Konkurences padomes lēmums Nr.19

Rīgā 2004.gada 3.martā (prot. Nr.11, 4.§)

Par lietas izpētes izbeigšanu

Lieta Nr.106/03/06/4

Par SIA “BSW Latvia”, a/s “Inčukalns Timber”,

SIA “Nelss”, SIA “Kurekss”, SIA “Vika Wood” 24.02.2003. iesniegumu

04.03.2003. Konkurences padome saņēma SIA “BSW Latvia”, a/s “Inčukalns Timber”, SIA “Nelss”, SIA “Kurekss” un SIA “Vika Wood” 24.02.2003. iesniegumu “Par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu”. Iesniedzēji savā iesniegumā ir norādījuši, ka va/s “Latvijas valsts meži” (turpmāk — LVM), rīkojot konkursu “Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros” (turpmāk — Konkurss), iekļāvusi Konkursa nolikumā netaisnīgus tirdzniecības noteikumus un līdz ar to ir pārkāpusi Konkurences likuma 13.pantā iekļauto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Iesniedzēji ir pauduši viedokli, ka LVM pārziņā atrodas 47% no kopējās Latvijas mežu teritorijas un LVM var darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un patērētājiem, tāpēc LVM ir uzskatāma par dominējošā stāvoklī atrodošos uzņēmumu koksnes piegādes tirgū Latvijā.

Iesniedzēji uzskata, ka par netaisnīgu tirdzniecības noteikumu ir uzskatāms Konkursa nolikuma 4.7.punkts, ka: “Katrā cirsmu komplektā 20% no skujkoku zāģbaļķu apjoma tiek piedāvāti mazo apjomu līguma pretendentiem, pārējais apjoms tiek piedāvāts lielo apjomu līguma pretendentiem” un 4.8.punkts, ka: “Pretendents vienā cirsmu komplektā nevar iesniegt finanšu piedāvājumu uz mazo un lielo līgumu apjomu vienlaicīgi”. Tas nozīmē, ka pretendents nevar pretendēt uz mazo un uz lielo līgumu apjomu vienā un tajā pašā cirsmu komplektā. Tādējādi, zaudējot konkursā uz, piemēram, lielo līguma apjomu konkrētā cirsmu komplektā, pretendentam ir bijusi liegta iespēja pieteikties un līdz ar to uzvarēt sāncensībā attiecībā uz mazo līguma apjomu šajā cirsmu komplektā. Iesniedzēji uzskata, ka šādā veidā pretendenti uz skujkoku zāģbaļķiem mākslīgi tiek sadalīti divās grupās un tāpēc tiek ierobežota konkurence starp tādiem pretendentiem, kas spēj iesniegt finanšu piedāvājumu tikai uz mazajiem līgumu apjomiem un tādiem, kas spēj iesniegt finanšu piedāvājumus gan uz mazajiem, gan uz lielajiem līgumu apjomiem.

Bez tam iesniedzēji norāda, ka minētie Konkursa nolikuma noteikumi tiek piemēroti tikai uz skujkoku zāģbaļķiem un neattiecas uz citu LVM Konkursā piedāvāto apaļkoksni: papīrmalku, finierklučiem un stabu koksni.

Ņemot vērā iepriekš minēto, iesniedzēji uzskata, ka LVM ir pārkāpusi Konkurences likuma 13.panta 4.punktu un lūdz Konkurences padomi pieņemt lēmumu par minētā pārkāpuma konstatēšanu LVM darbībās.

04.04.2003. Konkurences padome, pamatojoties uz Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 59.punktu, nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā uz sešiem mēnešiem no iesnieguma iesniegšanas dienas, bet 02.09.2003. Konkurences padome, pamatojoties uz 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 20.punktu, pieņēma lēmumu Nr.40 (prot. Nr.29, 2.§) Par lēmuma pieņemšanas termiņa pagarinājumu, ar kuru pagarināja lēmuma pieņemšanas termiņu lietā uz laiku līdz 04.12.2003.

29.10.2003. no SIA “Vika Wood” pilnvarotā pārstāvja Konkurences padome ir saņēmusi iesniegumu, kurā papildus dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas pārkāpumam ir norādīts, ka LVM ir arī vienojies ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas dalībniekiem par minētā tirgus sadalīšanu, piemērojot atšķirīgus nosacījumus vienādos darījumos. Minētajā iesniegumā norādīts, ka LVM un Latvijas Kokrūpniecības federācijas vienošanās esot vienošanās, kuras mērķis un rezultāts ir konkurences ierobežošana, bet lietā esošie dokumenti liecinot par vienošanos (asociācijas lēmumu) starp LVM un Latvijas Kokrūpniecības federāciju. Turklāt iesniegumā ir norādīts, ka daudzi lietas materiāli — dokumenti liecinot, ka vienošanās par koksnes tirgus sadalīšanu notikusi un pastāv jau no 2002.gada. Tā, piemēram, SIA “Vika Wood” pilnvarotā pārstāvja iesniegumā ir teikts, ka viens no faktiem, kas liecinot par šādas vienošanās esamību, esot 04.04.2003. LVM vēstulē Konkurences padomei apliecinātais, ka LVM 2002.gada sākumā, pieņemot lēmumu par apaļo kokmateriālu sortimentu izstrādes un tirdzniecības uzsākšanu, izstrādāja modeli, kuru iesniedza izskatīšanai Zemkopības ministrijai un meža nozares asociācijām. Līdz ar to tika uzsākts apaļo kokmateriālu tirdzniecības noteikumu saskaņošanas process ar meža nozares asociācijām. Diskusijas rezultātā radās vairāki priekšlikumi, tai skaitā arī priekšlikums par skujkoku zāģbaļķu sadalījumu mazajos un lielajos apjomos (skatīt Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas 2002.gada 31.jūlija vēstuli Nr.2–07, kurā ierosināti konkrēti apjoma sadalījuma apmēri).

Līdz ar to SIA “Vika Wood” pilnvarotais pārstāvis lūdz lietā papildus jau esošajam iesniegumam izvērtēt, vai aplūkojamās vienošanās (asociācijas lēmumi) ir vērtējamas kā Konkurences likuma 11.panta pārkāpums.

05.11.2003. Konkurences padomes sēdē (prot. Nr.38., 3.§), pamatojoties uz 28.10.2003. SIA “Vika Wood” pilnvarotā pārstāvja zvērināta advokāta Ivo Alehno iesniegumu, Konkurences padome nolēma lietā Nr.106/03/06/4 uzsākt Konkurences likuma 11.pantā noteikto iespējamo vienošanās aizlieguma pārkāpumu izpēti valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži”, Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas darbībās.

28.11.2003. Konkurences padome, ņemot vērā to, ka SIA “Vika Wood” pilnvarotais pārstāvis minētajā lietā bija iesniedzis papildu iesniegumu un Konkurences padomei ir jāveic tajā norādīto faktu pārbaude, kā arī lietā iegūtā informācija ir apjomīga, kas Konkurences padomei prasa ilglaicīgu izpēti, turklāt lietā lēmuma pieņemšanas termiņš beidzās 04.12.2003. un objektīva lēmuma pieņemšanai lietā bija nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, tad, pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 20.punktu, Konkurences padome pieņēma lēmumu Nr.58 (prot. Nr.42., 2.§), ar kuru nolēma pagarināt lēmuma pieņemšanas termiņu lietā uz laiku līdz 2004.gada 4. martam.

01.12.2003. no SIA “BSW Latvia”, bet 02.12.2003. no SIA “Kurekss” tika saņemti iesniegumi, kuros bija norādīts, ka minētās uzņēmējsabiedrības atsauc 24.02.2003. iesniegumu Konkurences padomei par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un līdz ar to tām nav pamata turpmākai dalībai lietā. 05.12.2003. Konkurences padomes sēdē (Prot. Nr.43., 6.§), pamatojoties uz SIA “BSW Latvia” 28.11.2003. iesniegumu Nr.5.01.01.–260/2003 un SIA “Kurekss” 26.11.2003. iesniegumu Nr.245 un Ministru kabineta 13.06.1995. noteikumu Nr.154 “Administratīvo aktu procesa noteikumi” 40.punktu, Konkurences padome nolēma pieņemt SIA “BSW Latvia” un SIA “Kurekss” atteikšanos no 24.02.2003. iesnieguma par Konkurences likuma 13.pantā noteiktā aizlieguma iespējamo pārkāpumu LVM darbībās, kā arī Konkurences padome nolēma noteikt, ka sakarā ar atteikšanos no 24.02.2003. iesnieguma SIA “BSW Latvia” un SIA “Kurekss” ir zaudējušas lietas Nr.106/03/06/4 izpētes procesa dalībnieka tiesības.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 15.punktu, Konkurences padomes Birojs informēja administratīvā procesa dalībniekus, ka lietā ir konstatēti lēmuma pieņemšanai nepieciešamie fakti un ka minētajiem lietas dalībniekiem ir tiesības iepazīties ar lietu, izteikt viedokli un argumentus. 06.06.2003., 28.08.2003. un 19.01.2004. LVM, bet 10.06.2003., 27.06.2003., 14.10.2003., 16.10.2003., 09.01.2004. un 28.01.2004. SIA “Vika Wood” pilnvarotie pārstāvji iepazinās ar lietas materiāliem. 27.11.2003. un 07.01.2004. Latvijas Kokrūpniecības federācija izmantoja tiesības iepazīties ar lietas materiāliem.

11.08.2003. un 19.01.2004. SIA “Vika Wood” pilnvarotais pārstāvis iesniedza viedokli un argumentus lietā. LVM pilnvarotais pārstāvis 17.02.2004. iesniedza rakstisku viedokli lietā. A/s “Inčukalns Timber”, SIA “Nelss”, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija tiesības iepazīties ar lietu, izteikt viedokli un argumentus līdz 17.02.2004. neizmantoja.

Izvērtējot LR Zemkopības ministrijas, LVM sniegto informāciju, kā arī informāciju, kas iegūta no SIA “Vika Wood” un nozares asociācijām, vērtējot nozari regulējošos normatīvos aktus un citu rīcībā esošo informāciju, Konkurences padome

konstatēja:

1. Konkurences likuma 13.pants nosaka: “Jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot Latvijas teritorijā. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī kā: (...) 4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana”.

Konkurences likuma 11.panta pirmā daļa nosaka: “Ir aizliegtas un kopš noslēgšanas brīža spēkā neesošas tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par: (...) 2) (...) realizācijas apjomu, tirgu (...) ierobežošanu (...); 3) tirgus sadali, ņemot vērā (...) pircējus (...) vai citus nosacījumus; 6) nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgus apstākļus”.

Konkurences padome uzskata, ka pēc Konkurences padomē saņemto iesniegumu konteksta un būtības LVM, Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas darbības var būt kvalificējamas atbilstoši iepriekš minētajiem Konkurences likuma pantu sastāviem.

2. Konkurences likuma 1.panta 9.punkta izpratnē LVM saskaņā ar tās statūtu 1., 7. un 10.punktu ir uzskatāma par tirgus dalībnieku.

Minētā dokumenta 1.punkts nosaka, ka LVM: “(..) darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem “Par akciju sabiedrībām”, “Par valsts un pašvaldību uzņēmumu pārveidošanu statūtsabiedrībās”, “Par valsts un pašvaldību kapitāla daļu pārvaldi uzņēmējsabiedrībās” (..)”. Statūtu 7.punkts nosaka, ka LVM: “(..) ir tiesības savā vārdā (..), slēgt līgumus un kārtot darījumus ar jebkuru juridisku un fizisku personu, (..)”. Savukārt statūtu 10.punkts nosaka, ka LVM: “(..) veic civiltiesiskos darījumus ar valsts meža fonda zemi Ministru kabineta un Akciju turētāja uzdevumā un noteiktajā kārtībā”. Statūtu 19.punktā ir noteikts, ka: “Sabiedrība ir tiesīga ražot, pirkt un pārdot, importēt un eksportēt produkciju un sniegt pakalpojumus, apgūt, izstrādāt un lietot visāda veida tehnoloģiju un know–how, kas attiecas uz Sabiedrības darbību vai nodrošina to”.

Bez tam LR Zemkopības ministrijas 10.04.2003. vēstulē Nr.10/v–99, kas ir adresēta iesniedzējiem, tika sniegts skaidrojums, ka: “(..) saskaņā ar 1998.gada 28.aprīlī apstiprināto Latvijas meža politiku, kas nosaka: “tirgus ekonomikas un brīvās konkurences attīstību meža nozarē, veidojot atbilstošu saimniecisko likumu un likumpamatotu tiesību aktu sistēmu, samazinot valsts iejaukšanos saimnieciskajā darbībā”, LR Zemkopības ministrija ar administratīviem rīkojumiem neiesaistās LVM saimnieciskajā darbībā”.

3. Saskaņā ar Konkurences likuma 1.panta 1.punktu: “dominējošais stāvoklis — tirgus dalībnieka vai vairāku tirgus dalībnieku ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šā dalībnieka vai šo dalībnieku tirgus daļa šajā tirgū ir vismaz 40 procentu un šis dalībnieks vai šie dalībnieki spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai patērētājiem”.

Par Konkursa nolikumu 2003.gadam

4. Konkurences likuma 1.panta 5.punkta izpratnē konkrētās preces tirgus šajā lietā ir koksnes resursu iegūšanas tirgus. Tas iekļauj koksnes resursus, kuri iegūti, tos nopērkot vai nosolot augošu koku cirsmu izsolēs, vai koksnes resursus iegūstot pēc ilgtermiņa mežizstrādes līgumiem, vai tos iegūstot apaļo kokmateriālu sortimentu veidā un arī koksnes resursus iegūstot privāto mežu īpašniekiem piederošajās meža platībās.

Koksnes resursu iegūšanas tirgus kā atsevišķs konkrētās preces tirgus tika noteikts arī Konkurences padomes 14.02.2003. lēmumā Nr.8 lietā Nr.665k/02/06/18 “Par Stora Enso Oyj un AS Sylvester Grupas apvienošanos”.

2003.gada Konkursa ietvaros LVM sāka piemērot citādu modeli nekā LVM cērtamo platību izsolēs. Konkursa pretendenti paši nenocērt koksnes resursus (tas nozīmē, ka koksnes resursi tiek iegūti nevis nocērtot, bet gan gatavu kokmateriālu sortimentu veidā), jo LVM pārdod jau noteiktus apaļkoku veidus (papīrmalka, zāģbaļķi u.c.). Konkurences padome secina, ka apaļo kokmateriālu sortimentu izstrāde un tirdzniecība Konkursa ietvaros kā koksnes iegūšanas veids 2003.gadā nevar tikt uzskatīts un izdalīts kā atsevišķs konkrētās preces tirgus. Lai gan ņemot vērā tādus nozīmīgus faktorus kā tirgus dalībnieku loks un attiecīgo preču aizstājamība, pēc būtības ir jāpiekrīt, ka apaļo kokmateriālu sortimentu izstrāde un tirdzniecība ir atšķirīga no augošu koku cirsmu izsolēm, tomēr apaļo kokmateriālu sortimentu izstrāde un tirdzniecība Latvijas tirgū ir uzskatāma par jaunu tendenci, kas 2003.gada Konkursa ietvaros vēl nevar veidot atsevišķu preces tirgu, jo tā turpinās nepietiekami ilgu laiku. Tāpēc Konkurences padome uzskata, ka attiecībā par situāciju 2003.gadā un LVM organizēto Konkursu konkrētais tirgus lietā ir jāuzskata koksnes resursu iegūšanas tirgus kopumā, ieskaitot tirgū arī Konkursa ietvaros iegūstamos koksnes resursus.

Lai noteiktu konkrēto ģeogrāfisko tirgu Konkurences likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, Konkurences padome izvērtēja 2003.gada Konkursa atskaišu materiālus — finanšu piedāvājumus, kurus pretendenti iesnieguši LVM. Saskaņā ar 2003.gada Konkursa noteikumiem pretendenti ir norādījuši attālumu, kurā attiecīgā pretendenta uzvaras Konkursā gadījumā LVM būtu jāpiegādā apaļkokus. Ņemot vērā 2003.gada Konkursa nolikuma 12.5.5. punktā noteikto galīgās cenas aprēķināšanas formulu, šim attālumam ir būtiska nozīme. Jo mazāks ir attālums, jo mazākas ir apaļkoku transportēšanas izmaksas. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un norādītos attālumus katrā cirsmu komplektā atsevišķi, var secināt, ka vidējais attālums, ko norādīja lielo līgumu apjomu pretendenti, nepārsniedz 114 km. Tikai atsevišķos gadījumos pretendenti ir norādījuši arī attālumus, kuri pārsniedz 250 km. Savukārt mazo līgumu apjomu pretendentiem vidējais attālums nav lielāks par 99 km, dažos gadījumos bija norādīts attālums, kas ir lielāks par 150 km. Minētais norāda, ka mazie uzņēmumi konkurē koksnes resursu iegūšanā šaurāka ģeogrāfiskā tirgus robežās.

Bet tomēr jāatzīst, ka, nosakot konkrēto preču tirgu lietā kā koksnes resursu iegūšanas tirgu Latvijas teritorijā, Konkurences padome vadījās no apstākļiem, ka 2003.gada Konkursa noteikumi attiecas uz visu Latvijas teritoriju un nevis tikai vienu noteiktu reģionu un sūdzības iesniedzēji ir lielas uzņēmējsabiedrības, kuras veic darījumus ar koksnes resursiem dažādos Latvijas reģionos, un turklāt arī citiem lielajiem koksnes tirgū darbojošajiem uzņēmumiem ir tendence iegūt koksnes resursus visā Latvijas teritorijā, nevis tikai vienā noteiktā reģionā.

Tātad konkrētais tirgus lietā attiecībā par 2003.gaduKonkurences likuma 1.panta 4.punkta izpratnē ir koksnes resursu iegūšanas tirgus Latvijas teritorijā.

5. Konkurences padomes rīcībā nav informācijas, kādu daļu veido LVM zāģbaļķu piedāvājums kopējā zāģbaļķu piedāvājumā Latvijā, jo nav ziņu par to, kāds ir citu tirgus dalībnieku zāģbaļķu piedāvājums. Tāpēc Konkurences padome pieņem, ka LVM pārvaldījumā esošajos mežos (t.sk. Konkursam iedalītajās meža platībās), kā arī citu personu valdījumā esošajos mežos no cirsmām iegūst analoģisku koksnes sortimentu analoģiskā procentuālā sadalījumā (t.i., zāģbaļķu procentuālais sastāvs izcirstajā apjomā LVM pārvaldījumā esošajos mežos sakrīt ar zāģbaļķu procentuālo sastāvu izcirstajā apjomā citu personu apsaimniekošanā esošajos mežos).

No minētā izriet, ka LVM daļa zāģbaļķu piedāvājuma koksnes resursu iegūšanas tirgū atbilst procentuālajam ciršanas apjomam LVM pārvaldījumā esošajos mežos (valsts mežos).

Pamatojoties uz LR Zemkopības ministrijas 11.02.2003. vēstulē Nr.11.2/453 (no Konkurences padomes lietas Nr.665k/02/06/18 “Par Stora Enso Oyj un AS Sylvester Grupas apvienošanos”) un 15.04.2003. vēstulē Nr.10/1238 sniegtās informācijas analīzi, Konkurences padome secināja, ka Latvijas mežu sadalījums starp valsts īpašumā esošajiem mežiem un citu īpašnieku īpašumā esošajiem mežiem nav vienmērīgs. Tā, piemēram, rajoni, kuros valsts īpašumā esošie meži 2000.–2001.gadā veidoja tirgus daļu, kas lielāka par 40%, vadoties pēc platības (ha), ir Aizkraukles rajons, Alūksnes rajons, Balvu rajons, Bauskas rajons, Daugavpils rajons, Dobeles rajons, Gulbenes rajons, Jelgavas rajons, Ogres rajons, Jēkabpils rajons, Kuldīgas rajons, Liepājas rajons, Limbažu rajons, Rīgas rajons, Saldus rajons, Talsu rajons, Tukuma rajons, Valkas rajons un Ventspils rajons.

Tāpat Konkurences padome ir konstatējusi, ka nepastāv vienmērīgs ciršanas apjomu sadalījums valsts mežos un citu īpašnieku īpašumā esošajos mežos dažādos Latvijas rajonos. Rajoni, kuros ciršanas apjomi valsts mežos (LVM pārvaldījumā esošajos mežos) 2000.–2002.gadā veidoja tirgus daļu, kas ir lielāka par 40%, ir Aizkraukles rajons, Bauskas rajons, Daugavpils rajons, Dobeles rajons, Jelgavas rajons, Jēkabpils rajons, Gulbenes rajons, Kuldīgas rajons, Liepājas rajons, Saldus rajons, Talsu rajons, Tukuma rajons un Ventspils rajons. Nosakot LVM tirgus daļu konkrētajā tirgū (koksnes resursu iegūšanas tirgus) šajā lietā, attiecībā par 2003.gada organizēto LVM Konkursu Konkurences padome vadījās pēc ciršanas apjomiem.

Ņemot vērā datus par ciršanas apjomiem, kuri iegūti no LR Zemkopības ministrijas, var secināt, ka LVM tirgus daļa konkrētajā tirgū (koksnes resursu iegūšanas tirgus) visā Latvijas teritorijā nepārsniedz 40%. Tikai Latvijas rietumdaļā (Ventspils, Talsu, Liepājas, Kuldīgas, Saldus, Tukuma, Dobeles, Jelgavas rajonā, aptuveni pusē no Rīgas rajona un Jūrmalā) LVM tirgus daļa ir ap 52%.

Lai gan jāatzīst, ka LVM tirgus daļas lielums visā koksnes resursu iegūšanas tirgū Latvijas teritorijā ir būtiski lielāks nekā citiem mežu īpašniekiem (piemēram, privāto mežu īpašniekiem), bet tā kā Konkurences likumā ir noteikts obligātais dominējošā stāvokļa tirgus dalībnieka lielums, t.i., — 40%, tad Konkurences padome nevar izdarīt secinājumu, ka LVM atrodas dominējošajā stāvoklī visā Latvijas teritorijā. Līdz ar to jāsecina, ka LVM neatrodas dominējošā stāvoklī koksnes resursu iegūšanas tirgū visā Latvijas teritorijā, jo Konkurences padome nav konstatējusi faktu, ka LVM sasniegtu 40% tirgus daļas kritēriju koksnes resursu iegūšanas tirgū visā Latvijas teritorijā.

6. Konkurences padome pieprasīja no LVM informāciju par 2003.gada Konkursa izstrādāšanas norisi, kā arī par 2003.gada Konkursa noteikumu 4.7. un 4.8.punktu ieviešanas nepieciešamības pamatojumu un secināja pat, ja LVM būtu dominējošajā stāvoklī, tad šīs LVM darbības, iekļaujot 2003.gada Konkursa nolikumā 4.7. un 4.8.punktu noteikumus, nevar uzskatīt par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Saskaņā ar LVM 25.04.2003. vēstulē Nr.645/4.12/3.1 sniegto informāciju LVM 2002.gada sākumā, pieņemot lēmumu par apaļo kokmateriālu sortimentu izstrādes un tirdzniecības uzsākšanu, izstrādāja apaļo kokmateriālu sortimentu izstrādes un tirdzniecības modeli LVM apsaimniekotajos valsts mežos, kuru iesniedza izskatīšanai LR Zemkopības ministrijai un meža nozares asociācijām. Konkursa noteikumi tika apspriesti/saskaņoti ar meža nozares uzņēmumu asociācijām un LR Zemkopības ministriju, ko apliecina LVM iesniegtās sarakstes kopijas ar minētajām organizācijām. Diskusiju rezultātā radās vairāki priekšlikumi LVM apaļo kokmateriālu tirdzniecības modeļa ieviešanas un realizēšanas uzlabošanai, tai skaitā arī priekšlikums par skujkoku zāģbaļķu sadalījumu mazajos un lielajos līgumu apjomos ar mērķi stimulēt uzņēmējdarbību lauku rajonos. Konkrētus apjoma dalījumus ierosināja Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācija (31.07.2002. vēstule Nr.2–07). Izvērtējot minēto priekšlikumu, tika secināts, ka šāds dalījums (20% — mazā apjoma līguma pretendentiem, 80% — lielā apjoma līguma pretendentiem) veicinās uzņēmumu ar mazu pārstrādes jaudu iespēju iegūt resursus tiem nepieciešamā apjomā, tādējādi veicinot to attīstību un konkurētspēju tirgū.

LVM uzsvēra, ka dalījums attiecas tikai uz kokmateriālu apjomu, nedodot nevienam pretendentam priekšrocības attiecībā uz cenu, tādējādi gan lielo, gan mazo apjomu līgumu pretendentiem apaļo kokmateriālu sortiments 2003.gada Konkursā bija jāiegādājas par izsolē nosolīto cenu. LVM norādīja, ka minētā apjoma dalījuma nenoteikšana būtībā izslēgtu uzņēmumu ar mazu pārstrādes jaudu iespējas piedalīties attiecīgajā Konkursā un pretendēt uz kokmateriālu piegādi, jo tiem nav atbilstošas pārstrādes jaudas, izmantot visu no viena cirsmu komplekta piedāvāto kokmateriālu apjomu. Savukārt, dodot iespēju uzņēmumiem pretendēt vienlaicīgi gan uz mazo, gan uz lielo līgumu apjomu vienam sortimentam vienā cirsmu komplektā, rastos iespēja uzņēmumiem ar lielām ražošanas jaudām, kuru rīcībā ir arī ievērojami finanšu resursi, mazo uzņēmumu konkurētspējas mazināšanas nolūkos mazos kokmateriālu apjomus nopirkt par attiecīgajā brīdī tirgum neatbilstoši augstām cenām. Bez tam LVM vēstulē norāda, ka 2003.gada Konkursa noteikumos nebija iekļauts ierobežojums uzņēmumiem pretendēt uz kokmateriālu piegādi no vairākiem cirsmu komplektiem, tātad jebkurš uzņēmums varēja pretendēt vienlaicīgi uz katra cirsmu komplekta mazo vai lielo līgumu kokmateriālu apjomu. Tāpat netika izvirzīti arī nekādi kritēriji, kuri ierobežotu uzņēmumu iespējas pretendēt uz mazo vai lielo līgumu kokmateriālu apjomu iegādi. Minētajiem secinājumiem piekrīt arī Konkurences padome.

7. 11.08.2003. saņemtajā SIA “Vika Wood” viedoklī teikts, ka 2003.gada pilotprojekta ietvaros Konkursa nolikumā sadalījums mazajos un lielajos līguma apjomos netika noteikts četrām kokmateriālu grupām — finierklučiem, lapu koku zāģbaļķiem, papīrmalkai un stabu koksnei. SIA “Vika Wood” uzskata, ka LVM pamatojums attiecībā uz iemesliem, kāpēc šīm četrām kokmateriālu grupām netika noteikts dalījums, esot dīvains un tāpēc LVM argumenti esot nepatiesi.

Attiecībā uz kokmateriāliem, kuriem tika nolemts nepiemērot apjoma dalījumu, LVM 25.04.2003. vēstulē Nr.645/4.12/3.1 paskaidroja, ka papīrmalkai apjoma dalījums netika piemērots sakarā ar to, ka Latvijā nav celulozes rūpnīcu, kas pārstrādā papīrmalku. Minētā sortimenta koksni Latvijas teritorijā lielu ārvalstu celulozes pārstrādes uzņēmumu vajadzībām iepērk to Latvijā reģistrētie meitasuzņēmumi. Finierkluču 2003.gada Konkursa ietvaros piegādātais apjoms ir ļoti neliels (piemēram, Valmieras cirsmu komplektā 2000 m3 un Misas cirsmu komplektā 50 m3, kas atbilst vienas automašīnas kravas apjomam), tāpēc tā sadalīšana mazajos un lielajos līgumu apjomos nav pamatota. Lapu koku zāģbaļķiem apjoma dalījums nav pamatots tāpēc, ka to piegādes apjoms 2003.gada Konkursā arī ir neliels (piemēram, lielākais — Valmieras cirsmu komplektā — 850 m3 un mazākais — Garozas un Misas cirsmu komplektos — 50 m3). Bet stabu koksnei apjoma dalījums nav piemērots tāpēc, ka Latvijā ir ierobežots skaits stabu koksnes pārstrādes uzņēmumu, un to ražošanas jaudu lielums ir līdzvērtīgs. Bez tam minētais sortiments ir ļoti specifisks, un tā īpatsvars salīdzinājumā ar citiem apaļkoksnes sortimentiem ir neliels. Konkurences padome atzīst LVM sniegtos argumentus par pamatotiem un pietiekamiem.

8. 25.04.2003. LVM vēstulē Nr.645/4.12/3.1 un minētās vēstules pielikumā Nr.4 un Nr.5 LVM ir sniegusi Konkurences padomei ziņas par to, ka 2001.–2003.gadā mazajiem uzņēmumiem samazinās iespējas uzvarēt izsolēs (informācija iegūta no augošu koku cirsmu izsoļu protokolu kopijām). LVM Konkurences padomei iesniegtie materiāli ir viens no piemēriem (t.i., katra gada viena izsole, kas izvēlēta pēc nejaušības principa katrā mežsaimniecībā), kas it kā norāda uz to, ka koksnes nozarē attīstās tendence, ka samazinās LVM klientu–koksnes pircēju skaits un ka lielāko daļu resursu iegūst tieši lielie uzņēmumi. Tomēr Konkurences padomei nav iespējams pilnībā izvērtēt LVM iesniegtos dokumentus par patiesām notiekošajām tendencēm tirgū, jo 25.04.2003. LVM vēstules Nr.645/4.12/3.1 pielikums Nr.4 nesatur pilnīgu informāciju par visām notikušajām izsolēm 2001.–2003.gadā, bet gan ir iesniegts Konkurences padomei pēc atlases principa. Turklāt Konkurences padome 24.09.2003. ir saņēmusi 22.09.2003. LVM vēstuli Nr.1337/4.12/3.1 par to, ka 2001.–2003.gadā kopā pavisam ir notikušas 407 augošu koku cirsmu izsoles. Tik lielu informācijas apjomu Konkurences padomei nav iespējams pārbaudīt, un tāpēc tā nevar pārliecināties par precīzu tendenci tirgū tieši pēc augošo koku cirsmu izsoļu protokoliem 2001.–2003.gadā.

Konkurences padome piekrīt SIA “Vika Wood” 11.08.2003. iesniegtajā viedoklī paustajam, ka starp augošu koku cirsmu izsolēm un apaļo kokmateriālu sortimentu izsolēm pastāv atšķirības, kā arī piekrīt tam, ka minētās LVM vēstules pielikums Nr.4 nesniedz pilnīgu ainu par to, ka lielajiem uzņēmumiem palielinās iespējas iegūt vairāk resursus augošu koku cirsmu izsolēs. Tāpēc Konkurences padome vadījās pēc Ministru kabineta dokumenta projekta “Informatīvais ziņojums par darba grupas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai darbību” pielikumā ietvertās informācijas.

Saskaņā ar Ministru kabineta mājaslapā publicētā dokumenta projekta (skatīts Ministru kabineta sēdē 29.07.2003. un 12.08.2003.) “Informatīvais ziņojums par darba grupas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai darbību” pielikumā Nr.1 “Koksnes pārstrādes veidi” sniegtajiem datiem mazajiem uzņēmumiem samazinās iespējas piekļūt kokmateriālu resursiem. Tajā teikts, ka: “Piecu lielāko augošu koku pircēju īpatsvars izsolēs kopš 2001.gada ir pieaudzis gandrīz divas reizes — no 29% līdz 53% 2003.gada pirmajos trijos mēnešos. Šis ir rezultāts gan saspringtajai cīņai par koksnes resursiem koksnes pārstrādes uzņēmumiem, gan ilgtermiņa mežizstrādes līgumu koncentrācijai (pārpirkšanai)”. Līdz ar to Konkurences padome, ievērojot minētā dokumenta projektā sniegtās ziņas, pieņem — tendence, ka lielie uzņēmumi augošu koku cirsmu izsolēs iegūst arvien lielākus koksnes resursus, palielinās.

Konkurences padome uzskata, ka minētie fakti liecina par nepieciešamību ieviest īpašus nosacījumus, lai saglabātu mazajām uzņēmējsabiedrībām pieejamību kokmateriālu resursiem. Minētā sakarā 14.08.2003. Ministru kabineta rīkojuma Nr.508 “Par valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecību 2004.gadā un valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļu izvērtēšanu” 3.punktā ir norādīts: “Valsts akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” sadarbībā ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas asociācijām (…), ņemot vērā minēto asociāciju un mežizstrādātāju (to skaitā lielo un mazo uzņēmumu un to uzņēmumu, kuriem beigušies ilgtermiņa mežizstrādes līgumi) intereses, turpināt pilnveidot dokumentus, kas reglamentē apaļo kokmateriālu ražošanu un pārdošanu 2004.gadā”.

9. SIA “Vika Wood” uzskata, ka dalījums nav nepieciešams, jo: “(..) uzsākot sarunu procesu ar LVM par piegādes līgumu noslēgšanu, LVM izteica piedāvājumu SIA “Vika Wood” papildus pirkt sortimenta apjomu, no kura atteikušies mazā apjoma pircēji. (..) LVM interneta lapā ir publicēta informācija, ka kopumā mazo apjomu līgumiem tika rezervēti 39 060 kubikmetri apaļkoku, no kuriem tikai par 12 260 kubikmetru apjomu tika noslēgti mazo apjomu piegādes līgumi. No divas reizes lielāka apjoma — 23 250 kubikmetriem — mazo apjomu līgumu uzņēmumi atteicās, nenoslēdzot piegādes līgumus (..).”

Minētais ilustrē tikai to, ka nosolītā cena, par kuru mazajiem uzņēmumiem bija jāiegādājas skuju koku zāģbaļķi, mazo apjomu līgumu uzņēmumiem bija par augstu, lai tie minēto sortimentu faktiski varētu iegādāties. Tāpēc tik daudzi uzņēmumi arī atteicās no koksnes pirkšanas. Tā kā atklātā Konkursa “Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2003.gada apaļkoksnes tirdzniecības pilotprojekta ietvaros” nolikuma 14.4.punkts nosaka: “Ja pretendents atsakās slēgt piegādes līgumu vai piecu darba dienu laikā bez attaisnojoša iemesla neierodas uz sarunām par piegādes līguma noslēgšanu, tad attiecīgais sortimenta apjoms tiek piedāvāts izsoles uzvarētājam”, tad tas nozīmē, ka lielo līgumu apjomu pretendentiem bija iespējas iegūt arī papildus mazo apjomu līgumu pretendentiem rezervētos koksnes apjomus. Mazie uzņēmumi, kā to rāda situācija tirgū un pats 2003.gada Konkurss, nevar konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem cenas ziņā. 2004.gada Konkursa nolikumā izsoles kārtība attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem ir mainīta un tiem pašiem ir tiesības noteikt cenu.

10. Konkurences padome uzskata, ka ar 2003.gada minēto modeli un ar šī Konkursa rīkošanu LVM izdevās palielināt konkurenci, tāpēc lietā nav konstatējama konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana. Arī daudzu pašvaldību vadītāji ir uzskatījuši par pareizu darbību — mazo uzņēmumu atbalstu — lai mazie uzņēmumi iegūtu koksnes resursus (skatīt Ministru kabineta protokollēmuma projekta “Informatīvais ziņojums par darba grupas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai darbību” pielikumu Nr.3 “Priekšlikumi iesūtītajās vēstulēs par valsts meža īpašuma koksnes resursu ražošanas un pārdošanas modeļiem”).

Turklāt Konkurences padome uzskata, ka citu SIA “Vika Wood” 11.08.2003. viedoklī izteikto argumentu izvērtēšana nav Konkurences padomes kompetencē.

11. Bez tam saskaņā ar LVM sniegtajām ziņām (25.04.2003. LVM vēstule Nr.645/4.12/3.1) 2003.gada Konkursā piedāvātais kokmateriālu apjoms ir papildus apjoms kokmateriālu tirgū. Minētais apjoms ir salīdzinoši neliels: 301 000 m3, kas ir mazāks kā 3% no kopējā Latvijas mežizstrādes apjoma gadā. Bez tam 2003.gada Konkurss tika organizēts, lai aprobētu jaunu apaļkoku tirdzniecības modeli. Līdz ar to tas ir tikai uzskatāms par pilotprojektu, kas vērsts uz labāku situācijas risinājumu meklēšanu. Konkurences padome piekrīt, ka 2003.gada Konkursā piedāvātais apjoms ir papildu apjoms un turklāt nav tik liels apjoms, kas varētu izraisīt negatīvas sekas visā koksnes resursu iegūšanas tirgū. Konkurences padome uzskata, ka 2003.gada Konkurss nevar ietekmēt esošo kokmateriālu plūsmu un kopējās tirgus tendences.

Konkurences padome, izvērtējot radušos konfliktu, ņēma vērā faktu, ka arī LR Zemkopības ministrija atbalstīja 2003.gada Konkursa ieviešanu (LR Zemkopības ministrijas 10.04.2003. vēstule Nr.10/V–99 SIA “BSW Latvia”, a/s “Inčukalns Timber”, SIA “Nelss”, SIA “Kurekss” un SIA “Vika Wood”).

Turklāt Konkurences padome ņēma vērā apstākli, ka Ministru kabineta dokumenta projekta “Informatīvais ziņojums par darba grupas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai darbību” pielikumā Nr.2 “Valsts mežu tirdzniecības sākotnējais izvērtējums, izmantojot kritērijus un indikatorus” apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecības modelis ir atzīts kā atbilstošākais Latvijas meža politikai, bet pielikumā Nr.3 “Priekšlikumi iesūtītās vēstules par valsts meža īpašuma koksnes resursu ražošanas un pārdošanas modeļiem” daudzas rajonu padomes un nozares asociācijas ir norādījušas, ka svarīgi ir ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu intereses koksnes resursu iegūšanā.

26.05.2003. SIA “Kurekss”, SIA “BSW Latvia”, a/s “Inčukalns Timber”, SIA “Nelss” vēstulē LR zemkopības ministram un darba grupas “Par valsts maža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanu” vadītājam M. Rozem teikts, ka visi iepriekš minētie uzņēmumi uzskata, ka uzsāktais 2003.gada apaļo sortimentu tirdzniecības modelis jāattīsta kā viens no valsts mežu resursu iegādes veidiem, kas varētu veikt stabilizējošu funkciju resursu nodrošinājumā pārstrādes uzņēmumiem. Tātad papildus ir jāsecina, ka lielākā daļa no iesniedzējiem Konkurences padomē jau ir mainījuši savu viedokli attiecībā par LVM darbībām 2003.gada Konkursa sakarā.

Turklāt Konkurences padome ņem vērā apstākli, ka pieteikšanās 2003.gada Konkursam, tātad dalība izsolē ir katra uzņēmuma brīva griba un pastāv iespējas iegūt skujkoku zāģbaļķu sortimenta koksnes resursus no citiem avotiem, sekojoši nevar runāt par netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tiešu vai netiešu uzspiešanas faktu no LVM puses. Konkurences padome uzskata, ka ar 2003.gada tirdzniecības modeli, un ar šī Konkursa rīkošanu LVM izdevās palielināt konkurenci, tāpēc lietā nav konstatējama konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

Konkurences padome ir konstatējusi, ka neizpildās Konkurences likuma 13.panta 4.punkta pārkāpuma sastāvs LVM darbībās, iekļaujot 2003.gada Konkursa nolikumā noteikumu, ka “Katrā cirsmu komplektā 20% no skujkoku zāģbaļķu apjoma tiek piedāvāti mazo apjomu līguma pretendentiem, pārējais apjoms tiek piedāvāts lielo apjomu līguma pretendentiem”.

Par Konkursa nolikumu 2004.gada I pusgadam

12. SIA “Vika Wood” pilnvarotais pārstāvis 11.08.2003. Konkurences padomē saņemtajam viedoklim lietā ir pievienojis nolikuma projektu attiecībā par atklāto konkursu “Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2004.gadā” un uzsver, ka šī nolikuma 2.3. un 2.4. punktu noteikumi atkal skuju koku zāģbaļķu piegādes pretendentus sadala mazo un lielo apjomu līgumu pretendentos.

Konkurences padome ir izvērtējusi arī 2003.gada 24.septembrī apstiprināto jauno atklātā konkursa “Par apaļo kokmateriālu sortimentu piegādi 2004.gada I pusgadā” nolikuma noteikumus un uzskata, ka jaunais 2004.gada I pusgada Konkursa nolikums ir pilnveidots tieši, lai uzlabotu situāciju mazajiem uzņēmumiem iegūt koksnes resursus (skujkoku zāģbaļķus). Šajā nolikumā teikts, ka: “lielo apjomu līgumu Pretendentu un mazo apjomu līgumu Pretendentu piedāvājumi tiek salīdzināti atsevišķi” un “Izsole tiek organizēta atsevišķi katrai Nolikuma pielikumā Nr.1 norādītajai apjoma daļai attiecīgā reģionā, katrai caurmēru grupai, katras sugas zāģbaļķiem (...)”. Līdz ar to Konkurences padome secina, ka mazajiem uzņēmumiem situācija attiecībā par koksnes (skujkoku zāģbaļķu) ieguvi ir uzlabota, un mazajiem uzņēmumiem nav koksne (skujkoku zāģbaļķi) jāpērk par tik augstām cenām, kādas ir nosolījuši lielie uzņēmumi, kā tas bija 2003.gada Konkursā.

Konkurences padome 24.09.2003. ir saņēmusi 22.09.2003. LVM atbildes vēstuli Nr.1337/4.12/3.1, kurā ir skaidrots, ka, izstrādājot 2004.gada apaļo kokmateriālu ražošanas un tirdzniecības modeļus, LVM pienākums ir sadarboties ar Latvijas kokrūpniecības federācijas asociācijām un ņemt vērā minēto organizāciju, tai skaitā lielo un mazo uzņēmumu intereses. Lai gan respektēt gan mazo, gan lielo uzņēmumu intereses nav viegli, jo šo uzņēmumu intereses ir būtiski atšķirīgas, 2004.gada apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas procedūras nolikumā iekļautais apjoma (30% un 70%) sadalījuma princips esot vērtējams kā sarunu rezultātā izstrādāts optimāls kompromiss starp meža nozares asociāciju pārstāvēto lielo un mazo uzņēmumu interesēm. 08.10.2003. tikšanās laikā ar Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvi Konkurences padomes Birojs ieguva skaidrojumu, ka šāds mazā un lielā apjoma līgumu pretendentu sadalījums pēc 2004.gada I pusgada nolikumā noteiktajiem kritērijiem ir nepieciešams. Tā kā koksnes resursu apjomi valstī arvien samazinās un konkrēti kopējais skujkoku zāģbaļķu apjoms, kas tiek piedāvāts 2004.gada I pusgada Konkursā, ir samērā niecīgs apjoms (190 100 m3) priekš SIA “Vika Wood”, jo SIA “Vika Wood” ražošanas jaudas gadā vien sastāda apmēram 390 000m3, tas nozīmē, ka šādu 2004.gada I pusgada Konkursā piedāvāto kopējo skujkoku zāģbaļķu apjomu SIA “Vika Wood” vai kāds cits liels uzņēmums varētu nopirkt viens pats, tāpēc arī ir nepieciešami šādi ierobežojoši nosacījumi.

