Valsts sekretāru 2004.gada 4.marta sanāksmē

tājiem saņemot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi””.
Finanšu ministrija izstrādājusi grozījumu projektu noteikumos, lai tos saskaņotu ar Administratīvā procesa likumā, kas stājās spēkā 2004.gada 1.februārī, kā arī ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā lietoto terminoloģiju.

Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Izglītības un zinātnes ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vienkāršoto akcīzes preču pavaddokumentu aprites un kontroles kārtība”.
Saeimā pieņemts likums “Par akcīzes nodokli”, kas stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā un kas tiek ieviests saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Ar 2004.gada 1.maiju, kad Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, ir nepieciešams vienlaikus novērst visas atlikušās neatbilstības Eiropas Savienības prasībām akcīzes nodokļa jomā.
Saskaņā ar Ministru kabinetam likumā noteikto pilnvarojumu izstrādāts noteikumu projekts, kurā noteikta dokumenta (vienkāršotais pavaddokuments), kas noteikts Eiropas Savienības regulā, aprites un kontroles kārtība, kā arī citi nosacījumi par likumā minēto akcīzes preču pārvietošanu. Tādējādi, pārvietojot akcīzes preces Eiropas Savienības teritorijā, kuras jau laistas brīvā apgrozījumā kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, akcīzes preču apritē iesaistītajām personām jānoformē vienkāršotais pavaddokuments. Minētais vienkāršotais pavaddokuments var būt administratīvs dokuments vai komercdokuments.
Projektā paredzēts, ka nosūtītājam, kurš nosūta brīvam apgrozījumam izlaistas akcīzes preces no Latvijas Republikas uz citu dalībvalsti, ir jāsagatavo vienkāršotais pavaddokuments trīs eksemplāros. Saņemot akcīzes preces Latvijas Republikā, vienkāršotā pavaddokumenta trešo eksemplāru apstiprina Valsts ieņēmumu dienestā. Tajā noteikta vienkāršotā pavaddokumenta eksemplāru iesniegšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestā.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 15.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi marķējami ar akcīzes nodokļa markām”.
Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar likumu “Par akcīzes nodokli”, kurš noteiks kārtību, kādā alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi marķējami ar akcīzes nodokļa markām (nodokļa markas), tajā skaitā nosacījumus par pasūtāmo nodokļa marku daudzumu, to izsniegšanas termiņus un saņemšanas nosacījumus, kā arī prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par izlietotajām markām.
Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu nodokļa markas izsniedz un uzskaita Valsts ieņēmumu dienests.
Importētājs, noliktavas turētājs un nodokļa maksātāja pārstāvis, kuri saņēmuši nodokļa markas, katru mēnesi līdz piecpadsmitajam datumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā pārskatu par nodokļa marku apriti iepriekšējā mēnesī.
Noteikumu projekts neradīs vajadzību pēc jaunām struktūrvienībām vai institūcijām, bet paplašinās esošo institūciju funkcijas, jo saskaņā ar likumu ir palielinājies to akcīzes nodokļa maksātāju loks, kas pasūta un saņem nodokļa markas.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 15.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Konfiscēto akcīzes preču iznīcināšanas, pārstrādes un izmantošanas kārtība”.
Saskaņā ar Ministru kabinetam likumā “Par akcīzes nodokli” noteikto pilnvarojumu Valsts ieņēmumu dienests ir izstrādājis noteikumu projektu.
Izstrādājot projektu, ir ņemta vērā līdzšinējā kārtība, kāda noteikta Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumos Nr.188 “Noteikumi par valstij piekritīgās mantas uzskaiti, novērtēšanu un realizāciju” un Ministru kabineta 1999.gada 30.novembra noteikumos Nr.394 “Konfiscēto tabakas izstrādājumu iznīcināšanas un konfiscētā alkohola iznīcināšanas, pārstrādes un denaturēšanas kārtība”, kā arī iekļautas atsevišķas tiesību normas par konfiscēto akcīzes preču iznīcināšanu, pārstrādi un izmantošanu (realizāciju) atbilstoši akcīzes preču aprites kārtībai.
Projektā ir noteikts, ka konfiscētie alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi ir iznīcināmi. Konfiscētos naftas produktus, bezalkoholiskos dzērienus un kafiju izmanto, tos realizējot.
Projekts sastāv no atsevišķām nodaļām. Nodaļā par vispārīgajiem jautājumiem ir noteikta akcīzes preču uzskaites, novērtēšanas (iznīcināšanas) komisijas veidošanas u.c. kārtība, kura attiecas uz visiem akcīzes preču veidiem. Paredzētas arī nodaļas pēc akcīzes preču veidiem, kurās noteikta šo preču iznīcināšanas, pārstrādes un realizācijas kārtība.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, saskaņojumi jāsniedz līdz 15.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Akcīzes preču aprites kārtība”.
Finanšu ministrija ir izstrādājusi noteikumu projektu, pamatojoties uz likuma “Par akcīzes nodokli” deleģējumu, tajā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas.
Noteikumu projekts nosaka speciālas atļaujas (licences) akcīzes preču noliktavas turētāja darbībai, apstiprināta tirgotāja darbībai, akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu vairumtirdzniecībai, kā arī alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu vai naftas produktu mazumtirdzniecībai izsniegšanas, pārreģistrācijas, anulēšanas un izmantošanas kārtību.
Tiks noteiktas prasības noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai akcīzes nodokļa maksātāja pārstāvja darbībai, kā arī prasības importētāja, neapstiprināta tirgotāja un pārsūtītājtirgotāja darbībai.
Projekts nosaka kārtību, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo degvielu, kas nodrošina Latvijas Republikā no citas dalībvalsts iebraucoša transportlīdzekļa un tajā uzstādīto iekārtu darbību un uzturēšanu.
Tiks noteiktas zuduma normas akcīzes precēm, kas radušās ražošanas, apstrādes, uzglabāšanas vai pārvietošanas laikā, kad piemērota atliktā akcīzes nodokļa maksāšana.
Projekts paredz akcīzes preču aprites uzraudzību un kontroli, tajā skaitā pārskatu par akcīzes preču apriti iesniegšanas kārtību un formas.
Projekts nosaka kārtību, kādā mērāmi degvielas krājumu atlikumi, kā arī citas likuma prasības.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 15.martam;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par akcīzes nodokļa nodrošinājumiem alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem un naftas produktiem”.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par akcīzes nodokli” deleģējumu, kas paredz nosacījumus, kuru izpildes gadījumā akcīzes nodokļa maksātājam var samazināt akcīzes nodokļa nodrošinājuma lielumu, un nosaka kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzami, dzēšami un atdodami alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu un naftas produktu akcīzes nodokļa nodrošinājumi.
Projektā ir noteiktas prasības fiziskai un juridiskai personai, kura paredzējusi veikt darbības ar akcīzes precēm, izmantojot atlikto nodokļa maksāšanu, un uzņemas atbildību par iespējamā akcīzes nodokļa maksāšanu. Noteikumu projektā ir izklāstīti arī Valsts ieņēmuma dienesta un tā amatpersonu pienākumi un tiesības, kas ļauj veikt nepieciešamo uzraudzību akcīzes nodokļa nodrošinājumu izlietojumam, saņemot akcīzes nodokļa markas, pārvietojot un uzglabājot akcīzes preces atliktā akcīzes nodokļa režīmā, kā arī dod iespēju nepieciešamības gadījumā segt radušos akcīzes nodokļa parādu, izmantojot nodokļa maksātāja iesniegto akcīzes nodokļa nodrošinājumu.
Noteikumu projekts izstrādāts, balstoties uz Eiropas Savienības prasībām, un noteikumu projektā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvas.
Projekts nodots saskaņošanai Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, saskaņojumi jāsniedz līdz 15.martam.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 27.jūnija noteikumos Nr.211 “Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu””.
Grozījumi Izglītības likumā nosaka, ka 2004.gada 1.septembrī valsts un pašvaldību profesionālās izglītības iestādēs, sākot ar pirmo kursu, mācības

notiek valsts valodā atbilstoši valsts arodizglītības standartam vai valsts profesionālās vidējās izglītības standartam.
Noteikumu projekts paredz nosacījumus profesionālās izglītības programmu mācību satura apguvei valsts valodā, līdzīgi kā tas tiek īstenots vispārējās izglītības sistēmā:
• Profesionālās izglītības programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības, var tikt īstenotas, nodrošinot mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā trijās piektdaļās no programmas kopējā apjoma.
