1.daļa

Katru gadu pasaulē notiek ap 10–14 tūkstoši terora aktu, kuros dzīvību zaudē vai tiek sakropļoti 50 tūkstoši cilvēku. Šie skaitļi gan nav absolūti precīzi, jo uzskaites sistēmas dažādās valstīs ir atšķirīgas. Statistiku ietekmē arī politiskā nostāja un valsts intereses: vienus un tos pašus cilvēkus viena puse bieži nosauc par teroristiem, cita – par brīvības cīnītājiem. Šoreiz mūs vairāk interesē skaitļi, kuri diemžēl tiek publiskoti ļoti reti – cik cilvēku bijuši saistīti ar terora aktu upuriem un tāpēc arī, kaut netieši, kļuvuši atkarīgi no teroristu vardarbības. Cik bērnu neiegūs izglītību un nespēs sevi realizēt dzīvē, cik cilvēkiem būs nožēlojamas vecumdienas, jo zudis atbalsts? Un viss tikai tādēļ, ka viņu apgādnieki vai tuvinieki liktenīgas sagadīšanās dēļ tieši tobrīd atradušies tieši tajā vietā, kur kāds svešinieks vardarbīgi mēģinājis īstenot savus politiskos vai mantkārīgos mērķus.

Terorisms un
nacionālā likumdošana

Cik lielā mērā teroristu upuri un to tuvinieki var cerēt uz atbalstu? Cik lielu atbildību uzņemas valsts, kuras teritorijā noticis terora akts? Kādus zaudējumus sedz notiesātie teroristi? Būtu lieliski, ja mums nenāktos uzdot šos jautājumus. Diemžēl starptautiskās konvencijas nereglamentē zaudējumu kompensāciju kārtību. Šie jautājumi tiek risināti nacionālajā likumdošanā. Ir vērts iepazīties, kā kompensāciju izmaksas vardarbības upuriem tiek reglamentētas to valstu likumdošanā, kur terorisma problēma nav tikai zinātnieku teorētiskā interese vien. Kad materiāls jau tapa gatavots publicēšanai, 6.februārī Maskavā metrovagonā starp stacijām “Paveļeckaja” un “Avtozavodskaja” nogranda sprādziens. Viss notika plkst. 8.40 pēc vietējā laika, kad vilcieni ir pārpildīti, jo cilvēki dodas uz darbu. Maskavas mēra vietnieks V.Šancevs paziņoja, ka terora aktu veikusi pašnāvniece, kura uzspridzinājusi somā paslēptu spridzekli. Tā jauda sasniegusi aptuveni piecu kilogramu trotila ekvivalentu. Maskavas prokurors A.Zujevs uzskata, ka jāizveido terorisma apkarošanas resors pilsētā, jo Maskavā palielinājies realizēto terora aktu skaits. 2003.gadā vien reģistrēts 2731 teroristiskas ievirzes noziegums.

Kompensāciju
izmaksas kārtība atsevišķās valstīs

ASV

6.februārī Maskavā metrovagonā starp stacijām “Paveļeckaja” un “Avtozavodskaja” nogranda sprādziens Foto: EPA/A.F.I.

