Veiksmīgā attīstība jāturpina

Cenu pieaugums
straujāks, nekā plānots

Patēriņa cenu pieaugums šā gada februārī bija straujāks, nekā tika prognozēts, un to lielā mērā izraisīja pārtikas, īpaši piena, produktu cenu paaugstināšanās. Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs to daļēji skaidro gan ar Latvijas ražotāju gatavošanos dalībai Eiropas Savienībā (ES) un augstākām prasībām attiecībā uz kvalitāti, gan arī ar iepirkuma cenu kāpumu dažiem lauksaimniecības produktiem. Savukārt iepirkuma cenu pieaugumu Latvijā zināmā mērā veicinājušas šo cenu izmaiņas dažās kaimiņvalstīs. Tomēr, pēc I.Rimšēviča domām, izmaiņas nespētu tik lielā mērā ietekmēt patēriņa cenas, ja nebūtu augstā iekšzemes pieprasījuma, kas tad arī ļauj saglabāt augsto cenu līmeni.
Par spēcīgu iekšzemes pieprasījumu liecina arī vairāku citu makroekonomisko rādītāju dinamika – dažās jomās pat vērojams tālāks pieprasījuma kāpums.
Interesanta aina paveras, analizējot darba samaksas dinamiku aizvadītā gada pirmajos trijos ceturkšņos. Izrādās, ka tautsaimniecībā kopumā reālās darba samaksas pieaugums apsteidz produktivitātes pieaugumu vairāk nekā par trim procenta punktiem. Turklāt tautsaimniecības nozares šai ziņā būtiski atšķiras. Piemēram, lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, kā arī viesnīcu un restorānu nozarē darba samaksas pieaugums pārsvarā atbilst produktivitātes pieaugumam, turpretī būvniecībā, tirdzniecībā un finanšu starpniecībā samaksas pieaugums pārsniedz produktivitātes celšanos. Par līdzīgām tendencēm liecina arī vēl pilnībā neapkopotie dati par pagājušā gada pēdējo ceturksni.

Augsts izsniegto
kredītu apjoms

Latvijā joprojām vērojams straujš iedzīvotājiem izsniegto kredītu apjoma pieaugums – gada laikā tas sasniedzis 38,9 procentus. Turklāt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad šis pieaugums janvārī samazinājās, šogad ir pretēja tendence. Tā kā kreditēšanas straujās attīstības dēļ banku kredītportfelis ievērojami pieaudzis, šogad kreditēšanas pieauguma tempi varētu palēnināties. Tomēr pagaidām nekas par to neliecina – kā rāda statistikas dati, rezidentiem izsniegto kredītu apjoms vēl nekad nav bijis tik liels kā šā gada janvārī.
Savukārt privātajam sektoram izsniegto kredītu pieaugums Latvijā jau trīs gadus pēc kārtas ir viens no augstākajiem Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs. Tajā pašā laikā Latvijā izsniegto kredītu apjoms salīdzinājumā ar iekšzemes kopproduktu (IKP) šobrīd ir aptuveni trīs reizes zemāks nekā vidēji ES valstīs.
Tomēr, kā uzsver LB vadītājs, analizējot kreditēšanas attīstību Latvijā, jāņem vērā arī izsniegto kredītu sadalījums. Kā pozitīvu viņš vērtē faktu, ka apjoma pieauguma ziņā otrajā vietā pēdējos mēnešos ierindojušies tieši tā dēvētie industriālie kredīti, kas paaugstina investīciju līmeni valstī. Tomēr visvairāk pieaudzis izsniegto hipotekāro kredītu apjoms. Savukārt procentuālajā izteiksmē otrs lielākais pieaugums vērojams patēriņa kredītu jomā. Veiksmīgi izmantojot industriālos kredītus, pieaug valsts ražošanas potenciāls, bet abi pārējie kredītu veidi tieši veicina jau tā ievērojamo iekšzemes patēriņu. Tendences kreditēšanā tieši ietekmē iekšzemes patēriņa attīstību, uzsver I.Rimšēvičs, norādot, ka mūsu valsts uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms gada sākumā pieauga aptuveni par 30 procentiem, bet privātpersonām izsniegto kredītu apjoms – gandrīz par 80 procentiem.
Straujā kreditēšanas attīstība ne vien stimulē iekšzemes patēriņu, bet arī pasliktina ārējās tirdzniecības bilanci. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī pērn imports auga straujāk nekā eksports. Turklāt gan eksporta, gan importa pieaugumu pagājušajā gadā būtiski ietekmēja cenu izmaiņas, ko izsauca eiro un dolāra kursa svārstības. Tā kā eksporta cenas pieauga straujāk nekā importa cenas, Latvijas ārējās tirdzniecības nosacījumi pērn nedaudz uzlabojās.

Budžeta deficīta
palielināšana nav pieļaujama

Vērtējot fiskālās situācijas attīstību valstī, I.Rimšēvičs kā pozitīvu faktoru min pārpalikumu valsts konsolidētajā kopbudžetā šā gada sākumā – janvārī tas bija lielākais pēdējo gadu laikā. Vienlaikus viņš atgādina, Latvijā valsts budžeta līdzekļi pastiprināti tiek tērēti gada pēdējos mēnešos, tālab pēc fiskālās situācijas gada sākumā vēl nevar spriest par gaidāmo attīstību visa gada garumā.
Tomēr no šā gada 1.maija, kad Latvija oficiāli kļūs par ES dalībvalsti, tai būs saistoši Eiropas Stabilitātes un attīstības pakta nosacījumi. Viens no tiem paredz, ka kopējais budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3 procentus no IKP, turklāt tas ir maksimālais rādītājs izņēmuma gadījumiem. Budžeta deficīta palielināšana ir pieļaujama tikai gadījumā, ja valsts ekonomiskā attīstība palēninās, bet Latvijā, kā zināms, attīstība ir stabila. Tādēļ LB prezidents uzskata, ka šogad plānotais budžeta deficīts 2,2 procentu apmērā no IKP nav pieļaujams. Viņaprāt, budžeta ieņēmumi, kas pārsniegs plānoto līmeni, valdībai jāizmanto budžeta deficīta samazināšanai. Lai saglabātu stabilitāti valsts finanšu sistēmā, 2005.gada budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt vienu procentu no IKP.
Tāpat nepieciešams samazināt iekšzemes pieprasījumu, bet, lai to izdarītu, Latvijas Bankai cieši jāsadarbojas ar valdību arī valsts fiskālās politikas jomā, nepieļaujot budžeta deficīta palielināšanos un līdz ar to arī iekšzemes pieprasījuma pieaugumu, uzsver I.Rimšēvičs. Viņaprāt, pieaugošais iekšzemes pieprasījums mūsu valstī pēdējā laikā vismaz daļēji sāk ietekmēt inflāciju.
Šā iemesla dēļ LB padome nolēmusi paaugstināt LB noteikto refinansēšanas procentu likmi par 0,5 procenta punktiem, to nosakot 3,5 procentu līmenī. Kā atzīst LB prezidents, tas tiek darīts, lai veicinātu vienmērīgu Latvijas tautsaimniecības ilgtermiņa attīstību un nepieļautu esošo makroekonomisko risku palielināšanos un papildu risku veidošanos. Savukārt lombarda kredītu un termiņnoguldījumu procentu likmes tiek saglabātas nemainīgas. Turklāt, balstoties uz jaunāko makroekonomiskās attīstības tendenču un banku sektora likviditātes analīzi, LB atzinusi, ka šobrīd nav vēlams samazināt Latvijas bankām piemērojamo obligāto rezervju prasību normu. Tādējādi līdz šā gada beigām obligāto rezervju norma tiks saglabāta 3 procentu līmenī.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv