Kādas būs ES robežas nākotnē

Bulgārija un Rumānija

Pēc desmit valstīm, kas ES pievienosies jau maijā, kā nākamā vistuvāk dalībai ES šobrīd minama Bulgārija. Šī valsts, tāpat kā Rumānija, ES iestāšanās sarunas sāka reizē ar Latviju un vēl trijām topošajām dalībvalstīm, tomēr ekonomiskās un demokrātiskās reformas abās valstīs veicās gausāk nekā pārējās kandidātvalstīs. Rezultātā to pievienošanās mērķa datums tika pārnests uz 2007.gadu.
Vēl pagājušā gada nogalē Eiropas Komisijas publiskotais progresa ziņojums Bulgārijai bija diezgan labvēlīgs un deva cerību, ka jau pavisam drīz arī Bulgārija pievienosies ES, bet šā gada februārī Eiropas Parlamenta ziņojumā teikts, ka iestāšanās sarunas ar Bulgāriju varētu slēgt tuvākajos mēnešos. Un, kas svarīgi, ziņojumā uzsvērts, ka Bulgārijas pievienošanos nevajadzētu mākslīgi saistīt ar jebkuru citu kandidātvalsti, tādējādi liekot saprast, ka gadījumā, ja Rumānijas sekmes tuvākajā laikā neuzlabosies, Bulgārija varētu tikt uzņemta ES, negaidot Rumāniju.
Rumānijas izredzes pievienoties ES 2007.gadā tiek vērtētas krietni skeptiskāk. Gan Komisijas izstrādātajā progresa ziņojumā, gan Parlamenta vērtējumā pausta visai asa kritika par līdzšinējo reformu gaitu. Rumānijai pārmet augsto korupcijas līmeni, problēmas ar tiesu sistēmas darbību un neatkarību, preses brīvības ierobežojumus, cilvēktiesību neievērošanu, adopcijas sistēmas nepilnības, pārāk gauso likumdošanas saskaņošanas gaitu u.c.
Eiroparlamenta prezidents Pats Kokss atzinis, ka ES neatkāpjas no solījuma Rumāniju uzņemt 2007.gadā, tomēr pastāv bažas, vai Rumānija to spēs. Parlamenta deputāte Emma Nikolsone, kas atbildīga par ziņojumu attiecībā uz Rumāniju, pat izteikusies, ka sarunas ar Bukaresti būtu jāaptur, līdz tā rīkosies sparīgāk korupcijas apkarošanā un bērnu tiesību uzlabošanā.
Atbildot uz Eiroparlamenta un atsevišķu dalībvalstu kritiku, Rumānijas premjerministrs Adrians Nestase pagājušajā nedēļā solījis veikt reformas valdībā, lai uzlabotu reformu un integrācijas gaitu. Proti, trijiem ministriem tiks piešķirtas īpašas pilnvaras pārraudzīt un koordinēt reformu kopējo gaitu un nodrošināt iestāšanās sarunu slēgšanu. Rumānijai vēl atlicis slēgt astoņas no kopumā 30 iestāšanās sarunu sadaļām.

Turcija

Pēdējā un vienlaikus arī senākā no pašreizējām ES kandidātvalstīm ir Turcija. Lai gan Turcija savu pieteikumu dalībai ES iesniedza jau pirms vairāk nekā 20 gadiem, sarunas par tās dalību tika atliktas neapmierinošās demokrātisko reformu gaitas un dažādu cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Tomēr jau 2002. gada nogalē, kad iestāšanās sarunas slēdza Latvija un vēl deviņas kandidātvalstis, Turcijai tika dots solījums, ka radikāli uzlabojot reformu gaitu, arī Turcija ap 2005. gadu varētu tikt aicināta sākt iestāšanās sarunas.
Pēdējos mēnešos par Turcijas izredzēm sākt sarunas ļoti pozitīvi izteikušies vairāki ES valstu politiķi. Nedēļas sākumā viesojoties Turcijā, tās pēdējo gadu progresu atzinīgi novērtējis Eiroparlamenta prezidents Pats Kokss, tomēr viņš uzsvēris, ka reformām nevajadzētu palikt tikai uz papīra, bet būtu jāpanāk arī to sekmīga realizācija. Februārī Turcijas sekmes ļoti pozitīvi vērtēja Vācijas kanclers Gerhards Šrēders, bet vēl šotrešdien Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeks Strovs paudis pārliecību, ka decembrī gaidāmajā ES galotņu apspriedē tiks panākta vienošanās sākt ar Turciju iestāšanās sarunas ar nosacījumu – ja Ankara turpinās īstenot reformas.
Tomēr vairākas ES dalībvalstis nevēlas sākt sarunas ar relatīvi nabadzīgo un galvenokārt musulmanisko valsti, kuras robežas sniedzas krietni ārpus Eiropas kontinenta ģeogrāfiskajām robežām, līdz pat Irānai un Irākai. Vairāki politiķi izteikuši prognozes: ja arī sarunas sāksies, tās ilgs gadiem, jo Turcija ir liela valsts un tās problēmas apjomīgas.

