Ministru kabineta 2004.gada 16.marta sēdē

Pieņēma rīkojumu “Par ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukuma noteikšanu Liepājas rajona Lažas pagasta “Vecriekstiņos””.
Ministru kabinets saskaņā ar likumu “Par zemes dzīlēm” noteica ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences laukumu 9,4 ha platībā Liepājas rajona Lažas pagasta “Vecriekstiņos”.
Atbilstoši noteikumiem “Ogļūdeņražu meklēšanas, izpētes un ieguves darbu licencēšanas konkursa kārtība” ir saņemta zemes īpašnieka piekrišana licences laukuma noteikšanai un konkursa rīkošanai minētajā zemes īpašumā.
Zemes īpašnieks patur tiesības lauzt pašreizējo nomas līgumu gadījumā, ja konkursā ogļūdeņražu izpētes un ieguves licences iegūšanai uzvar cits pretendents.
Uz šī zemesgabala ir veikti ģeoloģiska rakstura pētnieciskie darbi, tai skaitā arī urbumi, kā rezultātā ir konstatēta nafta.
Pieņēma noteikumus “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumos Nr.338 “Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes nolikums””.
Grozījumi paredz, ka Demogrāfisko un ģimenes lietu padomes sastāvā tiks iekļauts Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības apakškomisijas pārstāvis, kā arī palielināts padomes locekļu skaits no 19 uz 20.

Pieņēma divus rīkojumus “Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā”, kurā iekļauti 459 pilsonības pretendenti, t.sk. 52 viņu nepilngadīgie bērni.
Akceptēja likumprojektu “Par starptautisko līgumu par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecība”.
Likumprojekts paredz pievienoties ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) starptautiskajam līgumam par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai. Līguma mērķis ir nodrošināt pārtikas un lauksaimniecības augu ģenētisko resursu saglabāšanu, kā arī ilgstošu šo resursu izmantošanu.
Līguma 28.punkts nosaka, ka līgums stājas spēkā deviņdesmitajā dienā pēc 40.ratifikācijas, pieņemšanas, apstiprināšanas vai pievienošanās instrumenta depozitēšanas, nodrošinot, ka vismaz 20 šādus instrumentus ir depozitējušas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dalībvalstis. Tad ir paredzēts sasaukt galvenās institūcijas sanāksmi.
Galvenās institūcijas pirmajā sanāksmē piedalīsies valstis, kuras līdz sanāksmei būs ratificējušas, pievienojušās, akceptējušas vai pieņēmušas šo līgumu. Tām būs tiesības apspriest būtiskus jautājumus, piemēram, ar komercializāciju saistītu naudas maksājumu līmeni, formu un veidu, apstiprināt materiālu nodrošināšanas standarta līgumu, mehānismus, kas nodrošina atbilstību līguma noteikumiem, un finansēšanas stratēģiju. Pirmās galvenās institūcijas sanāksmes laikā galvenokārt tiks diskutētas līguma dalībnieku intereses.
Līdz šim brīdim 34 valstis ir ratificējušas, pieņēmušas, pievienojušās vai apstiprinājušas šo līgumu. Latvijas Republikai, pievienojoties šim līgumam, ir iespējas piedalīties līguma galvenās institūcijas sanāksmēs un ar savu līdzdalību ietekmēt dažādu lēmumu pieņemšanu par ģenētisko resursu saglabāšanu un iespējamo finanšu sadalījumu šā līguma realizācijā.
Laikā, kad augu bioloģiskā daudzveidība samazinās un tiek zaudēti vērtīgi gēni, kad var rasties paaugstināta augu uzņēmība pret slimībām un arī citas problēmas, bioloģiskā un ģenētiskā daudzveidība lauksaimniecībā ir būtiska ilgtspējīgas lauksaimniecības un lauku attīstības nodrošinājuma garants.
Akceptēja likumprojektu “Grozījumi Lauku atbalsta dienesta likumā”.
Likumprojekts nosaka, ka Lauku atbalsta dienests: administrē eksporta atmaksas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; administrē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā soda naudas par valstij piešķirtās piena ražošanas kvotas pārsniegšanu; administrē augkopības produkcijas ražošanas kvotas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā; veic ražotāju grupu atzīšanu un to darbības kontroli; sniedz informāciju Eiropas Komisijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Likumprojekts paredz, ka minētās normas stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā.
