Valsts kontrole ir veikusi revīzijas priekšizpēti par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistīto institūciju kapacitāti. Priekšizpētes mērķis bija iegūt nepieciešamo informāciju par Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistītajām institūcijām, to pienākumu un atbildības sadali, noteikt iespējamos riskus.
Izvērtējot veiktās pārbaudes un ES struktūrfondu finansēšanas nozīmīgumu Latvijai, Valsts kontrole 16.februārī iesniedza ziņojumu Saeimai par šīs priekšizpētes rezultātiem. Trešdien, 3.martā, Valsts kontroles ziņojuma izskatīšana bija Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdes dienaskārtības jautājums.
Kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti, Latvija saņems līdzekļus no četriem Eiropas Savienības struktūrfondiem, no tiem laikā no 2004. līdz 2006.gadam paredzēts finansējums 856 miljoni eiro.
Latvijas valdības stratēģija un prioritātes, kurām novirzāmi ES struktūrfondu līdzekļi, ir noteikti Attīstības plānā, kas no 1.maija kļūs par Vienoto programmdokumentu. 2003.gada 19.martā Attīstības plāns tika apstiprināts Ministru kabinetā un 2003.gada 18.decembrī Eiropas Komisijā. Savukārt Attīstības plānā noteiktās prioritātes tiks īstenotas saskaņā ar Programmas papildinājumu. Ir izstrādāts Papildinājuma projekts, kas pagaidām pieejams tikai angļu valodā un periodiski tiek mainīts. Šis apstāklis rada bažas, jo valodas barjera apgrūtinās projektu pieteikšanu un radīs virkni starpnieku.
Atbildības sadalījums par prioritātēm, pasākumiem un aktivitātēm starp nozaru ministrijām ir noteikts Papildinājuma projektā. Līdz ar to patlaban nav spēkā esoša dokumenta, kurš noteiktu atbildības sadalījumu starp struktūrfondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām.
Veicot priekšizpēti, Valsts kontroles revidenti strādāja ar 2003.gada 17.decembra Papildinājuma projektu, kurā katrai prioritātei bija noteikta viena atbildīgā nozares ministrija. Savukārt saskaņā ar šobrīd pieejamo Papildinājuma projektu ir paredzēts, ka vienas prioritātes vadību nodrošinās vairākas ministrijas, piemēram, 1.prioritātes “Līdzsvarotas attīstības veicināšana” vadību nodrošinās astoņas nozaru ministrijas.
Lai ar 2004.gada 1.janvāri sāktu līgumu slēgšanu ar atbalsta saņēmējiem un projektu īstenošanu un ar 1.maiju nodrošinātu ES struktūrfondu finansējuma apgūšanu, struktūrfondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām noteiktos termiņos tika uzdots izpildīt Ministru kabineta 2003.gada 10.septembra rīkojumā Nr.573 “Par uzdevumiem ES struktūrfondu vadības, uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmas ieviešanai” noteiktos uzdevumus.
Pārbaudot dokumentu izstrādes gaitu iesaistītajās institūcijās ES struktūrfondu apguvei, nozaru ministriju sniegtajā informācijā tika norādīts, ka atsevišķu uzdevumu izpilde kavējas, jo Finanšu ministrija tai noteiktajos termiņos nebija izpildījusi uzdotos uzdevumus. Piemēram:
• Finanšu ministrija būtiski (par trim mēnešiem) nokavēja dokumenta izstrādi par ES struktūrfondu finansējuma plānošanu valsts budžetā. Rezultātā nozaru ministrijās tika kavēta uzdevuma “līdz 2003.gada 1.decembrim izveidot iekšējo struktūru darbam ar ES struktūrfondiem, nosakot iekšējo funkciju un atbildības sadalījumu” izpilde;
• līdz 2003.gada 1.decembrim netika noteikti no nacionālajām programmām finansējamie nacionālie projekti, jo Finanšu ministrija projektu pieteikumu veidlapas iesniedza tikai šā gada janvārī;
• līdz 2003.gada 1.decembrim nozaru ministrijām bija jānosaka kārtība, kādā tiek nodrošināta ziņu sniegšana par konstatētajām nepilnībām un pārkāpumiem palīdzības īstenošanā. Uzdevuma izpilde tika kavēta, jo Finanšu ministrija noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pamatprasības;
• līdz 2003.gada 1.decembrim bija nosakāma kārtība, kādā Finanšu ministrijai jāiesniedz informācija par projektu ieviešanas finansiālo un tehnisko progresu. Šis uzdevums nav izpildīts, jo Finanšu ministrija nav noteikusi un iesniegusi nozares ministrijām pamatprasības.
Atsevišķu uzdevumu izpilde, piemēram, “līdz 2003.gada 1.oktobrim izstrādāt projektu pieteikumu kritērijus”, tika kavēta saistībā ar ieilgušo Attīstības plāna izstrādi un saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.
Priekšizpētes laikā tika noteikti vairāki revīzijas riski, piemēram, atbalsta pretendentiem var rasties grūtības sākt savlaicīgu projektu iesniegšanu, kā rezultātā 2004.gadā plānotā ES struktūrfondu līdzekļu apguve var tikt kavēta, jo:
• nav apstiprināts Programmas papildinājums, kurā detalizēti jānosaka pasākumi, aktivitātes, projektu atlases kritēriji;
• apstiprinātais Attīstības plāns atbalsta pretendentiem līdz februāra beigām (2004.gada 23.februārim) bija pieejams tikai angļu valodā, arī Programmas papildinājuma projekts pieejams tikai angļu valodā;
• grantu shēmas īstenošanu varēs sākt tikai tad, kad MK ar lēmumu apstiprinās grantu shēmas apsaimniekotājus;
• ir aizkavējusies atsevišķu Ministru kabineta rīkojumā Nr.573 noteikto uzdevumu izpilde;
• Finanšu ministrijai vēl jāveic pārbaudes pirmā un otrā līmeņa starpniekinstitūcijās, lai piešķirtu tām nacionālo akreditāciju darbam ar struktūrfondiem.
Pamatojoties uz revīzijas priekšizpētes konstatējumiem un noteiktajiem riskiem, Valsts kontrole 2004.gada 1.martā ir sākusi likumības un lietderības revīziju par iesaistīto institūciju gatavību Eiropas Sociālā fonda un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļu apguvei. Revīzijas mērķis ir novērtēt Eiropas Savienības struktūrfondu ietvaros finansēto pasākumu ieviešanā iesaistīto institūciju gatavību nodrošināt ES struktūrfondu apguvi no 2004.gada 1.maija.
Revīzija tiks veikta kopā ar Nīderlandes Valsts kontroles konsultantiem saskaņā ar sadarbības projektu.