19.06.2003. darba grupas “Valsts mežu īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtējumam” sanāksmē, protokols Nr.2, Latvijas Kokrūpniecības federācijas pārstāvis J. Biķis ir teicis, ka LVM piedāvātais modelis par sortimentu tirdzniecību mums kā pārstrādātājiem liekas nozari stabilizējošs. Bet zemkopības ministrs M. Roze uzsvēris, ka šī jautājuma risināšanā ir jānosprauž mērķis. Mērķis ir skaidrs, meža resursi ir ierobežoti, to izmantošanas jaudu pieaugums faktiski ir neierobežots, līdz ar to jāsabalansē šis jaudu pieaugums ar reāli iespējamiem dabas resursu pašreizējiem apjomiem un iespējamo pieaugumu. Šie ir vēl papildu argumeti, kuri norāda uz to, ka apjomu ierobežojumi arī 2004.gada I pusgada Konkursa nolikumā bija nepieciešami.

13. Konkurences padome uzskata, ka 2004.gadā koksnes resursu iegūšana pa atsevišķu sortimentu veidiem var veidot jaunu atsevišķu koksnes resursu iegūšanas tirgus segmentu, jo šobrīd šāds koksnes iegūšanas veids kļūst par vienu no pastāvīgiem koksnes iegūšanas veidiem. Tā kā 2004.gadā apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecība turpinās un no pieņemtā 14.08.2003. Ministru kabineta rīkojuma Nr.508 var secināt, ka apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecība turpināsies nākotnē, tad Padome uzskata, ka 2004.gadā, kad apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un pārdošanas apjomi veidos aptuveni 7% no 2002.gadā kopējā nocirsto kokmateriālu apjoma (Informācija iegūta no LR Ministru kabineta protokollēmuma “Informatīvais ziņojums par darba grupas valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļa izvērtēšanai darbību” projekta un 14.08.2003. LR Ministru kabineta rīkojuma Nr.508 “Par valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecību 2004.gadā un valsts meža īpašuma koksnes resursu tirdzniecības modeļu izvērtēšanu”, kā arī LVM 22.09.2003. vēstules Nr.1337/4.12/3.1), šo koksnes iegūšanas veidu jau var izdalīt kā atsevišķu konkrētās preces tirgu. Līdz ar to Konkurences padome uzskata, ka šajā lietā 2004.gadā ir nosakāms konkrētais preces tirgus — skujkoku zāģbaļķu sortimenta iegūšanas tirgus.

Dati par kopējiem 2002.gada skujkoku zāģbaļķu nocirstajiem apjomiem (Meža dienesta kompaktdisks “Meža statistika — 2003”) norāda, ka 2002.gadā kopējie skujkoku zāģbaļķu nocirstie apjomi valstī ir aptuveni 5 600 000 m3. Saskaņā ar Konkurences padomes rīcībā esošo informāciju 2004.gada I pusgada Konkursā piedāvātais skujkoku zāģbaļķu sortimenta apjoms ir 190 100m3. Ņemot vērā LVM sniegto informāciju, ka kopējais skujkoku zāģbaļķu nocirstais apjoma daudzums īpaši nemainījās arī 2003.gadā, un pieņemot, ka 2004.gada II pusgada Konkursā piedāvātais skujkoku zāģbaļķu sortimenta apjoms būs aptuveni tikpat liels kā pirmajā pusgadā, var secināt, ka LVM piedāvātais skujkoku zaģbaļķu sortimenta apjoms Konkursā veido tikai aptuveni 7% no kopējā Latvijā piedāvātā skujkoku zāģbaļķu sortimenta iegūšanas tirgus. Tā kā pēc aptuveniem aprēķiniem LVM 2004.gada Konkursā piedāvātais skujkoku zāģbaļķu sortimenta iegūšanas tirgus 2004.gadā varētu veidot ne vairāk kā 7 % no kopējā skujkoku zāģbaļķu sortimenta iegūšanas tirgus, līdz ar to 2004.gada I pusgada Konkursa nolikuma izvērtēšanas gadījumā neizpildās dominējošā stāvokļa kritērijs. 2004.gada Konkursā piedāvātais skujkoku zāģbaļķu sortimenta apjoms nav liels, kas var izraisīt negatīvas sekas visā skujkoku zāģbaļķu sortimenta iegūšanas tirgū, un 2004.gada I pusgada Konkursa noteikumi nevar negatīvi ietekmēt esošo kokmateriālu (skujkoku zāģbaļķu) plūsmu un kopējās tirgus tendences.

19.01.2004. saņemtajā SIA “Vika Wood” pilnvarotā pārstāvja viedoklī teikts, ka nav pareizi aprēķināt LVM tirgus daļu skujkoku zāģbaļķu sortimenta tirgū, rēķinot to no kopējā Latvijā nocirsto kokmateriālu apjoma. Tā kā statistika par nocirstajiem skujkoku zāģbaļķiem, kura Konkurences padomei ir pieejama, ir norādīta vienīgi LVM 22.09.2003. vēstulē Nr.1337/4.12/3.1, tad Konkurences padomei ir iespējams vadīties no šiem norādītajiem datiem. Tirgus daļa skujkoku zāģbaļķu sortimenta iegūšanas tirgū 2004.gada I pusgada Konkursa sakarā netika rēķināta no visiem kopējiem nocirstajiem kokmateriālu apjomiem, bet gan pēc 22.09.2003. LVM vēstulē Nr.1337/4.12/3.1 norādītajiem nocirstajiem skujkoku zāģbaļķu apjomiem. Konkurences padomei nav iespējams iegūt datus no privātajiem mežu īpašniekiem un par to nocirstajiem skujkoku zāģbaļķiem, kuri nokrauti un sašķiroti pie ceļa, turklāt konkrētāku LVM tirgus daļas novērtējumu nav arī devusi SIA “Vika Wood” 19.01.2004. saņemtajā viedoklī.

14. Konkurences padome ir konstatējusi, ka neizpildās Konkurences likuma 13.panta 4.punkta pārkāpuma sastāvs LVM darbībās, iekļaujot 2004.gada I pusgada Konkursa nolikumā noteikumus, ka “apjoms, kas tiek rezervēts mazā apjoma līguma Pretendentiem, sastāda 30% no Konkursā piedāvātā skujkoku zāģbaļķu kopējā apjoma”; “apjoms, kas tiek rezervēts lielā apjoma līguma Pretendentiem, sastāda 70% no Konkursā piedāvātā skujkoku zāģbaļķu kopējā apjoma”, jo nav konstatēts LVM dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū. Papildu argumenti, kāpēc arī 2004.gada I pusgada Konkursa sakarā nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta 4.punkta pārkāpums, ir ietverti lēmuma 11.punkta piektajā rindkopā, un tie ir pilnībā attiecināmi arī uz 2004.gada I pusgada Konkursa nolikumā ietvertajiem noteikumiem par apjoma sadalīšanu.

19.01.2004. SIA “Vika Wood” viedoklī papildus norādīts, ka LVM ļaunprātīgi ir izmantojusi dominējošo stāvokli, jo pircēju sadalīšana liela un maza apjoma pircējos un pieejamo koksnes resursu sadalīšana zināmās proporcijās starp šīm divām pircēju grupām, kā arī nosakot, ka katrs pircējs izsoles rezultātā var iegādāties kokmateriālu apjomu, kas nepārsniedz 50% no attiecīgā pircēja faktiskā apaļo kokmateriālu pārstrādes apjoma iepriekšējā gadā, esot uzskatāms kā nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentos darījumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgus apstākļus, kas attiecīgi ir aizliegts ar Konkurences likuma 13.panta 5.punkta noteikumiem.

Konkurences padome secina, ka nav pārkāpts Konkurences likuma 13.panta 5.punkts, jo galvenais kritērijs, kādēļ nav konstatējams Konkurences likuma 13.panta 5.punkta pārkāpums ir tas, ka LVM neatrodas dominējošā stāvoklī Latvijas teritorijā konkrētajos tirgos. Lietā nav konstatēti fakti par konkurences ziņā nelabvēlīgu apstākļu radīšanu vai iestāšanos SIA “Vika Wood”. Konkrētajā lietā SIA “Vika Wood” nav varējusi iesniegt pierādījumus, kuri norādītu uz SIA “Vika Wood” zaudējumiem vai citām nelabvēlīgām sekām, kuras ir iestājušās. Ir jāņem vērā, ka konkrētajā gadījumā lietā mazā apjoma līgumus un lielā apjoma līgumus nevar uzskatīt par ekvivalentiem līgumiem. Lietā nevar arī konstatēt nevienādu noteikumu piemērošanu par ierobežojuma — 50% no attiecīgā pircēja faktiskā apaļo kokmateriālu pārstrādes apjoma iepriekšējā gadā — iekļaušanu Konkursa nolikumā, jo šis ierobežojums ir attiecināms uz pilnīgi visiem 2004.gada I pusgada Konkursa pretendentiem, gan lieliem, gan maziem. Jāņem vērā fakts, ka tirgū pastāv koksnes resursu trūkums, kas līdz ar to liek arī sabalansēt iegūstamo koksnes resursu daudzumu ar pārstrādes uzņēmumu izmantojamo jaudu pieaugumu. Tātad nevar runāt par nevienlīdzību šī noteikuma piemērošanā. Turklāt pastāv iespējas iegūt skujkoku zāģbaļķu sortimenta koksnes resursus no citiem avotiem.

19.01.2004. SIA “Vika Wood” viedoklī teikts, ka LVM rīcība bez tam esot arī klasificējama kā atteikšanās slēgt darījumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojoša iemesla, jo LVM rīkotajās izsolēs var piedalīties uzņēmumi, kuri iepriekšējā gadā ir pārstrādājuši apaļos kokmateriālus. Bet tiem uzņēmumiem, kuri apaļo kokmateriālu pārstrādi ir tikko uzsākuši, tiek ierobežota iespēja slēgt darījumu ar LVM par koksnes resursu iegūšanu Konkursos, kas attiecīgi norādot uz Konkurences likuma 13.panta 1.punkta pārkāpumu. Konkurences padome minētajam nepiekrīt, jo secina, ka neizpildās Konkurences likuma 13.panta 1.punkta pārkāpuma sastāvs, jo LVM neatrodas dominējošajā stāvoklī Latvijas teritorijā konkrētajos tirgos. 2003.gada Konkursa nolikumā šāds ierobežojošs nosacījums attiecībā par jaunu uzņēmumu piedalīšanās aizliegumu nav iekļauts. Bez tam 2004.gada I pusgada Konkursa noteikumi neaizliedz pieteikties Konkursā pretendentam, ja tā darbība ir bijusi uzsākta tikai pēc 2002.gada 1.janvāra, jo tad pretendentam informācija ir jāiesniedz par īsāku laika periodu, t.i., par tiem nostrādātajiem pilnajiem mēnešiem pēc uzņēmuma dibināšanas. Ir jāņem vērā, ka tirgus dalībniekiem pastāv iespējas iegūt skujkoku zāģbaļķu sortimenta koksnes resursus no citiem avotiem.

Aizliegtas vienošanās iespējamais pārkāpums

15. Attiecībā par minēto informāciju par vienošanās aizlieguma pārkāpumu Konkurences padome uzskata, ka norādītās iespējamās vienošanās nav slēgtas ar mērķi ierobežot konkurenci. 28.10.2003. SIA “Vika Wood” iesniegums nesatur informāciju par negatīvajām sekām konkurencei, kas radušās šo vienošanos noslēgšanas gadījumā. Gluži pretēji Konkurences padome uzskata, ka šo vienošanos noslēgšanas mērķis nav konkurences kavēšana vai ierobežošana, jo abu rīkoto Konkursu nolikumu noteikumi ir sastādīti ar mērķi palielināt tirgus dalībnieku skaitu, kuriem ir radīta iespēja piedalīties sāncensībā par valsts īpašumā esošās koksnes iegūšanu.

15.10.2003. Konkurences padome ir saņēmusi materiālus no Latvijas Kokrūpniecības federācijas. Tā, piemēram, no 31.07.2003. Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas vēstules Nr.2–07 izriet, ka tā ir ierosinājusi sortimentu apjomu sadalīšanu 2003.gadam, lai stimulētu uzņēmējdarbību lauku rajonos. Bet 19.05.2003. Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas vēstulē Nr.05/03–2 ir teikts, lai nodrošinātu mazo un vidējo uzņēmumu pieeju valsts mežu resursiem, ir nepieciešams noteikt un saglabāt apaļo sortimentu tirdzniecības apjomu minimālos un maksimālos lielumus.

14.08.2003. Latvijas Kokrūpniecības federācijas valdes sēdē LVM tika ierosināts 2004.gada nolikumā apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecības apjomus sadalīt šādi: 30% un 70% proporcijā, kā arī ierosināts, ka maksimālais pārdošanas apjoms gadā vienam pretendentam varētu būt 50% no 2002.gada faktiskā apaļo kokmateriālu pārstrādes apjoma.

Konkurences padome secina, ka 14.08.2003. Latvijas Kokrūpniecības federācijas valdes sēdes protokolu Nr.12/3 un apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas procedūras principu salīdzinošo tabulu, kurā Latvijas Kokrūpniecības federācija ir ieteikusi izdarīt papildinājumus un izmaiņas, nevar uzskatīt par aizliegtu vienošanos. Jāņem vērā, ka minētajā valdes sēdē piedalījās arī Zemkopības ministrijas Meža politikas departamenta direktors un Neatkarīgās mežizstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs. Konkurences padome piekrīt 17.02.2004. LVM pilnvarotā pārstāvja viedoklī paustajam, ka ar minēto valdes sēdes protokolu nevienam netiek uzlikts pienākums veikt vai neveikt konkrētu darbību, vai arī norādīts, kuram dalībniekam ir uzlikts par pienākumu veikt vai neveikt konkrētu darbību. Konkurences padome uzskata, ka 14.08.2004. valdes sēdes protokols un salīdzinošā tabula neatbilst aizliegtas vienošanās vai saskaņotas darbības kritērijam, jo protokolā ir teikts: “(...) Apmainoties ar domām, tika noskaidroti neskaidrie jautājumi un ieteikts LVM izdarīt salīdzinošā tabulā šādus papildinājumus un labojumus”. Šāds Latvijas Kokrūpniecības federācijas ieteikums ne pie kādiem apstākļiem nevar tikt interpretēts kā aizliegta vienošanās.

Konkurences padome uzskata, ka lietā nav konstatējams Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 2.punkta aizliegtas vienošanās pārkāpums par (...) realizācijas apjomu, tirgu (...) ierobežošanu (...), jo konkrētajā gadījumā nevar runāt par koksnes resursu iegūšanas tirgus vai par skujkoku zāģbaļķu sortimenta iegūšanas tirgus ierobežošanu. Gluži pretēji LVM Konkursu nosacījumi ir radījuši iespēju Konkursos aktīvāk piedalīties maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Konkurences padome ir noskaidrojusi, ka SIA “Vika Wood” apaļkoksnes pārstrādes jauda ir aptuveni 390 000 m3 un tā šobrīd neietilpst nevienā nozares asociācijā, jo ir izstājusies no Latvijas kokmateriālu eksportētāju asociācijas. SIA “Sweedwood Latvia Ltd” zāģētavas pārstrādes jauda ir 340000 m3. Arī citu uzņēmējsabiedrību, piemēram, SIA “BSW Latvia”, SIA “Kurekss”, a/s “Stora Enso Timber” zāģētavu pārstrādes jauda ir liela. Konkurences padome uzskata, ka aizliegtas vienošanās par (...) realizācijas apjomu, tirgu (...) ierobežošanu (...) noslēgšana konkrētajā gadījumā starp LVM un Latvijas Kokrūpniecības federāciju un tajā ietilpstošajām asociācijām nav loģiska un pamatota. Šādas aizliegtas vienošanās noslēgšana būtu izdevīga vienīgi tad, ja visi Latvijas Kokrūpniecības federācijā esošie uzņēmumi vienotos, vai tiem būtu izdevīgi vienoties, lai sasniegtu kādu kopēju mērķi. Taču konkrētajā lietā ir jāņem vērā fakts, ka atsevišķiem uzņēmumiem, kuri ir Latvijas Kokrūpniecības federācijā, arī ir pietiekoši lielas ražošanas jaudas, kuras ievērojami neatpaliek no SIA “Vika Wood” ražošanas jaudām. Arī šiem citiem uzņēmumiem ir svarīgi iegūt pietiekoši lielus koksnes apjomus. Tas nozīmē, ka aizliegtas vienošanās par (...) realizācijas apjomu, tirgu (...) ierobežošanu (...) noslēgšana nav iespējama, jo Latvijas Kokrūpniecības federācija apvieno dažāda lieluma uzņēmumus, gan lielus, gan mazus un daudzi lielie uzņēmumi ir atbalstījuši LVM Konkursa nolikumu noteikumus. Turklāt vienošanās dalībnieks — LVM — nekādā gadījumā nav uzskatāms par konkurentu tām uzņēmējsabiedrībām, kuras veic koksnes resursu iepirkšanu.

Ievērojot šajā lēmumā iepriekš secināto, neizpildās arī Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 3.punkta pārkāpums par tirgus sadali, ņemot vērā (...) pircējus (...) vai citus nosacījumus, jo nav konstatējams minētā panta tiesiskais sastāvs. Aizliegtas vienošanās par tirgus sadali klasiskajā gadījumā tiek noslēgtas tādos gadījumos, kad uzņēmumiem ir mērķis — vienoties starp konkurentiem.

SIA “Vika Wood” ir norādījusi, ka pastāv vienošanās starp LVM un Latvijas Kokrūpniecības federācijas dalībniekiem par tirgus sadalīšanu, piemērojot atšķirīgus nosacījumus vienādos darījumos. Minētā uzņēmējsabiedrība SIA “Vika Wood” uzskata, ka aplūkojamā, ilgstoši spēkā uzturētā vienošanās (vai asociācijas lēmums) ir slēgta ar mērķi ierobežot konkurenci, un tās darbības rezultātā tiek ierobežota konkurence.

Tā kā LVM nodarbojas ar meža resursu pārdošanu (LVM darbojas tirgus pārdošanas pusē), bet Latvijas Kokrūpniecības federācijā ietilpstošie uzņēmumi, izņemot mežizstrādātājus, ir koksnes pircēji, tad pēc būtības ir jākonstatē, ka starp šiem uzņēmumiem un LVM var pastāvēt tikai vertikāla rakstura attiecības (izņēmums — KS MAA Latvijas meža īpašnieku asociācija), tātad aizliegtas vienošanās pārkāpums par tirgus sadali, ņemot vērā (...) pircējus (...) vai citus nosacījumus starp konkurentiem konkrētajā gadījumā nav noticis. LVM konkurenti varētu būt vienīgi privāto mežu īpašnieki.

Konkursu nolikumi ne tieši, ne netieši neparedz nekādus vertikālus ierobežojumus, kuru rezultātā varētu tikt sadalīts tirgus. Tas norāda, ka aizliegtas vienošanās pārkāpums par tirgus sadali nav noticis.

Neizpildās arī Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 6.punkta pārkāpuma sastāvs par nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos darījumos ar trešajām personām, radot tām konkurences ziņā nelabvēlīgus apstākļus, jo Konkurences padomes rīcībā nav faktu, ka šāda aizliegta vienošanās ir notikusi un nav iesniegti pierādījumi par iespējamām negatīvajām sekām, kādas ir radušās vai iespējami varētu rasties šādas iespējamās vienošanās noslēgšanas gadījumā.

SIA “Vika Wood” 19.01.2004. saņemtajā viedoklī teikts, ka LVM un Latvijas Kokrūpniecības feredācijas vienošanās bez tam liecinot arī par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 7.punkta pārkāpumu, t.i., darbībām (bezdarbību), kuru dēļ cits tirgus dalībnieks ir spiests atstāt kādu konkrēto tirgu vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana kādā konkrētajā tirgū. Minētajam Konkurences padome nepiekrīt, jo uzskata, ka nav pamata runāt par to, ka SIA “Vika Wood” būtu iestājusies situācija, kas liecinātu par nepieciešamību atstāt konkrēto tirgu. Lietā nav iesniegti pierādījumi par šī iespējamā pārkāpuma eksistenci.

Latvijas Kokrūpniecības federācijai, Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijai, veicot priekšlikumu iesniegšanu LVM, kā arī Konkursu nolikumu noteikumu apspriešanas ar LVM procesu nevar nosaukt par aizliegtu vienošanos, jo tā nav vienošanās pēc būtības, bet gan vienas uzņēmējsabiedrības LVM pieņemti dokumenti (apstiprināti Konkursa nolikumi), kuri sagatavoti, konsultējoties ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju. Konsultāciju nepieciešamība ir acīmredzama, jo tādu būtisku jaunievedumu nozarē nevar ieviest bez nozaru asociāciju viedokļa apzināšanas, turklāt, ja nozarē ir tik daudz uzņēmumu ar tik atšķirīgiem mērķiem un interesēm. Ir jāņem vērā, ka arī jaunu tiesību aktu sagatavošanas laikā tiek uzklausīts nozaru asociāciju viedoklis.

Konkurences padome uzskata, kā nozīmīgs fakts šajā lietā ir jāuzskata 16.07.2003. pieņemtais zemkopības ministra lēmums “Par apaļo kokmateriālu sortimentu ražošanas un tirdzniecības apjomu valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” apsaimniekotajos mežos 2004.gadā”, kurā ir noteikti galvenie principi, pēc kādiem LVM un nozares asociācijām jādarbojas saistībā ar apaļo kokmateriālu sortimentu tirdzniecību 2004.gadā. Arī Ministru kabinets ar 14.08.2003. rīkojumu Nr.508 ir uzdevis LVM sadarbībā ar nozares asociācijām turpināt pilnveidot dokumentus, kas reglamentē apaļo kokmateriālu ražošanu un pārdošanu. Turklāt LVM statūtu 17.punktā ir teikts: “Sabiedrības darbības mērķis ir realizēt valsts intereses valsts mežu saglabāšanā, atjaunošanā un efektīvā apsaimniekošanā, pilna mežsaimnieciskā cikla ietvaros, nodrošinot ilgtspējīgu valsts meža apsaimniekošanu. Sabiedrība sekmē valsts saimnieciski izmantojamo meža zemju platību saglabāšanu un paplašināšanu, kā arī nodrošina ilgtspējīgas mežsaimniecības metožu izmantošanu valsts meža zemju apsaimniekošanā, ievērojot valsts un sabiedrības intereses meža kā nozīmīga ekosistēmas elementa saglabāšanā un aizsardzībā.”

Līdz ar to lietā nav konstatējamas aizliegtu vienošanos pārkāpumu pazīmes vai saskaņota darbība, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

27.02.2004. SIA “Vika Wood” pilnvarotais pārstāvis ir iesniedzis papildu komentārus lietā par LVM 17.02.2004. rakstveida viedokli. 27.02.2004. SIA “Vika Wood” komentāru iesniegšana ir notikusi pēc Konkurences padomes norādītā termiņa rakstveida viedokļa iesniegšanai lietā. Konkurences padome 27.02.2004. SIA “Vika Wood” komentārus ir izvērtējusi un tos noraida. Argumenti, kāpēc nav pārkāpti Konkurences likumā noteiktie aizliegumi, ir norādīti lēmuma 4., 5., 6., 8., 11., 12., 13., 14., 15.punktā. Konkurences padome ir secinājusi, ka 27.02.2004. SIA “Vika Wood” argumenti nav pamatoti, lai konstatētu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu LVM darbībās un vienošanās aizlieguma pārkāpumu LVM, Latvijas Kokrūpniecības federācijas un Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas darbībās.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, Konkurences padome secina, ka LVM darbībās nav konstatējami Konkurences likuma 13.panta 1., 4., 5.punkta pārkāpuma fakti. Bez tam Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas un LVM darbībās nav konstatējami Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 2.,3.,6. un 7.punkta pārkāpuma fakti.

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Konkurences likuma 8.panta pirmās daļas 2.punktu, 11.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punktu, 13.panta 1., 4. un 5.punktu, kā arī Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.224 “Konkurences padomes lēmumu pieņemšanas kārtība” 16.punktu, Konkurences padome

nolēma:

Izbeigt lietas Nr.106/03/06/4 izpēti “Par SIA “BSW Latvia”, a/s “Inčukalns Timber”, SIA “Nelss”, SIA “Kurekss”, SIA “Vika Wood” 24.02.2003. iesniegumu” un SIA “Vika Wood” pilnvarotā pārstāvja 28.10.2003. iesniegumu, jo Konkurences likuma 13.panta 1., 4. un 5.punkta pārkāpuma fakti LVM darbībās un Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7.punkta pārkāpuma fakti Latvijas Kokrūpniecības federācijas, Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas un LVM darbībās nav konstatējami.

Saskaņā ar Konkurences likuma 8.panta otro daļu Konkurences padomes lēmums ir pārsūdzams Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad ieinteresētā persona uzzināja vai tai vajadzēja uzzināt par pieņemto lēmumu.

Konkurences padomes priekšsēdētājs P.Vilks