Likumprojekts izstrādāts, lai saskaņotu Lauku atbalsta dienesta likuma normas ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto. Tas cita starpā nosaka, ka Ministru kabineta iestādes nav juridiskas personas, kā arī to struktūra, amatpersonu tiesības un pienākumi ir nosakāmi iestāžu nolikumā. Ar likumprojekta stāšanos spēkā tiks panākta Lauku atbalsta dienesta likuma atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Līdz šim likumā paredzētās funkcijas tiks paredzētas iestādes nolikumā un reglamentā.
Likumprojekts precizē dienesta padotību, paredz sakārtot likuma uzbūvi, papildina apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Paredzēts svītrot likuma normas: kur noteikts, ka dienests ir juridiska persona; par dienesta struktūru (nolikumā regulējams jautājums); par vairākām dienesta funkcijām (pārskatāmas un atrunājamas Lauku atbalsta dienesta nolikumā); par dienesta direktoru un citu amatpersonu un darbinieku iecelšanu amatā, viņu tiesībām un pienākumiem (nolikuma un reglamenta jautājums).
Akceptēja likumprojektu “Par konvenciju, ar kuru nosaka valsti, kura ir atbildīga par vienā no Eiropas Kopienu dalībvalstīm iesniegta patvēruma pieteikuma izskatīšanu”.
1990.gada 15.jūnijā Dublinā tika parakstīta Konvencija, ar ko nosaka dalībvalsti, kura ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no Eiropas Kopienas dalībvalstīm (Dublinas konvencija). Dublinas konvencija tika noslēgta starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai nodrošinātu brīvas personu kustības garantijas, kā arī nodrošinātu, ka patvēruma meklētāja pieteikums kādā no dalībvalstīm tiks izskatīts pēc būtības.
Ievērojot, ka līdz ar Amsterdamas līgumu Eiropas Savienības kompetencē tika nodoti patvēruma jautājumi, 2003.gada 18.februārī tika pieņemta regula, ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešo valstu pilsoņu patvēruma pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (Dublinas regula).
Dublinas regulā reglamentētie nosacījumi faktiski ir identiski Dublinas konvencijā paredzētajiem nosacījumiem, un tajā ir paredzēti arī mehānismi, kas nodrošina Dublinas konvencijā paredzētās sistēmas un tās nodrošināšanas mehānismu darbības nepārtrauktību un pārņemamību. Vienlaikus saskaņā ar protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, Dānijai Dublinas regula nav saistoša un Dānija šo regulu nepiemēro. Līdz ar to, lai nodrošinātu nepārtrauktu vienotas sistēmas, ar kuru nosaka dalībvalsti, kas ir atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu, darbību visā Eiropas Savienības telpā, starp Dāniju un pārējām dalībvalstīm spēkā paliek un ir saistoša arī Dublinas konvencija.
Dublinas regulā ir paredzēts, ka Dānija un pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis savā starpā var noslēgt nolīgumu, kas pieļautu Dānijas līdzdalību šajā regulā, lai nākotnē nodrošinātu šo jautājumu regulējumu vienā tiesību aktā. Tikai pēc šāda nolīguma noslēgšanas spēku zaudēs Dublinas konvencija. Šobrīd šāds nolīgums vēl arvien nav noslēgts, un acīmredzot līdz Latvijas pievienošanās dienai Eiropas Savienībai šāds nolīgums netiks noslēgts.
Saskaņā ar Pievienošanās līguma akta 5.pantu jaunajām dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamās darbības, lai no pievienošanās dienas Eiropas Savienībā pievienotos visiem nolīgumiem, ko noslēgušas pašreizējās dalībvalstis attiecībā uz Eiropas Savienības darbību vai saistībā ar to, tiekoties ārpus Padomes, tostarp arī Dublinas konvencijai.
Likumprojekts paredz pieņemt un apstiprināt Dublinas konvenciju, kā arī nodrošināt tās publikāciju. Dublinas Konvencijā paredzēts mehānisms, kā nosaka dalībvalsti, kas atbildīga par patvēruma pieteikuma izskatīšanu. Līdz ar to tiek garantēts, ka katra patvēruma meklētāja pieteikumu izskatīs kāda no dalībvalstīm, kā arī novērsts, ka patvēruma meklētāja pieteikumu nosūta no vienas dalībvalsts uz citu un ka neviena no dalībvalstīm neatzīst sevi par kompetentu izskatīt patvēruma pieteikumu. Dublinas konvencija atbilst 1951.gada 28.jūlija Ženēvas konvencijai, kas grozīta ar 1967.gada 31.janvāra protokolu Ņujorkā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments