Sabiedrības integrācija sākas pašvaldībās

Nule kā klajā nācis Baltijas Sociālo zinātņu institūta pētījums “Pašvaldību loma sabiedrības integrācijas procesā”, kas tapis pēc Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta pasūtījuma ar ANO attīstības programmas finansiālu atbalstu.

Pētījuma mērķis bija izanalizēt pašvaldību attīstības dokumentus no sabiedrības integrācijas viedokļa, kā arī noskaidrot, cik aktuāli ir integrācijas jautājumi pašvaldībās, vai un kā tie tiek saprasti un risināti. Pašvaldību pienesums sabiedrības integrācijā varētu būt visnozīmīgākais, jo tas ir vistuvāk cilvēkam. Tieši ar vietējo varu mēs saskaramies, risinot veselības, izglītības, mājokļa problēmas. Pašvaldību institūcijās cilvēki vēršas krīzes situācijās, tur cer saņemt pabalstus vai citāda veida palīdzību.
No apsekotajām 532 pašvaldībām 485 ir izstrādāti attīstības dokumenti, no kuriem 326 ir atsevišķas sadaļas, veltītas sabiedrības integrācijai. Tomēr kopumā integrācijas jautājumus pašvaldības neuzskata par prioritāriem. Izrādās lielākā daļa iedzīvotāju, tajā skaitā arī pašvaldību vadītāji, tos izprot ļoti šaurā nozīmē – kā etniskas dabas. Tajā pašā laikā no pētījumā aplūkotajām sabiedrības integrācijas sfērām redzams, ka pašvaldībās visaktuālākā ir iedzīvotāju sociālā iekļautība un sociālās atstumtības mazināšana. Dokumentos no 14 ar integrāciju saistītām jomām visbiežāk minēta izglītība, sociālā integrācija, nodarbinātība un kultūra. Etniskā integrācija ieņem tikai devīto vietu, pilsonība un naturalizācija – vienpadsmito (tā ir aktuāla pašvaldībās ar lielu krievu minoritātes īpatsvaru).
Aktuāla ir reģionālā sadarbība, kopīgi tiek izstrādāti tādi projekti, kuru realizācija vienai pašvaldībai nav pa spēkam.
Pētījums atklāj, ka pašvaldībās neizmantots resurss ir nevalstiskās organizācijas. Vietējās varas ļoti labprāt redzētu savus iedzīvotājus iesaistāmies lokālo problēmu apzināšanā un risināšanā. Taču abām pusēm jāstrādā pie savstarpējās komunikācijas, kura šobrīd pietrūkst.
Pētījumā skaidri iezīmējas tendence, ka sabiedrības integrācijas problēmas vislabāk apzinās tās pašvaldības, kurās ir lielāka etniskā un sociālā nevienlīdzība. Tajās arī darbojas sabiedrības integrācijas programmas, izveidotas atsevišķas institūcijas, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas.
Pētījuma prezentācijā Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane atzina, ka pašvaldībām neviens nav uzdevis rūpēties par sabiedrības integrāciju, tā ir šobrīd katras vietējās varas labā griba. E. Aldermane uzskata, ka pašvaldību likumā jābūt īpašam punktam, kas paredz šādu pienākumu. Šobrīd ir lielas diskusijas, vai sabiedrības integrācijas programmā ir jāiekļauj arī sociālās iekļautības jautājumi. Naturalizācijas pārvaldes priekšniece uzskata, ka tas nebūtu mērķtiecīgi, jo tā esot pavisam cita problēma, kuras risināšanai nepieciešami miljoni latu. Savukārt vairāki pašvaldību vadītāji uzskata, ka sabiedrības integrācijas programmai ir jābūt vairāku ministriju un pašvaldību kopdarbam, kurā jāiekļauj visi integrācijas aspekti. Sabiedrības integrāciju nevar realizēt viens pats sekretariāts, tam ir vajadzīga visu ministriju, pašvaldību, un nevalstisko organizāciju iesaiste.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv