Turpinās Eiropas darba tirgus ierobežošana

Īrijas ierobežojumi

Īrija daļēji saglabās savu iepriekšējo apņemšanos, jo darba tirgus pēc 1.maija būs atvērts jauno valstu pilsoņiem, tomēr darba meklētājiem sākotnēji tiks liegta piekļuve sociālajiem pabalstiem. Proti, ieceļotājiem no jaunajām valstīm sociālās garantijas būs pieejamas vien tad, ja viņi varēs pierādīt, ka dzīvo Īrijā jau divus gadus.

Izklāstot valdības pieņemto lēmumu, Īrijas sociālo un ģimenes lietu ministre Mērija Koflena uzsvērusi, ka ierobežojumi attiecas tikai uz tiem, kas brīvu darbaspēku kustību vēlas izmantot, lai iegūtu sociālos pabalstus, bet tie, kas būs atraduši darbu Īrijā, varēs uzturēties tik ilgi, cik vēlēsies. Īrija joprojām aicina jauno valstu iedzīvotājus doties strādāt uz Īriju, norāda M. Koflena.

Īrija seko Lielbritānijas paraugam

Īrijas lēmums par ierobežojumu noteikšanu topošo dalībvalstu darbaspēkam bija reakcija uz Lielbritānijas pagājušonedēļ noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz jauno dalībvalstu darbaspēka piekļuvi sociālajiem pabalstiem. Lielbritānija nolēma, ka darba ņēmēji varēs legāli ierasties valstī un strādāt, tomēr jaunie noteikumi tos atturēs no pabalstu saņemšanas vismaz divus gadus, iespējams, pat ilgāk. Visiem ieceļotājiem būs jāreģistrējas arī īpašā reģistrā, kas ļaus Lielbritānijas varas iestādēm nepieciešamības gadījumā regulēt piekļuvi savam darba tirgum. Pēc Lielbritānijas lēmuma Īrija palika pēdējā no dalībvalstīm, kura nebija noteikusi nekādus ierobežojumus jauno valstu darbaspēkam. Īrijas lēmums ir piesardzīgs un pamatots solis, kā ierobežot pieeju sociālajām garantijām cilvēkiem no valstīm, kam ir neliela vai nav nekādas saistības ar Īriju, sacīja Īrijas sociālo un ģimenes lietu ministre.

Dalībvalstīm tiesības slēgt savu darba tirgu

Pašreizējo un topošo dalībvalstu vienošanās iestāšanās sarunu noslēgumā paredz, ka, pietiekami pamatojot savu pozīciju, pašreizējās dalībvalstis savu darba tirgu varēs slēgt jauno valstu pilsoņiem līdz pat septiņiem gadiem.
Vienošanās paredz, ka katrai dalībvalstij ir tiesības slēgt savu darba tirgu sākotnēji uz diviem gadiem. 2006.gadā Eiropas Komisija sniegs ziņojumu par ierobežojumu darbības sekām, un, ja nepieciešams, dalībvalstis varēs pagarināt ierobežojumus vēl uz trim gadiem. Ja kādā no dalībvalstīm jauna darbaspēka pieplūdums būs vērtējams kā nopietns drauds vietējam darba tirgum, tad šos ierobežojumus, objektīvi pamatojot pārejas periodu, varēs pagarināt vēl uz diviem gadiem (līdz 2011.gadam).

Ierobežojumi citās dalībvalstīs

Par visstingrākajiem ierobežojumiem (līdz septiņiem gadiem) jauno dalībvalstu darbiniekiem iestājušās Vācija un Austrija. Daļējus ierobežojumus vismaz uz diviem gadiem gatavojas ieviest Somija un Beļģija. Iespēju vismaz uz pāris gadiem slēgt savu darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem nopietni apsver arī Spānija, Portugāle, Grieķija, Itālija un Luksemburga. Francija gatavojas saglabāt līdzšinējo darba atļauju sistēmu.
Bet, tuvojoties brīdim, kad jaunās valstis tiks uzņemtas ES sastāvā, par ierobežojumiem brīvai darbaspēka kustībai cita pēc citas izteikušās arī dalībvalstis, kuras iepriekš pret darba tirgus atvēršanu bija noskaņotas pārliecinoši pozitīvi. Nīderlande pirmajam gadam noteikusi darba meklētāju kvotu – 22 000 cilvēku. Par nodomu ieviest darbaspēka kustības ierobežojumus paziņojušas arī Zviedrija un Dānija, tomēr galīgais lēmums par ierobežojumu formu vēl nav pieņemts. Un, visbeidzot, par ierobežojumu noteikšanu paziņojušas arī Lielbritānija un Īrija, kas vēl līdz pagājušajai nedēļai vienīgās atbalstīja brīvu pieeju savam darba tirgum.

Kandidātvalstu nostāja dažāda

Iestāšanās sarunās panāktā vienošanās paredz, ka arī jaunās dalībvalstis var noteikt ierobežojumus darbaspēka kustībai no jaunajām dalībvalstīm. Reaģējot uz pašreizējo dalībvalstu pēdējo mēnešu lēmumiem, Ungārijas valdības pārstāvji jau paziņojuši, ka, iespējams, jau drīzumā Ungārija pārskatīs savu darba likumdošanu, ieviešot atbildes pasākumus katrai no pašreizējām ES dalībvalstīm. Pārējās topošās valstis, tajā skaitā Latvija, pagaidām negatavojas ieviest kādus darba tirgus ierobežojošus pasākumus. Labklājības ministrijas amatpersonas paudušas viedokli, ka darba tirgu Latvija varētu ierobežot vien tad, ja būs statistikā balstīti pierādījumi, ka darba tirgus ir apdraudēts.

Bailes no imigrantiem pārspīlētas

Pašreizējo dalībvalstu noteiktie ierobežojumi brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām dalībvalstīm izpelnījušies Eiropas Komisijas kritiku. Komisijas prezidents Romāno Prodi solījis par šo jautājumu diskutēt šomēnes gaidāmajā ES valstu valdību vadītāju tikšanās laikā. Statistiķi un nodarbinātības lietu speciālisti vairākkārt pauduši pārliecību, ka dalībvalstu satraukums par lētā darbaspēka plūdiem no jaunajām dalībvalstīm ir krietni pārspīlēts. Piemēram, Nīderlandes Centrālais plānošanas birojs prognozē, ka, līdzīgi kā 1986.gadā, kad ES pievienojās Spānija un Portugāle, bažas par apjomīgu darbaspēka pieplūdumu nepiepildīsies un gada laikā Nīderlandē darbu meklēs vien 7000 līdz 10 000 jauno dalībvalstu iedzīvotāju.
Arī Eiropas Komisijas pagājušonedēļ publiskotais pētījums liecina, ka tikai nepilns procents jauno dalībvalstu iedzīvotāju noteikti vēlas doties strādāt uz pašreizējām ES dalībvalstīm tuvāko piecu gadu laikā. Tas nozīmē, ka ik gadu ES dalībvalstīs varētu ierasties tikai 220 tūkstoši darba meklētāju no jaunajām dalībvalstīm. Tas ir salīdzinoši niecīgs skaitlis, ja ņem vērā, ka pēdējos gados ES dalībvalstīs ik gadu ieradušies aptuveni pusotrs miljons imigrantu. Vislielāko vēlēšanos doties strādāt uz tā sauktajām vecajām dalībvalstīm izteikuši iedzīvotāji (2 %) no Bulgārijas un Rumānijas, kas ES varētu pievienoties 2007. gadā. No Baltijas valstīm stingru apņēmību meklēt darbu citās ES valstīs pauduši 0,8 % iedzīvotāju.
Tomēr pētījums arī liecina, ka to skaits, kas apsvēruši iespēju doties strādāt uz citām ES dalībvalstīm, ir krietni lielāks. Desmit topošajās dalībvalstīs tādu ir 3,1 % no visiem iedzīvotājiem, bet kandidātvalstīs kopumā – 4,6 %.