
Veselības ministrijas instrukcija Nr.14/13
Rīgā 2004.gada 27.februārī
Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtība
Izdots saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 9.panta trešo daļu
I nodaļa. Vispārīgs nosacījums
1. Dzemdībpalīdzību nodrošina valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādēs.
II nodaļa. Dzemdībpalīdzības
nodrošināšana grūtniecības periodā
2. Dzemdībpalīdzību grūtniecības periodā nodrošina ginekologs-dzemdību speciālists, vecmāte un ģimenes ārsts atbilstoši specialitātes nolikumam, grūtniecības riskam un atbilstoši 1.pielikumā noteiktajai kārtībai.
3. Grūtniecības risku izvērtē ginekologs-dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts grūtniecības pirmās vizītes laikā, nosakot aprūpes līmeni (fizioloģiski vai individualizēti noritoša grūtniecība), ko apstiprina ar ierakstu Mātes pasē (Nr.113/u).
III nodaļa. Dzemdībpalīdzības
nodrošināšana dzemdību periodā
4. Dzemdībpalīdzību dzemdībās nodrošina ginekologs-dzemdību speciālists un vecmāte atbilstoši specialitātes nolikumā noteiktajam.
5. Grūtnieces un dzemdētājas hospitalizāciju dzemdībpalīdzības nodrošināšanai veic atbilstoši hospitalizācijas medicīniskajām indikācijām 3 līmeņu dzemdībpalīdzības iestādēs:
5.1. I līmeņa dzemdībpalīdzības iestādes ir visas Latvijas Republikas valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādes, kas nodrošina perinatālo aprūpi atbilstoši šādām medicīniskajām indikācijām:
5.1.1. savlaicīgas dzemdības no 37 grūtniecības nedēļām,
5.1.2. grūtniecības patoloģija, kurai nav nepieciešama II vai III līmeņa stacionārā veselības aprūpe;
5.2. II līmeņa dzemdībpalīdzības iestādes ir visas Latvijas Republikas valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādes, kas nodrošina perinatālo aprūpi atbilstoši šādām medicīniskajām indikācijām:
5.2.1. savlaicīgas dzemdības no 37 grūtniecības nedēļām,
5.2.2. priekšlaicīgas dzemdības no 28. līdz 36.grūtniecības nedēļai ieskaitot, ja auglis ir dzīvs,
5.2.3. grūtniecības patoloģija, kur nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.4. ekstragenitāla patoloģija, kurai nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.5. mātes dzimumorgānu iedzimtas vai iegūtas (labdabīgas) patoloģijas, kurām nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.6. iedzimtas augļa attīstības anomālijas, kur nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpe,
5.2.7. izosensibilizācija (Rh, ABO u.c.),
5.2.8. grūtnieces ar izolējamām infekcijas slimībām, ja mātei nav nepieciešama III līmeņa stacionārā veselības aprūpes nodrošināšana,
5.2.9. inducēta grūtniecība;
5.3. III līmeņa dzemdībpalīdzības iestādes ir visas Latvijas Republikas valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādes, kas nodrošina perinatālo aprūpi visām grūtniecēm, dzemdētājām, nedēļniecēm un jaundzimušajiem atbilstoši šādām medicīniskajām indikācijām:
5.3.1. savlaicīgas dzemdības un dzemdības atbilstoši II līmeņa patoloģijai,
5.3.2. priekšlaicīgas dzemdības no 22. līdz 28.grūtniecības nedēļām ieskaitot, ja auglis ir dzīvs,
5.3.3. smagas ekstragenitālas patoloģijas,
5.3.4. smaga grūtniecības patoloģija,
5.3.5. izosensibilizācija (Rh, ABO u.c.),
5.3.6. iedzimtas augļa attīstības anomālijas, ja plāno veikt agrīnu ķirurģisku korekciju (speciālista slēdziens),
5.3.7. smagas mātes dzimumorgānu iedzimtas vai iegūtas (labdabīgas un ļaundabīgas) patoloģijas,
5.3.8. daudzaugļu grūtniecība ar 3 un vairākiem augļiem.
