
Lielākie plūdi gaidāmi Daugavā
Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras novērojumu stacijās iegūtā operatīvā informācija, kā arī prognozes rāda, ka pavasara palu notece šogad veidosies paaugstinātas ziemas noteces ietekmē. Šogad Daugavā tā iespējama par 30–50 procentiem lielāka par vidējo, Vidzemes upēs – tuvu normai, turpretī Zemgales un Kurzemes upēs par 20–30 procentiem mazāka par vidējo. Palu maksimālie līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma.Plūdi Lielupē pirms diviem gadiem. Arī šogad Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās un zemāko vietu applūšana visvairāk, kā parasti, iespējama pie Staļģenes Foto: Aigars Jansons, A.F.I. |
Marta otrās dekādes beigās gaidāma ledus uzlūšana Kurzemes upēs, straujākos Zemgales un Vidzemes upju posmos, Daugavā, Aiviekstē, Gaujas augštecē, savukārt lejtecē – marta trešajā dekādē. Ledus iešanas laikā upēs iespējama ledus sastrēgumu veidošanās un palieņu applūšana.
Lielākie plūdi gaidāmi Daugavā. Visplašāk applūdīs Daugavas
palienes Daugavpils, Preiļu un Jēkabpils rajonā, jo palu maksimālais līmenis var
pārsniegt 1994.gadā novēroto. Ledus sastrēgumi var izveidoties Līksnas–Nīcgales
posmā un Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves augšdaļā
Zeļķu–Pļaviņu posmā. Ledus masām ienākot Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, ūdens
līmenis pie Pļaviņām šogad var ievērojami celties.
Citās upēs ledus apstākļi nav tik bīstami. Lielupē ledus sastrēguma izveidošanās
un zemāko vietu applūšana visvairāk iespējama pie Staļģenes. Sastrēgums var
veidoties arī pie Mežotnes, jo februārī ledus iešanas laikā lejpus Mežotnes
izveidojās sastrēgums un tā galā vairākas dienas blīvējās vižņi.
Gaujā zemāko palieņu applūšanu var izraisīt ledus sastrēgumi pie Ādažiem un
Carnikavas pagastā. Ogres lejtecē iespējama sastrēguma veidošanās augšpus Ogres
pilsētas. Ventā lejpus Kuldīgas atrodas ledus sagrūdums, ledus iešanas laikā
lejteces posmā var veidoties sastrēgumi, bet plaši applūdumi nav gaidāmi.
Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūras informācija