
Ministru kabineta noteikumi Nr.117
Rīgā 2004.gada 2.martā (prot. Nr.9 29.§)Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā
Izdoti saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma 6.panta piekto daļu
I. Vispārīgais jautājums
1. Noteikumi nosaka elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu un termiņu, kādā tie nododami valsts arhīvam glabāšanā. Noteikumi attiecas uz valsts un pašvaldību iestādēm un juridiskajām personām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem jānodod elektroniskie dokumenti valsts glabāšanā (turpmāk – institūcija).
II. Elektronisko dokumentu
izvērtēšanas vispārīgās prasības
2. Valsts arhīvu ģenerāldirekcija un valsts arhīvi, izvērtējot
elektronisko dokumentu, veic tā intelektuālo analīzi un informācijas sistēmas
tehnisko analīzi.
3. Veicot elektroniskā dokumenta intelektuālo analīzi, vērtē funkcijas (atbilstoši
Ministru kabineta apstiprinātajai metodikai par funkciju un institucionālās sistēmas
analīzes veikšanu), darbības vai fakta un ar to saistīto dokumentu kopuma saturu.
4. Veicot informācijas sistēmas tehnisko analīzi, vērtē ar elektroniskā dokumenta
apriti saistītos tehniskos aspektus (piemēram, tehnisko savietojamību, drošību,
integritāti, autentiskumu).
5. Elektronisko dokumentu izvērtē informācijas sistēmas plānošanas, projektēšanas
un ieviešanas stadijā, informācijas sistēmas lietošanas un uzturēšanas procesā,
kā arī nododot elektronisko dokumentu valsts arhīvam glabāšanā.
6. Izvērtējot elektroniskos dokumentus, nosaka ilgstoši un pastāvīgi glabājamo
dokumentu grupas. Ilgstošai vai pastāvīgai glabāšanai atlasa tikai dokumentus, kas
vēl nav arhivēti, vai arhivētus dokumentus, kuros minētā informācija un fakti
kopsavilkuma veidā nav apkopoti citos dokumentos, vai arhivētus dokumentus, kuros
apkopotā informācija ir tik vispārīga, ka nesniedz pilnīgu veiktās funkcijas vai
darbības raksturojumu.
7. Veicot elektronisko dokumentu intelektuālo analīzi, lai atlasītu dokumentus ilgstošai vai pastāvīgai glabāšanai institūcijā, ņem vērā:
7.1. normatīvos aktus, kas nosaka dokumentu glabāšanas termiņus;
7.2. apstākli, ka dokuments kā pierādījums izmantojams tiesību īstenošanai un
aizsardzībai;
7.3. apstākli, ka dokuments izmantojams institūcijas darbības nodrošināšanai un
pēctecībai.
III. Elektronisko dokumentu izvērtēšana informācijas sistēmas
plānošanas
stadijā un projektēšanas stadijā
8. Informācijas sistēmas plānošanas stadijā institūcija atbilstoši funkcijām, kuru veikšanai informācijas sistēmu paredzēts izmantot:
8.1. nosaka informācijas sistēmā iekļaujamos elektroniskos
dokumentus un datus;
8.2. nosaka elektronisko dokumentu glabāšanas termiņu;
8.3. izvērtē elektronisko dokumentu glabāšanas veidu un nepieciešamās izmaksas.
9. Informācijas sistēmas projektēšanas stadijā institūcija informācijas sistēmā
iekļaujamos elektroniskos dokumentus un datus, to apjomu un glabāšanas termiņu
saskaņo ar valsts arhīvu.
10. Projektējot informācijas sistēmu, institūcija nodrošina ilgstoši vai pastāvīgi glabājamo elektronisko dokumentu tveršanas iespējas no informācijas sistēmas (iespēju izdalīt no sistēmas un glabāt kā patstāvīgu vienību) un migrācijas vai konversijas iespējas uz glabāšanai paredzēto datu nesēju vai vietu.
IV. Elektronisko dokumentu
izvērtēšana informācijas sistēmas
ieviešanas stadijā
11. Informācijas sistēmas ieviešanas stadijā institūcija
elektronisko dokumentu sastāvu, apjomu un glabāšanas termiņus saskaņo ar valsts
arhīvu.
12. Lai atlasītu valsts arhīvam glabāšanā nododamās dokumentu grupas, Valsts arhīvu
ģenerāldirekcija sadarbībā ar institūcijām izvērtē funkcijas un klasificē tās
šādās informācijas sistēmu kategorijās:
12.1. A kategorija – politikas, koordinācijas, pārraudzības un
darbības izpildījuma kontroles funkcijas (A kategorijas funkcijas);
12.2. B kategorija – regulējošās un pakalpojumu sniegšanas funkcijas
(B kategorijas funkcijas);
12.3. C kategorija – atbalsta funkcijas (C kategorijas funkcijas).
13. No A kategorijas informācijas sistēmām pastāvīgā glabāšanā pieņem A kategorijas dokumentus (dokumenti, kas radīti, veicot A kategorijas funkciju), un B kategorijas dokumentus (dokumenti, kas radīti, veicot B kategorijas funkciju). No B kategorijas informācijas sistēmām pastāvīgā glabāšanā pieņem A kategorijas dokumentus, bet B kategorijas dokumentus atkārtoti izvērtē, ņemot vērā to nozīmī
gumu un glabāšanas izmaksas, un nosaka dokumentus, kurus pieņems pastāvīgā un ilgstošā glabāšanā. No C kategorijas informācijas sistēmām pastāvīgā un ilgstošā glabāšanā pēc izvērtēšanas pieņem A kategorijas dokumentus vai veido reprezentējošu izlasi.14. A, B un C (atsevišķos gadījumos) kategorijas informācijas sistēmas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija reģistrē kā ilgstoši un pastāvīgi glabājamas un iekļauj tās Latvijas Nacionālā arhīva fonda izveidotā reģistrā.