IV nodaļa. Jaundzimušo veselības
aprūpes nodrošināšana
(28 kalendāra dienas pēc piedzimšanas)
6. Jaundzimušā aprūpi nodrošina neonatologs, vecmāte, pediatrs, ģimenes ārsts, bērnu māsa un citas ārstniecības personas atbilstoši specialitātes nolikumā noteiktajam un jaundzimušā veselības stāvoklim saskaņā ar 2.pielikumu.
7. Jaundzimušā patoloģijas izvērtēšanu un ārstēšanu veic neonatologs, pamatojoties uz dzemdībpalīdzības nodrošināšanas hospitalizācijas medicīniskajām indikā-cijām.
8. Jaundzimušā iespējamo risku nosaka neonatologs, bērnam izrakstoties no dzemdību stacionāra, ko apstiprina ar ierakstu Mātes pasē (Nr.113/u), vai stacionāra jaundzimušo nodaļas neonatologs, apstiprinot to izraksta dokumentācijā saskaņā ar Labklājības ministrijas rīkojumu Nr.393 „Par medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedību”.
V nodaļa. Palīdzības nodrošināšana
nedēļniecei (sievietei – 42 kalendāra dienas pēc dzemdībām) un
jaundzimušajam, kurš dzimis
neplānotās ārpusstacionāra dzemdībās
9. Dzemdības, kas neplānoti notikušas ārpus valsts, pašvaldību vai privātām ārstniecības iestādēm, tiek uzskatītas par neplānotām ārpusstacionāra dzemdībām.
10. Nedēļniecei, kurai notikušas neplānotas ārpusstacionāras dzemdības, dzemdībpalīdzību pēcdzemdību periodā nodrošina valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādēs atbilstoši šajā rīkojumā 6.punktā noteiktajām hospitalizācijas medicīniskajām indikācijām.
11. Neplānotās ārpusstacionāra dzemdībās dzimušo jaundzimušo veselības aprūpi nodrošina valsts, pašvaldību vai privātās ārstniecības iestādēs atbilstoši hospitalizācijas medicīniskajām indikācijām.
12. Dzemdībpalīdzību pirmsslimnīcu etapā sniedz neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādes notikuma vietā, kā arī transportējot pacienti un jaundzimušo uz ārstniecības iestādi.
Veselības ministre I.Circene
1.pielikums
Fizioloģiski noritošas grūtniecības novērošanas kārtība
|
Aprūpes laiks |
Ārstniecības persona |
Anamnēzes un grūtnieces riska novērtējums |
Izmeklēšana |
Pasākumi |
Informācija un medicīniskā dokumentācija |
|
|
Klīniskā |
Laboratoriskā |
|||||
|
Sijājošā diagnostika |
||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
|
Grūtniecības posms |
||||||
|
Pirmreizējais apmeklējums: |
– Ginekologs-dzemdību speciālists; |
– Sūdzības; |
– ĶMI; |
– Pilna asins aina; |
– Ja stājas grūtniecības uzskaitē pie ginekologa, saņemt primārās veselības aprūpes ārsta atzinumu; |
Informēt par: |
|
16.-18.grūtniecības nedēļa |
– Ginekologs-dzemdību speciālists; |
– Sūdzības; |
– ĶMI noteikšana; |
– Urīna analīze; |
– Vecāku skolas I nodarbība; |
– Izsniegt Mātes pasi; |
|
25.-26.grūtniecības nedēļa |
– Ginekologs-dzemdību speciālists; |
Sūdzības; |
– ĶM noteikšana; |
– Hb un Feritīna noteikšana; |
Vecāku skolas II nodarbība |
|
|
29.-30.grūtniecības nedēļa |
– Ginekologs-dzemdību speciālists; |
Sūdzības |
– ĶM noteikšana; |
– Hb un Feritīna noteikšana; |
Vecāku skolas III nodarbība. |
– Informēt par: |
|
34.-36.grūtniecības nedēļa |
– Ginekologs-dzemdību speciālists; |
Sūdzības |
– ĶM noteikšana; |
– Urīna analīze; |
– Vecāku skolas IV nodarbība; |
Informācija par prasībām jaundzimušā dzīves telpas iekārtošanai. |
|
38.-40.grūtniecības nedēļa |
– Ginekologs-dzemdību speciālists; |
Sūdzības |
– ĶM noteikšana; |
– Urīna analīze |
Vecāku skolas V nodarbība |
|
|
41.grūtniecības nedēļa |
Ginekologs-dzemdību speciālists; |
Sūdzības |
– ĶM noteikšana; |
Urīna analīze |
Konsultācija pie dzemdību speciālista stacionārā |
|
|
Pēcdzemdību posms |
||||||
|
Līdz izrakstīšanai no stacionāra |
– Ginekologs-dzemdību speciālists; |
– Sūdzības; |
Klīniskās analīzes pēc vajadzības |
Izvērtēt papildu dzemdību atvaļinājumu noteikšanas nepieciešamību* |
||
|
6.-8.nedēļa pēc dzemdībām |
Ginekologs-dzemdību speciālists vai ģimenes ārsts |
– Sūdzības; |
– Vispārējā veselības stāvokļa izvērtējums; |
– Krūšu kurvja orgānu Rtg izmeklēšana; |
– Dzemdību atvaļinājuma noformēšana saskaņā ar dzemdību stacionāra rekomendācijām; |
|
Dzemdniecībā biežāk lietoto izmeklējumu saīsinājumi:
ABO – asins grupas noteikšana;
AT – arteriālā asinsspiediena noteikšana;
Hb – hemoglobīna noteikšana;
HbsAg – Austrālijas antigēna noteikšana;
HIV pēctesta konsultēšana;
IFA anti-HIV ½ – imūnfermentatīvā analīze;
ĶM – ķermeņa masas noteikšana;
ĶMI – ķermeņa masas indeks;
Maksts floras pH bakteroskopija – iztriepe, krāsota pēc Grama;
Rh – rēzus faktors;
SED – mikroprecipitācijas reakcija ar inaktivētu serumu;
TPHA – Treponema Pallidum pasīvā hemaglutinācijas reakcija;
US – ultrasonogrāfiskā izmeklēšana.
Tabulā lietoto apzīmējumu skaidrojums:
* Papildu dzemdību atvaļinājumu (14 kalendāra dienas) nosaka, ja:
– dzemdības noritējušas ar III smaguma pakāpes ekstragenitālu patoloģiju, dekompensāciju, uz viena pāra orgāna iztrūkuma fona;
– dzemdības noritējušas uz atklātas plaušu tuberkulozes fona;
– dzemdības noritējušas uz HIV imūndeficīta sindroma fona;
– dzemdētājai ir ļaundabīgs audzējs, neatkarīgi no lokalizācijas, procesa klīniskās izplatības un ārstēšanas posma;
– grūtniecība noritējusi ar smagu preeklampsiju vai eklampsiju;
– grūtniecība atrisināta ar operāciju (izņemot starpeni paplašinošas operācijas), dzemdību stangu vai vakuumekstraktora uzlikšanu vai dzemdību roku paņēmienu pielietojumu;
– veikta placentas manuāla izdalīšana vai dzemdes dobuma manuāla vai instrumentāla pārbaude, neatkarīgi no pēcdzemdību dienas;
– dzemdībās bijis asins zudums un anēmijas korekcijai dzemdībās vai vēlākās pēcdzemdību dienās veikta asins komponentu (plaz
mas un eritrocītu masas) pārliešana;
– pievienojušies vispārīgi pēcdzemdību strutaini – septiski sarežģījumi;
– auglis dzimis iegurņa priekšguļā;
– dzemdībās dzimuši 2 vai vairāki bērni;
– dzemdībās bijis III pakāpes starpenes plīsums.
** Ģēnētiskā riska grupa ar augstu risku attiecībā uz iedzimtām augļa attīstības anomālijām:
– grūtniece vecāka par 35 gadiem;
– bērna tēvs vecāks par 45 gadiem;
– abiem vai vienam no vecākiem ir iedzimtas orgānu vai orgānu sistēmas anomālijas, vai gēnu vai hromosomālas slimības;
– viens vai abi vecāki saņēmuši jonizētu radiāciju;
– vecākiem ir asinsradniecība;
– neskaidru iemeslu dēļ ģimenē ir bijuši vairāk nekā divi spontāni aborti, atkārtotas priekšlaicīgas dzemdības, dzimuši nedzīvi bērni vai bērni miruši agrīnā vecumā;
– ģimenē ir dzimis bērns ar iedzimtu augļa attīstības anomāliju(ām);
– grūtniecei akūta vīrusa infekcija esošās grūtniecības I trimestrī;
– medikamentu lietošana esošās grūtniecības I trimestrī.
Veselības ministre I.Circene
2.pielikums
Jaundzimušā veselības aprūpes kārtība
|
Bērna vecums |
Ārstniecības persona |
Mātes anamnēzes un jaundzimušā riska novērtējums |
Izmeklēšana |
Pasākumi |
Informācija un medicīniskā dokumentācija |
||
|
Klīniskā |
Laboratoriskā |
||||||
|
Sijājošā diagnostika (skrīnings) |
Papildus (paaugstinātai riska grupai) |
||||||
|
1 |
2 |
3 |
4 |
5 |
6 |
7 |
8 |
|
0-2 stundas |
– Neonatologs (II vai III perinatālās aprūpes līmeņa iestādē) vai pediatrs (I aprūpes līmeņa iestādē)*; |
– Bērna veselības stāvokļa riska izvērtēšana; |
– Vispārējā stāvokļa izvērtējums; |
Ja māte ir Rh negatīva un/vai grūtniecības laikā atrastas antieritrocitāras antivielas, nabassaites asinsvados nosaka: |
– Jaundzimušā 30 minūšu ilgs āda-āda kontakts ar māti; |
Jaundzimušā attīstības vēsture – forma #097/u |
|
|
2 stundas |
Bērnu māsa |
Vispārējā stāvokļa izvērtēšana |
– Jaundzimušā pieņemšana pēcdzemdību nodaļā; |
Jaundzimušā attīstības vēsture- forma #097/u |
|||
|
2 stundas līdz |
– Neonatologs; |
Atkārtota bērna veselības stāvokļa riska izvērtēšana |
– Adaptācijas perioda norises izvērtējums; |
5. vai izraksta (ja <5.) dienā FKU un iedzimtās hipotireozes (TSH) skrīnings. |
Ikdienas jaundzimušā apkope; |
Jaundzimušā attīstības vēsture – forma #097/u |
|
|
Izraksta diena |
– Neonatologs; |
Ģimenes apstākļu un veselības riska izvērtēšana. |
– Veselības stāvokļa izvērtēšana; |
– Mātes apmācība zīdaiņa kopšanai un aprūpei; |
– Jaundzimušā attīstības vēsture – forma #097/u; |
||
|
No izraksta no dzemdību iestādes līdz 28 dienām |
– Pediatrs; |
– Veselības riska faktoru identificēšana pēc dzemdību iestādes dokumentiem; |
– Bērna veselības stāvokļa novērtējums; |
Jaundzimušo izrakstot ātrāk par 4.dienu, FKU un iedzimtās hipotireozes skrīnings (TSH), ja skrīnings netika veikts vai ir pieprasījums no Valsts medicīniskās ģenētikas centra par atkārtotu izmeklēšanu. |
Atbilstoši riska faktoriem. |
– Primārās veselības aprūpes ārsta pirmreizējā apskate mājās vienu reizi pirmajās trīs dienās pēc izrakstīšanās no dzemdību nodaļas un vienu reizi trešajā dzīves nedēļā; |
“Bērna attīstības vēsture”- forma #112/u |
* Perinatālās aprūpes dzemdībpalīdzības iestāžu līmeņi norādīti Veselības ministrijas 2004.gada 27.02 Instrukcijas Nr. 14/13 “Dzemdībpalīdzības nodrošināšanas kārtība” 6.punktā.
Veselības ministre I.Circene