Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.03.2004., Nr. 42 (2990) https://www.vestnesis.lv/ta/id/85672

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidentes darba vizītes tuvojas noslēgumam

Vēl šajā numurā

17.03.2004., Nr. 42 (2990)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Franču “Le Figaro” lasāma Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas atziņa: “…Pašlaik Krievija nerada nekādus draudus, jo tās līderi ir izvēlējušies sadarbību ar NATO. Taču nav nekādas garantijas, ka tā būs visu laiku!” V.Vīķe-Freiberga “Le Figaro” arī uzsvērusi, ka Francijai par Krieviju esot romantiski priekšstati, bet Baltija pret to izturoties daudz prozaiskāk.

Austrijas “Die Presse” raksta, ka Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts Īrija ir izstrādājusi kompromisu, kas gan paredz lēmumu pieņemšanā ieviest “dubulto vairākumu”, kā pieprasa Vācija un Francija, bet tas būtu adaptēts pēc Spānijas un Polijas prāta. Vairākumam būtu nepieciešams ne vairs 50% dalībvalstu un 60% iedzīvotāju piekrišana, bet 55% dalībvalstu un 55% iedzīvotāju atbalsts. Tas nedaudz samazinātu Vācijas un Francijas ietekmi, jo pie līdzšinējā varianta tās varētu bloķēt lēmumu pieņemšanu. No Polijas jau saņemti pirmie pozitīvie signāli, taču Spānijas valdība distancējas no kompromisa variantiem, kas balstās uz “dubulto vairākumu“. Lūzums sarunās par konstitūciju būs atkarīgs no nupat notikušajām vēlēšanām Spānijā.

Vācijas “Tagesspiegel” atzīst, ka kanclera Šrēdera vēlmei Briselē izveidot “superkomisāra“ posteni, kurš īstenotu ekonomiskās reformas, joprojām ir daudz pretinieku. “Briselē teic, ka ne Vācija, ne Francija pašlaik neuzrādot pozitīvu ekonomisko attīstību un neesot savlaicīgi īstenojušas nepieciešamās reformas, tāpēc iecelt vācieti superkomisāra amatā nozīmētu padarīt āzi par dārznieku,” raksta “Tagesspiegel”.

Vācu “Berliner Zeitung” uzsver, ka neilgi pirms ES paplašināšanas joprojām nav zināms, cik brīvi turpmāk varēs pārvietoties darbaspēks no Austrumeiropas. Neviena no līdzšinējām dalībvalstīm nav informējusi ES Komisiju par to, kādi ierobežojumi pēc 1.maija attieksies uz pilsoņiem no Centrālās un Austrumu Eiropas valstīm. Izņemot Īrijas valdību, visas pārējās jau paziņojušas, ka tām ir attiecīgi plāni. Komisija uzskata, ka tas nodarīs ļaunumu Eiropas ekonomikai.

Krievijas “Pravda” apgalvo: “Krievijas prezidenta vēlēšanas parādīja, ka vara valstī ir stabila. Sabiedrība skaidri lika saprast, ka Krievijā veidojas divpartiju sistēma, kurā nav vietas margināļiem un oligarhiem, kas vēlēšanās izvirzījuši paši sevi. Vēlēšanu rezultāti apstiprina, ka spēles noteikumi saglabāsies vecie: prezidents kontrolēs valdību, konstitucionālo vairākumu apakšpalātā un arī augšpalātu.” “Ir radušies ideāli apstākļi jaunas spēcīgas opozīcijas partijas veidošanai,” raksta “Pravda” un vaicā: “Vai kāds izmantos šo iespēju?”

Polijas izdevumā “Rzeczpospolita” pazīstamais krievu politologs un sociologs Igors Kļamkins izsaka pesimistisku prognozi, ka Putina otrajā amata periodā situācija kļūs ļaunāka. “Ja ekonomikā problēmu nebūs, Putina autoritārisms izpaudīsies samērā maigi. Taču, ja sāksies problēmas un iekšējās nesaskaņas varas struktūrās, režīms kļūs dzelžaināks,” paredz Igors Kļamkins un piebilst: “Putins pats vēl īsti nezina, uz kuru pusi viņš ved Krieviju.”


Pēc ĀM Preses analīzes nodaļas materiāliem

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!