V. Elektronisko dokumentu izvērtēšana
informācijas sistēmu lietošanas
un uzturēšanas procesā
15. Institūcijas pārskata glabāšanas termiņus B kategorijas informācijas sistēmām:
15.1. pirms informācijas sistēmas migrācijas, konversijas vai
konfigurācijas izmaiņām;
15.2. ja mainās normatīvie akti, institūcijas funkcijas (funkciju apjoms), darbības
prioritātes, dokumentēto faktu apjoms.
16. Elektronisko dokumentu un datu glabāšanas termiņu izmaiņas
saskaņo ar valsts arhīvu.
17. Visas ar arhivējamiem elektroniskajiem dokumentiem un datiem veiktās darbības
dokumentē, veidojot un papildinot nepieciešamos metadatus (pielikums).
VI. Elektronisko dokumentu
izvērtēšana, nododot tos valsts arhīvam
glabāšanā, un dokumentu
glabāšanas termiņi
18. Valsts arhīvam nododamo elektronisko dokumentu un datu
maksimālais glabāšanas termiņš institūcijas glabātavā ir pieci gadi, ja
normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Ja informācijas sistēmas struktūras dēļ
elektronisko dokumentu glabāt iestādē piecus gadus nav iespējams, attiecīgo dokumentu
atļauts nodot valsts arhīvam glabāšanā pirms minētā termiņa.
19. Izvērtējot, vai elektroniskais dokuments nododams valsts arhīvam ilgstošai vai
pastāvīgai glabāšanai, institūcija ņem vērā šādus kritērijus:
19.1. elektroniskais dokuments dokumentē valsts politikas veidošanu
un valsts pārvaldes procesus;
19.2. elektroniskais dokuments dokumentē valsts un tās iedzīvotāju savstarpējās
attiecības, to mijiedarbību un ietekmi uz vidi;
19.3. dokumentu ilgāk nekā 75 gadus izmanto kādas darbības veikšanai, tiesību
īstenošanai un aizsardzībai;
19.4. elektroniskā dokumenta glabāšanas izmaksas (atkarībā no tā veida, struktūras
un izmantošanas biežuma) ilgstošā laikposmā ir mazākas par izmaksām, kas rastos no
zaudējumiem, ja elektronisko dokumentu nesaglabātu.
20. Institūcijas, nododot elektroniskos dokumentus valsts arhīvam
glabāšanā, kopā ar valsts arhīva pārstāvjiem pārbauda dokumentāciju, kas attiecas
uz informācijas sistēmu vai lietojumprogrammu.
21. Ja informācijas sistēmas veidošanā lietotie risinājumi agrāk praksē nav
izmantoti, valsts arhīvs pēc Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas lēmuma pieņem
glabāšanā visu informācijas sistēmu.
22. Izvērtējot elektroniskos dokumentus, valsts arhīvam ir tiesības pieprasīt
esošās dokumentācijas papildināšanu šādos gadījumos:
22.1. ir uzsākta informācijas sistēmas vai lietojumprogrammas
izdzēšana;
22.2. datu bāzes struktūra pirms nodošanas ir pārveidota;
22.3. esošā dokumentācija ir nepilnīga.
23. Institūcijas pienākums ir pēc valsts arhīva pieprasījuma
papildināt nepilnīgo dokumentāciju.
24. Institūcija pēc valsts arhīva pieprasījuma veic elektronisko dokumentu nodošanas
kontrolpārbaudi, lai pārliecinātos, ka valsts arhīvs spēs izlasīt elektroniskos
dokumentus un datus, šādos gadījumos:
24.1. notiek pirmā nodošana no informācijas sistēmas;
24.2. ir mainīta aparatūra;
24.3. ir mainījusies informācijas sistēmas konfigurācija;
24.4. notiek elektronisko dokumentu vienreizēja nodošana.
25. Ja notiek ikgadējā elektronisko dokumentu nodošana no vienas un tās pašas informācijas sistēmas, pirmajā nodošanā pievieno pilnu dokumentāciju. Ja informatīvā sistēma tiek mainīta, nepieciešamo dokumentāciju pievieno papildus.
Ministru prezidents E.Repše
Kultūras ministre I.Rībena
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 6.martu.
Pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 2.marta noteikumiem Nr.117
Metadatu piemēri
1. Glabāšanas metadati:
1.1. kartotēkas vai identifikators;
1.2. datu bāzes datu vārdnīca;
1.3. kartotēku struktūra;
1.4. datu kodifikācija datu bāzes vajadzībām (ar kodu derīguma datumu);
1.5. kodu pirmavoti;
1.6. datu izmantošanas sistēma;
1.7. versijas un izveidošanas programma.
2. Apraksta metadati:
2.1. dokumenta virsraksts vai nosaukums;
2.2. īss satura un izveidošanas konteksta apraksts;
2.4. autori;
2.5. nosūtītājs;
2.6. adresāti;
2.7. izveidošanas, pārveidošanas un atlases datums;
2.8. elektroniskais formāts;
2.9. datu valoda;
2.10. indeksācijas objekts: fonds, sērija, lieta, dokuments;
2.11. vieta personu dokumentu klasifikācijas plānā.
3. Pārvaldīšanas metadati:
3.1. datu nodošanas datums;
3.2. informācijas atrašanās vietas adrese;
3.3. informācijas nesēji;
3.4. apjoms;
3.5. pavairošanas tiesības;
3.6. pieejamība;
3.7. glabāšanas ilgums.
Kultūras ministre I.Rībena