Ministru kabineta rīkojums Nr.131

2. Noteikt Vides ministriju par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
3. Vides ministram līdz 2004.gada 30.decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā:

3.1. pievienošanās dokumentus Konvencijas Protokolam par smagajiem metāliem, Protokolam par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem un Protokolam par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu;
3.2. noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālo plānu.

4. Vides ministrijai izstrādāt un vides ministram līdz 2006.gada 30.jūnijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā Konvencijas Protokola par smagajiem metāliem un Protokola par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu ieviešanas plānu.

Ministru prezidents E.Repše

Vides ministra vietā – aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis

(Ministru kabineta
2004.gada 3.marta rīkojums Nr.131)

Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos pamatnostādņu 2004.–2010.gadam kopsavilkums

Latvija ir pievienojusies Ženēvas konvencijai par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos (turpmāk – Konvencija), kuras galvenais mērķis ir ierobežot, samazināt un novērst robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu. Latvija pievienojusies vienam šīs Konvencijas protokolam un parakstījusi trīs Konvencijas protokolus. Tomēr līdz šim Latvijā nav izstrādāti politikas plānošanas dokumenti Konvencijas un tās protokolu saistību izpildei.
Konvencijas pamatnostādnes 2004.–2010.gadam (turpmāk – pamatnostādnes) ir ilgtermiņa politikas plānošanas dokuments. Konvencijas mērķis ir noteikt Latvijas valdības politikas pamatprincipus, mērķus un rīcības virzienus, lai Latvijā laikā no 2004. līdz 2010.gadam ierobežotu robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, pildot Konvencijā un tās protokolos noteiktās saistības un īstenojot Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības attiecībā uz gaisa piesārņojuma ierobežošanu.

Problēmu formulējums

Veidojot valdības politiku, lai ierobežotu robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, ir šādas galvenās problēmas:
• nav sagatavoti politikas dokumenti Konvencijas un tās protokolu saistību izpildei;
• nav izveidota nacionālā sistēma, kas nodrošinātu ikgadējo emisiju inventarizāciju un ziņojumu sagatavošanu atbilstoši Konvencijas un Kopējās programmas gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novēršanai un novērtēšanai Eiropā (turpmāk – EMEP) prasībām;
• Latvijas likumdošanā ir nepilnības attiecībā uz Konvencijas un tās protokolu prasībām;
• daļa esošo tehnoloģisko iekārtu neatbilst Konvencijas un tās protokolu prasībām;
• trūkst gaisa kvalitātes modelēšanas speciālistu, kuri varētu modelēt gaisu piesārņojošo vielu emisijas, pārneses lielos attālumos un nosēdumu veidošanos un sniegt integrēto novērtējumu atbilstoši Konvencijas prasībām.

Politikas mērķi

Pamatnostādņu politikas virsmērķis ir ierobežot robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos, Latvijai piedaloties starptautisko līgumu par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu izstrādē un saistību izpildē un samazinot piesārņojošo vielu emisijas apjomu Latvijā.
Galvenie mērķi attiecībā uz robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos ir:
• politikas dokumentu izstrāde, ņemot vērā pasākumus, kuri jau tiek veikti valsts un starptautiskajā līmenī;
• Konvencijas un EMEP prasībām atbilstošas nacionālās sistēmas izveide;
• līdzsvarotam attīstības procesam atbilstošu emisiju ierobežošanas pasākumu ieviešana, īpaši izmantojot labākās pieejamās un ekonomiski pieņemamās tehnoloģijas un metodes, mazatkritumu un bezatkritumu tehnoloģijas;
• Latvijas normatīvo aktu pilnveidošana saistībā ar Konvencijas un tās protokolu prasībām;
• sadarbības un informācijas aprites veicināšana gaisa aizsardzības jomā; Latvijā īpaši aktuāla ir sabiedrības, vides aizsardzības institūciju un uzņēmumu nodrošināšana ar informāciju par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem.

Rīcības virzieni politikas mērķu un rezultātu sasniegšanai

Protokolam par paskābināšanas, eitrofikācijas un piezemes ozona līmeņa samazināšanu;
• nodrošināt iekārtu iegādi dioksīnu un furānu analīžu veikšanai, kā arī personāla apmācību un laboratorijas sertificēšanu Latvijas Vides aģentūrā;
• sagatavot noturīgo organisko piesārņotāju samazināšanas nacionālo plānu.

Nepieciešamais finansējums

Pamatnostādņu īstenošanai nav nepieciešams papildu finansējums no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, jo attiecīgie pasākumi paredzēti nozaru stratēģiskajos dokumentos un atbilstošajās rīcības programmās.

Vides ministra vietā – aizsardzības ministrs Ģ.V.Kristovskis