Frakciju viedokļi

No šodien izskatītajiem darba kārtības jautājumiem es gribētu akcentēt vienu, tas ir, valdības iesniegto likumprojektu “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā”. Jāsaka, ka pavisam nesen ir rimušas kaislības ap Izglītības likumu. Mums bija ļoti karstas debates saistībā ar izglītības reformu, ar valodas jautājumiem. Mēs ļoti labi atceramies, cik priekšlikumi, varbūt tīri politiski, tika iesniegti no kreiso partiju deputātiem, cik karstas bija šīs debates. Un kādas šobrīd arī zināmā mērā ir sekas. Mēs redzam, kas notiek ar protestiem un daudzām citām lietām.
Ko tad šis likumprojekts “Grozījumi Vispārējās izglītības likumā” paredz? Es neuzskaitīšu visas tās lietas, kuras būtu grozāmas, kaut gan tam visam varētu būt arī cits laiks. Viens jautājums mūs dara uzmanīgus, tas ir, pamatizglītības programmā dažos mācību priekšmetos mācību procesu var organizēt vienā no Eiropas Savienības oficiālām valodām un latviešu valodā bilingvāli. Pats par sevi tas ir ļoti labi, bet jautājums ir cits. Iesniedzot šādu likumprojektu, valdība rīkojas politiski tuvredzīgi. Pēc ļoti asām debatēm no Tautas partijas puses, lai neradītu papildu spriedzi sabiedrībā, mēs pārliecinājām Saeimas vairākumu, un šo likumprojektu mēs komisijām nenodevām. Jāsaka, ka atturējās balsojumā arī “Jaunā laika” deputāti. Šajā gadījumā es varu teikt, ka šoreiz mēs pateicamies par izpratni.

Šīs dienas plenārsēde, protams, notika jaunās valdības veidošanas procesa gaismā. Un īpašu uzmanību tādēļ gribētu pievērst arī Vispārējās izglītības likuma iesniegto grozījumu saistībai ar pašreiz notiekošo procesu. Kā jau minēja kolēģis Jānis Esta, mums jābūt ļoti uzmanīgiem, izvērtējot ikvienu grozījumu likumos, kas saistās ar mūsu valsts ideoloģiju. Un tieši tādēļ mūs uzmanīgus dara fakts, ka Induļa Emša pašreiz veidoto valdību var apstiprināt tikai ar kreisā bloka deputātu atbalstu. Šie deputāti jau publiski ir pieprasījuši atbalstīt izmaiņas Valsts valodas likumā, Pilsonības likumā, Izglītības likumā un iespējams arī citos likumos. Ņemot vērā faktu, ka valdības veidotāju rindās jau ir pieci no PCTVL saraksta ievēlētiem deputātiem, es gribētu norādīt jaunās valdības veidotājiem, ka viņiem jāuzņemas pilna atbildība par kreiso spēku atbalstītu valdību un tās sekām Latvijas valstī.
Mēs pieprasām paskaidrot Latvijas iedzīvotājiem, kādi grozījumi Pilsonības likumā, Valsts valodas likumā, Izglītības likumā vai arī citos likumos ir apsolīti Tautas saskaņas partijai, Latvijas Sociālistiskajai partijai vai “Līdztiesībai” par atbalstu valdības apstiprināšanā.
Vienlaikus partija “Jaunais laiks” uzskata, ka mums ir jāatgriežas pie sarunu galda ar “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, Zaļo un Zemnieku savienību un Tautas partiju, lai izveidotu stabilu labēju valdību.

Pagājušās nedēļas nogalē jūs apsveica ar iestāšanos NATO. No Latvijas Sociālistiskās partijas viedokļa tas nozīmē Latvijas okupāciju un Latvijas politiskās neatkarības de iure un de facto zaudēšanu. Galvenais zaudēšanas paradokss šim procesam ir tas, ka par šīm galvenajām Latvijas tautas vērtībām Latvijas tautai ir vēl jāmaksā. Par iestāšanos aptuveni 200 miljoni dolāru un katru gadu līdzīga summa aizsardzības vajadzībām, bet ne pensijām un sociālajām izmaksām.
Tagad es gribu jums pastāstīt par ekonomiskās neatkarības zaudēšanu. Tāpēc, ka mums nākamie svētki, iekavās, ir iestāšanās Eiropas Savienībā. Pirms nobalsošanas mēs brīdinājām Latvijas tautu par dzīves dārdzības pieaugumu, pirmās nepieciešamības produktu un preču cenu kāpumu, tarifu palielinājumu elektroenerģijai, komunālajiem pakalpojumiem, medicīniskajai palīdzībai, degvielai un tā tālāk.
Par lielu nelaimi visai Latvijas tautai Latvijas Sociālistiskās partijas prognozes jeb pieņēmumi ir piepildījušies. Cenas ir palielinājušās burtiski visiem produktiem un pirmās nepieciešamības precēm par 3 līdz 5 procentiem un vairāk. Daži speciālisti pamatoti prognozē cenu pieaugumu pat par 20 un vairāk procentiem, bet pārtikas produktiem līdz 50 procentiem. Valsts ir izrādījusies juridiski, ekonomiski un praktiski nesagatavota darbam Eiropas Savienības apstākļos.
Jūtot savu vainu pie tā, ka Latvija nav gatava iestājai un darbam Eiropas Savienībā, Repšes valdība pasludināja savu demisiju.
Par pagaidām pastāvošās valdības neprofesionālismu, voluntārismu un paviršību liecina šodienas Saeimas plenārsēdes darba kārtībā iesniegtie grozījumi likumprojektos par ieguldījumu biedrībām, par privātajiem pensiju fondiem un grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā. Piedāvātie grozījumi šajos likumprojektos vairs neparedz drošības naudu, kas bija paredzēta izmaksai, iegūt tajā gadījumā, ja fondi pārstāj eksistēt. “Bankas Baltija” pieredze diemžēl turpinās. Mēs darīsim visu, lai tādi grozījumi netiktu pieņemti.

Šajās nestabilajās dienās, kad valdība joprojām turpina strādāt, kaut arī demisionējusi, un tiek gatavots balsojums par jaunas valdības sastāvu Emša vadībā, “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti ļoti aktīvi strādā komisijās, lai nodrošinātu Eiropas Savienības fonda piedāvātās naudas piesaistīšanu Latvijai.
Un jau pēc dažām minūtēm Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts sasauks sanāksmi, kurā ir aicināti visu Saeimā pārstāvēto komisiju vadītāji, lai apspriestu jautājumu, kā veicas ar likumdošanas sakārtošanu. Jāsaka, ka prognozes ir samērā bēdīgas, bet ne bezcerīgas. Un tāpēc šeit nepieciešams ārkārtīgi spraigs darbs komisijās.
Vēl es gribu informēt, ka šodien mūsu frakcija – “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK – ir atteikusies apspriest Emša valdības deklarācijas projektu. Mēs vakar saņēmām šo projektu, iepazināmies ar to, bet neesam piedalījušies projekta izstrādē. Tā kā mēs netaisāmies šajā valdībā strādāt, tad arī negrasāmies šo valdības projektu apspriest. Tā paliek atbildīgo personu ziņā.
Šodienas plenārsēde bija visai raita, un man prieks, ka divos likumos, kas saistīti ar zemes reformu Latvijā, tika panākti samērā normāli grozījumi, kaut arī tie izraisīja asas debates Saeimas sēdē. Īpaši par pilsētu zemes reformu, kur lielos neapbūvētos zemes gabalus pēc pašreiz nobalsotās redakcijas turpmāk nevarēs par sviestmaizi pārdot, bet būs jāpērk par tirgus cenām.
Šodien notiks arī otra sēde, un šajā sēdē ir sagatavots 54 deputātu parakstīts lēmuma projekts. Šajā lēmuma projektā ir pateikti ārkārtīgi asi vārdi un ir bažas, ka tik tiešām 54 deputātu parakstītais lēmuma projekts, kuru skaitā ir arī visi kreiso partiju pārstāvētie deputāti, varētu tikt pieņemts. Es gribu nolasīt dažas frāzes no šī lēmuma projekta, ka “šis Einara Repšes demisionējušās valdības steigā un slepeni noslēgtais mierizlīgums ir Latvijas pusei neizdevīgs darījums, kurā saskatāmas valsts nozagšanas pazīmes”. Nobeidzot šo Saeimas lēmuma projektu, ir ierakstīti šādi vārdi: “Ministru prezidenta Repšes rīcība mierizlīguma sakarā ir bijusi vai nu klaji neprofesionāla vai arī savtīgu motīvu diktēta.” Bez analīzes ir ierakstīti šādi vārdi, un es domāju, ka mūsu frakcija lēmuma projektu nevarēs atbalstīt. Tas viss, protams, ir pakļaujams rūpīgai izvērtēšanai.

Šodien mēs izskatījām aptuveni 30 jautājumus. Mūsuprāt, visaktuālākie bija divi jautājumi. Pirmkārt, grozījumi likumā “Par aviāciju”, kas pašreizējā redakcijā paredz to, ka gaisa kuģa kapteinis var būt tikai Latvijas pilsonis. Šī norma ir pretrunā ar ES likumdošanu brīvās darbaspēka kustības sfērā, jo sanāk, ka tagad Eiropas Savienības aviokompānijas nevarēs šeit atklāt savas filiāles. Saeimas vairākums noraidīja mūsu frakcijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” piedāvātos grozījumus, kas novērstu šīs nepilnības un neliktu kārtējo reizi mūsu valstij sarkt visas Eiropas priekšā.
Otrais jautājums – Alkoholisko dzērienu aprites likums, kas šodien tika pieņemts pirmajā lasījumā. Likums ir populistisks, pilns ar dažādām nejēdzībām, un tā pieņemšanas gaitā vēl ir sagaidāmas karstas diskusijas gan atbildīgajā komisijā, gan iedzīvotāju vidū. Taču jau tagad ir skaidrs, ka mūsu frakcija “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” turpinās aizstāvēt patērētāju tiesības, mazo un vidējo uzņēmumu intereses un prasīt likuma sagatavotājiem dot skaidras atbildes un pamatojumus par jebkuru patērētāju tiesību ierobežojumu, kas likumā ir noteikts.

Šodien darbs bija mierīgs. Bet jāsaka, ka Latvijas Pirmā partija lielāku uzmanību pievērsa likumprojektam “Likums par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās”. Lai arī mēs, protams, atbalstījām šo likumprojektu pirmajā lasījumā, tomēr tālāk tiks pievērsta īpaša uzmanība tam, lai tas būtu visiem īpašniekiem vienāds, lai nebūtu pretrunas starp meža īpašnieka un valsts interesēm. Taču tas, protams, jādara ir taisnīgi, godīgi un vienlīdzīgi. Šim likumam jābūt vienādam pret visiem īpašniekiem, kuri par tādiem ir kļuvuši un kuru īpašumu valsts bez viņu ziņas un izvēles ir apgrūtinājusi ar saimnieciskās izmantošanas ierobežojumiem valsts sabiedrības interesēs. Tādēļ mēs īpaši skatīsimies likumprojekta tālākās izstrādes gaitu.
Tad vēl grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”. Arī šeit bija mūsu deputāta Pētera Simsona iesniegtie priekšlikumi, kas bija būtiski. Mēs tos atbalstījām, bet diemžēl kopējo atbalstu tie neguva. Grozījumi ir vērā ņemami un turpmāk arī skatāmi, kā tiks pildīti.
Pretruna iznāca ar likumprojektu “Muitas likums”, kuru mēs iesniedzām ar prasību par atlikšanu un izskatīšanu uz vēlāku laiku. Un jājautā, kādēļ? Valdības deklarācijā tika deklarēts, ka muita tiks sakārtota atbilstoši Eiropas standartiem sakarā ar iestāju Eiropas Savienībā. Bet diemžēl 15 mēnešos šī lieta netika izdarīta, un būtībā pašreiz likums tiek pieņemts tikai sasteigtā kārtībā, lai būtu varbūt pievilkts ķeksītis, bet praktiski muita nav gatava iestājai Eiropas Savienībā. Un tādēļ arī mēs gribējām, lai šo likumu šodien neizskata, bet lai to izskata vēlāk jau jaunā valdība. Tas ir jāskata pēc būtības un jānovērš tās lietas, kas ir nesakārtotas.

Šodien man gribētos jūs iepazīstināt ar Tautas saskaņas partijas nostāju sociālās politikas jomā. Tautas saskaņas partija uzskata, ka Latvijā nav un nevar būt nevajadzīgu cilvēku. Tāpēc sociālai politikai jābūt vērstai uz visvājāko iedzīvotāju grupu atbalstīšanu, sociālās nevienlīdzības mazināšanu un līdz pat šim laikam nepārvarētas nabadzības novēršanu. Katram Latvijas iedzīvotājam ir jānodrošina cilvēka cienīgas dzīves iespējas visa mūža garumā. Katram ir jāsaņem primārās veselības un sociālās aprūpes izglītības un mājokļa garantijas. Šādas garantijas ir dārgas. Tās prasa visu paaudžu un sociālo slāņu solidaritāti, taču tās padarīs katra dzīvi drošāku un pavērs katram cilvēkam plašākas pašrealizācijas iespējas. Tāpēc pirmām kārtām ir nepieciešams ieviest progresīvas nodokļu likmes lielajiem

ienākumiem, samazinot nodokļu likmes mazajiem ienākumiem. Paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo algas minimumu; izskaust izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un aplokšņu algas.
Otrkārt, palielināt līdz iztikas minimumam mazās pensijas personām ar lielu darba stāžu. Atbrīvot šīs pensijas no ienākuma nodokļa.
Treškārt, palielināt bērnu dzimšanas pabalstu, paaugstināt bērnu pabalstus trūcīgajām ģimenēm līdz sociālā pabalsta līmenim; izveidot valsts alimentu fondu.
Ceturtkārt, veidot valsts un pašvaldību finansētu internātskolu un patversmes tīklu bērniem, kas dzīvo sociāli nelabvēlīgā vidē.
Piektkārt, palielināt finansējumu veselības aprūpei 6 līdz 8 procentu apjomā no valsts iekšējā kopprodukta. Atjaunot iedzīvotāju veselības aizsardzības profilakses sistēmu.
Un pēdējais, ko es gribu pateikt. Valstij kopā ar pašvaldībām ir jāīsteno pašvaldību dzīvojamā fonda atjaunošanas un paplašināšanas programmas. Jāveido pašvaldību sociālās mājas. Nedrīkst pieļaut iedzīvotāju masveida izlikšanu no dzīvokļiem.
Tautas saskaņas partija vienmēr strādās jūsu labā, cienījamie Latvijas iedzīvotāji! Un nepiedalīsies nekādās netīrās politiskajās spēlēs.

Zaļo un Zemnieku savienība pēdējā nedēļā faktiski nodarbojās ar jautājumu, proti, ar Induļa Emša jaunās valdības veidošanu. Un es te nepieņemu iepriekš izteikto kritiku vai aizrādījumus no mūsu kolēģiem par to, ka Zaļo un Zemnieku savienība sadarbojas ar kreisajiem spēkiem. Es domāju, ka bija dota iespēja gan “Jaunajam laikam”, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK piedalīties šajā procesā, un viņi netika izslēgti no tā.
Otra lieta. Mēs, Zaļo un Zemnieku savienība, arī nominētais premjerministrs Indulis Emsis tieši vakar izteica un pieņēma nosodījumu par mierizlīgumu starp Latvijas valsti un “Tilts Communications”, kas tika noslēgts vakar. Demisionējusī valdība steigā un slepeni noslēdza mierizlīgumu starp Latvijas valsti un uzņēmumu “TeliaSonera”; netika izvērtēts Latvijas puses izdevīgums šajā darījumā, kā rezultātā parādās pazīmes, ka šis darījums noticis zināmu apsvērumu dēļ. Tāpēc no šī mierizlīguma zaudē tieši Latvijas lauku teritorijas, reģioni, jo netiks realizēta tā programma, kas bija jāveic šā līguma sakarā, teiksim, “TeliaSonera”. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums nebija korekts. Mums vajadzētu pieņemt tādus likumus, lai aizejošās, demisionējušās valdības nākotnē nevarētu tā rīkoties, pieņemt nozīmīgus lēmumus, kas skar ļoti lielas intereses un skar ļoti lielu tautas daļu jeb iedzīvotāju daļu, kuriem šie pakalpojumi nākotnē būs jāapmaksā.
Vēl viena lieta, ko šodien mēs skatījām, proti, grozījumus likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”, un kur izskanēja doma par to, ka zemju privatizācijas pamatprincips būtu jāievēro, ka gan privatizācijas, gan kompensācijas sertifikātu izmantošanas kārtību nevajadzētu mainīt, jo tas ir process, kas turpinās, un šo sistēmu vajadzētu saglabāt visā tālākajā zemes privatizācijā.
Es domāju, viens no nopietniem jautājumiem, ar ko mūsu Zaļo un Zemnieku savienība pašreiz strādā, ir jautājums par pašvaldību un reģionālo politiku. Un šeit mums ir skaidra nostāja, ka vietējās pašvaldības var izvēlēties un veikt novadu veidošanas reformu, brīvprātības principu ievērojot. Tātad valstī ir saglabājami divi pašvaldību līmeņi – vietējās pašvaldības un reģionālās pašvaldības. Novadu veidošanai ir jānotiek brīvprātīgi, un reizē ar to valstij jārada šis atbalsta moments, programma, kā to realizēt.