un, arī apspriežot šo priekšlikumu, Buzajeva kungs ir atļāvies bezkaunīgi melot un viltot vēsturi. Bet tas viņam ir raksturīgi. Viņš vienkārši laikam dažas grāmatas ir tikai izlasījis.
Es gribētu atgādināt, ka latviešu leģionāri nevarēja nodedzināt nevienu sādžu, jo viņi visu laiku cīnījās frontē. To nu gan vajadzēja zināt! Latviešu leģionāri bija karavīri, kas cīnījās pret sarkanarmiešiem. Un tā kā tā sieviete ir kaut kāda izdomāta persona, ka viņai, redziet, 1943.gadā esot nosvilināta sādža! Tad es gribētu pateikt, ka vēl 1944.gadā latviešu leģionāri cīnījās frontē pavisam citā vietā. Un tā ka nu nevajadzētu... Ja jūs runājat par saviem priekšlikumiem, tā kā vajadzētu tos loģiski pamatot. Jo es atkārtoju vēl vienreiz: šeit ir minēti... faktiski jebkurš Latvijas pastāvīgais iedzīvotājs– vai viņš likumīgi dzīvoja, vai viņš nelikumīgi dzīvoja... Jūs gribat viņus visus te dabūt iekšā. Acīmredzot jums kaut kādi radi, draugi vai paziņas ir, kuriem šāds te likums ir vajadzīgs.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamie deputāti! Ja izlasa šo priekšlikumu, tad rodas jautājums: kāpēc tas priekšlikums šāds te ir rakstīts, jeb, grūti pateikt... nav grūti uzminēt autora domas.
Ja mēs paskatāmies esošo redakciju, tad ir skaidri teikts, ka visi tie pastāvīgie iedzīvotāji un pilsoņi, kuri līdz 1940.gada 17.jūnijam dzīvoja Latvijā, un laika posmā, tas ir, kara laika posmā, tika represēti, tātad tās tiek atzītas par represētām personām. Bet jautājums ir: kas notika pēc 1941.gada? Vai pēc 1940.gada neeksistēja jau Latvijas kā valsts, Latvija kā valsts vairs neeksistēja. Par kādiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem kara laikā, kuri te varēja būt vairāki desmiti vai simti tūkstoši, kuri iebrauca un izbrauca, neatkarīgi no Latvijas varas iestādēm, kuras neeksistēja kā patstāvīgas valsts iestādes, kā mēs varēsim konstatēt, ka, lūk, šie te pilsoņi tika vai netika šeit vai iedzīvotāji tika vai netika šeit represēti? Pilnīgi absurds priekšlikums! Es neredzu šeit ne mazākā pamata, ka šo priekšlikumu varētu atbalstīt.
Un, ja mēs runājam par šo represēto personu loka paplašināšanu, nu tad šis priekšlikums vienkārši mūsu kompetentām iestādēm jeb pašvaldībām, jeb daudzām citām institūcijām, kurām jākonstatē šis... jāpiešķir šis represētās personas statuss, vienkārši radīs neizmērojamas grūtības un problēmas. Un galarezultātā arī tā ir pilnīga necieņa pret mūsu pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri patiesi tika represēti.
Es aicinu kategoriski noraidīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs– otro reizi.
V.Buzajevs (PCTVL).
Es esmu spiests ļoti īsi komentēt Dobeļa kunga vārdus. Patiešām leģionāri karoja frontē hitleriešu pusē, bet formāli leģionāri bija it kā brīvprātīgie, kas faktiski mobilizēti piespiedu kārtā. Bet šo leģionu kodols tomēr bija policistu spēki, kas agrāk tieši 1943.gadā arī Baltkrievijas teritorijā izpildīja faktiski Zonderkomandas funkcijas. Un tas ir leģionu kodols un leģionu gars.

Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Es klausos valdošo partiju deputātu uzstāšanos un, godīgi sakot, ausis nosvīst. Jūs nosodāt komunistisko ideoloģiju, bet neviens neatvainojas par to, ka bija kolaboracionists, ka savulaik aktīvi atbalstīja šo ideoloģiju. Skaidrs, ka ideoloģiju, kuras postulāti ir– kas nav ar mums, tas ir pret mums. Deportācijas, zagt nozagto un tā tālāk, nevar atbalstīt. Bet labi būtu, ja valdošās partijas deputāti godīgi atzītu, ka visus pēdējos 10–13 gadus, neatkarības atgūšanas gadus, viņi diemžēl pierādīja, tātad vairākums no jums pierādīja, ka jūs esat bezspēcīgi, atvainojiet, impotenti ekonomikā, finansēs, starptautisko attiecību jomā un tā tālāk.
Tāpat, pateicoties jūsu nemākulīgajai valdīšanai, izmira Latvijā kaut kur 300 000 cilvēku, tajā skaitā liela daļa no viņiem latvieši. Lai jūs saprastu, ka ekonomika nosaka politiku. To jau Klauzevics pateica, bet jūs parasti rīkojaties, ka mums ir otrādi– rati pirms zirga, Latvijā diemžēl visus neatkarības atjaunošanas gadus politika nosaka ekonomiku, pedagoģiju, medicīnu un sociālās lietas un tā tālāk, un tā joprojām. Un tieši tāpēc mēs esam tur, kur mēs esam. Es domāju, ka... un Toras galvenais bauslis un Bībeles galvenais bauslis– nedari citam to, ko tu negribi, lai darītu tev. Mēs diemžēl visu laiku... tas faktiski ir jebkuras reliģijas galvenais bauslis. Es uzskatu, ka mēs visus šos gadus darām tieši otrādi.

Tas pats ir ar skolas reformu. Jūs iedzināt sevi strupceļā un mūs strupceļā. Un negribat iziet un atrast kopsaucēju. Un darāt sliktāk sev, savai tautai un Latvijai. Agrāk vai vēlāk jāsāk to integrāciju, īsto, un attiecīgi varbūt Urbanoviča kunga priekšlikums ir viens no tiem soļiem. Un tāpēc es uzskatu, ka mums vajadzētu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Paldies jums.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es gribu pievērst uzmanību Estas kunga teiktajam par to, ka 1942.gadā nebija Latvijas Republikas. Kāpēc es par to gribētu runāt? Tāpēc, ka dažus mēnešus atpakaļ es pats šaubījos par to, vai bija vai nebija Latvija 1942.gadā, kad viens tautietis no ārzemēm, grib piešķirt viņam pilsonību uz tā pamata, tāpēc, ka viņš dzīvoja Latvijas brīvvalstī 1942.gadā. Un tolaik, es teicu, vai Latvija bija kā valsts 1942.gadā? Man teica, jā, bija. Tagad mēs dzirdam, ka nebija. Bet kungi, jūs varat lemt, vai bija vai nebija. Un es domāju, ka mums vajag būt atbildīgiem par to, kas notika šajā zemītē no 1918.gada, no laika, kad Latvijas Republika bija de iure dibināta, un es domāju, ka visas represijas, kuras skar Latviju no 1940. līdz 1991.gadam, arī ir mūsu, teiksim, problēma. Un mēs nevaram izšķirt, teiksim, vācu okupācijas laikmetu no šīs problēmas. Un tāpēc es gribu atbalstīt Urbanoviča priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK).
Plinera kungs! Pret impotenci esot zāles, bet pret jūsu politisko impotenci nelīdz, kā latvieši saka, ne zāles, ne plāksteris. Nu tā diemžēl ir.
Par Buzajeva kungu. Es domāju, ka beidzot šo cilvēku pretvalstisko darbību vajadzētu sākt skatīties vismaz Mandātu un iesniegumu komisijai, jo viņu pašreizējā rīcība pārsniedz visas atļautības robežas. Vakar Juridiskās komisijas sēdē aizgāja tik tālu, ka Buzajeva kungs lūdza pārtraukt komisijas sēdi, lai attiecīgo jautājumu, attiecīgo priekšlikumu saskaņotu ar Maskavu un Maskavas vēstniecību Latvijā. Jūs varat iedomāties, cik tālu var aiziet! Es domāju, ka nu tālāk vairs nevar iet. Un es domāju, ka Mandātu un iesniegumu komisijai būtu patiešām jāpaskatās, jāpieķeras pie šīs lietas, jo viņi ir lauzuši tautai šeit no šīs tribīnes doto zvērestu, kad tika apstiprināts deputātu mandāts.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Tā kā es ļoti bieži dzirdu mūsu adresē, tāpat arī savā adresē, ka esam visi okupanti un esam iebraucēji, patiešām tas tā ir. Un mani senči arī iebrauca Latvijā 1948.gadā. Bet kāpēc tā tas notika? Es gribēju uzreiz atbildēt arī Dobeļa kungam. No kā rodas citi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji? Mani senči izbrauca no Latvijas 1908.gadā, meklēdami labāku dzīvi, aizbrauca uz Baškīriju, un viņi atgriezušies 1948.gadā. Tāpēc esam okupanti šajā zemē. Un sakiet, lūdzu, ja līdz 1918.gadam, manuprāt, šāda Latvijas neatkarīgā republika nepastāvēja, tad kas tie ir– mani senči? Viņi ir Latvijas pilsoņi? Nepilsoņi? Vai citi Latvijas iedzīvotāji? Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 4.– deputāta Urbanoviča priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 72, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
5.priekšlikums. Deputāta Urbanoviča priekšlikums. Par šā priekšlikuma saturu esam plaši debatējuši gan komisijā, gan arī plenārsēdē. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es ceru, ka vismaz, apspriežot šo priekšlikumu, mēs nerunāsim par ideoloģiju, par vēsturi un tā tālāk. Tas ir tīri humanitāras dabas jautājums. Un patiešām šis jautājums tiek debatēts jau vairākus gadus un vairākās Saeimās. Par ko ir runa?
Tāpēc, kad likums, 1995.gadā likums, tika pieņemts, pēc vēsturnieku ieteikuma tika iekļauti šie skaitļi– 1942. un 1943. gads, jo vēsturnieki atzina, ka pirms 1942.gada un pēc 1943.gada nebija masveidīga izsūtīšana.
Kaut gan ir daži cilvēki, kurus patiešām izsūtīja arī pirms tam un pēc tam. Man ir zināmi divi konkrēti gadījumi, jau vairākus gadus uz mana galda stāv divas sūdzības par to, ka attiecīgās institūcijas atsakās izskatīt Latvijas pilsoņu, es uzsveru vēlreiz, Latvijas pilsoņu... Šajā priekšlikumā neiet runa par to, lai kaut kādā veidā grozītu šo nostādni, ka tikai Latvijas pilsoņi un attiecīgie iedzīvotāji var pretendēt uz šo statusu. Šīs abas personas ir Latvijas Republikas pilsoņi, kas tika izsūtīti piespiedu darbos uz Vāciju 1944.gada janvārī. Šobrīd likums neatļauj attiecīgajām institūcijām pat izskatīt šo priekšlikumu. Tātad kādi ir pretargumenti?
Pirmais. Nu nebija tā izsūtīšana. Ja nebija, tad attiecīgi šīm personām tiks atteikts. Jo ir institūcijas, kas ir pilnvarotas pieņemt lēmumu un dot savu slēdzienu. Līdz nesenam laikam pastāvēja Totalitārisma seku dokumentācijas centrs, kas nodarbojās ar šiem jautājumiem. Diemžēl Repšes valdības laikā šis centrs tika likvidēts. Tagad šie pienākumi ir nodoti Tieslietu ministrijai. Es ceru, ka jaunā tieslietu ministre spēs organizēt ministrijas darbu tā, lai tiktu galā ar šiem pienākumiem. Tātad nekādu briesmu nav. Ja cilvēks nebija piespiedu kārtā izsūtīts, tā kā šeit ir uzrakstīts, tad viņš vai viņa neiegūst šo statusu. Viss.
Bet šobrīd likums neļauj pat izskatīt Latvijas pilsoņu pieteikumus. Es gribu, lai jūs to saprastu. Otrais. Saka, tas ir naudas jautājums. Divi cilvēki, liela nauda. Jā. protams. Bet tas vienkārši neatbilst patiesībai. Kas no jums zina, cik daudz budžeta naudas katru gadu ir tērēts, lai īstenotu šo likumu? Vairākus gadus, kad mēs nodarbojāmies ar tām politiskajām diskusijām Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, konkrētus skaitļus neviena ministrija, neviena valsts institūcija nevarēja nosaukt. Es vēlreiz gribu atgādināt, katru gadu politiski represēto personu skaits sarūk aptuveni par 10%, pat mazāk. Naudas summa, kas ir budžetā paredzēta, ir tā pati. Nekādu, teiksim, finansiālu nastu šajā gadījumā nav. Tā ir absolūti skaidra Latvijas pilsoņu diskriminācija pēc kaut kāda dīvaina kritērija, ka vēsturnieki uzskatīja, ka šeit ir jābūt 1943.gadam. Varbūt ka arī 1944.gada janvārī arī kaut kas bija, bet to likumā toreiz neierakstīja.
Un es nezinu, kāpēc Saeimas vairākums pretojās tik izmisīgi šā priekšlikuma pieņemšanai. Varbūt tāpēc, ka jūs uzskatāt, ka to var uzskatīt par kaut kādu piekāpšanos, par kaut kādu politisku žestu. Tā tas nav. Saprotiet, lūdzu.
Šeit ir runa par ļoti nedaudziem cilvēkiem, kas ir ļoti veci, kas izgāja patiešām patiesas represijas, kas nemaz ... Kuriem nemaz nav atlicis tik daudz ko dzīvot. Un viņiem nav vajadzīga tā nauda. Viņiem vajadzīga cieņa, viņiem vajadzīga atzīšana, ka arī viņu ciešanas ir

vērā ņemamas, salīdzinot ar tiem, kas tika izsūtīti divas nedēļas agrāk.
Tāpēc es ļoti aicinu jūs pieņemt šo priekšlikumu, līdz ar to nodemonstrējot, ka vismaz Latvijas pilsoņi ir patiešām vienlīdzīgi Saeimas priekšā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Iepriekšējam kaismīgajam runātājam es iesaku uzmanīgi izlasīt likumu. Boris, paņem un lasi līdzi tagad, kad es runāšu! Tev šad tad vajadzētu manī ieklausīties. Runa ir par akcijām, runa nav par atsevišķu cilvēku izsūtīšanu. Un vēsturiski ir zināms, kurā laikā bija šīs nacistiskā režīma akcijas, un tās bija minētajos gados.
Ko tad piedāvā šis priekšlikums? Šis priekšlikums piedāvā vispārīgi nacistiskā režīma akcijas... Bet citu taču nebija! Un, ja tu runā par atsevišķiem izsūtītajiem cilvēkiem, tad pilnīgi pietiek ar 4.panta, lūk, šo 3.apakšpunktu, 1.punkta 3.apakšpunktu “Par personām, kuras ir nometinātas vai pārvietotas no pastāvīgās dzīves vietas”. Vai tiešām tas nav skaidrs? Pārvietošana no pastāvīgās dzīvesvietas pret attiecīgās personas gribu. Bet tā vairs nav akcija.
Tā ka man ir ļoti liels brīnums, ka tie daži cilvēki neprot to pierādīt, un te nāk... šādas runas jāklausās, kur cilvēks jauc atsevišķu cilvēku izsūtīšanu ar akciju. Vai tiešām tas nav skaidrs, ko tas nozīmē, vai varbūt mēs tagad katra viena cilvēka izsūtīšanu arī sauksim par akciju? Akcija taču ir vesels pasākums, kur ir apkopota zināma cilvēku grupa, kur speciāli tas viss tiek sagatavots, kur ir speciālas komandas, kas to veic. Atsevišķu cilvēku savākt– tas ir pavisam kaut kas cits. Un līdz ar to kārtējo reizi, lai nekropļotu vēsturisko patiesību, nedrīkst likt kaut kādus izplūdušus teikumus šeit iekšā. Un tas arī ir viss. Es komisiju pilnīgi labi saprotu. Un nevajadzētu tev nemaz uztraukties par to.
Un, ja ir atsevišķi cilvēki, kas neprot pierādīt, tad jāsaka: vai nu tie advokāti viņiem nav tie īstie, vai kaut kā tie skaidrotāji nav pareizi sapratuši lietas būtību. Un tā ir cita lieta. Un te nav nekāda vēršanās pret kādu atsevišķu cilvēku.

Tā ka lūdzu cienīsim vēsturi un cienīsim arī savus vēsturniekus speciālistus! Ne jau velti viņi tika uzaicināti, un ne velti viņi sniedza šos komentārus. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie kolēģi! Pavisam nesen vai tikko, tikko uz tribīni izgāja Tabūna kungs. Diemžēl es varu secināt, ka zaglim deg cepure. Viņš neatvainojas par to, ka, manuprāt, savulaik bija “komunistiskā lakstīgala”, viņš neatvainojas par savu, manuprāt, antisemītismu, tik un tik reizes sūtot mani uz Izraēlu, labi zinot, ka es esmu Latvijas, ne Izraēlas pilsonis. Es uzskatu, ka tas ir tīrasiņu antisemītisms. Demokrātiskā sabiedrībā ne tikai tādam deputātam, bet pat vienkāršam cilvēkam kārtīgi cilvēki roku nepadotu. Nesen... nē, bet viņš šeit pat piezīmi nesaņem par tādu rīcību.
Nesen atkal no šīs tribīnes skanēja runas par “Waffen–SS” leģionāriem. Skaidrs, ka neviens kārtīgs un prātīgs cilvēks, nevienam nepacēlās ne rokas, ne balsis apvainot zaldātu par to, ka viņš dienēja pareizā vai nepareizā armijā. Bet es domāju, ka jums ir lieliski zināms, ka bija Arāja ebreju šāvēji.
Jums lieliski zināms, ka daļa no viņiem dienēja policistu bataljonos un dedzināja sādžas un iznīcināja ne tikai ebrejus, bet arī latviešus, arī krievus. Dedzināja sādžas Baltkrievijā, atsevišķās Krievijas vietās. Un tādus cilvēkus man nav tiesību atbalstīt vai līdzi just un tā tālāk, un tā joprojām.

Par to, ko piedāvā Urbanovičs savā priekšlikumā. Visi tie cilvēki– neatkarīgi no pilsonības, neatkarīgi, no kura gada viņi bija izsūtīti uz Vāciju vai sūtīti uz darbiem vai citās vietās –, visiem, es uzskatu, visus mums jāatzīst par represētiem. Lietas būtība ir tāda, un es jūs aicinu par to nobalsot. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es uzmanīgi uzklausīju kā Dobeļa kunga, tā arī Cileviča kunga iestāšanos par šo konkrēto priekšlikumu. Un starpība pieejā ir acīmredzama. Totalitāra pieeja, runāt par akcijām. Un cilvēktiesību aizsardznieku pieeja– runāt tomēr par konkrētiem cilvēkiem. Faktiski tas ir šis priekšlikums, tā ir redakcijas kļūdas izlabošana. Un ir runa par pieciem, sešiem, varbūt desmit konkrētu cilvēku– Latvijas pilsoņiem, kas patiešām bija izsūtīti uz pilniem piespiedu darbiem Vācijā, bet tas bija nevis šo akciju sākumā, bet pašā šo akciju nobeigumā. Un saskaņā ar šo skaitlisko ierobežojumu viņi nevar saņemt politiski represētā cilvēka statusu, kaut gan viņi ar dokumentiem var pierādīt, ka viņi patiešām bija izsūtīti. 5– 6 cilvēki– Latvijas pilsoņi, kas cietuši tajos pašos apstākļos, kā simti, kas šo statusu tomēr saņem. Un saskaņā ar to es tomēr lūdzu visus šeit klātesošos kolēģus iedziļināties priekšlikuma būtībā un atbalstīt šo 5.– deputāta Urbanoviča priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs– otro reizi.
B.Cilevičs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Saeima ir likumdošanas orgāns. Likuma piemērošanai ir radītas citas institūcijas. Es saprotu, ka Dobeļa kungs labprāt strādātu visu ministriju vietā– arī Daiņa Vanaga vietā, kas vairākus gadus vadīja Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisiju, kam arī bija jādod tie atzinumi. Tie kolēģi, kas strādāja Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā 7.Saeimā, ļoti labi atceras Daiņa Vanaga atzinumus, ka tieši šī norma neļauj izskatīt Latvijas pilsoņu pieteikumus politiski represētās personas statusa noteikšanai. Tur ir tā problēma. Nu nevajag spriedelēt, kā vēl varētu piemērot šo normu un kāpēc tās personas, kas ir politiski represētas, nevar atļauties dārgus advokātus. Tas manā skatījumā ir pilnīgi skaidrs. Es domāju, nebūsim gudrāki par visiem! Šis priekšlikums ir pamatots ar faktiem, un tagad mēs te varam izdomāt visu ko, bet tā ir tikai ... Tas var būt tikai iegansts– kāpēc mēs kārtējo reizi izvairāmies no problēmas risināšanas.
Es uzskatu, ka tā ir mūsu visu deputātu goda lieta tomēr atrisināt šo problēmu, kamēr vismaz daži šie cilvēki ir dzīvi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Šajā gadījumā mēs redzam, ka te kaut kāds ļoti neveikli mēģina uzrakstīt jaunu lapaspusi Latvijas vēsturē. Izrādās, ka 1942. un 1943.gadā nacisti izsūtīja piespiedu darbos uz Vāciju Latvijā cienījamus cilvēkus, bet 1941. un 1944.gadā visa izsūtīšana notika pareizi. Kā saprast šo sadalījumu? Pat šeit parādījās kaut kādas kategorijas. Absurds un kauns! Ja izsūtīja pat vismaz vienu cilvēku, tad, vienalga, tas ir smags noziegums.
Lūdzu atbalstīt deputāta Urbanoviča priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu.
Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu deputātus balsot par 5.– deputāta Urbanoviča priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 69, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
6.– deputāta Buzajeva priekšlikums– ir analoģisks 5.priekšlikumam, ko esam noraidījuši. Tātad priekšlikums nebūtu balsojams.
Sēdes vadītāja.
Priekšlikums ir balsojams. Vai deputāti lūdz balsojumu? Deputāti balsojumu nelūdz. Paldies.
I.Druviete.
7.priekšlikums– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

I.Druviete.
8.priekšlikums– deputāta Urbanoviča priekšlikums. Komisijas lēmums ir šo priekšlikumu neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Par 8.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav. (Starpsauciens no zāles: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 71, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts. Vai deputāts Vilnis Edvīns Bresis vēlas ko teikt par procedūru? Nē.
I.Druviete.
9.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
10.priekšlikums– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Par deputāta Buzajeva priekšlikuma būtību. Runa ir par to, lai svītrotu no likuma labu, bet diemžēl nerealizējamu novēlējumu– starpvalstu sarunas ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī ieskaitot ASV un Lielbritāniju, kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis risina jautājumu par visu Latvijas Republikai un Latvijas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un tā tālāk. Kāpēc šis jautājums, manuprāt, nav realizējams? Ārlietu komisijā mēs gandrīz katru sēdi runājam par to, vai mūsu Ārlietu ministrijā ir sākuši pārrunas ar ASV un Lielbritāniju par to, vai viņi var kompensēt un tā tālāk, un tā joprojām. Bet mēs visi zinām, ka lielvalstis nekad Latvijai šo naudu un arhīvus neatdos. Man šķiet, ka ar mūsu partneriem tagad NATO un Eiropas Savienībā, nevajag, teiksim, sarežģīt attiecības tai jomā, un domāju, ka vajag atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu un svītrot šo deklaratīvo un pilnīgi, manuprāt, nerealizējamo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Cienījamie deputāti! Šo priekšlikumu nekādi nevar atbalstīt, jo tieši tagad, kad aktivizējas mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija par nodarījumu jeb zaudējumu atlīdzināšanu, par sarunām ar Krievijas Federāciju, par sarunām ar uzvarējušām valstīm Otrajā pasaules karā, tā ka šis jautājums ir ļoti aktuāls. Un tieši tagad svītrot šo pantu no šī likuma ārā, tas ir pilnīgs absurds. Un ja kāds šo priekšlikumu šeit akcentē un lūdz to darīt, tad acīmredzot ir pavisam citi mērķi. Es domāju, ka nekādi nevar atbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK)
Cienītie kolēģi! Šad un tad uzturoties Eiropā, es esmu izjutis to kaunu, kas pārņem vienu otru attiecīgo valstu, šeit minēto valstu pārstāvi, kad viņiem atgādina kaut ko no pagātnes. Neizvairīsimies no tā! Ir šī atbildība. Latvijas valsts ekonomiskais stāvoklis un dzīves līmenis bija Eiropas attīstītāko valstu vidū pirms Otrā pasaules kara, un nevajag to aizmirst. Un vainīgie pie visa tā, kas notika, jau nu nav latvieši. Vainīgas ir tās valstis, kas uz Latvijas rēķina slēdza dažādus līgumus. Un kāpēc viņām par to neatgādināt? Interesanti gan, ko tad mēs novilksim tā mierīgi svītru, izliksimies, ka nekas nav bijis, un klausīsimies viņu kritiku, kad viņi te brauks pie mums un mācīs, kā mums ir jāizturas, kas mums ir jādara un kas mums nav jādod. Es domāju, tas ir mūsu ārlietu speciālistu visnepadarītākais darbs, ka nav šīs skaidrās atbildības to valstu... no to valstu puses, kas ir atbildīgas par visu to, ko Latvija ir izcietusi kā valsts un latvieši kā tauta.
Līdz ar to mums ir jebkurā gadījumā jāmēģina atgādināt. Un tagad, Tautas saskaņas partijas pārstāvji, jūs tā ļoti asaraini runājāt par to 1942., 1943.gadu, par tām akcijām. Paskatieties, kā balsos tie jūsu pārstāvji, kas ir aizgājuši uz citu partiju. Un tas jau ir tas interesantākais. Tātad mēs uz savu vēsturi skatāmies atkarībā no tā, kurā partijā mēs atrodamies, vai ne? Tas ir ļoti patīkams atklājums. Tā ka, ja vēl kāds pāries no vienas partijas uz otru, tad viņš varbūt vispār noliegs vienas vai otras represijas, vienu vai otru ideoloģiju. Lūk, šeit skaidri parādās šī pērkamība. Un tāpēc nebrīnieties, un es jums pateikšu skaidri un gaiši: es jūtu arvien vairāk, cik patīkami ir strādāt opozīcijā. Jo ļoti labi izgaismojas visi tie centieni, visas tās pārejas, visi tie balsojumi un visa tā rīcība. Un ir ļoti labi zināms, kas tam visam ir apakšā.
Un tāpēc nevajag šito lieko izrunāšanos, šīs asarainās runas par vēsturi, ka katrs cietušais ir dārgs. Jā, protams. To taču neviens nenoliedz. Tikai te jau skaidri parādās, kāda ir tā rīcība, kurš kā balso, kurš bija pret to, ka pārbalsoja, gribēja pārbalsot šo priekšlikumu. Šī elkoņu politika tagad visu laiku būs ļoti labi redzama. Un tas ir mazākuma valdības milzīgs pluss, ka ļoti skaidri izgaismosies visas personības, visas intereses. Paskatīsimies, kas vadīs Latvijas–Krievijas sarunu delegāciju nākotnē. Vēl viens interesants jautājums tas būs, kurš izlems šo jautājumu un kā to izlems.
Un tāpēc viena lieta ir represētie, un neviens nenoliedz tās ciešanas, ko viņi ir izjutuši, un nav par to runa. Taču neviens nenoliedz to, ka režīmi bija nelietīgi. Jebkurš totalitārs režīms ir nelietīgs. To jau neviens nenoliedz.
Bet nevajag izmantot šo vēsturi spekulatīvos nolūkos. Un nevajag kļūt par galīgām politiskajām ielasmeitām. Vēl sliktāk. Par ielas puišeļiem, kuri maina attieksmi pret vēsturi atkarībā no tā, kurā partijā viņi patlaban atrodas. It kā partijas ideoloģija noteiktu to, kas ir noticis vēsturē.
Un tāpēc skaidri un gaiši ir jāatgādina visai pasaulei par to, kas ir galvenais vainīgais pie Latvijas saimnieciskā stāvokļa, pie Latvijas demogrāfiskā stāvokļa un pie daudz kā cita.
Lūk! Un nevajag baidīties no tā. Un tas nav nekas deklaratīvs. Paldies Dievam, Latvijas pārstāvjiem gan Eiroparlamentā, gan NATO būs iespēja par to pareizā veidā runāt un pievērst tam uzmanību, lai mūs saprastu, ko no Latvijas var prasīt un ko mums, Latvijai, var piedāvāt.
Un tāpēc, protams, būs cilvēki, kas gribēs kaut ko tādu izņemt ārā. Atkarībā no tā, ko viņu partijas ideoloģija viņiem tanī brīdī liks darīt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Leopolds Ozoliņš.
L.Ozoliņš (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Jautājums ir tiešām politisks jautājums. Un tas, ko mēs skatām pašreiz, tiešām ir mēģinājums pavilkt svītru vēsturei. Bet kā mēs varam pavilkt svītru mūsu valsts ļoti smagajai vēsturei šos 700 gadus, beidzamos 60 gadus? Jo tās sekas šodien ir katrā mūsu dvēselē, un to parādīja balsojums par pārbalsošanas neiespējamību. Diemžēl šeit sadūrās vienkārši nu politiskas varbūt intereses vai kādas citas atriebības kāres dzītas jūtas, ka latviešu viena grupa nobalsoja par to, lai otra latviešu grupa nevarētu kaut vai nu nekļūdīties. Tātad atzīt savu kļūdu, kas radās tīri tehnisku iemeslu dēļ, un to veikli izmantoja mūsu pašreiz opozīcija.
Man jāizsakās par priekšlikumu, ko deputāts Buzajevs iesaka. Tas arī it kā novelk svītru, un it kā vajadzētu aizmirst visus pāridarījumus. Bet es domāju, ka mums vajadzētu mācīties no Plinera kunga un viņa ciltsbrāļiem, un kneseta spīkera izteikumiem šeit, kurš ļoti skaidri un gaiši pateicis, ka tādas lietas kā genocīds, kā mocības, spīdzināšanas, izsūtīšanas nevar aizmirst.
Un, lūk, šai sakarībā deputāts Buzajevs ar savu priekšlikumu– svītrot šo 4.apakšpunktu– grib noliegt visu to, kas ir noticis. Jāsaka, ka Zaļo un Zemnieku savienība jau pusotru gadu sarakstās gan ar Valsts prezidenti, gan ar Vēsturnieku komisiju, gan ar Ārlietu ministriju, lai risinātu šo sasāpējušo mums visiem jautājumu. Mūsu dvēselēs ir sāpes, un mūsu sirdsapziņa bieži sūrst tieši tāpēc, ka arī mēs esam bijuši pakļauti šai komunistiskajai ideoloģijai un komunistiskajam režīmam, un tās vēstures... vēstures sētās varbūt šaubas vai tās ideoloģijas sētā sēkla, tā vairs nedīgst, un mēs cenšamies atbrīvoties katrs no tā. Jūs taču manāt, ka pat trimdas latvieši, kas šeit atbrauc, bieži nesaprot tos latviešus, kas nav bijuši ne pionieros, ne komjaunatnē, ne arī Komunistiskajā partijā. Kaut kas no katras ideoloģijas, no katra režīma paliek cilvēka dvēselē.
Tāpēc šī saruna ir jāturpina. Jāturpina nopietni! Ārlietu ministrijai ir jāķeras ar pilnu sparu, risinot šos jautājumus par kompensā

cijām no vainīgajām valstīm, un jāpanāk mazliet šī cerību stara iespīdēšana šai tumsas valstībā, kuras sekas joprojām ir jūtamas ik uz soļa.
Es aicinu neatbalstīt deputāta Buzajeva priekšlikumu, un mūsu opozīcijai tagad, kam ir nu varbūt grūti to pieņemt, saprast, ka ir mūsu kopējā sāpe un mūsu kopējā pagātne jārisina mums kopā.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Tomēr esmu pārliecināts, ka valsts interesēs ir pieņemt manu priekšlikumu. Šobrīd mēs esam uz Eiropas Savienības sliekšņa, un mums ir vitāli nepieciešams parakstīt robežlīgumu ar Krieviju. Un tajā pašā laikā mēs izvirzām kaimiņvalstij absurdus priekšlikumus– kompensēt kādus zaudējumus un uzturēt uz sava rēķina mūsu nodokļu maksātājus. Faktiski tas nozīmē, ka 1995.gadā pieņemtais uzdevums mūsu Ministru kabinetam...
Un es aicinu to atbalstīt un svītrot absurdas normas. Jo kam ir pretenzijas? Faktiski galvenokārt Krievijas Federācijai, kas, kā jums zināms, eksistē tomēr no 1991.gada decembra un atbild par visiem komunistiskā režīma noziegumiem tādā pašā mērā kā arī Latvija. Teiksim, kas atbild par to, ko darīja latviešu sarkanie strēlnieki Orlā un Tambovā, kā arī Maskavā 1918.gadā? Kas ir Staļina konstitūcijas autors? Jūs zināt varbūt, tas ir Pēteris Stučka. Kas bija PSRS čekas vadītājs? Varam atrast tādus uzvārdus kā Bērziņš, Peterss un tā tālāk. Ja visas citas valstis gribētu pretendēt uz kompensācijām un par visiem šiem notikumiem prasīt kādu atlīdzību, tad būs arī prettrieciens mūsu pusē… Un, pēc maniem uzskatiem, ar visām šīm pretenzijām jau sen ir nepieciešams tikt galā.

Lūdzu atbalstīt manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Ainārs Šlesers.
A.Šlesers (LPP).
Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Gan nacistiskais režīms, gan komunistiskais režīms ir bijuši lieli ļaunumi. Latvija ir daudz cietusi. Ir cietuši Latvijas iedzīvotāji. Un, protams, es saprotu, ka šodien ir diezgan grūti debatēt par šiem jautājumiem, jo starp radikāli noskaņotiem varbūt atsevišķiem politiskiem spēkiem vienā vai otrā jautājumā viedokļi atšķiras. Un tas ir saprotami.
Bet es gribētu runāt par tomēr vienu konkrētu lietu, kas man kā Pirmās partijas pārstāvim šķiet pārsteidzoša. Laikā, kad mēs diskutējam par komunistisko un nacistisko režīmu, par to, kādā veidā būtu jāskatās uz šīm problēmām šodien, daudzi deputāti vienkārši spekulē, zinādami to, ka ne tikai pašreiz sēžu zālē piedalās politiķi, bet ka mūs klausās Latvijas iedzīvotāji, radioklausītāji.
Tad es gribētu teikt, ka pirms kāda brīža šajā tribīnē uzstājās deputāts Dobelis, kurš runāja tieši par to, ka, redziet, kādā veidā atsevišķi cilvēki tagad varbūt maina viedokli, ka, redziet, viņi nav konsekventi. Bet man ir liels gandarījums, ka daudzi cilvēki tiešām mēģina skatīties uz lietām pēc būtības. Un man ir prieks, ka Latvijā ir sācies konsolidācijas process, ka gan latvieši, gan krievi ir spējīgi domāt vienoti.
Bet es gribu pateikt vienu lietu. Ka tajā brīdī, kad, pateicoties daudziem klātesošajiem, kas diezgan skaļi zālē runāja, tiešām notika daži kļūdaini balsojumi, un tad, kad tika iesniegts priekšlikums no pozīcijas– no sarkanās pozīcijas– pārbalsot, tad es gribētu teikt, ka man priekšā ir izdruka, un šajā izdrukā parāda, ka visi pozīcijas deputāti kā viens vēlējās pārbalsot un šo konkrēto lietu atrisināt. Bet kas tad ir šī... kāda tad ir šī opozīcija? Un kas tad mums neļāva pārbalsot? Ir saprotami, ka PCTVL, ka Sociālistiskā partija, Tautas saskaņas partija vēlējās saglabāt iepriekšējo balsojumu tādu, kāds tas ir bijis. Bet man rodas jautājums. Kāpēc cienījamie kolēģi no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, ieskaitot Dobeļa kungu, ieskaitot visus pārējos, un arī godājamie kolēģi no “Jaunā laika” bija pretī šim pārbalsojumam? Es skatos, ka reāli jūs balsojāt kopā ar visu šo sarkano opozīciju? Kāpēc tad jūs nevēlējāties sabiedrībai skaidri dot iespēju ieraudzīt, ka pozīcijas cilvēki vēlas skaidri nodefinēt savu vēlmi. Un tieši tāpēc es uzskatu, ka šī māžošanās ar to, ka sarkanā pozīcija, sarkanā opozīcija, ir pilnīgi nepieņemams veids, kā risināt jautājumus.
Un jūs, Dobeļa kungs, esat līdzatbildīgs, kāpēc šodien šis radikālisms joprojām pastāv. Un es varu teikt, ka Pirmā partija darīs visu, lai pēc iespējas mazāk šādu radikālu cilvēku būtu nākamajā Saeimā. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mēs debatējam par deputāta Buzajeva priekšlikumu. Tātad aicinu pieturēties pie priekšlikumu apspriešanas!
Tālāk debatēs pieteicies deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Šlesera kungs! Jūs nesēžat pirmo dienu Saeimā. Ja sēdētu pirmo, varētu jums piedot. Jūs paņemiet... šeit kaut kur droši vien ir, ja jums vai jūsu kolēģiem nav Saeimas Kārtības rullis, un paskatieties tajā! Un tur būs skaidri un gaiši rakstīts, ka šis balsojums bija absolūti pareizs. Un es jau teicu no vietas par procedūru, ka tas nav pārbalsojams. Jo tika balsots pareizi. Ja kāds kļūdījās, tad vajadzēja uzrakstīt, kā to darījuši visu šo Saeimu laikā deputāti– uzraksta Prezidijam savu iesniegumu un saka: es mainu savu balsojumu, jo esmu kļūdījies. Un punkts. (Starpsauciens no zāles: “Tas ir izdarīts!”)
Bet otrs. Redziet kolēģi, bēdīgi ir tas, ka plenārsēdē mēs parasti kādu pusi no laika pazaudējam, debatējot ar padomju laika restauratoriem. Tur jau ir tā bēda! Un redziet, cik tālu mēs esam nonākuši Saeimā. Un tagad beidzot man ir apnicis, ka šie sarkanie, un izrādās, ka šiem sarkaniem pat piebalso Nezinītis Šlesera kungs, mani nosaucot gan par partijas sekretāru, kurš nekad neesmu bijis, gan par komentētāju, kurš padomju laikā nekad tāds neesmu bijis. Šeit sēž cilvēki... Bendrāte. Mēs kopā strādājām vienā redakcijā. Viņa to apliecinās. Ne Komjaunatnes krastmalas lakstīgala– man bija pavisam cits amats. (Zālē smiekli, aplausi.) Tāpēc nevajag šeit runāt muļķības! Jūs droši vien, it īpaši tie jaunie pašlaik te smaida viens otrs, varbūt nemaz neatceraties tos laikus, tāpēc jūs esat tik... es gribētu teikt, tik aprobežoti šajā sakarībā. Jā, es runāšu tūlīt. Klausieties! Jā, es strādāju toreiz radio, tāpat kā strādāja Silva Bendrāte un daudzi simti žurnālistu gan radio, gan citur, televīzijā un presē, un, pateicoties maniem kolēģiem, pateicoties man, mēs varējām palīdzēt Atmodas laikā.
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, lūdzu, pieturieties pie priekšlikuma apspriešanas!
P.Tabūns.
Atmodas laikā Latvijas radio kļuva par Atmodas spoguli un par galveno Atmodas balstu, un to nosauca tauta par tautas radio. Lūk, patiesība! Un 1990.gadā jūsu zināšanai, jo par vēsturi jūs neskatāties laikam liela daļa, Tabūns tika atzīts par Latvijas drosmīgāko žurnālistu 1990.gadā. 1990.gadā, jo cīnījās pret tādiem interfrontiešiem, kādi esat jūs un jūsu atbalstītāji. Lūk, tāda ir patiesība! Un beidzot laikam nāksies iesūdzēt tiesā šos meļus vienreiz par visām reizēm, lai gan sūdzēties ar tādiem kā Pliners, kuram patiešām būtu laiks aizbraukt uz Izraēlu, šo laimes zemi, un...
Sēdes vadītāja.
Cienījamais Tabūna kungs, lūdzu izvēlēties izteicienus, kas ir pieņemami ar Saeimas Kārtības rulli. Un es aicinu visus deputātus runāt par konkrētu priekšlikumu apspriešanu, kas saistās ar starpvalstu sarunu uzsākšanu ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku saistībā ar Potsdamas konferenci.
Nākamais pieteicies debatēs deputāts Juris Dobelis. Lūdzu, par priekšlikumu, neapvainojot personīgi nevienu no deputātiem.
J.Dobelis (TB/LNNK).
(Nākot uz tribīni, deputāts J.Dobelis: “Gribētu zināt, cik Šlesers runāja par priekšlikumu?”) Cienītie kolēģi! Šlesera kungs vispār nevienu vārdu neteica par priekšlikumu. Es domāju, ka viņš vienkārši to nav izlasījis vai arī neko no tā nesaprot.
Par ko es runāju? Es runāju par to, ka nedrīkst grozīt attieksmi pret vēsturi, kropļot vēstures faktus, izejot no partijas piederības. Un to jūsu balsojumi ļoti labi parāda. Un šodien šie mēģinājumi, šie bezkaunīgie mēģinājumi pārrakstīt vēsturi, izkropļot pagātni vai atteikties no tās, ir acīmredzami. Cilvēki, kam ir savs viedoklis, kas to nekad nemaina, arī attiecīgi rīkojas. Un visbēdīgākais, un tas ir tieši uz Šlesera kungu attiecināms, ka joprojām Latvijā jauc divas lietas– politisko darbību un jauc naudas raušanu. Un izmanto politiskos sakarus sava maka biezināšanai un kabatu piepildīšanai. Un kamēr tas Latvijā būs, ne uz ko citu nevar cerēt. Kaut kādi draudi,

radikālis tiks vai radikālis netiks nākamajā Saeimā, ir bērna šļupsti. Tāpēc, ka jūs esat bērns, salīdzinot ar mani, Šlesera kungs.
Un es gribu pateikt arī skaidrā tekstā: es esmu cīnījies pret komunistisko režīmu, es esmu pratināts čekā. Jūs ne. Jums nekādu tiesību vispār man nav kaut ko aizrādīt. Jūs te izrunājaties par radikāļiem, ja? Radikāļi bija tie, kas noturēja latvisko garu. Radikāļi bija tie, kas neļāva tautas pašapziņai pazust. Un radikāļi ir nopelnījuši savu vietu Latvijas politikā. Es sevi nemaz par tādu radikāli neuzskatu.
Es uzskatu sevi par cilvēku, kas nekad nav mainījis savu politisko pārliecību un savu nacionālo pārliecību. Žēl, ka šodien Latvija ir pilna ar cilvēkiem, kas izmanto, sekmīgi cenšas izmantot politiku, sekmīgi cenšas izmantot dažādus lozungus savu kabatu pildīšanai.
Un tas ir tas nožēlojamākais, kas Latvijā notiek. Atgādināsim partiju likteņus, kādas partijas ir veidojušās un izjukušas. Un ar ko ir beidzies daudzu partiju liktenis! Un šo partiju dibinātāji un uzturētāji joprojām atrodas Saeimā. Lūk, tie ir cilvēki, kas politikā, pirmkārt, neko nesaprot un tikai te maisās un kas politikā tikai te tausta kaut kādus sakarus, ar ko kārtējos sakarus varētu nodibināt un ar ko varētu kaut ko iepazīstināt.
Tā ka šeit bija jārunā konkrēti par ļoti būtisku priekšlikumu. Par priekšlikumu, kas skar to, vai Latvija ir spējīga atgādināt vainīgajiem pie Latvijas likteņiem vai nav spējīga. Vai mēs ārpolitikā vēlamies runāt par to, ko mums ir nodarījuši Teherāna, Jalta un Potsdama, vai mēs gļēvi no tā izvairīsimies un izliksimies, ka tas vispār nav bijis.
Lūk, par ko ir runa! Un tikai par to un nevis par kaut ko citu! Un nejauciet lietas! Žēl, ka jūs neprotat šeit kārtīgi diskutēt. Žēl, ka jums ir bailes no citiem viedokļiem. Žēl, ka jūs esat tik gļēvs. Man tiešām žēl, ka jauni cilvēki, kuriem vajadzētu ienākt Latvijā un spodrināt Latviju kā valsti... žēl... Bet neko darīt. Un katrā ziņā šis priekšlikums par šā panta svītrošanu, ir ārkārtīgi būtisks. Vai mēs spējam saglabāt savu attieksmi pret vēsturi vai ne.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Es gribu atgādināt Kārtības ruļļa 74.pantu absolūti visiem deputātiem, kas piedalās debatēs un kas atrodas Saeimas zālē. “Ja runātājs vai kāds sēdes dalībnieks nepaklausa sēdes vadītāja aizrādījumiem vai atļaujas lietot apvainojošus vai ar Saeimas cieņu nesavienojamus izteicienus, vai traucē kārtību sēdes laikā, sēdes vadītājs viņu sauc pie kārtības vai liedz viņam runāt, vai sevišķi svarīgos gadījumos liek Saeimai priekšā izslēgt viņu uz vienu līdz sešām sēdēm.” Lūdzu, ņemiet to vērā!
Nākamais debatēs pieteicies runāt deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Es gribu uzdot jums visiem vienkāršu jautājumu. Paskatīsimies uz šo pantu, ko Buzajeva kungs piedāvā izslēgt. Vai kāds no jums tic, ka šis uzdevums, kas šeit ir paredzēts Latvijas Republikas valdībai, ir izpildāms? (No zāles deputāts J.Dobelis un L.Ozoliņš: “Jā! Jā!”) Ļoti labi, viens ir. Pārējie klusē. (Starpsaucieni: “Ir! Jā!”) Divi... Labi, netērēsim laiku. Es domāju, ka mēs visi ļoti labi saprotam. Un diez vai šeit panākumi ir gaidāmi.
Daudz ko runāja par Krieviju. Jā, Krievija ir slikta, tur ir problēmas, bet šeit ir minēta arī ASV, mūsu vistuvākais sabiedrotais. Te aizvakar viens deputāts pat uzdeva jautājumu, kura jēga bija absolūti skaidra– vai jaunā valdība ir akceptēta Amerikas vēstniecībā vai ne. Un ja ne, tad kā var balsot par šo valdību. Un cik tālu mēs esam tikuši šajās sarunās ar mūsu tuvāko sabiedroto.
Tas ir praktisks jautājums. Ir arī, protams, filozofisks jautājums. Vai patiešām nebūtu laiks pārvilkt svītru pagātnei. Protams, ir vēlme atjaunot taisnīgumu, bet redziet, tas nav iespējams. Visiem ir savas brūces, visiem ir savas traumas. Arī es nekad to nepieminu publiski, bet lielākā, absolūti lielākā daļa no manas ģimenes tika iznīcināta 1941. gadā. 71 cilvēks. Un es to atceros. Bet es ļoti labi saprotu, ka tagad nav nekādas jēgas censties kaut kādā veidā atriebties vai prasīt kādas kompensācijas. Ir lietas, ko nav iespējams kompensēt.
Mēs dzīvojam šajā valstī. Tā ir mūsu kopīgā valsts, un, protams, var būt... lepoties, var lielīties ar savu nacionālo stāju, ir arī tādi cilvēki kā Dobeļa kungs, un labi, ka tādi ir pārstāvēti arī Saeimā.
Bet es gribu atkārtot un atgādināt jums par mūsu atbildību. Vai ir jēga saglabāt likumā pantus, kas acīmredzot nav izpildāmi. Mēs to saprotam, bet cilvēki, kas nav varbūt tik pieredzējuši politikā, to nesaprot, un, lasot šo likumu, viņi cer: “Jā, nu jau būs! Nu jau tagad Amerika piespiedīs Krieviju.” Mēs labi saprotam, ka nekad nekas nebūs. Mēs gribam arī izlikties un mēs gribam maldināt šos cilvēkus, kas mūs ir ievēlējuši Saeimā. Es neredzu šeit nekādas jēgas.
Un nobeigumā. Man patiešām ir patiess prieks, ka Šlesera kungs šeit runāja par sabiedrības konsolidāciju. Patiešām ir prieks pēc vairākiem mēnešiem, ko Šlesera kungs un viņa partija pavadīja kopā ar Dobeļa kungu un ar viņa partiju un faktiski izpildīja visas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vēlmes, beidzot Šlesera kungs saprata, ka tā rīkoties nevajadzētu. Nu, labāk vēlu, kā nekad. Bet neaizmirsīsim, ka Latvijas Pirmā partija nebūt nav pirmā, kas sāka to konsolidāciju, ka jau 10 gadus pastāv Tautas saskaņas partija, kur no paša sākuma darbojās kopā latvieši un krievi. Tas ir tieši tas, uz ko aicina Šlesera kungs tagad. Nu būsim godīgi taču! Tas jau ir. Un kāda ir attieksme? Diemžēl Šlesera kunga attieksme pret šo starpetnisko– vienīgo starpetnisko politisko projektu Latvijā!– bija absolūti tāda pati kā Dobeļa kungam. Un es baidos, ka, Šlesera kungs, ja jūs uzskatāt par konsolidētiem krieviem tikai tos, kas piekrīt iestāties jūsu frakcijā, nu diez vai jūsu konsolidācijas centieni varētu būt veiksmīgi. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Viena otra karsta galva aizmirsa, par ko mēs runājam. Tātad Ministru kabinets starpvalstu sarunās ar Krievijas Federāciju un Vācijas Federatīvo Republiku, kā arī iesaistot ASV un Lielbritāniju kā Jaltas un Potsdamas konferences dalībvalstis, risina jautājumu par... un tālāk– par ko risina. Deputāts Vladimirs Buzajevs piedāvāja izslēgt šo daļu no likuma. Kāpēc es uzskatu, ka viņam ir taisnība, viņš domā pareizi?
Pirmkārt, padomāsim, cik mēs vai, atvainojiet, jūs– vairākums– esat nekonsekventi. Mēs ilgus gadus vai jūs ilgus gadus runājat par okupāciju. Literatūrā bieži vien zinātnieki un politologi raksta arī par okupāciju, bet arī par aneksiju un inkorporāciju. It kā būtu ļoti vienkārši panākt, lai ANO pieņemtu rezolūciju par Latvijas okupāciju, un punkts. Nebūtu nekādas divdomības, vai tā bija aneksija, vai tā bija inkorporācija, vai tā bija okupācija. Bet jūs taču pa 10, 13 gadiem to neesat izdarījuši un neesat panākuši. Tas nozīmē, ka jūs negribat, lai starptautiskā sabiedrība, pasaules sabiedrība oficiāli to atzītu. Ja šis punkts paliks, tas nozīmē, ka mēs nostādām mūsu mazo valsti lielākā vai mazākā mērā pret šīm minētajām valstīm. Mēs pasakām, ka viņi mums ir parādā, varbūt ir, varbūt nav. Atkārtoju: ANO rezolūcijas par okupāciju nav. Vai mēs kaut ko vinnēsim? Nevinnēsim neko! Kārtējo reizi kā, atvainojiet, mazi sunīši riesim uz lieliem, bet kur mēs bijām, tur mēs arī būsim. Un vai Latvijai būs labums no šī 4.apakšpunkta, nosacīti teikšu, vēl ir liels jautājums. It kā neviens deputāts negrib ļaunumu Latvijai, bet vai jūs neizdarīsiet neizslēdzot, atkārtoju, tas ir vēl liels jautājums.
Diemžēl es nevaru neatsaukties uz Tabūna kunga uzstāšanos. Kā jums ir zināms, Latvijā ir aizliegta komunisma propaganda, nacisma propaganda, antisemītisma propaganda, rasisma propaganda. Es vēlreiz atkārtoju, ka es uzskatu, ka Tabūna kunga rīcība ir antisemītisma propaganda, tāpēc ka pēc līdzīgām un tādām uzstāšanām parasti divi, trīs, četri nelīdzsvaroti cilvēki raksta man vēstules, pārmet netikumus, kuri man nepiemīt, pamatā ar netiešiem draudiem un kā papagaiļi atkārto Tabūna kunga vārdus: “Brauc uz Izraēlu!” Es vēlreiz atkārtoju: nesagaidīsiet. Es esmu Latvijas pilsonis, un man ir tādas pašas tiesības kā jebkuram no jums! Jūs varat iedomāties, ka es varu... nu, lai es pateiktu: “Atvainojiet, prezidentes kundze, jābrauc uz Kanādu, jāatgriežas! Kļaviņa kungam jāatgriežas uz Vāciju! Vai Kariņa kungam– uz ASV!” Man nav nekādu tiesības tā teikt. Es varu domāt, ka viņi nezina mūsu psiholoģiju, apstākļus, īsto vēsturi. Viņi nevar iejusties mūsu ādā, bet man nav nekādu tiesību nevienu sūtīt prom. Es nezinu, ar kādām tiesībām to dara Tabūna kungs.
Bet, ņemot vērā pirmo daļu no manas uzrunas, es lūdzu atbalstīt Buzajeva kunga priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē.
Lūdzu deputātus balsot par 10.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 74, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
11.priekšlikums. Deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisijas lēmums– neatbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.

A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Kāpēc šis likums, kurš tika pieņemts pirms deviņiem gadiem, joprojām līdz pat šai dienai izsauc dusmas un neapmierinātību mūsu sabiedrībā. Atbilde ir ļoti vienkārša. Tāpēc ka likums pieņemts abu totalitāro režīmu “labākajās” tradīcijās. Kaut abi divi savā laikā tika atzīti par noziedzīgiem. Atņemt un šķirot– šis ikvienam pazīstamais izcilā krievu rakstnieka Bulgakova izteiciens kļuva par mīļāko mūsu politiķu paņēmienu, kurš vienkārši ir nacionāli norūpējušos likumdevēju asinīs. 1995.gadā šie politiķi nolēma ievērojami sašaurināt to personu loku, kuri pirms tam tika atzīti par politiski represētajiem. Šo statusu viņiem piešķīra nevis kaut kāda okupācijas varas komandantūra, bet Latvijas Augstākā padome. Iespējams, ka arī kāds no mūsu klātesošajiem kolēģiem, kuri īsi pirms tam nobalsoja par Latvijas neatkarību. Rezultātā politiski represētās personas apliecības tika atņemtas nevis kaut kādiem virtuves disidentiem, bet personām, kuras bija izgājušas caur Staļina un Hitlera koncentrācijas nometnēm. Atņemtas tika viena iemesla dēļ. Proti, nepareizas izcelsmes. Savukārt tie pareizie, kas uzņēmušies lemt par citu cilvēku likteņiem un atcēla Augstākās padomes lēmumu, pēc sava morālā veidola nebūt nav labāki par saviem idejiskajiem priekštečiem. Ja tie, kas toreiz nobalsoja par šo lēmumu, piedzimtu Staļina un Ādolfa laikā, tad no viņiem iznāktu, manuprāt, piemēroti kadri darbam šajās represīvajās iestādēs.

Kolēģi! Es saprotu, ka politisko apsvērumu dēļ, kā arī principa un savas stūrgalvības dēļ, bet varbūt vienkārši par spīti cietušajiem cittautiešiem jūs nevēlaties grozīt jūsu kolēģu netaisnīgo lēmumu, kaut drīzāk tas izskatās pēc bailēm uzņemties tādu drosmi un labot kaut vienu iepriekš pieņemto likuma pantu. Jums ir bailes savu vēlētāju priekšā nobalsot savādāk, bet tie vēlētāji ir absolūti vienaldzīgi attiecībā uz šiem jautājumiem. Šim jautājumam varbūt seko līdzi tikai tie, kas tolaik dienēja par uzraugiem tajās pašās koncentrācijas nometnēs. Vai tad jūsu partijas programmās figurē pants par atriebšanos tiem, kas nedienēja fašistiem? Dažreiz man rodas iespaids, ka starp mums ir arī Ādolfa ideoloģijas sekotāji, kurš savā laikā atbrīvoja savus padotos no pazemojošas sirdsapziņas himēras. Tagad jums tiks dota vēl viena iespēja atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā pret šiem vīrišķīgajiem sirmgalvjiem, pie tam saglabājot savu seju un negrozot likumu. Ja jūs esat nobrieduši, tad nospiediet taisnīguma pogu.
Paldies, ka klausījāties!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, tad, lūdzu, balsojam par 11.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Rezultātu! Par– 21, pret– 71, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
I.Druviete.
12.priekšlikums ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
I.Druviete.
Esam izskatījuši visus priekšlikumus. Lūgums atbalstīt likumu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem”” pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 20, neviens deputāts neatturas. Likums pieņemts. Paldies!
I.Druviete.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Ir saņemts deputātu Baštika, Breša, Šķestera, Kalniņa, Bērziņa, Brigmaņa iesniegums: “Sakarā ar to, ka zālē valdīja troksnis un nevarēja dzirdēt, par ko ir balsojums, mēs atsaucam savu balsojumu par 1.priekšlikumu likumprojektā “Grozījumi likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem””. (No zāles deputāts J.Dobelis: “Viss kārtībā!”)
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bērziņa, Brigmanes, Latkovska, Muižnieces, Kastēna, Breša un citu deputātu priekšlikumu– izdarīt izmaiņas 11.marta Saeimas sēdes darba kārtībā un pirms darba kārtības 16.punkta iekļaut sekojošus likumprojektus, kurus jānodod komisijām.
Tātad likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””, likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””, likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” un likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Vai deputātiem ir iebildumi? (Starpsauciens: “Nav!”) Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā iekļauts.
Deputātiem ir iebildumi? Par kuru likumprojektu? Par visiem. Tātad lūdzu balsojam par darba kārtības izmaiņu– iekļaujot likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”“ nodošanu komisijai. Lūdzu balsot! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 73, pret– 7, atturas– 6. Likumprojekts darba kārtībā iekļauts.
Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Darba kārtībā iekļauts.
Par likumprojekta “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” nodošanu komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– nav, atturas– 7. Darba kārtībā iekļauts.
Par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” iekļaušanu darba kārtībā, nododot to komisijai. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– nav, atturas– 5. Darba kārtībā iekļauts.
Paldies, cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Jevgenijai Stalidzānei.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde komisijas telpās pēc 5 minūtēm.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātei Baibai Brigmanei.
B.Brigmane (JL).
Cienījamie Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Atgādinu, ka pulksten 13.00 Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēde.
Sēdes vadītāja.

Vārds reģistrācijas rezultātu nolasīšanai deputātam Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andris Ārgalis, Ainars Šlesers, Roberts Jurķis, Indulis Emsis, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Pēteris Kalniņš, Oskars Kastēns, Aleksandrs Kiršteins, Rihards Pīks, Viesturs Šiliņš, Ainars Baštiks. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Turpinām izskatīt darba kārtību!
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai

deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāte Baiba Brigmane.
B.Brigmane (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piedāvā izskatīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu”” trešajā lasījumā. Komisija ir saņēmusi un piedāvā izskatīt divus priekšlikumus.
1.priekšlikumu ir iesniedzis Ivars Gaters, vēl būdams ekonomikas ministra pienākumu izpildītājs un reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs. Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā šis priekšlikums ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti atklāj debates.
Deputāts Sergejs Fjodorovs. Jūs ne? Tad deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsojam par 1.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav neviens, atturas– 1. Priekšlikums ir atbalstīts.
B.Brigmane.
2.priekšlikums ir sagatavots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā. Lūdzu deputātus atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
B.Brigmane.
Vairāk priekšlikumu nav. Lūdzu pieņemt trešajā, galīgajā, lasījumā minēto likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi likumā “Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””. Trešais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Ēriks Škapars.
Ē.Škapars (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Strādāsim ar likumprojektunr.2158. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir saņēmusi 32 priekšlikumus.
Un 1.priekšlikums ir no Juridiskā biroja. Un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
2.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Arī atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
3.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
4.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
5.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 5.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
6.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
7.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
8.– finanšu ministra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
9.– finanšu ministra priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas 10.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates.
Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Deputāti! Priekšlikums, kas tika iesniegts no finanšu ministra Dombrovska kunga uz trešo lasījumu, otrajā un pirmajā lasījumā tas nebija skatīts, tas ir par nekustamo īpašumu darījumu un zemes aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli. Tā kā tas priekšlikums ir iesniegts tikai uz trešo lasījumu, komisijā bija jau diezgan grūta debate, un tā situācija ir sekojoša, ka atsevišķu zemes nekustamo īpašumu veidus tiek piedāvāts it kā neaplikt, bet kaut vai lauksaimniecības zemes pirkumos katrā zemesgabalā ir dažāda zeme pēc lietošanas veida– gan ceļu zeme, gan citāda. Un šeit pilnīgi nebūtu saprotams, kā var piemērot pievienotās vērtības nodokli. Rūpīgāk iepazīstoties ar Eiropas direktīvas prasībām, uz kuras atsauces pamata tika it kā piedāvāts šis grozījums, mans viedoklis ir un arī dažu citu ekspertu viedoklis ir, ka ir pārprasta šī direktīva un pēc pašreizējās informācijas tik stingra zemes aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli būtu mums tikai kā otrai valstij Eiropas Savienībā. Un tāpēc vakardien arī valdošā koalīcija frakciju vadītāju sanāksmē apsprieda un vienprātīgi aicina Saeimu šos priekšlikumus– ne 9., ne komisijas 10.– neatbalstīt, jo uzskatām, ka nav izvērtētas visas lietas. Priekšlikums izraisa diezgan būtisku zemes un nekustamā īpašuma cenu celšanos. Līdz ar to arī saistībā maksu gan par dzīvojamo telpu īri un citām. Un tiks rūpīgi izvērtēta. Finanšu ministrs par to ir informēts un piekrita. Tiks izvērtēta rūpīgi šīs direktīvas nepieciešamība, prasības saskaņotas. Un, ja tas būs, tad atsevišķi tiks iesniegti šādi grozījumi.
Šobrīd aicinām neatbalstīt, jo man šķiet, tas ir neapdomīgi, un, tā kā šā likuma pieņemšana ir ļoti nepieciešama, jo uz šā likuma pamata ir jāizdod vēl četri lieli Ministru kabineta noteikumi, tad likuma izskatīšanu kavēt tas nedrīkst.

Aicinām neatbalstīt zemes un nekustamā īpašuma aplikšanu ar pievienotās vērtības nodokli!
Sēdes vadītāja.

Deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es nestrādāju Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, bet Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, bet es gribu atzīmēt to, ka visas tās sekas, kādas rodas, izmainot nodokļu likumus, atsaucas ļoti dziļi uz tautsaimniecību, un tad arī mūsu komisijas deputātiem nāk dažādi pārmetumi. Es pilnīgi pievienojos tajā daļā Gundaram Bērziņam, ka viņš teica, ka nevajag atbalstīt ne 9., ne 10.priekšlikumu, bet man ir mazliet cita motivācija.
Redziet, arī Gundars Bērziņš nupat neievēroja to, ka šis 9.priekšlikums attiecas uz izņēmumiem. Un Dombrovskis, ierosinādams šo priekšlikumu, bija pateicis, ka ar nodokli neapliek šādos gadījumos. Un šajā 9.priekšlikumā ir runāts par to, ka neapliek ar nodokli, nevis apliek ar nodokli lietotu nekustamo īpašumu un zemi zem tā, kā arī lauksaimniecības zemes, mežsaimniecības zemes, ūdenssaimniecības zemes, zvejsaimniecības un zivsaimniecības zemes pārdošanu. Šī redakcija, gribēdama aizstāvēt it kā zemi, kas tiek izmantota lauksaimniecībai un mežsaimniecībai, tomēr nav īsti precīza, bet Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sagatavotais priekšlikums faktiski iekļauj jaunu normu papildus. Un šī jaunā norma, kuru apliek ar nodokli, būs zeme, kas ir paredzēta apbūvei. Tātad apbūve vēl uz tās nav sākusies, bet zemi, kura tiek paredzēta apbūvei.
Un šeit es gribētu paskaidrot to, kā šos apbūves gabalus izdala. Mēs taču saprotam, ka to nosaka teritorijas plānojums, ko apstiprina pašvaldība. Es zinu vairākus gadījumus, piemēram, Cēsīs bija pat tiesas process, ka cilvēkam pieder 5 hektāri pilsētas teritorijā zemes, uz kuras ir siltumnīcas, kur audzē gurķus, kāpostus, burkānus un visu pārējo, un viņam šo zemi iedala mazstāvu apbūves gabalā. Līdz ar to nodoklis vairs nav kā lauksaimniecības zemei, kā tas pēc likuma pienāktos, un tikai caur tiesu izdevās panākt, ka tomēr saglabājas iepriekšējais statuss, ka šī zeme nav vis apbūves zeme, ka tā joprojām tiek izmantota lauksaimniecības vajadzībām.
Kas notiks tādā gadījumā, ja mēs atbalstīsim 9. vai 10.priekšlikumu? Šādā gadījumā ļoti stipri var celties pirkšanas–pārdošanas cenas gan zemei, gan arī citam nekustamam īpašumam– ēkām, un šādā gadījumā dažas firmas ļoti var vinnēt– tās firmas, kuras būs reģistrējušās kā pievienotās vērtības nodokļa maksātāji, bet cietīs tie... tās privātpersonas, kuras gribēs pārdot vai nopirkt sev apbūves gabalu.
Es esmu rūpīgi iepazinusies ar ļoti kompetentu speciālistu slēdzieniem, piemēram, Guntas Kauliņas secinājumu, un arī viņas secinājums ir tāds, jo viņa ilgstoši ir strādājusi arī Finanšu ministrijā,– ka nevarētu atļaut, ka tieši šīs privātpersonas cietīs šādā gadījumā, ja mēs pievienotās vērtības nodokli uzliksim darījumiem ar zemi un nekustamo īpašumu arī visām privātpersonām.
Rūpīgāk iepazīstoties arī ar Eiropas Savienības direktīvām, es gribu paskaidrot, ka zemes pārdošanu... par zemes pārdošanu direktīva nosaka, ka zemes pārdošana ir neapliekama ar PVN, izņemot apbūves zemi. Un arī tad vēl ir jāizvērtē, vai šī apbūves zeme ir uzlabota vai nav uzlabota. Vai ir pievienotas visas infrastruktūras nepieciešamās ierīces, lai tur būtu elektrība, ūdens un tā tālāk. Un no Eiropas Savienības dalībvalstīm tikai Francija, Itālija, Nīderlande un Spānija apbūvējamo zemi apliek ar nodokli. Tātad mans aicinājums ir neatbalstīt ne 9., ne 10.priekšlikumu, palikt pie likumprojekta spēkā esošās redakcijas, kāda tā jau visu laiku ir bijusi.
Aicinu neatbalstīt 9., 10.priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Baiba Brigmane.

B.Brigmane (JL).
Cienījamie kolēģi! Šodien šis ir spilgts piemērs tam, kas notiek, kad trešajā lasījumā Saeimā tiek iesniegti būtiski grozījumi kādā konkrētā likumprojektā. Un es domāju, ka mums arvien vairāk vajadzētu distancēties no tā, ka uz trešo lasījumu vienkārši komisijām nepieņemt vai arī noraidīt komisijās neizpētītu grozījumu tālāku virzību. Jo Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija diezgan daudz sprieda par šiem jautājumiem. Palika neatbildēti jautājumi vienalga par to, kas tad ir šī apbūves zeme, kāda tā ir, palika neatbildēti jautājumi par to, kā tālāk notiks zemes tirgus, kā tas tiks iespaidots, attiecīgi pieņemot šādu likuma normu, un mūsu mērķis bija atbalstīt tās firmas, kuras nodarbojas ar būvniecību, jo, protams, ka attiecīgi tātad mēs attīstītu šādu te uzņēmējdarbības nozari. Bet tajā pašā laikā nav izpētīts, kas no tā varētu ciest un kāds būtu beigās katra mūsu ieguvums.
Un tāpēc, turpinot šo diskusiju “Jaunā laika” frakcijā, mēs uzdevām šos un vēl vairākus citus jautājumus gan sev, gan speciālistiem, neatradām atbildes, un aicinām arī pārējos kolēģus pievienoties jau iepriekš izteiktam viedoklim, ka neatbalstīt šos abus priekšlikumus un turpināt tālāk tomēr šīs problēmas izpēti un apzināšanu, un saskaņošanu ar Eiropas prasībām, lai pēc tam valsts nenonāktu konfliktā ar to, bet tajā pašā laikā lai katrs no mums būtu tikai ieguvējs, ne zaudētājs no tā, ka ar nodokli tiek aplikta zeme un arī šie īpašumi.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
Ē.Škapars.
Gribētu piebilst tikai to, ka gan Lietuvā, gan Igaunijā šī te apbūvējamā zeme tiek aplikta ar PVN.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, lūdzu, balsojam par 9.– finanšu ministra Dombrovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par nav balsojis neviens deputāts, pret– 90, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Škapars.
11.– finanšu ministra priekšlikums, ir iestrādāts komisijas...
Sēdes vadītāja.
10., es atvainojos, 10... Par 10.priekšlikumu deputātiem arī ir jābalso. Tātad, lūdzu, balsojam par 10.– Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par nav balsojis neviens deputāts, pret– 94, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
Ē.Škapars.
11.– finanšu ministra priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
14.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.

Deputāti neiebilst.
Ē.Škapars.
16.– finanšu ministra priekšlikums. Ir iestrādāts atbildīgās komisijas 17.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Arī 18.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts un iestrādāts Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 19.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.

Ē.Škapars.
20.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
21.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Arī 22.– finanšu ministra priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
23.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
24.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
25. un 26.– finanšu ministra priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.

Pret minētajiem priekšlikumiem deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
27.– Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
28.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
29.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
30.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 30.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Un arī 31.– finanšu ministra priekšlikums. Ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Un beidzot Juridiskā biroja 32.priekšlikums. Arī ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Ē.Škapars.
Par cik visi priekšlikumi ir izskatīti, lūdzu balsot par likumprojekta pieņemšanu galīgajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies!
Ē.Škapars.
Paldies, kolēģi! Uz redzēšanos!
Sēdes vadītāja.

Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Godātā priekšsēdētāja, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija savā sēdē izskatīja likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos”.
Tā kā ar tiesisko regulējumu nacionālajos normatīvajos aktos netiek pilnībā noregulēta Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas sadarbība katastrofu gadījumos, ir nepieciešama šī līguma parakstīšana, lai skaidri definētu sadarbību katastrofu novēršanā un to seku likvidēšanā.
Neskatoties uz plašajām debatēm Ārlietu komisijā, uz otro lasījumu neviens priekšlikums netika iesniegts.
Tāpēc lūdzu deputātus atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likums par “Par Latvijas Republikas valdības un Ungārijas Republikas valdības līgumu par sadarbību un savstarpējo palīdzību katastrofu un citos plaša mēroga nelaimes gadījumos” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par dārgmetālu izstrādājumu pārbaudi un zīmogošanu un tās grozījumiem”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Solovjovs.
I.Solovjovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam jums izskatīt likumprojektu nr. 2140. Vienbalsīgi Ārlietu komisija nobalsoja “par”. Priekšlikumu nekādu nebija. Tātad otrajā galīgajā lasījumā es ierosinu atbalstīt šo likumu.

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas nav. Likums pieņemts.
Pirms izskatām tālāk darba kārtībā iekļautos jautājumus, Prezidijs ir saņēmis vairākus priekšlikumus par papildinājumiem darba

kārtībai.
Desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas” un “Par deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Vai ir iebildumi? Lēmuma projekti iekļauti darba kārtībā.
Desmit deputāti ierosina iekļaut darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Vitālija Orlova atsaukšanu no Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāva” un “Par Vitālija Orlova ievēlēšanu Saeimas Pieprasījumu komisijā”. Iebildumu nav. Lēmuma projekti iekļauti darba kārtībā.
Tāpat desmit deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektus “Par deputāta Alekseja Vidavska atsaukšanu no Saeimas Pieprasījumu komisijas” un “Par deputāta Alekseja Vidavska ievēlēšanu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Iebildumu nav.
Vairāki deputāti ierosina iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara atsaukšanu no Saeimas Ārlietu komisijas sastāva”. Iebildumu nav.
Tāpat ir ierosinājums iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Nav iebildumu.
Vairāki deputāti ierosina iekļaut sēdes darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Oskara Kastēna atsaukšanu no Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Nav iebildumu.
Nākamais ierosinājums– lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtībā.
Vairāki deputāti ir iesnieguši ierosinājumu– iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu “Par deputāta Paula Kļaviņa atsaukšanu no Saeimas Nacionālās drošības komisijas sastāva”. Iebildumu... Tādā gadījumā– “par” vai “pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo deputātu lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par– 64, pret– 27, atturas– 2. Lēmuma projekts darba kārtībā iekļauts.
Nākamais izskatāmais likumprojekts “Dizainparaugu likums”. Pirmais lasījums.
Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā– deputāte Ausma Ziedone–Kantāne.
A.Ziedone–Kantāne (JL).
Cienījamais priekšsēdētāja kungs! Godājamie biedri! Tātad Saeimas sēdes izskatāmais dokuments nr.2087, un likumprojekta nr.668– likumprojekts “Dizainparaugu likums”.
Tas ir jauns likums, moderns, kas ir saskaņots ar Eiropas Savienības attiecīgo direktīvu prasībām, un to pieņemšanu nosaka Latvijas līgums ar Eiropas Savienību. Varu ziņot, ka no visiem rūpnieciskā īpašuma jomas objektiem līdz šim vismazākā saskaņotības pakāpe, pasaules mērogā vērtējot, ir bijusi taisni dizaina paraugiem. Un tagad šī aizsardzība varētu veicināt tātad dizaina jaunradi un attīstību, jo netiek pārbaudīts, vai līdzīgs vai pilnīgi identisks dizainparaugs agrāk kādreiz ir reģistrēts. Dizainparaugu aizsardzība tiek noformēta īsā laikā, un šī iezīme ir tikai tāpēc, lai izšķirošo lēmumu varētu izdarīt tirgus. Visas ieinteresētas personas var iesniegt iebildumus triju mēnešu laikā Patentu valdē. Tā kā Latvijā nav liels ražotāju skaits un dizainparaugu aizsardzības jomā daudz cilvēku, gadā tiek pieteikts apmēram ap 100 dizainparaugu, bet tas ir daudz modernāks par Patentu aizsardzības likumu, tad projekts ir saskaņots arī ar daudzām ministrijām un attiecīgām valsts institūcijām.

Un lūdzu izlasīt un virzīt mūsu likumprojektu pirmajam lasījumam!
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu!
A.Ziedone–Kantāne.
Un iesniegumus lūdzu...
Sēdes vadītājs. Atvainojiet, balsojums pašlaik!
A.Ziedone–Kantāne.
Ak tā! Gaidu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam.
A.Ziedone–Kantāne.
29.marts.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Iebildumu nav.
A.Ziedone–Kantāne.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.2037. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””. Šis likumprojekts arī tiek sagatavots sakarā ar to, ka ir jāsaskaņo šie mūsu reglamentēto profesiju nosacījumi ar Eiropas Savienības normām. Saskaņā ar Būvniecības likuma 8.pantu ir noteikts, ka, ja fiziskas personas ir saņēmušas attiecīgu prakses vai arhitekta prakses sertifikātu, tām ir patstāvīgas prakses tiesības. Vienlaikus prasības izglītībai un profesionālai kvalifikācijai par arhitektiem būvniecības jomā ir noteiktas likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”. Un tas ir arī noteikts Ministru kabineta noteikumos nr.194.
Šīs minimālās prasības, kas ir obligāti jāievēro, atvieglo tātad atbilstoši direktīvai arhitektūras jomā, reglamentēta tiek izglītība, pēc kuras apgūšanas persona ir tiesīga sniegt pakalpojumus arhitektūras jomā, un nenosaka nekādas papildu prakses prasības. Ja Latvijā tiek saglabāta prasība pēc arhitekta prakses sertifikāta, tad personai, kas ieguvusi izglītību Latvijā un vēlēsies strādāt citā Eiropas Savienības dalībvalstī... tad... kas neizvirza nekādas prasības darbam arhitektūras jomā, tad šiem Latvijas pilsoņiem tiks izvirzītas nepamatoti augstas profesionālās kvalifikācijas prasības salīdzinājumā ar tām personām, kas ieguvušas tiesības slēgt pakalpojumus arhitektūras jomā dotajā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Tātad likumprojekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta, bet tiek saglabāta reglamentācija tā, kā tas ir prasīts Eiropas Savienības direktīvā. Tiks radīti vienādi priekšnosacījumi Latvijas arhitektu konkurētspējai vienotā Eiropas Savienības darba tirgū, un netiks pieļauta Latvijas arhitektu diskriminācija pret arhitektiem no tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās arhitektiem ir tiesības sniegt pakalpojumus uzreiz pēc augstskolas beigšanas.
Komisija, izskatījusi šo likumprojektu, nolēma pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 25.marts.
Sēdes vadītājs.
25.marts. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Tātad strādāsim ar dokumentu nr. 2062. Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Eiropas Savienības direktīvu ieviešanu, un šajā likumprojektā ir apskatītas tās reglamentētās profesijas, kas attiecas uz ārstniecību, uz advokatūru, uz arhitektūru. Un arī šeit ir izdarīti redakcionāli precizējumi visā likuma tekstā, ņemot vērā Eiropas Komisijas ekspertu ieteikumus. Ir precizētas normas par kvalifikācijas atbilstības pārbaudes un adaptācijas perioda piemērošanu pretendentiem, kuru profesionālās kvalifikācijas atzītas saskaņā ar vispārējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmu, balstoties uz pretendentu profesionālo pieredzi.
Tāpat tiek precizēta norma par pretendentu profesionālās kvalifikācijas pierādījumu izskatīšanas kārtību, ņemot vērā direktīvā pastāvošās atšķirības. Un tiek arī ietvertas normas un uzdots deleģējums Ministru kabinetam apstiprināt Eiropas Savienības dalībvalstu kompetento institūciju sarakstu, kuru iesniegtie dokumenti apliecina pretendenta izvirzīto prasību izpildi viņa mītnes valstī, lai Latvijas Republikā varētu pretendēt uz profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, balstoties uz profesionālo pieredzi.
Tāpat likuma sadaļā “C” ir paredzētas profesionālo kvalifikāciju atzīšanas procesā iesaistīto institūciju funkcijas, kā arī ietverta norma par deleģējumu Ministru kabinetam apstiprināt Latvijas Republikas kompetento institūciju sarakstu, kas izsniegtu Latvijas Republikas iedzīvotājiem nepieciešamos dokumentus viņu profesionālās kvalifikācijas atzīšanai citās Eiropas Savienības valstīs.
Visā likumā tiek aizstāts vārds “ārvalstnieks” ar vārdiem “ārvalstīs iegūtā kvalifikācija”, jo kvalifikācija nav saistīta ar pretendentu pilsonību. Bet šis likumprojekts attiecas... šīs visas normas attiecas uz Eiropas Savienības valstīs dzīvojošiem pilsoņiem.
Likumprojektam nav tiešas ietekmes uz Latvijas Republikas darba tirgus izmaiņām, profesionālās kvalifikācijas atzīšanu un līdz ar to profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšana nav tieši saistīta ar darba atļauju izsniegšanu un darba tirgus regulēšanu, bet gan ir darba devējam papildu informācijas avots par darbinieka profesionālo kvalifikāciju.
Un vienlaikus šie vienotie kritēriji arī atvieglo administratīvās procedūras, jo pretendentiem tiks izsniegtas vienota parauga kvalifikācijas atzīšanas apliecības latviešu valodā kā pretendenta iesniegto kvalifikācijas apliecinājumu pārbaudes rezultāts.
Arī komisija šo likumprojektu izskatīja un ir pieņēmusi lēmumu pieņemt to pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 25.marts.
Sēdes vadītājs.
25.marts. Paldies.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Izskatāmais dokuments nr.2054– likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā”. Pirmais lasījums. Komisija, iepazīstoties ar šo likumprojektu un atzīstot to, ka likumprojektā grozījumi ir nepieciešami jau iepriekš pieminētā likuma sakarā, tātad saistībā ar likumu “Par reglamentētām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, lai šie abi likumprojekti atbilstu Eiropas prasībām, lūdz šim likumam “Grozījumi Būvniecības likumā” noteikt steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 6, atturas– 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

A.Seile.
Man ir nedaudz žēl, ka iepriekšējais referents tomēr neprasīja steidzamību arī iepriekš izskatītajiem likumprojektiem “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” un noteica ļoti vēlu izskatīšanas termiņu, jo šie likumprojekti ir cieši saistīti, diez vai paspēsim līdz 1.maijam.
Bet šajā likumprojektā, nododot to pirmajam lasījumam, mēs konstatējām, ka likumprojekts paredz atcelt prasību pēc arhitekta prakses sertifikāta, kā arī paredz, ka būvuzraudzību vairs nevarēs veikt arhitekts, kas bija projekta autors. Tie ir nozīmīgākie priekšlikumi.

Aicinu atbalstīt pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi “Būvniecības likumā”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 90, pret– nav, atturas– 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.
A.Seile.
Komisija iesaka priekšlikumu iesniegšanas termiņu noteikt 18.martu un izskatīt 25.marta sēdē.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav. Paldies!
Pirms turpinām izskatīt darba kārtību, Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisija saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Vai ir iebildumi? Nav. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.
Saeimas Juridiskā komisija, balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 86.pantu, lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā izskatīšanai pirmajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Vai ir iebildumi? Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par– 75, pret– 19, atturas– 1. Likumprojekts iekļauts darba kārtības beigās.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Likumprojekts “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā”. Reģistrācijas numurs 325.
Kopā ir saņemti 32 priekšlikumi.
1.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
2.– Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais priekšsēdētāja biedr! Cienījamie kolēģi! Šis mans priekšlikums, kuru, īpaši neiedziļinoties tajā, noraidīja komisija, neparedz sevišķas kaut kādas reālas izmaiņas manis cienīto un man uzmanīgi sekojošo valsts drošības iestāžu darbībā.
Likuma oriģinālajā tekstā ir teiks, ka valsts drošības iestāžu darbība veicama, sadarbojoties ar pilsoņiem un citiem iedzīvotājiem un balstoties uz viņu palīdzību. Tātad Latvijas iedzīvotāji pēc savas lojalitātes pakāpes tiek sadalīti divās kategorijās. Tiesa, pie otrās kategorijas personām, kuru lojalitāte ir apšaubāma, ir pieskaitīta ne visa krievvalodīgā kopiena, bet tikai tās puse. Tātad puse nelatviešu ir atklāti ierakstīti piektajā kolonnā, bet otra puse– tiek turēta aizdomās.

Es piedāvāju izsvītrot no likuma vārdkopu “pilsoņiem un citiem”, paļaujoties uz to, ka personu procents, uz kuru palīdzību var cerēt valsts drošības iestādes, gan krievu, gan latviešu vidū ir vienāds.
Aizsardzības un iekšlietu komisija man nepiekrīt. Droši vien tās rīcībā ir fakti, kas liecina par krievu nelojalitāti. Lai tad komisijas priekšsēdētājs vai referente kāpj tribīnē un šos faktus izklāsta.
Cienījamie kolēģi! Balsošana par manu priekšlikumu– tas ir sava veida moments, kas atklāj patiesību, vai valdības Sabiedrības integrācijas programma patiesi nāk no sirds, vai arī tā ir tikai asfaltā mākslīgi pārstādītais rietumu civilizācijas asns. Vai Latvija patiesi ir Eiropas civilizācijas daļa, vai arī tikai etnocīda rezervāts.
Jūs apvainojat mūs tajā, ka mēs it kā uzstājamies pret integrāciju, veidojam otru kopienu. Lūk, jūsu priekšā muļķīga likuma piemērs, likuma, kurš tiešām arī paredz to, ka Latvijā pastāv divas kopienas– saimnieku kopiena un vergu kopiena. Viena kopiena ir valsts drošības principu nesēja, bet otra kopiena ir tā, kurai ir nepieciešama pastāvīga speciālo iestāžu uzraudzība.
Kad mēs Saeimā izskatām kārtējo likumu, mainot tajā vārdu “finansu” pret vārdu “finanšu”, 25 procentos gadījumu var ar pārliecību atrast likuma nostādnes, kas ir nievājošas visai krievvalodīgajai kopienai vai arī tās daļai, kurai nav pilsonības. Bet visi PCTVL frakcijas priekšlikumi piešķirt šīm likumdošanas “pērlēm” civilizētu veidolu nemitīgi tiek noraidīti. Pēc tādiem balsojumiem man liekas, ka Saeimas sēžu zālē ir sapulcējušies kopā 80 mazu dobelēnu– gan pozīcija un opozīcija, gan “zaļie” un “oranžie”, gan pirmie un pēdējie, gan jauno un veco laiku.
Kolēģi! Es ļoti ceru, ka jūs spēsiet izkliedēt šos netīros apmelojumus no manas puses, vērstus pret mūsu demokrātisko likumdošanas orgānu, un balsosiet par manu priekšlikumu.

Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu.
Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 66, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts. Tālāk, lūdzu!
L.Mūrniece.
3.– deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
4.– deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
5.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 5.– deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 12, pret– 69, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.
L.Mūrniece.
6.– deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
7.– deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
8.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija daļēji atbalstījusi 13.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
9.– deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Mūrniece.
10.– deputāta Turlā priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta 13.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
11.– deputāta Turlā priekšlikums. Komisija atbalsta 13.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
12.– deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Komisija daļēji atbalsta 13.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 12. un 13.priekšlikumu.
L.Mūrniece.
14.– deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
15.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 15.– deputāta Tolmačova priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 66, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
L.Mūrniece.
16.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
Pie 17.priekšlikuma lūdzu deputātus skatīt dokumentu nr.2136–a. Priekšlikumu iesniegusi Aizsardzības un iekšlietu komisija. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.

18.– aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Mūrniece.
19.– aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
20.– aizsardzības ministra priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
21.– deputāta Golubova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
22.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 22.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 70, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
L.Mūrniece.
23.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
24.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
25.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 25.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 69, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
L.Mūrniece.
26.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Mūrniece.
27.– deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
28.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
29.– deputāta Golubova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
30.– Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
31.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
32.– deputāta Tolmačova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
Priekšlikumi ir izskatīti, un komisijas vārdā aicinu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts drošības iestāžu likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– nav, atturas– 7. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
L.Mūrniece.
18.marts.
Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Nacionālās drošības likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojektam “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” saņemti 35 priekšlikumi. (Starpsauciens: “Balsot!”)
1.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 72, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
L.Mūrniece.
2.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 2.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 11, pret– 73, atturas– 6. Priekšlikums no

raidīts.
L.Mūrniece.
3.– deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
4.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
5.– deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstījusi 4.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
6.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
7.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.

L.Mūrniece.
8.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
9.– deputāta Turlā priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.
10.– deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
11.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
12.– deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to daļēji atbalstīja 13.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
13.– deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Tālāk, lūdzu!
L.Mūrniece.
14.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to ir daļēji atbalstījusi 13.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
15.– Saeimas deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.

16.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
17.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
18.– deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
19.– deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
20.– deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija to daļēji atbalsta 22.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 20., 21. un 22.priekšlikumu.
L.Mūrniece.
23.– deputāta Turlā priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
24.– deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.
25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildumu.
L.Mūrniece.

26.– deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
27.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
28.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Komisija to atbalstījusi 26.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
29.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts 26.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
30.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
31.– deputātu Ūdres. Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
32.– Saeimas deputāta Buzajeva priekšlikums. Nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 32.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 71, atturas– 2. Priekšlikums noraidīts.
L.Mūrniece.
33.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.

L.Mūrniece.
34.– deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts 35.– atbildīgās komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
Priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– 3, atturas– 4. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš.
L.Mūrniece.
18.marts.
Sēdes vadītājs.
18.marts. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Grozījumiem Satversmes aizsardzības biroja likumā saņemts 31 priekšlikums.
1.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
2.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts 3.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
4.priekšlikums– Saeimas deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija priekšlikumu neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
L.Mūrniece.
5.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.

Nav iebildes.

L.Mūrniece. 6.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
7.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Tiek atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
8.– deputāta Turlā priekšlikums daļēji atbalstīts 9.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
10.– deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.

11.– deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
12.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
13.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
L.Mūrniece.
14.– Saeimas deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa, Kastēna priekšlikums. Daļēji atbalstīts 13.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
L.Mūrniece.

15.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
16.– deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
17.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
18.– deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
19.– deputāta Deņisova priekšlikums. Daļēji atbalstīts 18.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
20.– Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
21.– deputāta Deņisova priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
22.– deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa, Kastēna priekšlikums atbalstīts 25.– atbildīgās komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 22., 23., 24. un 25.priekšlikumu.
L.Mūrniece.

26.priekšlikums– Saeimas deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
L.Mūrniece.
27.– deputāta Deņisova priekšlikums. Komisija neatbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
L.Mūrniece.
28.– deputāta Dalbiņa priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
29.– Saeimas deputātu Ūdres, Mūrnieces, Krištopana, Dobeļa un Kastēna priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumu neceļ.
L.Mūrniece.
30.– deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
L.Mūrniece.
31.– deputāta Turlā priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
L.Mūrniece.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi izskatīti. Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Satversmes aizsardzības biroja likumā” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– nav, atturas– 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
L.Mūrniece.
18.marts.
Sēdes vadītājs.

Paldies. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas iesniegumu ar lūgumu– iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektus “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””, “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciā

lajās ekonomiskajās zonās””, “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” un “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu” izskatīšanai pirmajā lasījumā. Iebildumu nav. Iekļauts darba kārtības beigās.
Kā nākamo izskatām likumprojektu “Grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr.2143. Komisija izskatīja iesniegtos grozījumus likumprojektā uz otro lasījumu.
1.priekšlikumu ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija, un ir lūgums šo priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu arī ir iesniegusi Sociālo un darba lietu komisija. Priekšlikums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildes.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Ir priekšlikums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
4.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Priekšlikums atbalstāms.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu ir iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Priekšlikums no komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
6.priekšlikumu iesniegusi labklājības ministre Staķes kundze. Priekšlikums no komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne.
7.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un tas no komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
8.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un tas ir iestrādāts komisijas 9.priekšlikumā.
Sēdes vadītājs.
Deputātu piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 8. un 9.priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
10.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un tas no komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
11.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. No komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
12.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
13.priekšlikums. Sociālās un darba lietu komisijas priekšlikums. Un ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
14.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un tas no komisijas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
15.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

J.Stalidzāne.
16.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un arī ir lūgums atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
17.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
18.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
19.priekšlikums. Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Un ir lūgums to atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
20.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
21.priekšlikums. Labklājības ministres Staķes kundzes priekšlikums. Un tas ir iestrādāts 22.– Sociālo un darba lietu komisijas priekš

likumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
J.Stalidzāne.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Un ir lūgums pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 18.marts.
Sēdes vadītājs.

18.marts. Paldies!
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas
vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Likums nr.2150.
1.priekšlikumu iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
2.priekšlikums– arī iesniedzis Vilgerta kungs. Komisija atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
A.Seile.
3.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija, precizējot, kas ir pazemes būves un zemes dzīļu derīgās īpašības. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
4.priekšlikumu arī ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Redakcionāls. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
5.priekšlikumu ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
A.Seile.
6.priekšlikumu arī ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija daļēji to precizējusi un atbalsta kā savu 7.priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
A.Seile.
8.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalstīja precizētā redakcijā.
Sēdes vadītājs.

Deputāti piekrīt.
A.Seile.
9.priekšlikumu arī ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
Arī 10. un 11.priekšlikumu ir sagatavojis parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija abus priekšlikumus atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
A.Seile.
12.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja. Es gribētu sniegt nelielu paskaidrojumu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu!
A.Seile.
Šeit Vilgerta kungs gribēja izsvītrot no likumā esošā teksta to, ka zemes dzīļu izmantotāji personisko vajadzību apmierināšanai zemes dzīles to īpašumā vai pastāvīgā lietošanā esošajā zemē izmanto bez maksas. Komisija uzskatīja, ka šādam ierakstam ir jābūt, kaut arī varēja izlobīt šo pašu būtību arī no citiem likumprojekta pantiem. Lūdzu neatbalstīt Vilgerta priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim.
A.Seile.
13.priekšlikumu ir iesniedzis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

A.Seile.
14. un 15.priekšlikumu arī ir iesniedzis Vilgerta kungs. Komisija abus ir atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
16.priekšlikumu ir izstrādājusi atbildīgā komisija par zemes dzīļu izmantošanas kārtību. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
A.Seile.
17.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
A.Seile.
18.priekšlikumu ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalstīja.

Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
19.priekšlikumu arī ir sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija to atbalstīja.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
20.priekšlikumu ar nelielu redakcionālu precizējumu komisija atbalstījusi. Šo priekšlikumu iesniedzis Vilgerts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
A.Seile.
21.priekšlikumu sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija šo priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
22.priekšlikumu sagatavojusi atbildīgā komisija. Lūdzu atbalstu.
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.

A.Seile.
23.priekšlikumu atkal sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs. Komisija redakcionāli precizējusi un atbalsta šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
A.Seile.
24.priekšlikumu un 25.priekšlikumu sagatavojis Vides ministrijas parlamentārais sekretārs Vilgerts. Komisija abus priekšlikumus atbalsta.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
A.Seile.
Un 26.priekšlikumu ir sagatavojusi atbildīgā komisija, izslēdzot šo likuma spēkā stāšanās datumu, lai tas stātos normālā kārtībā spēkā. Lūdzam atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
A.Seile.
Visi priekšlikumi izskatīti.
Sēdes vadītājs.
Paldies! Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par zemes dzīlēm”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
A.Seile.
18.marts.
Sēdes vadītājs.
18.marts. Paldies!
Izskatīsim likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Japānas valdības līgumu par Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību Latvijai kultūras jomā– Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam dokumentu saglabāšanas iekārtu iegādei”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Ķikuste. Lūdzu!
S.Ķikuste (JL).
Godātais sēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Ārlietu komisija minēto likumprojektu izskatīja Ārlietu komisijas sēdē. 2003.gada jūlijā Japānas vēstniecība informēja Latvijas Republikas Ārlietu ministriju par Japānas valdības lēmumu piešķirt Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam vienreizējo neatmaksājamo tehnisko palīdzību 123 000 latu apmērā dokumentu uzglabāšanas iekārtu iegādei. Līgums paredz, kādā kārtībā var ļaut Valsts kinofotofonodokumentu arhīvam saņemt Japānas valdības piešķirto neatmaksājamo tehnisko palīdzību.
Lūdzu deputātus atbalstīt šī likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
S.Ķikuste.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 17.marts.
Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Guntis Bērziņš.
G.Bērziņš (JL).
Cienītais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1994.
Šis likumprojekts par līgumu starp Latvijas Republiku un Bulgārijas Republiku ir līdzīgs citiem līgumiem, kura mērķis ir novērst dubulto nodokļu uzlikšanu. Tā uzdevumi ir divkārši: pirmkārt, nodrošināt katras līgumslēdzējas valsts investoriem stabilu nodokļu maksāšanas režīmu otrajā līgumslēdzējā valstī un, otrkārt, radīt likumīgu pamatu abu valstu nodokļu administrācijai.
Ārlietu komisija šo likumprojektu skatīja savā sēdē 4.martā un nolēma to virzīt uz Saeimu pirmajam lasījumam.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 86, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
G.Bērziņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 16.marts.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu nepilngadīgajiem””. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete. Lūdzu!
I.Druviete (JL).

Godātie deputāti! Ir saņemti divi priekšlikumi. Abi no Juridiskā biroja.

1.priekšlikums ir atbalstīts, redakcionāli to precizējot.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
I.Druviete.
2.– arī Juridiskā biroja priekšlikums. Tāpat ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Druviete.
Termiņš ir 26.marts.
Sēdes vadītājs.
26.marts. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem””. Otrais lasījums.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vārdā– deputāte Ina Druviete.
I.Druviete (JL).
Otrajam lasījumam iesniegts viens– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. To atbildīgā komisija nolēma atbalstīt, redakcionāli precizējot.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 91, pret un atturas– nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
I.Druviete.
Priekšlikumus gaidīsim līdz 26.martam. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Notariāta likumā””.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Juridiskā komisija, beidzoties priekšlikumu iesniegšanas termiņam, izskatīja tieslietu ministra saņemtos priekšlikumus šajā likumā “Grozījumi Notariāta likumā”. Diemžēl nācās konstatēt, ka Tieslietu ministrija nav izpildījusi to uzdevumu, kāds tai bija dots, tas ir, radīt šajā likumā tādus grozījumus, kas tiešām padarītu notāru pakalpojumus ikvienam pieejamus un atrisinātu tās problēmas, kādas pašreiz ir ar notāru pakalpojumu pieejamību. Tā vietā tika iesniegti labojumi, kas vēl vairāk nostiprina Notāru padomes lomu. Un mums jau ir precedents ar Advokātu padomes lomas pārāk lielu nozīmi un nespēju kontrolēt savu darbību. Tātad Juridiskā komisija uzskatīja, ka tas nav pietiekami un šādus grozījumus nevar skatīt. Tātad Juridiskā komisija lēma, ka Tieslietu ministrijai darbs ir jāturpina un ir jāiesniedz tādi grozījumi, tiešām darba grupai jāizstrādā tādi grozījumi, kas šo problēmu atrisinātu. Tas ir gan, lai notāri atbildētu par tiem zīmogiem, ko viņi liek, un notāru pakalpojumi būtu pieejami ikvienam.
Tātad, to izskatot, Juridiskā komisija lēma lūgt Saeimai pagarināt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 31.martam.
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojektam “Grozījumi Notariāta likumā””! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Izskatām likumprojektu “Par Līgumu starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā”. Pirmais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāts Guntis Bērziņš.

G.Bērziņš (JL).
Godātais priekšsēdētāja kungs! Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1955. Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par citā dalībvalstī izstrādātiem tehniskiem noteikumiem, kā arī informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu projektiem, Eiropas Savienībā tiek piemērotas attiecīgās direktīvas, kurās ir noteikta informācijas sniegšanas procedūra. Lai Latvijas Republika jau pēc iestāšanās Eiropas Savienībā šo direktīvu prasības varētu īstenot, tad likumprojekta mērķis ir jau šobrīd veicināt šajā protokolā, kas agrāk ir parakstīts, noteikto mērķu sasniegšanu un novērst tirdzniecības tehniskās barjeras, kā arī tas, lai nodrošinātu, ka pēc iestājas Eiropas Savienībā Latvija ir gatava pildīt Eiropas Savienības dalībvalstu saistības.
Ārlietu komisija šo likumprojektu izskatīja savā 10.marta sēdē un nolēma virzīt uz Saeimu otrajā lasījumā. Ārlietu komisija arī nolēma aicināt Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību. Lūdzu Saeimu piešķirt likumprojektam steidzamību!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 9. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums.
G.Bērziņš.
Ja nav iebildumu, es lūdzu Saeimu pieņemt likumprojektu arī otrajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumu neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Izskatām lēmuma projektu “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sastāva”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret– 2, atturas– 2. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Zundas ievēlēšanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Urbanoviča atsaukšanu no Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais izskatāmais lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par Jāņa Urbanoviča ievēlēšanu Tautsaimniecības...”. Atvainojiet, lēmuma projekts “Par deputāta Vitālija Orlova atsaukšanu no Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Vitālija Orlova ievēlēšanu Pieprasījumu komisijā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret– 1, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Alekseja Vidavska atsaukšana no Pieprasījumu komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Balsosim! Lūdzu rezultātu! Par– 89, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Alekseja Vidavska ievēlēšanu Publisko izdevumu un revīzijas komisijā”. Lūdzu

balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara atsaukšanu no Ārlietu komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret– 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Jaundžeikara ievēlēšanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā”. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Kastēna atsaukšanu no Sociālo un darba lietu komisijas sastāva”. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– 1, atturas– 1. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Oskara Kastēna ievēlēšanu Ārlietu komisijā”. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– 3, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.
Nākamais– lēmuma projekts “Par deputāta Pauļa Kļaviņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas sastāva”.
Deputāts Kļaviņš vēlas runāt “par” vai “pret”?
Atklājam debates. Lūdzu, Paulis Kļaviņš.
P.Kļaviņš (JL).
Cienījamie kolēģi un kolēģes! Es zinu, ka to var izdarīt, ja ir jauna koalīcija. To var izdarīt. To sauc par nežēlīgo politiku. Bet tam jau ir cits raksturs. Redzat, nedomājiet, ka es pats atsakos no darba Nacionālās drošības komisijā. No turienes mani izbalso ārā. Acīmredzot nacionālās drošības jautājumā es neesmu šai koalīcijai ērts. Tas ir tas! Un tas ir jāzina ne tikvien maniem kolēģiem, tas ir jāzina visiem maniem balsotājiem, visai sabiedrībai, kas šeit notiek. Tātad šeit notiek veco laiku atjaunošana visādā ziņā. Arī nacionālās drošības jautājuma pārkārtošana tādā veidā, lai tur ir tā sauktie savi cilvēki. Nu labi, dzīvosim, redzēsim, kā tas viss veiksies.
Pret vairākumu demokrātiskos apstākļos neviens neko nevar darīt. Pret to kaut ko var darīt tikai balsotāji nākamajās vēlēšanās. Es gribētu, ka to visi zina.
Sēdes vadītājs.
Oskars Kastēns.
O.Kastēns (LPP).
Es gribētu runāt tieši par šo jautājumu, par to, ka Paulis Kļaviņš pametīs Nacionālās drošības komisiju. Nu, nav tā gluži, ka Kļaviņa kungs nav ērts jaunajai sarkani zaļajai (pēdiņās) koalīcijai. Drīzāk jau šeit mēs varam runāt par to, ka notiek nevis veco laiku atjaunošana, bet, kā jūs zināt no padomju laika vēstures grāmatām, tur bija jaunie laiki un tad nāca jaunākie laiki... Acīmredzot jau sākušies tie jaunākie.
Vienkārši es tagad gribētu paskaidrot arī šo te motivāciju. Šobrīd šī te likumdošana, kas regulē deputātu ievēlēšanu šajā komisijā, ir sagrozīta tā, ka būtībā šī komisija tiek padarīta par bezlimita komisiju. Tur var strādāt šobrīd visi, kam ir pielaide, un būtībā tas nozīmē to, ka, ja visiem 100 deputātiem ir pielaide pie valsts noslēpuma, arī visi 100 var droši strādāt šajā komisijā. Pilnīgi skaidrs, ka ir vajadzīgs atgriezt iepriekšējo kārtību, ka katru frakciju šajā komisijā pārstāv viens deputāts.
Tātad es aicinu atgriezties pie jauno laiku principiem, tātad kādi ir bijuši agrāk, un lūdzu balsot “par”.
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es uzskatu, ka šajā gadījumā valda diezgan pazīstams Orvela princips, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet citi dzīvnieki ir vienlīdzīgāki, salīdzinot ar pirmajiem. Šajā komisijā, teiksim, nav arī ne PCTVL frakcijas, ne Sociālistu frakcijas pārstāvju. Saskaņā ar to, ka varbūt mums atšķiras viedokļi par NATO un citu mūsu aizokeāna draugu lomu, un saskaņā ar visu iepriekš teikto es lūdzu neatbalstīt deputāta pārvietošanu no vienas komisijas uz otru bez viņa piekrišanas.
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Man iepriekšējā Saeimā bija tas gods vadīt Saimniecisko komisiju, kurā tika pārstāvēti visu frakciju pārstāvji. Un varat paprasīt iepriekšējās Saeimas deputātiem, vai kaut vienu reizi mēs komisijas sēdēs sākām izskatīt jautājumus, vadoties no mūsu, deputātu, partijas piederības. Tādu gadījumu nebija vispār! Mūsu sēdes bija ideālas, gludas, īsas un konkrētas. Lūk! Mēs esam šeit visi vienādi ievēlēti, un, man liekas, to gan vajadzētu saprast. Un visiem deputātiem– vienalga, kādi jūs te nebūtu. Mēs varam strīdēties par konkrētiem jautājumiem. Jā, nav jautājumu, būšu diezgan nejauks, ja būs par to strīdi. Bet tad, kad ir runa par deputāta tiesībām strādāt kādā no komisijām, nu kā jūs varat aizliegt viņam to! Ar kādām tiesībām jūs šeit aizliedzat cilvēkam strādāt vienā vai otrā komisijā? Ja viņš pats vēlas– tā ir pavisam cita lieta. Ja viņš negrib kaut kur strādāt– lūdzu! Bet tādā gadījumā, redziet, te jau ir tas joks, Kastēna kungs, jūs pats iekritāt nupat. Jums te atnāk Buzajeva kungs, jums saka: “Bet man arī gribas vienu vietu.” Un vēl kādam gribas vienu vietu kā pārstāvim, redziet. Un ko jūs darīsiet? Ko jūs darīsiet? Nemuldiet muļķības vismaz, ja, savā vecumā! Tātad ko jūs darīsiet tad, kad parādīsies vēl divas frakcijas? Tie arī gribēs, lai kāds nāk viņus pārstāvēt. Tātad jums atliek tikai viens– ļaut tiem cilvēkiem, kas grib strādāt Nacionālās drošības komisijā, atļaut viņiem to darīt. Jums ir žēl, vai? Ja cilvēks tur grib strādāt, kāpēc jūs viņam liedzat to iespēju?
Tāpat, ja jau runā par pārkāpšanu vai nepārkāpšanu, nupat jau citās komisijās šī proporcionalitāte tika pārkāpta, vai ne? Tā taču tika... Paskatieties tos balsojumus, kas nupat ir bijuši! Nu kāpēc tad tā darīt? Kāpēc tik jocīgi rīkoties, ka neļaut cilvēkam strādāt tanī komisijā, kurā viņš vēlas? Kam tas jums ir vajadzīgs? Nu izvirziet savu pārstāvi! Vai tad kādam ir žēl, ka jūsu pārstāvis tur būs? Bet kāpēc jūs liedzat citam to darīt? Tur jau ir tas joks! Neviens jums neaizliedz jūsu pārstāvi izvirzīt.
Tātad, redziet, te jau ir tā nelaime. Šo proporcionalitāti grozīja, locīja, mētāja uz visām pusēm, nekas nesanāca. Nācās atgriezties pie tās elementārās pieklājības vienam deputātam pret otru tiktāl, cik tas attiecas uz Kārtības rulli, uz mūsu visu tiesībām un pienākumiem vienādi.
Bet, ja mēs sāksim šādu izrēķināšanos, nu tas neliecina par augstu domāšanas līmeni, protams. Tad, kad komisija pati var savā vidū izvēlēt priekšsēdētāju, vietnieku nomest nost– tā ir komisijas iekšēja darīšana un par to nevajadzētu strīdēties.
Bet kā drīkst Saeima pret deputāta vēlmi viņu atsaukt no kaut kādas komisijas? Nu kā jūs to varat iedrošināties! Tā ir ļoti negodīga rīcība. Es uzskatu, ka tā tiešām ir negodīga rīcība! Ir citi paņēmieni, kā nodrošināt vairākumu. Galu galā, ja jau jūs atbalsta Tautas saskaņas partija, tad ar viņas balsīm jūs varat savu vairākumu šur un tur dabūt– gan komisijās, gan citur. Tā ir cita lieta. Tas ir balsojums, bet neierobežojiet cilvēku tiesības strādāt tajās komisijās, kurās viņi grib strādāt un kurās viņi varbūt ir vairāk piemēroti. Ko tad jūs tagad ar balsojumiem piespiedīsiet vienu komisiju vai otru komisiju mainīt savu sastāvu? Neaizejiet līdz galējībai!
Es vienkārši jūs cilvēcīgi lūdzu, jo es nesaprotu, kā var vispārīgi kaut ko tādu iedomāties! Ņem un vienu cilvēku atsauc no darba komisijā. Jūs viņu varat noņemt no kaut kāda amata. Jā, tādas tiesības jums ir, bet nekādā gadījumā neierobežot viņa deputāta tiesības.
Es aicinu to nedarīt!

Sēdes vadītājs.
Pirms turpinām debates, ir saņemts vairāk nekā desmit deputātu ierosinājums– turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz darba kārtības izskatīšanai.
Lūdzu zvanu! Balsosim par šo ierosinājumu! Lūdzu rezultātu! Par– 92, pret– nav, atturas– 3. Turpinām debates. Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Saeimas vadītāj! Cienījamie kolēģi! Es daudz ko esmu redzējis un piedzīvojis šajā laikā, būdams deputāts, bet šodien nu gan ir interesanti! Proti, es aicinātu jums, tagad vairākumam, vismaz būt konsekventiem, kad ieviestu esošo kārtību, kādā veidā deputāti ir pārstāvēti komisijās. Es esmu viens no līdzautoriem, un es ļoti labi zinu, kāda bija tā doma.
Doma bija, ka demokrātiskā kārtā visiem ir iespēja piedalīties no frakcijām pa visām komisijām, ka katrā ir jau viens, tad iet tālāk– divi, kad katrā ir jau divi– iet tālāk trīs un tā tālāk. Nekad mēs neesam strādājuši, lai apspiestu kādu. Mēs nekad, būdami pie varas, neatvilkām cilvēkus no komisijas.
Un piemērs tam. Saeimas sākumā šis bloks man pa kreiso roku, 25 deputāti tika ievēlēti no viena saraksta– PCTVL. Tad viņi sada

lījās, tad viņi sadalījās atkal. Dažās komisijās sanāca tāda dīvaina situācija, kur bija vairāk nekā viens PCTVL loceklis, kā tas ir šodien Tautsaimniecības komisijā. Kaut gan pēc Saeimas lēmuma gara un burta mums būtu pilnas tiesības atsaukt kādu cilvēku, mēs šādu domu vispār nekad nediskutējām un tādu lietu pat neierosinājām.
Bet kas tagad šodien notiek? Ne tikai tiek ierosināts noņemt Pauli Kļaviņu– pilntiesīgu 8.Saeimas deputātu– no kādas komisijas. Netiek ierosināts, kur viņu likt arī vēl pie tam. Bet paskatīsimies uz iepriekšējiem lēmuma projektiem, ko Saeima ir atbalstījusi. Tautsaimniecības komisijā šodien ir ievēlēti Jaundžeikara kungs no Latvijas Pirmās partijas. Tātad Latvijas Pirmajai partijai Tautsaimniecības komisijā ar šodienu ir trīs deputāti, bet viņiem ir tikai 15 deputātu frakcijā. Kā tas ir iespējams? Tātad jau šis lēmuma projekts tiek pārkāpts. Tātad, ja konsekventi, tad konsekventi! Ja jūs negribat ievērot šo te garu, tad atstājiet Pauli Kļaviņu šajā te komisijā. Bet ja jūs gribat ievērot garu, tad, lūdzu, atsauciet savus deputātus, kas ir pārlieku šajā te komisijās, un runāsim, kā saka, saprātīgi.
“Jaunā laika” frakcijā jautājums, kas skar šo te komisiju, ir jau vienreiz diskutēts. Proti, mēs paši apzināmies, kad ar Pauļa Kļaviņa ienākšanu “Jaunajā laikā” mēs esam savādā stāvoklī, ka mums ir vairāk deputātu, nekā vajadzētu. Mēs nolēmām šo jautājumu atrisināt tajā dienā pēc nākamceturtdienas, kad atgriezīsies Saeimā pašreizējie ministri, kuri atkal paņems savus deputātu mandātus. Normāla kārtība. Bet draugi, vai nu dariet vienādi, vai otrādi. Jūs tagad vienkārši atriebjaties pret personu, un tas nu gan nav godīgi! Tātad, ja gribat ievērot likumu, tas ir, Saeimas lēmuma garu un pantu, lūdzu, dariet to! Līdz šim jūs neesat darījuši. Bet Dieva dēļ neatvelciet cilvēku no komisijas tikai dēļ tā, ka jums ir atriebība pret viņu kā personu. Viņam nav tur amata. Jūs varat, jūs jau tagad pakāpeniski ņemat nost iepriekšējos komisiju vadītājus un biedrus un sekretārus. Nevienam nav sūdzību par to. Tā ir demokrātija. Tā ir politika. Bet, draugi, esiet konsekventi! Jūs esat jau sabāzuši Tautsaimniecības komisijā sen par daudz cilvēku no viena otra saraksta. Tad atstājiet Pauli Kļaviņu arī viņa vietā, lai viņš strādā! Paldies.
Sēdes vadītājs.
Ainārs Šlesers.
A.Šlesers (LPP).
Godājamie Saeimas kolēģi! Es domāju, ka šis jautājums tiešām ir skatāms no vairākām pusēm, un es domāju, ka Nacionālās drošības komisija nekādā gadījumā nekad nav bijusi salīdzināta ar pārējām, jo tiešām tur ir bijis princips, ka ir nepieciešams, lai no katras Saeimā ievēlētās frakcijas būtu viens pārstāvis. Bet ņemot vērā to, ka laiks iet un daudz kas mainās, mēs redzam, ka šis jautājums tiešām ir jārisina pašam “Jaunajam laikam”, jo “Jaunais laiks” ir iestājies par visām šīm drošības lietu sakārtošanām valstī, un es domāju, ka, ņemot vērā to, ka šīs diskusijas ir pietiekoši tagad tādas plašas, ir sākušās, es aicinātu “Jauno laiku” pašus izlemt, kā atrisināt šo jautājumu, jo, cik es saprotu, jau tuvākajā laikā būs arī Einars Repše, un arī viņš droši vien gribēs strādāt šajā komisijā. Un es principā aicinātu arī tad Pirmo partiju atturēties no šā lēmuma pieņemšanas un atstāt to uz “Jaunā laika” vienkārši sirdsapziņas, un esam gatavi droši vien arī no savas puses noņemt. Bet es gribētu pateikt to, ka te nav nekāda īpaša nodoma. Vienīgais ir princips, ka tomēr šajā komisijā ir strādājuši tikai konkrēti viens cilvēks no katras frakcijas neatkarīgi no tā, cik liela ir šī frakcija. Tā ka es aicinu tad “Jauno laiku” izdomāt, kas tad jūs tur pārstāvēs un pieņemt galīgo lēmumu. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Tā kā Saeima ir sākusi izskatīt lēmuma projektu, noņemt to no dienas kārtības nav iespējams.
Aleksandrs Golubovs. Tālāk, lūdzu!
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Es esmu gandarīts, ka parādījās vēl viens cīnītājs par cilvēka tiesībām. Tas ir Dobeļa kungs! (No zāles dep. J.Dobelis: “Pareizi!.....) Bet tajā pašā laikā viņa teiktajā ir ļoti daudz pretrunu. Ne tikai teiktajā, bet arī tajā, ko viņš dara šeit, Saeimā, kā viņš balso. Runā viņš vienu, balso otrādi. Mēs piedāvājām Saeimai nobalsot par vienu, tad par otro mūsu kandidātu šajā komisijā, bet jūs nebalsojāt par to. Pie visa tā kā vienam, tā otram bija pielaide pie valsts noslēpuma. Un jūs runājāt vienu, domājāt otru un darāt trešo!
Sēdes vadītājs.
Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Tradicionāli mūsu Saeimā deputātu sadale pa frakcijām un delegācijām bija katras frakcijas un katras partijas iekšējā lieta. Un katrai frakcijai bija tiesības pieņemt lēmumu par saviem deputātiem. Diemžēl 8.Saeimas darba sākumā “Jaunais laiks” izdomāja tādu algoritmu, kā būtu jādara, un ar ļoti skaidru nolūku, nav ko slēpt, jums bija toreiz ļoti neliels balsu vairākums toreizējā koalīcijā, jums bija vajadzīga kārtība, lai nodrošinātu kaut vai nelielu vairākumu, bet katrā komisijā. Un tāpēc ar šiem noteikumiem jūs toreiz ierobežojāt frakciju tiesības sūtīt savus deputātus tajās komisijās, kuras frakcijas uzskatīja par prioritārām. Tā tas bija. Tātad, no vienas puses, tas ir ļoti labi, ka jūs tagad atrodaties tajā otrajā spārnā, un tagad jūs redzat, kā var izpausties tāda vairākuma uzspiešana mazākumam. Un mācības ir labas, un Dobeļa kungs te ļoti skaidri nodemonstrēja. Kaut gan Dobeļa kungs nekautrējās ierosināt atsaukt, piemēram, atsaukt Bekasovu kā novērotāju, kaut gan novērotājs arī Eiropas Parlamentā pārstāv savu frakciju, nevis visu Saeimu. Tā ir saskaņā ar visiem reglamentiem. Tieši tāpat vēl 7.Saeimā Dobeļa kungs arī mani gribēja atsaukt no Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas. Tā ka ļoti labi. Es domāju, ka mēs visi labāk sapratīsim, kas notiek.
Bet faktiski man šķiet, ka situācija ir šāda. Latvijas Pirmā partija izvirzīja Kļaviņa kungu darbam šajā komisijā. Tagad Kļaviņa kungs mainīja savu partijas piederību un vairs nepārstāv Pirmo partiju. Tātad Pirmajai partijai principā ir visas iespējas atsaukt.
Bet, protams, būtu daudz labāk, ja šie jautājumi tiktu risināti Frakciju padomes līmenī vai Prezidija līmenī, patiešām šeit ir iespējamas vairākas interpretācijas, bet es domāju, ka jebkurai frakcijai ir visas iespējas atsaukt šīs frakcijas izvirzīto deputātu arī tajā gadījumā, ja šis deputāts vairs nepieder pie šīs frakcijas. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Paldies. Juris Dobelis– otro reizi.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Par katru gadījumu ir noteikta konkrēta runa. Protams, mēs varam atcerēties, kas, kur, kad, kā ir noticis. Patlaban man liekas, ka Šlesera kungs sāk runāt tā, kā man reizēm arī patīk, jo lieta ir ļoti vienkārša. Pilnīgi pareizi! Nāks atpakaļ viens otrs deputāts ministru vietā un tā tālāk. Līdz ar to šis jautājums vienkārši šodien ir neskaidrs. Nav jau skaidrs arī, kādā sastāvā kurš, kuri izteiks vēl vēlēšanos strādāt. Es ļoti aicinātu tiešām... noņemt jūs vairs nevarat šo jautājumu no dienas kārtības. Es vienkārši aicinātu vai nu “pret”, vai “atturēties”, šodien balsojot, lai vienkārši šis lēmums netiek pieņemts, un no jauna pie tā atgriezties tad, kad jums jau būs nostabilizējies tas deputātu sastāvs, kāds būs, nu, tuvākajā laikā. Tā ka tas ir mans priekšlikums visiem.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu! Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu “Par deputāta Paula Kļaviņa atsaukšanu no Nacionālās drošības komisijas sastāva”! Lūdzu rezultātu! Par– 39, pret– 29, atturas– 21. Lēmums nav pieņemts.
Nākamais izskatāmais jautājums– likumprojekts “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni”. Pirmais lasījums.
Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā– deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienītie deputāti! Laimīgi esam nonākuši līdz dokumentam nr.2135. Un šeit arī jūs redzat... arī anotācijā ir plaši un gari izstāstīts par šo Tigranu, kas ir mācījies Ogres rajona Birzgales latviešu pamatskolā un līdz šim brīdim mācās Rīgas 85.latviešu vidusskolā.
Un, ievērojot visu šeit esošo komisijas darbu un vēlmi, es lūgtu atzīt šo likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
A.Ulme.
Pilsonības likuma izpildes komisija lūdz izskatīt pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

A.Ulme.
Tādā gadījumā varbūt varētu lūgt... Tā kā šāda veida dokumentos, nu, kādi papildinājumi, ierosinājumi jau parasti nemēdz būt, pieņemt to otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Deputāti iebildumus neceļ. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Par Tigrana Avetjana atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums pieņemts.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem””. Pirmais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāte Solvita Āboltiņa.
S.Āboltiņa (JL).

Cienījamie kolēģi! Pēdējo mēnešu laikā Latvijā mums ikvienam ir bijusi iespēja pārliecināties par tiesisko nihilismu, par to, kā tiek tulkots likums, kur likuma 1.pantā ir skaidri un gaiši uzrakstīts, kas ir gājiens, kas ir sapulce, kas ir pikets, un pēc tam ir attiecīgi citi panti, kuros ir pieminēta tāda forma kā tikšanās ar vēlētājiem. Pie tā... tas ir demokrātiskā valstī, lai deputāts varētu tikties jeb deputāta kandidāts ar cilvēkiem un normāli tikties, un skaidrot. Tas, protams, ļoti saprotami, lai atvieglotu to. Tātad tam nav paredzēts īpašs saskaņojums. Bet tad pēkšņi izrādās, ka vairāki tūkstoši cilvēku pie Saeimas, pie Valsts prezidentes pils ar plakātiem rokās, tā mēs paskatāmies likumā, likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem” 1.pantā, un lasām, kas tad tas tāds ir.

Pēc visām pazīmēm tā kā būtu pikets. Bet tiem cilvēkiem, kas to organizē, izrādās, tas nav skaidrs, izrādās, ka tā ir tikšanās ar vēlētājiem, tā ir tikšanās ar vēlētājiem. Tātad cilvēki, kad organizē kādu tikšanos, tad parasti cilvēki, kuri šo tikšanos organizē– vai tas ir ģimenes pasākums, vai tas ir kāds lielāks publisks pasākums –, cilvēki it kā nes atbildību par to, ja nu šajā pasākumā kaut kas gadās. Sevišķi, ja tiek organizēti tādi pasākumi, kurā jau ir tūkstotis vai vairāki tūkstoši cilvēku, ka šie cilvēki ir publiskā vietā, ka viņi traucē sabiedrisko kārtību, ka viņi traucē dažkārt satiksmi vai vēl kaut ko... Bet nē! Izrādās– tā ir tikšanās ar vēlētājiem, un atbildība arī šiem cilvēkiem esot. Uz jautājumu: “Kāda atbildība?”– “Atbildība morāla.” Jautājums: vai morāla atbildība būtu pietiekama tajā gadījumā, ja kāds no organizētājiem tomēr nebūtu šo kārtību nodrošinājis un kāds no cilvēkiem jeb, pat konkrētāk, bērniem, šajā situācijā iesaistītajiem, būtu cietis.
Un tātad, lai novērstu šo tiesisko nihilismu, lai katram būtu skaidrs, ka tad, ja cilvēki iziet ielās, paņem rokās plakātus un aicina kaut ko nedarīt, tā nav tikšanās ar vēlētājiem, bet ka tas ir pikets, un lai nebūtu iespējams nosaukt kādu citu tikšanos par mākoņskaitītāju tikšanos uz ielas, kas nav paredzēta šajā likumā, jeb kad nebūtu atkal kādi zvaigžņu pētnieki vai nu vienkārši lietus lāšu skaitītāji, tāpēc ir izstrādāti šie grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas tātad novērš šo situāciju, kad pasākumi, kas pēc savas formas ir vienādi, bet, ja tiem iedod dažādus vārdus, tad viņiem ir it kā dažāda organizēšanas un atbildības pakāpe. Tātad šie te grozījumi to novērš. Tā kā biedrošanās brīvība un sapulces un gājienu brīvība– tā ir viena no cilvēku pamattiesībām, tātad, protams, jābūt ir ļoti... tas ir paredzēts mūsu Satversmē, un tātad tādas... lai nevarētu to traktēt tādējādi, ka kādam kaut kas tiek aizliegts, tad piedāvātajos grozījumos vēl tiek precizēta arī norma par to, kādā veidā, ja kāds no šiem pasākumiem netiek atļauts, kādā veidā to pārsūdzēt. Un pat vēl vairāk! Lai kāds nevarētu pateikt, ka tas ir tādā veidā novilcināts, tiek arī pat noteikts termiņš– 3 dienas. Konkrēts 3 dienu termiņš, kādā, ja kāds pasākums tiek atteikts organizēt, tad ir 3 dienu... administratīvajai tiesai ir jāizskata šis pieteikums 3 dienu laikā, nevis, kā tas ir noteikts Administratīvā procesa likumā, vispārīgajā kārtībā.
Tātad Juridiskā komisija uzskata, ka šie likuma grozījumi beidzot novērsīs šo tiesisko nihilismu un ignoranci un vienkārši sakārtos lietas par sapulcēm, gājieniem un piketiem arī priekš tiem cilvēkiem, kuriem liekas, ka te tomēr kaut kas nav uzrakstīts pareizi un to var mēģināt tulkot dažādi.
Tātad Juridiskā komisija lūdz Saeimu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Pirms sākam debates, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu ierosinājumu atzīt likumprojektu par steidzamu.
Vai kāds vēlas runāt par vai pret steidzamību? Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 70, pret– 20, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
Uzsākam debates. Valērijs Agešins.
V.Agešins (TSP).
Cienījamie kolēģi! Cienījamā Āboltiņas kundze! Man liekas, ka jūsu šie it kā indīgie komentāri absolūti ne pie vietas. Ja mēs iedziļināsimies grozījumu būtībā, tad man gribētos uzdot pāris jautājumus: vai mēs patiešām gribam Saeimas deputātus pakļaut pašvaldību amatpersonām un pašvaldību deputātiem? Esmu gandrīz pārliecināts, ka dažas pašvaldības aktīvi pretosies tam, lai opozīcijā esošajiem deputātiem būtu iespēja tikties ar vēlētājiem ārpus telpām.
Iedziļināsimies grozījumu piedāvātajā tekstā: “Ja pašvaldības amatpersona pamatoti uzskata, ka pasākumu rīkošana var radīt draudus valsts un sabiedrības drošībai, labklājībai un tikumībai, tad tā var noteikt ierobežojumus pasākumu rīkošanai vai izsniegt motivētu atteikumu.”
Ticiet man! Pamatojums vienmēr atradīsies. Jā, it īpaši attiecībā uz opozīcijas deputātiem. Vai Saeimas deputātiem tiešām ir jāsaņem kaut kādas atļaujas vēl? Tā ir atgriešanās pie vecās sistēmas. Un mēs esam pret šādiem ierobežojumiem. Es uzskatu, ka tas ir mēģinājums ierobežot opozīcijas deputātu tiesības. Tas ir absolūti pretrunā ar demokrātisku valsts iekārtu un likumiem. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Šeit cienījamā komisijas priekšsēdētāja kaut ko runāja par tiesisko nihilismu, it kā mēs šeit demonstrējam. Kad visiem neatkarīgiem novērotājiem ir skaidrs, ka Saeimā šodien daudzreiz Saeimas vairākums šo tiesisko nihilismu demonstrēja, un it īpaši šajā apspriežamajā likumā.
Par to, ka var saņemt pieteikumu ... saskaņot pieteikumu ar pašvaldību. Smieklīgi runāt, un par to, ka var pārsūdzēt nelikumīgu atteikumu tiesā.
Šodien, ja es nemaldos, ir 11.marts, bet par masu mītiņu, kurā bija 10 000 cilvēku 4.septembrī, par kuru mēs saņēmām atteikumu, pie pārsūdzēšanas noteiktajā kārtībā, šā Rīgas domes lēmuma pārsūdzēšana turpinās šobrīd. Jau marts ir pagalmā, bet mēs vēl tomēr gaidām, kad apgabaltiesa izskatīs mūsu apelāciju.
Visiem ir skaidrs, ka šis likumprojekts ir valsts atbilde uz mūsu priekšlikumu sākt dialogu par izglītības reformu. Un es uzskatu, ka tā ir vienīgā dialoga forma, uz kuru pagaidām ir spējīga etnokrātiska valsts– uz nevardarbīgu akciju atbildēt ar atklātu vardarbību. Tas ir viss, ko jūs varējāt.
Un es gribētu pievērst jūsu uzmanību, pret ko ir … būs piemērota šī vardarbība. Sestdien bija Vislatvijas krievu skolu aizstāvju kongress, kas pieņēma dažus lēmumus. Jūs domājat, ka šeit bija pieņemts lēmums pievienot Latviju Krievijai, iekļaut Latviju Krievijas Federācijas sastāvā? Kongress izveidoja sarunu grupu, un tā iznāk, ka esmu pirmais sarakstā. Ne par saviem īpašiem nopelniem, tikai alfabētiskā kārtībā. Un es tomēr gribētu, lai visi zina, kādas ir mūsu pilnvaras. Ne vispār cīnīties par otro valsts valodu, par pilsonības nulles variantu, kā raksta, teiksim, “Diena” vai “Latvijas Avīze”. Tie ir atklāti meli. Un mūsu pilnvaras, kuras jūs gribējāt novērst ar policistu palīdzību, ir sekojošas.
Pirmais. Nostiprināt likumdošanā valsts finansētās pamatizglītības, vidējās un profesionālās izglītības sistēmas krievu valodā pilnvērtīgas pastāvēšanas garantijas, kā arī vecāku tiesības izvēlēties atsevišķu priekšmetu pasniegšanas valodu.
Otrais. Eksāmenu kārtošana tajā valodā, kādā ir mācīts priekšmets.
Trešais. Valstij jānodrošina kvalitatīvs latviešu valodas pasniegšanas līmenis, kas garantētu krievu skolu absolventu konkurētspēju.
Ceturtais. Mazākumtautību izglītības departamenta....
Sēdes vadītājs.
Buzajeva kungs, lūdzu, runājiet par izskatāmo likumprojektu!
V.Buzajevs.
Es gribēt pievērst jūsu uzmanību, cienījamie, saskaņā ar ko mēs pieņēmām šo likumu, un es turpināšu.

.... kurš tiktu komplektēts no nacionālām minoritātēm deleģētiem kadriem.
Piektais. Valsts finansētās augstākās izglītības krievu valodā atjaunošana, lai sagatavotu pedagoģisko personālu krievu skolām.
Un beidzot 6.punkts. Visā Latvijas teritorijā pastāvošo krievu skolu saglabāšana un likvidēto skolu vai klašu ar mācībām krievu valodā atjaunošana. Un pret mūsu vēlmēm atjaunot, teiksim, krievu izglītību Ventspils rajonā, kas bija likvidēta neatkarības laikā, jūs gribējāt izmantot policistus. Ne īpaši augsta cieņa kā Saeimai, tā arī vecai vai nu jaunai valdībai, kas pēc būtības ir vienādas. Aicinu balsot “pret”! Un arī varētu solīt, ka pasākumu... šim pasākumu organizatoram, kuru... par kuru liecina, ka jūs būsiet jau aprīlī, maijā, visas šis politiskās akcijas nevar mums piespiest šo akciju atcelt. Un ja jūs gribējāt, teiksim, arestēt visu PCTVL frakciju, kā izdarīja jūsu senči 1934.gadā, mēs esam gatavi un mēs esam pārliecināti, ka šī naidīgā krievu valodas kopienai reforma būs apsverama tuvākajos mēnešos. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Es domāju, ka jebkura mūsu likumprojekta jēga ir uzlabot arī sabiedrību kā tādu, un šeit ir galvenā loma jāuzņemas reižu reizēm tieši Saeimas deputātiem.
Un tagad tad jāpadomā, kāda tad ir Saeimas deputātu darbības galvenā būtība. Un tā tomēr ir darbība valsts labā. Ļoti skaļi izklausās. Un jauki. Bet tā tas tiešām ir! Tā tam vajadzētu būt. Un te nav svarīgi, vai deputāts ir pozīcijā vai opozīcijā. Par to jau šeit ir runa.
Ar ko tad, Agešina kungs, Saeimas deputāts atšķiras no citiem tad, kad viņš nav savā tiešajā darbā? Vai tad viņam ir kaut kādas īpašas tiesības taisīt nekārtības? Vai Saeimas deputātam ir tiesības pārkāpt ceļu satiksmes noteikumus? Jūs policists aptur, ja jūs to darāt. Jā, par jūsu sodīšanu vai nesodīšanu lemj Saeima, tā ir cita lieta.
Bet aiztur jūs policists uzreiz, un nekādi deputāta mandāti jūs no tā neglābj. Ja Saeimas deputāti pašvaldības teritorijā pārkāpj saistošos noteikumus, vai viņus soda par to vai nesoda? Dabīgi, ka soda. Tikai, lai viņu sodītu, ir vajadzīga īpaša atļauja. Par to lemj Saeima. Pilnīgi pareizi.
Un tagad Saeima ir izlēmusi jeb taisās izlemt to, ka nedrīkst Saeimas deputāts ļaunprātīgi izmantot likumu, lai radītu nekārtības. Nu jūs taču paši saprotat, ka jūsu tā sauktās tikšanās ar vēlētājiem jau nav nekādas tikšanās. Jūs tos bērneļus tur sasaucāt tūkstošiem. Tie ir jūsu vēlētāji? Varbūt jūs tā uz nākotni strādājat? Jūs uz nākotni strādājat noteikti ļoti cerīgi, par to es nešaubos.
Nevajag šādu balagānu piedāvāt sabiedrībai. Bez tam jūs taču radāt nekārtības. Jūs traucējat cilvēkiem pārvietoties. Tas pūlis, kas tur blandās, piedošanu, apgāna vecpilsētu, traucē garāmgājējiem. Jūs radāt traucēkli, un to jūs nosaucat par tikšanos ar vēlētājiem. Nu ļoti savdabīgas tikšanās!
Nu vai tiešām... Jūs tiešām skaitāties, Agešina kungs, juridiski domājošs cilvēks. Nu jūs līdz absurdam aizejat šādās te savās runās. Neviens jums netraucē paust savu pārliecību. Jūsu rokās ir krievu valodā rakstošie laikraksti, vesela kaudze Latvijā. Es esmu tur nacionālais varonis (pēdiņās) šajos laikrakstos. Speciāli griežu ārā visu, ko par mani raksta. Tas tur, kas tur sēž tagad un skricelē, viņu sauc Kabanovs, viņš pēc katras plenārsēdes ļoti daiļrunīgi stāsta savā modē, kas te ir noticis. Tas nav svarīgi, ka reizēm tas neatbilst patiesībai. Tas viņu arī neuztrauc laikam.
Lūk! Tātad šeit ir skaidra runa. Nu Saeimas deputātam jābūt ar savu seju. Nevar viņš ļaunprātīgi izmantot to demokrātisko normu, kāda tur bija, lai paustu savu viedokli, radītu kaut kādas nekārtības valstī. Jūs gribat par savām idejām tur ideoloģiski cīnīties. Neviens jums to neliedz. Es neatsakos iet ne uz vienu raidījumu krievu valodā, kur ir runa par visdažādākajām lietām. Arī ar Buzajeva kungu mēs nesen kopā sēdējām televīzijas kameras priekšā un paudām katrs savu viedokli, un par to neviens neuztraucās. Bet nevajag izmantot šo viedokļu atšķirību tur, kur ir runa par publisku kūdīšanu, un tas ir pavisam kaut kas cits.
Bez tam. Jums jau galu galā ir iespēja, ja jūs tā neuzticaties tām pašvaldībām, ka viņas jau nu noteikti atradīs kaut kādu iemeslu, lai nedotu. Jums ir tiesības šos ierobežojumus un atteikumus pārsūdzēt tiesā. Jūs taču to arī zināt. Nu, tad jūs nākat te uz tribīni un pasakāt, ka jūs neticat Latvijas tiesām, ka tiesas arī ir ietekmētas un ka tās ir nacionālistiskas un viņas nabaga nelatviešus notiesās. Nu tad jūs tādu muļķību arī varat nākt un runāt.
Tā kā šeit ir norma, šeit ir norma, kas paredz tiesas procesus tādos gadījumos, ja tiešām kāds negrib atļaut jums nopietni organizēt kaut kādu tikšanos. Nu neviena pašvaldība speciāli nebremzēs kaut kādu cilvēku viedokļa izteikšanu. Tam es neticu. Tam es neticu, bet tad jūs jau paši laikam nemaz nedzirdat, ko jūs tur runājat tajos saietos. Kad jūs tā no malas paklausās, man tādas aizdomas, ka narkotiku krājumi uz to brīdi stingri ir iztukšojušies Latvijā un ka liela daļa no tām narkotikām ir izlietota pirms jūsu tiem saietiem. Jo tas, ko jūs tur runājat, nu tas tādā normālā sabiedrībā nav pieņemami. Skaitļi jums vienmēr jūk: viena tūkstoša vietā jums ir pieci tūkstoši. Un tad, kad likums ir pieņemts trešajā lasījumā, jūs runājat par otro lasījumu, nekaunaties arī ārpus Latvijas izplatīt tādas baumas.
Šeit bija pirmīt runa, kāpēc mēs gribējām atsaukt Bekasova kungu. Mēs taču toreiz pamatojām, kāpēc. Nevis tāpēc, ka mums ir žēl, ka viņš strādā Eiropas Parlamentā. Nē! Bet tāpēc, ka viņš melus izplata par Latviju. Latvijas sūtīts pārstāvis Eiropas Parlamentā melo! Protams, ka tāds cilvēks tur nevar pārstāvēt Latviju. Tāds ir mans viedoklis šajā jautājumā. Bet tas nenozīmē, ka Bekasova kungs nevar strādāt Saeimā. Lūdzu, lai viņš strādā! Nevienam te nav nekādu iebildumu, nevar arī būt.
Līdz ar to es domāju, ka skaidri un gaiši bija jāpieliek vienreiz punkts, jo tās jūsu masveida nekārtības, tā lielā vēlme radīt šīs nekārtības, tā dažāda veida saziņas līdzekļu piesaistīšana... Palasiet krievu avīzes tajās dienās, kad jums tie pasākumi ir! Kādas tās pirmās lapaspuses izskatās! Tagad jūs vairs nepropagandējat to mēles rādīšanu izglītības reformai, kauns palika! Jūs tur uz Einšteinu atsaucaties, ka viņš tur ir kaut kam mēli rādījis. Bet to, ka jūs konkursu rīkojāt, kurš garāko mēli parādīs izglītības reformai, to jūs gribat aizmirst. To, ka jūsu laikraksts nopublicēja kādas 20 dažāda garuma mēles– to jūs arī esat aizmirsuši. Lūk! Tā ka nevajag izlikties, ja. It kā jau visiem būtu te viss skaidrs, un arī balsojumu iepriekš var vairāk vai mazāk paredzēt, bet jūs te kāpjat tribīnē, jūs acīmredzot gribat pierādīt, vismaz daļai no kaut kādiem saviem radioklausītājiem, ka jūs esat te briesmīgi cīnītāji. Nē, draugi mīļie! Jūs cīnāties par varu un nevis par kaut ko citu. Jūs tagad esat sadalījušies trijās apakšfrakcijās, un, protams, savā starpā jums ir konkurence. Un tagad katram no jums visādiem veidiem jāparāda, ka jūs esat labāki par citiem. Un tāpēc jums varbūt, Tautas saskaņas partijai, nepatīk, ka Pliners ar Dobeli strīdas, un otrādi, jo tad uzmanība tiek pievērsta Plineram, nevis kādam no jums. Viss jau tas ir pietiekami skaidrs.
Tā ka nekādā gadījumā netiks atbalstīts... Protams, jūs jau varat nākt un runāt, un cīnīties tālāk par savu taisnību. Bet tomēr vajadzētu saprast vienu: nevar Saeimas deputāts uzvesties kā pašpuika, paķert tur kaut kādu runājamo, skraidīt gar tiem bērneļiem un tēlot nacionālo varoni. Tas kļūst vienkārši smieklīgi.
Sēdes vadītājs.
Jakovs Pliners.
J.Pliners (PCTVL).
Godātie deputāti! Man liekas, ka jūs jau sen pierādījāt, ka jums ir bail no savas tautas. Un tieši tāpēc jums ir bail atļaut nepilsoņiem balsot vietējo pašvaldību vēlēšanās. Tieši tāpēc jums ir bail akceptēt vai ratificēt “rāmju” konvenciju, cilvēktiesību “rāmju” konvenciju, un tieši tāpēc jūs gribat pieņemt šodien šo pantu un aizliegt tikties deputātiem ar vēlētājiem vai tautai ar deputātiem. Jūs redzat, ka mēs varam savākt 10 un 20 tūkstošus, un būs vēl vairāk. Jūs redzat, ka– tfu, tfu!– paldies Dievam, vairāk par pusotru bērnu neaiztur policija, divi puikas iedzēra drusciņ... Jūs redzat, ka mēs visu organizējam civilizēti, un jums ir bail, ka tauta jūs neatbalsta vai lielā daļa, liela tautas daļa. Jūs arī saprotat vai nesaprotat, ka jūs pierādīsiet pasaulei un Eiropai kārtējo reizi, ka jūs apspiežat šeit demokrātiju, ka jūs dodat savai tautai... nu, apspiežat brīvību... Nu pieņemiet, es zinu, ka jūs nobalsosiet! Jūs pieņemsiet. Bet vai vēstures priekšā nebūs kauns? Vai Eiropas priekšā nebūs kauns? (Starpsauciens: “Nebūs!”) Juris šaubās. Būs! Būs! Vai šodien, vai rīt, vai vēstures pēc tik un tik gadiem. Es domāju, ka tas ir slikts priekšlikums– aizliegt, un, ja 100 gaišākās galvas, ja tas tā būtu, izdomās šo rīcību, tad tūkstoši cilvēku tomēr izdomās, kā organizēt tikšanās.

Tikko Dobeļa kungs teica: jūs prasīsiet, jums atļaus vai saskaņos. Mēs jau zinām tik un tik reizes, kad aizliedza piketu vai mītiņu, un attiecīgi mēs jau to pārdzīvojām. Atkārtoju, ka es varu tikai izteikt savu nožēlu par jūsu iespējamo lēmumu. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
S.Āboltiņa.

Es Agešina kungam vēlējos pajautāt: vai viņš ir opozīcijas deputāts, jo īstenībā– vai tā partija, kas balso par valdību, ir opozīcijā? Īstenībā jau jāuztraucas būtu mums ar Dobeļa kungu, jo mēs jau esam opozīcijas deputāti un mēs nesaskatām šajos grozījumos bažas kā opozīcijas deputātiem.
Bet komisijas vārdā es vēlētos piebilst, ka tiešām šis likumprojekts ir izvērtēts un tā mērķis ir nodrošināt sabiedrisko kārtību, par kuru atbild valsts.
Un attiecībā uz deputātiem man nepatīk jau kuro reizi, ka no šīs tribīnes deputāts tiek padarīts par kaut ko augstāku par vienkāršo cilvēku. Mēs šajā zālē jau šajā Saeimā esam lēmuši un sagaidījuši Satversmes tiesas lēmumu, kurā tika deputāts… ka deputātam ir augstāk… vairāk pienākumu, viņam ir vairāk pienākumu, nevis vairāk tiesību.
Un to es aicinu atcerēties, ka mēs esam tieši tādi paši cilvēki. Mūs ir ievēlējusi tauta, un par viņu mums ir jādomā! Un šie grozījumi ir tādi, lai domātu par tiem bērniem, kas ir uz ielām, par viņu drošību. Par tiem cilvēkiem, kas brauc uz darbu, un tur priekšā stāv pūlis. Tā nav kārtība, un tā nav demokrātija, es atvainojos, ja piedzērušies pusaudži čurā uz Valsts prezidentes pils vārtiem!
Es aicinu atbalstīt likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– 20, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!
S.Āboltiņa.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.marts. Izskatīšana otrajā lasījumā– 18.marts.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Buzajevam!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā, ka šis likums izriet no Izglītības likuma, acīmredzot priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.septembris. Un izskatīšanas termiņš– septembra laikā. Lūdzu nobalsot!
Sēdes vadītājs.
Tātad vispirms balsosim par tālāko termiņu. Ir divi priekšlikumi.
Lūdzu balsosim– priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 1.septembris un izskatīšana– 1.septembris. Lūdzu zvanu! Lūdzu rezultātu! Par– 20, pret– 70, atturas– 1. Priekšlikums noraidīts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.marts, izskatīšana– 18.martā.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Godātais sēdes vadītāj! Deputāti! Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokl”i” saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpēc lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Likumprojekts ir ļoti nepieciešams, un izskatīšana ir veicama steidzamības kārtā. Un paredzētas ir vairākas lietas– likuma precizēšana atbilstoši eiro kursam– uz zemāko eiro kursu, licencēšanas kārtības atsevišķiem naftas produktiem izstrādāšana un ieviešana jau līdz 1.maijam. Un pasažieru autotransportam atmaksāt akcīzi dīzeļdegvielai. Aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš un otrā lasījuma datums jānosaka.
G.Bērziņš.
Tātad likums tiešām steidzams. Aicinātu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu 15.martu un izskatīšanas termiņu– 18.martu.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās””.
G.Bērziņš (TP).
Arī šis likumprojekts ir saistīts ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, tāpēc lūdzu noteikt likumprojektam steidzamību.
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret un atturas– nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Arī šeit tiek harmonizētas normas saistībā ar Eiropas Savienību. Tiek precizētas arī normas, tā kā mums no 9% likmes pāriets uz 5% likmi, šinī likumā ir palikusi vēl 9% likme akcīzes nodoklim. Un citas tehniskas normas, tāpēc aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
G.Bērziņš.
Aicinu noteikt 19.martu– piektdienu, priekšlikumu iesniegšanas termiņu un izskatīšanu 1.aprīlī.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Nākamais izskatāmais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Tā kā likums arī ir ļoti aktuāls un ir saistīts ar iestāšanos Eiropas Savienībā, pievienošanos 1.maijā, aicinu noteikt likumprojektam steidzamību!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Likumprojekta pamata … tāda būtiskākā lieta, ko likumprojekts risina, mainās dabas resursu nodokļa iekasēšanas kārtība. Ja līdz šim par precēm dabas resursu nodoklis pamatā tika iekasēts uz robežas, tad, tā kā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā tā vairs nebūs muitas robeža, mainās principi un pielietojumi, kādā veidā iekasē dabas resursu nodokli, vairāk saistot ar kaitējumu, un šeit ir diezgan būtiskas lietas vēl izdarāmas šinī ļoti īsajā laikā. Tāpēc es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Pirmajā

lasījumā likumprojekts pieņemts.
G.Bērziņš.
Arī šim likumprojektam aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu piektdienu– 19.martu, un izskatīšanas datumu– 1.aprīli.

Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Nākamais– likumprojekts “Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likums”. Pirmais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Šis likumprojekts ir ļoti aktuāls ar iestāšanos Eiropas Savienībā, ar pievienošanos Zaļo karšu sistēmai un ar iespēju Latvijas autotransportam šķērsot Latvijas robežu pēc 1.maija. Tāpēc aicinu šo likumprojektu arī atzīt par steidzamu!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret– 1, neviens neatturas. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
G.Bērziņš.
Likuma anotācijā ir norādītas lietas, ar kurām direktīvām... sešām direktīvām, Zaļo karšu sistēmas biroja padomes lēmumu un citiem ir saistīts šis likumprojekts. Likumprojekts ir veicis ilgu saskaņošanas ceļu un arī valdībā uzsācis savu gaitu Ministru kabineta apritē, iekļauts Ministru kabineta dienas kārtībā jau 2003.gada 2.jūnijā. Likums pietiekami sarežģīts. Ir arī vēl dažas nenovērstas pretrunas, kuras būs jānovērš Saeimā. Bet, ņemot vērā, ka tikai iepriekšējās valdības apritē tas ir bijis gandrīz deviņus mēnešus, tās lietas, kas jānovērš, ir mazas, bet likums ir noteikti nepieciešams līdz 1.maijam, lai Latvijas autotransports brīvi varētu šķērsot Latvijas robežu, iebraukt citās valstīs, lai paaugstinātu summas, kas tiek izmaksātas avāriju gadījumos, sevišķi gājējiem, ja tie ir cietuši. Tāpēc es aicinu atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret– 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
G.Bērziņš.
Šis likumprojekts ir tiešām arī sarežģīts, un tāpēc aicinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu– 19.martu un izskatīšanas datumu– 1.aprīli.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Paldies.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Saeimas sekretāra biedram lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Ainārs Šlesers, Augusts Brigmanis, Ina Druviete, Aldis Kušķis, Indulis Emsis, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Ēriks Jēkabsons, Aleksandrs Kiršteins, Ainars Latkovskis, Vineta Muižniece, Linda Mūrniece, Aigars Pētersons, Rihards Pīks, Ēriks Škapars, Mareks Segliņš, Viesturs Šiliņš, Ingrīda Ūdre, Dzintars Zaķis. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Godātie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis piecu Tautas saskaņas partijas frakcijas deputātu jautājumu par Latvijas gaisa telpas patrulēšanas izdevumu finansējumu. Jautājums tiek nodots aizsardzības ministram Atim Slakterim. Paldies! Sēde ir slēgta.