Horvātija

Lielas cerības uz pievienošanos ES jau tuvākajos gados lolo arī Horvātija, kur ekonomiskās un politiskās reformas pēdējos gados noritējušas ievērojami straujāk nekā pārējās bijušajās Dienvidslāvijas republikās. Horvātija iestājai pieteicās pagājušā gada februārī un cer iekļauties ES vēl reizē ar Bulgāriju un Rumāniju jau 2007. gadā. Oficiālu kandidātvalsts statusu Horvātija varētu iegūt jau šopavasar. Kā viens no šķēršļiem Horvātijas straujākai virzībai uz ES šobrīd tiek minēta Stabilitātes un asociācijas līguma ratifikācija vairākās ES dalībvalstīs. Tas ir pirmais solis, lai Horvātijas un ES attiecības varētu ieiet jaunā fāzē. Pagaidām šo līgumu nav ratificējušas Itālija, Lielbritānija un Nīderlande, kas galvenokārt iebilst pret Horvātijas atturīgo sadarbošanos ar Starptautisko kara tribunālu Hāgā.

Pārējās valstis

Vēl pagājušajā nedēļā pieteikumu iestājai ES gatavojās iesniegt Maķedonija, bet sakarā ar Maķedonijas prezidenta Borisa Trajkovska traģisko bojāeju pieteikuma iesniegšana uz laiku atlikta. Maķedonijas mērķis, iesniedzot pieteikumu, ir paātrināt ekonomiskās reformas un nostiprināt mieru pēc etniskā konflikta, kas notika pirms trijiem gadiem. Maķedonija, līdzīgi kā Horvātija, vēlas jau tuvākajā laikā iegūt kandidātvalsts statusu un sākt iestāšanās sarunas.
Centienus nodrošināt stabilitāti reģionā un realizēt politiskās un ekonomiskās reformas, kas tuvinātu valsti dalībai ES, uzsvērušas arī pārējās Balkānu valstis – Albānija, Bosnija un Hercegovina, Serbija un Melnkalne. Pagaidām par reāliem mērķa datumiem oficiāli izteikušās tikai Bosnijas un Hercegovinas amatpersonas. Kā vēlamais laiks, kad Bosnija un Hercegovina varētu būt gatava dalībai ES, tiek minēts 2009. gads.
Par iespējamo integrāciju ES kaut reizi runājušas arī Ukraina, Moldova, Baltkrievija, Krievija, kā arī Gruzija, bet šo valstu iespējamā dalība ES pagaidām vēl netiek apspriesta. Trešdien Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi, uzstājoties kādā konferencē, teicis, ka ES nevar turpināt paplašināties, taču tās mērķis ir piešķirt savām kaimiņvalstīm visas dalības priekšrocības, izņemot līdzdalību ES institūcijās. “Galīgais ilgtermiņa mērķis ir piešķirt šīm valstīm četras brīvības, uz kurām balstās Savienība, tādējādi piedodot taustāmu formu mūsu apņēmībai neradīt jaunas barjeras Eiropā,” teicis R. Prodi.
Tas ļauj secināt, ka ES paplašināšanās tuvākajos gados turpināsies, tomēr visai maz ticams, ka dalībvalstu skaits tuvākajā desmitgadē varētu pārsniegt 33.