• Atbilstoši profesionālās izglītības likuma nosacījumiem profesionālās izglītības programmās, kurās uzņem izglītojamos bez pamatizglītības, tiek integrēta pedagoģiskās korekcijas programma. Līdz vispārējās pamatizglītības valsts noslēguma pārbaudījumu nokārtošanai programma var tikt īstenota valodā, kādā Latvijā pamatizglītību iegūst valsts un pašvaldību izglītības iestādēs. Pēc vispārējās pamatizglītības valsts pārbaudījumu nokārtošanas programmas īstenošanu turpina, nodrošinot mācību satura apguvi valsts valodā ne mazāk kā trīs piektdaļas no atlikušā programmas apjoma.
• Profesionālās izglītības programmas, kuras izglītojamais uzsāk pēc vispārējās vidējās izglītības ieguves, tiek īstenotas valsts valodā.
Vienlaikus Valsts arodizglītības standartā un Valsts profesionālās vidējās izglītības standartā tiek veikti precizējumi saistībā ar centralizēto eksāmenu vispārizglītojošos mācību priekšmetos ieviešanu profesionālajā izglītībā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas “Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienība” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latviešu valodas apguves valsts programma” izveidi”.
Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošā valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas “Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienība” (LVAVP) ir atbildīga par Latviešu valodas apguves valsts programmas ieviešanu. Vienlaikus LVAVP nodrošina Valsts valodas likuma, Izglītības likuma un noteikumu “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” īstenošanu.
Atbilstoši Valsts programmā noteiktajam LVAVP galvenais uzdevums ir nodrošināt latviešu valodas apguves iespējas Latvijā, popularizēt latviešu valodu, kā arī paplašināt un nostiprināt latviešu valodas lietojumu. Tas nozīmē: gādāt par skolotāju tālākizglītību; attīstīt un izdot jaunus mācību līdzekļus; piedāvāt latviešu valodas kā otrās valodas kursus noteiktām mērķa auditorijām; piedāvāt un ieviest dažādas aktivitātes sabiedrības integrācijas jomā.
Lai izpildītu normatīvo aktu prasības par valsts aģentūras izveidošanu un turpinātu nodrošināt valsts līdzdalību pakalpojumu sniegšanā, efektīvi apsaimniekojot valsts budžeta līdzekļus, Izglītības un zinātnes ministrija ierosina reorganizēt tās pārraudzībā esošo LVAVP un to pārveidot par valsts aģentūru “Latviešu valodas apguves valsts programma”.
Aģentūrai tiek paredzētas šādas funkcijas: atbilstoši savai kompetencei un saskaņā ar pārvaldes līgumu īstenot Latviešu valodas apguves valsts programmu; veikt izdevējdarbību Latviešu valodas apguves valsts programmas īstenošanā un aģentūras citu funkciju izpildē; atbilstoši aģentūras darbības mērķim sniegt fiziskām un juridiskām personām šādus publiskus pakalpojumus: izglītības seminārus un kursus; konsultatīvus pakalpojumus latviešu valodas apguves jautājumos; Latviešu valodas apguves valsts programmas īstenošanai un aģentūras citu funkciju izpildei iespiesto izdevumu un mācību materiālu pārdošanu; vadīt un īstenot valsts un starptautiskus projektus un programmas.
Aģentūrai ir identificēti potenciālie klienti Latvijā, piemēram, mazākumtautību skolu pedagogi, latviešu valodas skolotāji, mazākumtautību pieaugušie, mazie un vidējie uzņēmēji.
Aģentūrai var definēt kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus, kas raksturo aģentūras funkciju izpildi, piemēram, latviešu valodas nepratēju īpatsvara samazināšanās; Izglītības likumā noteikto reformu īstenošana; latviešu valodas lietojuma pieaugums. Minētie rādītāji kopumā raksturo Latvijas iedzīvotāju attieksmes maiņu pret latviešu valodas lietojumu. Pozitīvas attieksmes rezultātā tiek mazināta politiskā spriedze un veicināts sabiedrības integrācijas process, kas ir viens no būtiskākajiem valsts politikas rezultātiem.

Aģentūra tiek veidota kā tieša izpildinstitūcija valodas politikas īstenošanai, kas ir noteikta Valsts valodas likumā, noteikumos “Par profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu un valodas prasmes pārbaudes kārtību” un citos normatīvajos aktos. Aģentūras publiskie pakalpojumi nodrošina minēto normatīvo aktu prasību izpildes iespējas tām valsts iedzīvotāju grupām, uz kurām šīs prasības attiecas.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Valsts aģentūras “Latviešu valodas apguves valsts programma” nolikums”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar Publisko aģentūru likumu un rīkojuma projektu “Par valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas “Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienība” reorganizāciju un valsts aģentūras “Latviešu valodas apguves valsts programma” izveidi”, kas paredz līdz 2004.gada 30. septembrim izveidot Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā esošu valsts aģentūru, kas pārņems valsts uzņēmuma bezpeļņas organizācijas Latviešu valodas apguves valsts programmas projekta vadības vienības funkcijas un saistības.
Noteikumu projekts ir valsts aģentūras darbību reglamentējošs dokuments, kas nosaka, ka aģentūras funkcijas ir īstenot Latviešu valodas apguves valsts programmas izglītības pasākumus, kā arī atbilstoši aģentūras darbības mērķim sniegt fiziskām un juridiskām personām publiskus pakalpojumus. Noteikumu projekts kā vienu no aģentūras darbības veidiem paredz valsts un starptautiskus projektu un programmu vadību un īstenošanu.
Projektā noteiktas arī šīs aģentūras tiesības un kompetence, vadības pilnvaras, kā arī darbības nodrošināšanas kārtība un darbības pārskatu sniegšanas kārtība.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtība”.
Noteikumu projekts nosaka Nacionālā attīstības plāna izstrādes, ieviešanas, uzraudzības un sabiedriskās apspriešanas kārtību. Noteikumu projekts nosaka, ka Nacionālā attīstības plāna izstrādi vadīs Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Nacionālā attīstības plāna izstrādē tiks iesaistītas valsts institūcijas, plānošanas reģionu pārstāvji, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nacionālā attīstības plāna sabiedriskā apspriešana ilgs ne mazāk par diviem mēnešiem. Nacionālā attīstības plāna projektu izskatīs Nacionālajā reģionālās attīstības padomē, un to apstiprinās Ministru kabinets.
Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, īpašu uzdevumu ministru sekretariātos, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija”.

Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt kārtību, kādā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā esošā informācija pieprasāma un nododama atklātībai, kā arī pieejamās informācijas apjomu.
Noteikumu projekts nosaka personas, kuras ir tiesīgas saņemt informāciju no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra, informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību, kā arī atklātībai nododamās informācijas apjomu.
Informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, ir ierobežotas pieejamības informācija. Minēto informāciju rakstiski vai izmantojot tiešsaites datu pārraidi ir tiesības iegūt: tiesībaizsardzības iestādēm; valsts un pašvaldību iestādēm, ja šādas tiesības attiecīgajām iestādēm paredz likums; tiesai; prokuratūrai; zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem

advokātiem, licencētām detektīvsabiedrībām un sertificētiem detektīviem, veicot pienākumus atbilstoši savai kompetencei; sertificētiem administratoriem maksātnespējas lietās attiecībā uz parādnieka pārstāvjiem; kredītiestādēm (t.sk. finanšu līzinga sabiedrībām) un apdrošināšanas sabiedrībām par fizisku personu, ar kuru tās dibina, groza vai izbeidz līgumsaistības.
Izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, reģistrā iekļauto informāciju izsniedz, pamatojoties uz rakstisku vienošanos, kas noslēgta starp Ceļu satiksmes drošības direkciju un informācijas saņēmēju, kurā norāda informāciju par informācijas pieprasītāju, izsniedzamās informācijas apjomu, informācijas izmantošanas mērķi, informāciju par konkrēto personu, kas veic informācijas pieprasījumu un citu informāciju, kas nepieciešama informācijas pieprasīšanai un izsniegšanai.
Fiziskā persona informāciju par sev piederošiem transportlīdzekļiem ir tiesīga bez maksas saņemt ne biežāk kā divas reizes gadā. Fiziskā persona, saņemot informāciju, uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību, ja informāciju saņem informācijas pieprasītāja (fiziskas personas) pilnvarota persona – notariāli apliecinātu pilnvaru un personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
Juridiskās personas pārstāvis, saņemot informāciju, uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību un dokumentu, kas apliecina informācijas saņēmēja (juridiskas personas) pārstāvības tiesības.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Iekšlietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā”.
Saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 20.panta pirmo un trešo daļu par ieraksta izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru nosaka Ministru kabinets. Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu reģistrā nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu.
