Atbalstīs sieviešu uzņēmējdarbību

Likumsakarīgi rodas jautājumi: kādēļ aizdevumi tiek piešķirti sievietēm, un vai šādā gadījumā var runāt par dzimumu līdztiesību? Ziemeļvalstu investīciju bankas vecākā viceprezidente Siva Hellena stāsta, ka 1999.gadā banka veikusi pētījumu, kurš parādījis, ka pastāv ļoti liela līdz šim aizmirstu klientu grupa – sievietes uzņēmējas. Lai labotu šo situāciju, Ziemeļvalstu investīciju banka visām trim Baltijas valstīm piešķīra nelielu kredītlīniju viena miljona eiro vērtībā, kas tika sadalīta trijās daļās. Bankas veiktajā pētījumā arī atklājās, ka sievietes salīdzinājumā ar vīriešiem mazāk riskē, viņu izstrādāto projektu apjoms ir mazāks, turklāt sievietēm bieži vien trūkst nepieciešamā nodrošinājuma. Šā iemesla dēļ viņas uzņēmējdarbību sāk ar savu līdzekļu ieguldīšanu, ir diezgan kūtras un vilcinās doties uz banku, lai pieprasītu kredītu. Savukārt bankas atzīst, ka mazo projektu izskatīšana nenes peļņu, jo tiklab lielu, kā arī mazu projektu izskatīšanā ir jāiegulda vienāds darbs. Tāpat aktuāls ir jautājums par ķīlas trūkumu.
Kā starptautiska finanšu institūcija 1975.gadā dibinātā Ziemeļvalstu investīciju banka savas aktivitātes Baltijas valstīs izvērš kopš brīža, kad tās atguva neatkarību. Bankas aizdevumu portfelis visās Baltijas valstīs kopā pārsniedz 600 miljonu eiro, bet Latvijā tas veido 150 miljonu eiro. Aizdevumi galvenokārt izsniegti enerģētikas sektora attīstīšanai un vides sakopšanai. Lai sadarbotos mazāku projektu īstenošanā, tiek piesaistītas vietējās finanšu institūcijas. “Hansabanka” un Hipotēku banka izraudzītas tādēļ, ka Ziemeļvalstu investīciju banka ar tām dažādos projektos sadarbojusies jau agrāk. Pirms diviem gadiem Helsinkos visas Baltijas valstis tika uzaicinātas kļūt par Ziemeļvalstu investīciju bankas biedriem. Līdz šim šī banka aptvēra tikai piecas Ziemeļvalstis, kurām tagad pievienosies arī trīs Baltijas valstis. Latvija par Ziemeļvalstu investīciju bankas biedru kļūs no 2005.gada.
Sieviešu uzņēmējdarbības kreditēšanas programmā iesaistījusies arī Eiropas Padomes Attīstības banka, kas dibināta 1956.gadā un ir vecākā visu Eiropu aptverošā finanšu institūcija. Tajā apvienojušās 36 valstis, tai skaitā 15 Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Latvija šajā bankā iesaistījās 1998.gadā. Kā stāsta Eiropas Padomes Attīstības bankas reģiona vadītāja Marja Sepala, banka pārsvarā izsniedz vidēja un ilga termiņa aizdevumus ar labvēlīgiem noteikumiem, kuru mērķis ir kreditēt projektus sociālajā jomā. Bankas aizņēmēji ir tās dalībvalstis, finanšu institūcijas un vietējās varas iestādes. Patlaban bankas kredītportfelis ir aptuveni 10 miljardu eiro.
Svarīga Eiropas Padomes Attīstības bankas darbības joma ir kredītu izsniegšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jaunu darbavietu izveidošanai un esošo saglabāšanai. Šajā sektorā bankas mērķis ir atvieglot šiem uzņēmumiem pieeju finansējumam. Vairāku pētījumu rezultāti liecina, ka Baltijas valstīs sievietēm uzņēmējām salīdzinājumā ar vīriešiem ir grūtāk iegūt nepieciešamos resursus uzņēmējdarbības sākšanai. Turklāt viņām bieži vien ne tikai nav pieejami šie resursi, bet arī trūkst uzņēmības sākt savu biznesu. Tādēļ, pēc M.Sepalas domām, jaunizveidotajai kredītlīnijai vajadzētu rosināt sievietes griezties bankās un ņemt kredītus.
Eiropas Padomes Attīstības banka sadarbībā ar Ziemeļvalstu investīciju banku līdzīgus kreditēšanas projektus īsteno arī Igaunijā un Lietuvā, kur pērn izsniegti kredīti aptuveni 6 miljonu eiro vērtībā. Banka cieši seko līdzi tam, kādu sociālo efektu izsniegtās kredītlīnijas rada, kā arī cenšas identificēt aizvien jaunas apakšaizņēmēju grupas. Pašlaik līdzekļi izsniegti aptuveni 100 apakšprojektiem. Tas ļāvis saglabāt 1500 jau esošas un radīt 300 jaunas darba vietas. Lielākā daļa aizdevumu izsniegti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas strādā pakalpojumu, ražošanas un mazumtirdzniecības sektorā.
Lai arī aizdevuma kopsumma nav sevišķi liela – tikai 4 miljoni eiro, pozitīvs ir šā finansējuma īpašais mērķis – iedrošināt Latvijas sievietes – uzņēmējas, uzņēmumu īpašnieces vai vadītājas – attīstīt savu uzņēmējdarbību, izmantojot šim mērķim speciāli atvēlēto kredītlīniju. Aizdevumu varēs saņemt mazie un vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits nepārsniedz simtu, bet kopējais aktīvu apjoms – 75 miljonus eiro.
Kā atzīst “Hansabankas” valdes priekšsēdētāja Ingrīda Blūma, Latvijas banku darbībā pēdējā laikā vērojama jauna iezīme – aizvien vairāk pieaugot banku izsniegto kredītu apjomam un tajā pašā laikā zemo noguldījumu procentu likmju dēļ pastāvot diezgan nelabvēlīgai situācijai noguldījumu pieauguma ziņā, mūsu valsts bankas aizvien vairāk piesaista finansējumu ārpus Latvijas. “Hansabanka” pirms četriem gadiem jau parakstīja līdzīgu līgumu par kredītlīnijas piešķiršanu. Lai gan uzņēmējas izrāda ļoti lielu interesi, I.Blūma novērojusi, ka divas problēmas joprojām pastāv – tie ir vāji sagatavoti projekti un nodrošinājuma trūkums. Arī šoreiz būs vajadzīgs gan nodrošinājums, gan biznesa projekts.
Analizējot mazos un vidējos uzņēmumus, kas jau ņēmuši kredītus “Hansabankā”, redzams, ka 28 procenti aizņēmēju ir kompānijas, kuras kā vadības pārstāvi sarunām ar banku norādījušas sievieti. Sievietes visvairāk aizņemas tirdzniecībā (vairāk nekā trešdaļa izsniegto kredītu apjoma), arhitektūrā un projektēšanā (16 procentu) un viesnīcu biznesā (13 procentu).
Arī Hipotēku bankas prezidents Inesis Feiferis atzīst, ka programma dos jaunas iespējas jau esošajām uzņēmējām un tām, kas vēl tikai gatavojas sākt uzņēmējdarbību. Ja būs interese, kredīta summu varēs palielināt, sola I.Feiferis.
Hipotēku bankai jau ir pieredze sadarbībā ar Eiropas Padomes Attīstības banku un Ziemeļvalstu investīciju banku mājokļu un mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanas programmu ietvaros. Turklāt MVU kreditēšanas programmā bija speciāla līnija sieviešu uzņēmējdarbības atbalstam. Banka izsniegusi kredītus kopumā 8,4 miljonu eiro vērtībā, un nozaru sadalījums sakrīt ar I.Blūmas minēto. Sadarbojoties ar sievietēm uzņēmējām, viņš novērojis, ka sievietes ir visdrošākie klienti, kas parasti neiesaistās riskantos pasākumos. Viņš arī atzīst, ka attiecībā pret sievietēm tomēr pastāv zināma diskriminācija, lai arī ne vienmēr apzināta. Statistika liecina, ka sievietes uzņēmējas veido tikai 1,5 procentus no nodarbinātajām sievietēm, kamēr vīriešu vidū šis rādītājs ir vairāk nekā trīs reizes augstāks un sasniedz 4,8 procentus.
Programmas ietvaros Hipotēku banka iecerējusi īstenot eksperimentu – grupu jeb vienotās atbildības aizdevumus, kuru ņemšanai vairākas potenciālās uzņēmējas apvienojas, kopīgi galvo aizdevuma atmaksu un pēc kārtas izmanto aizdevumu. Šis jaunievedums būtībā ir pagaidām reti izmantotā iespēja piešķirt nelielus aizdevumus tiem potenciālajiem uzņēmējiem, kuriem nav aizdevuma saņemšanai nepieciešamā ķīlas nodrošinājuma. Šai ziņā banka sadarbosies arī ar Latvijas Garantiju aģentūru.
Latvijā tagad ir desmit šādu grupu, kas pārņēmušas ziemeļvalstu pieredzi grupu kredīta ņemšanā, turklāt neviena no tām pagaidām nav cietusi finansiālu neveiksmi. Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāja Baiba Rivža, kas uzkrājusi pieredzi līdzīgu programmu koordinēšanā, ir pārliecināta, ka tādējādi sievietes apgūst prasmi pētīt tirgu un izstrādāt biznesa plānu. Viņa novērojusi – ja grupa kredītu veiksmīgi izmantojusi un atdevusi, tā parasti sper nākamo soli un ņem aizdevumu bankā. Turklāt vienas grupas izveidošana un darbība rada priekšnosacījumus nākamās grupas izveidei un darbībai. Grupas kredīta ideju atbalstījusi arī Zemkopības ministrija.