Amerikas Savienoto Valstu (ASV) likumdošana tiek piemērota attiecībā uz jebkuriem terora aktiem jebkurā pasaules malā, kuri izdarīti attiecībā pret ASV pilsoni vai patstāvīgi valstī dzīvojošu ārvalstnieku. ASV darbojas virkne likumu, kuri reglamentē cīņu ar terorismu. 1988.gadā tika pieņemts likums par palīdzību terorisma upuriem, kurā paredzēta arī terorisma upuru un liecinieku aizsardzība. To varētu nosaukt par valsts garantētu programmu palīdzības sniegšanai terora aktos cietušajiem. Jau 1982.gadā ASV Kongress izskatīja jautājumu par sadarbību ar vardarbības upuriem un lieciniekiem. Tika akcentēts, ka terorisma upuri cieš fiziski, psiholoģiski un materiāli, bet bieži tas notiek ne tikai vardarbības, bet arī tiesībsargājošo iestāžu vienaldzības dēļ. Vainīgajai pusei tiek detalizēti izklāstītas viņas tiesības, bet cietusī puse vai liecinieki par savām tiesībām bieži paliek pilnīgā neziņā. ASV valdība paredzējusi realizēt pasākumu kompleksu terorisma upuru un liecinieku atbalstam. Pasākumus var iedalīt divās grupās:
– tie, kuri paredzēti jebkura nozieguma (t.sk. terorisma) upuriem;
– tie, kuri paredzēti tikai terorisma upuriem.
Pirmās grupas valsts atbalsta mēri vardarbības upuriem:
a. Materiālā kompensācija – naudas izmaksas, lai kompensētu medicīnas vai cita veida palīdzību, kas nepieciešama cietušajiem. Izmaksas veic saskaņā ar speciālām federālajām programmām no Noziegumu upuru atbalsta fonda, kas ir Finanšu ministrijai pakļauta struktūra. Likumā stingri noteikts, ka par izmaksas atteikuma iemeslu nevar būt rase, ticība, nacionalitāte, dzimums vai profesija.
b. Piespiedu restitūcija – attiecībā pret personu, kas ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu noziegumā. Tādējādi tiesa var pieņemt lēmumu par piespiedu restitūciju, kura tiek veikta:
– tieši cietušās personas labā;
– ja cietušais nav sasniedzis 18 gadu vecumu, viņu likumīgo pārstāvju labā;
– upuru nāves gadījumā tā tuvinieku labā.
Savā lēmumā tiesa var paredzēt likt vainīgajiem atmaksāt cietušajiem medicīnas izdevumus, kompensēt negūtos ienākumus, kurus cietušais nav guvis nozieguma rezultātā, un obligātā kārtībā segt visus ar tiesas procesu saistītos izdevumus.
c. Citi pasākumi – atbildība par cietušā, liecinieka, informatora iebaidīšanu un iespaidošanu. Par šīm darbībām ar mērķi nepieļaut lietas normālu izskatīšanu tiesā vainīgā persona var tikt sodīta ar naudas sodu līdz 250 tūkstošiem dolāru vai cietuma sodu līdz 10 gadiem.
Otrās grupas valsts atbalsta pasākumi paredzēti tikai terorisma upuriem. Tie ietver materiālās izmaksas un valdības 1992.gada lēmumā paredzētus izglītības iegūšanas atvieglojumus teroristu ķīlniekiem, gūstekņiem un viņu ģimenes locekļiem (upuru nāves gadījumā).
Kādas kompensācijas saņem 2001.gada 11.septembra terora akta Ņujorkā upuri un to ģimenes? Bojāgājušo ģimenes saņem kompensāciju no vairākiem avotiem. Pirmkārt, no Federālā

2001.gada 11.septembra terora akta Ņujorkā bojāgājušo ģimenes saņem kompensāciju no vairākiem avotiem Foto: EPA/A.F.I.

fonda, kurā tiek ieskaitīti valsts līdzekļi un privātie ziedojumi. Fonda izmaksāto kopējo summu konkretizēt vēl nevar, jo izmaksas turpinās, bet jau tagad tās ir vairāki desmiti miljonu dolāru.
Otrkārt, Ņujorkas štata valdība izveidoja fondu, kurš savu darbību jau beidzis, izmaksājot bojāgājušo ģimenēm 68,4 miljonus dolāru. Treškārt, Ņujorkas pilsētas vadība izveidoja savu terora aktu upuru atbalsta fondu. Ceturtkārt, vairākus miljonus dolārus izmaksāja Sarkanā Krusta organizācija. Visbeidzot, daudzas labdarības iestādes sniedza materiālo atbalstu terorisma upuriem. Summas, kuras saņēma bojāgājušo ģimenes, ir nozīmīgas. Apdrošināšanas kompāniju, pensiju fondu izmaksas nereti pārsniedz fondu piešķirtās summas. Pēc Ņujorkas valdības datiem, vidējā summa, kuru saņēma 11.septembrī bojāgājušo ģimene, bija 203 070 dolāru. Ņujorkas štats uzņēmās bēru izdevumus, apmaksāja vienreizējo medicīnisko palīdzību cietušajiem. Taču vairāki tūkstoši cietušo ir griezušies ar prasību tiesā par morālā un materiālā kaitējuma kompensāciju pret Ņujorkas un Ņūdžersijas ostu valdēm, kuras, pēc iesniedzēju domām, ielaidušas ASV teritorijā pilotus pašnāvniekus.

ASV valdības noteiktās kompensācijas (dolāros) terorisma upuriem