Noteikumu projekts noteiks valsts nodevas apmēru par ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Valsts nodevas likmes ir šādas: biedrības vai nodibinājuma reģistrācija – 8 lati; statūtu grozījumu reģistrācija – 6 lati; ieraksts par biedrības vai nodibinājuma reorganizāciju: ja pēc reorganizācijas rodas jauna biedrība vai nodibinājums, par katru jaunizveidoto biedrību vai nodibinājumu maksā – 8 lati; pārējos gadījumos par ieraksta izdarīšanu reģistrā par katru reorganizācijā iesaistīto biedrību vai nodibinājumu – 6 lati; citu ierakstu izdarīšana un ierakstu izmaiņas reģistrā par biedrību vai nodibinājumu – 4 lati; reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšana– 2 lati.
Valsts nodevu maksā pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas, to ieskaita valsts pamatbudžetā.
Valsts nodevu nemaksā: par ierakstu izdarīšanu par biedrību, kas apvieno invalīdus, bāreņus un daudzbērnu ģimenes; par ierakstu izdarīšanu par biedrībām, kuru mērķis ir bērnu un skolēnu sabiedriskās sporta aktivitātes; par ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja ieraksts ir saistīts ar administratīvo teritoriju pārveidošanu, robežu vai nosaukuma maiņu, kā arī ielas nosaukuma vai ēkas numerācijas maiņu; par ierakstu izdarīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā, pamatojoties uz valsts iestādes lēmumu vai tiesas nolēmumu.
Noteikumi stājas spēkā 2004.gada 1.aprīlī.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par pieteikumiem ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā”.
Noteikumu projekts sagatavots saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu. Ar noteikumiem ir paredzēts apstiprināt pieteikumu veidlapas: pieteikums sabiedriskās organizācijas, sabiedrisko organizāciju apvienības vai bezpeļņas organizācijas uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā; pieteikums biedrības vai nodibinājuma ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā; pieteikums izmaiņu ierakstīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā; pieteikums ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizāciju (pievienošanu); pieteikums ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizāciju (saplūšanu); pieteikums ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā par reorganizāciju (sadalīšanu); pieteikums ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā par biedrības vai nodibinājuma darbības izbeigšanu; pieteikums ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā par biedrības vai nodibinājuma darbības turpināšanu; pieteikums ieraksta izdarīšanai biedrību un nodibinājumu reģistrā par biedrības vai nodibinājuma izslēgšanu no reģistra.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Nevalstisko organizāciju centrā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 10.martam.
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Iekšējo normatīvo aktu projektu saskaņošanas Kārtības rullis”.
Valsts pārvaldes iekārtas likums paredz, ka noteikti valsts pārvaldes iestāžu izdotie iekšējo normatīvo aktu projekti ir jāsaskaņo ar augstāku iestādi un Tieslietu ministriju.
Tieslietu ministrija daudzkārt konstatējusi, ka valsts pārvaldes iestādēm nav pietiekamas informācijas par to, kādi iekšējie normatīvie akti nosūtāmi Tieslietu ministrijai un augstākai iestādei un kāda ir saskaņošanas kārtība. Tāpēc noteikumu projekts “Iekšējo normatīvo aktu projektu saskaņošanas Kārtības rullis” nepieciešams, lai noteiktu vienotu kārtību iekšējo normatīvo aktu saskaņošanai. Tāpat noteikumu projekts veicinās Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpildi un iekšējo normatīvo aktu, kuri saskaņā ar likumu saskaņojami ar Tieslietu ministriju un augstāku iestādi, saskaņošanas procesa efektivitāti. Tiks novērsti gadījumi, ka stājas spēkā prettiesiski iekšējie normatīvie akti.
Noteikumu projekts paredz kārtību, kādā iestādes noformē iekšējo normatīvo aktu projektus, nosūta tos saskaņošanai uz Tieslietu ministriju un augstāku iestādi, kā arī nosaka kārtību, kādā Tieslietu ministrija izvērtē minētos projektus, paziņo par to saskaņošanu, sniedz atzinumu, kāda ir iestādes rīcība, ja iekšējā normatīvā akta projekts netiek saskaņots vai tiek saskaņots ar iebildumiem.
Iekšējo normatīvo aktu projektu izvērtēšanu Tieslietu ministrijā veic Normatīvo aktu sistematizācijas un metodoloģijas departaments.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.