Valsts sekretāru 2004.gada 26.februāra sanāksmē

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Transportlīdzekļu pārbūves noteikumi”.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu, kas pilnvaro Ministru kabinetu noteikt transportlīdzekļu pārbūves veikšanas kārtību, prasības attiecībā uz transportlīdzekļu konstrukciju un aprīkojumu pēc pārbūves, kā arī kārtību, kādā saņemams atzinums par pārbūvētā transportlīdzekļa atbilstību satiksmes drošības un tehnisko normatīvu prasībām.
Projekts nosaka motociklu, triciklu, kvadriciklu, vieglo automobiļu (t.sk. sporta automobiļu), kravas automobiļu, autobusu, to piekabju un puspiekabju (transportlīdzekļi) pārbūves veikšanas kārtību, tehniskās ekspertīzes slēdziena (atzinuma) saņemšanas kārtību un tehniskās prasības transportlīdzekļiem pēc pārbūves. Noteikumu projekts nenosaka kārtību, kādā tiek veikta traktortehnikas un tās piekabju pārbūve.
Papildus noteikumu projektā noteikta kārtība, kāda tiek kontrolēts sērijveida pārbūves ražošanas process, kā arī noteikta rīcība strīdus gadījumos un lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.
Šo noteikumu mērķis ir nodrošināt cilvēku veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgu transportlīdzekļu piedalīšanos ceļu satiksmē.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Vides, Zemkopības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par veselības pārbaudēm transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāju kvalifikāciju”.
Noteikumu projekts noteiks  kārtību, kādā veic veselības pārbaudes transportlīdzekļu vadītājiem un personām, kuras vēlas iegūt transportlīdzekļu vadītāja kvalifikāciju, kā arī transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes; kādos gadījumos un kādā kārtībā transportlīdzekļa vadītājs nosūtāms uz veselības pirmstermiņa pārbaudi, kā arī personas, kuras ir tiesīgas nosūtīt transportlīdzekļa vadītāju uz šo pārbaudi; kārtību, kādā sedz transportlīdzekļu vadītāju veselības pirmstermiņa pārbaudes izdevumus; kārtību, kādā atņem transportlīdzekļu vadīšanas tiesības personām, kurām ir medicīniskās pretindikācijas transportlīdzekļu vadīšanai.
Noteikumi pēc būtības netiek mainīti, bet pārapstiprināti, jo, Ceļu satiksmes likumā izdarot grozījumus, ir mainīts pilnvarojums Ministru kabinetam, formāli mainot pilnvarojuma saturu.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Veselības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 2.decembra noteikumos Nr.394 “Dzelzceļa būvnoteikumi””.
Grozījumi noteikumos paredz noteikt, ka projektēšanas uzdevumā norāda arī vides pieejamības prasības dzelzceļa būvobjektiem, kā arī precizē noteikumos lietotās atsauces uz normatīvajiem aktiem. Saskaņā ar grozījumiem Vispārīgos būvnoteikumos, kas stājās spēkā 2004.gada 1.janvārī, vides pieejamības prasības būvvalde nosaka plānošanas un arhitektūras uzdevumā. Ņemot vērā, ka pasūtītāju un projektētāju savstarpēji saista būvprojektēšanas līgums, vides pieejamības prasības dzelzceļa būvprojektiem būtu norādāmas projektēšanas uzdevumā, kas ir būvprojektēšanas līguma neatņemama sastāvdaļa.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā”.
Kredītiestāžu likuma noteikumi šobrīd neparedz, ka kredītiestādēm ir pienākums atturēties no klienta informēšanas tādos gadījumos, kad tiek sniegtas ziņas kompetentajām iestādēm par klientu kontiem un darījumiem krimināllietas ietvaros, savukārt tieši šāda prasība izriet no Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās Protokola, kuru pieņēmusi Padome saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu.
Konvencijas par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās Protokols paredz, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka bankas attiecīgajam klientam vai citām trešajām personām netiek izpausts, ka informācija par bankas darījumiem, veiktajām operācijām tiesiskās sadarbības rezultātā krimināllietās ir sniegta citai dalībvalstij. Likumprojekts ir izstrādāts, ievērojot likuma “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” 14.pantu, kas tieši nosaka bankām pienākumu neizpaust to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir tikušas sniegtas Kontroles dienestam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Iekšlietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Ģenerālprokuratūrā, Valsts kontrolē, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par Ministru kabineta noteikumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”.
Noteikumu projektā ir uzskaitīti visi Ministru kabineta noteikumi un to normas, kuru spēkā esība saistīta ar pievienošanos Eiropas Savienībai un kas stāsies spēkā vai zaudēs spēku, stājoties spēkā šiem noteikumiem, savukārt šo noteikumu stāšanās spēkā – 2004.gada 1.maijs – ir datums, kurā Latvijas Republika pievienojas Eiropas Savienībai, stājoties spēkā Latvijas Republikas Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumam.
Ar šiem noteikumiem tiek novērstas problēmas tieši piemērojamo Eiropas Kopienas tiesību aktu – regulu – piemērošanai Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī ar brīdi, kad Latvija kļūst par dalībvalsti. Ar tiem tiek izdarītas izmaiņas nacionālajā tiesiskajā regulējumā, kas pēc pievienošanās neatbildīs Eiropas Kopienas tiesību kopumā ietvertajam, taču ir ticis pieņemts lēmums šo regulējumu piemērot līdz pat pievienošanās dienai. Tādējādi ar šiem noteikumiem tiek atcelti Ministru kabineta noteikumi vai to normas, kas ietver Eiropas Kopienas regulu normas, kuras ir tieši piemērojamas un nedrīkst būt ieviestas nacionālajos tiesību aktos, kā arī stājas spēkā tie Ministru kabineta noteikumi vai to normas, kurās iestrādātas tādas Eiropas Kopienas tiesību aktu normas, kuras Latvijā netiek piemērotas līdz pievienošanās brīdim Eiropas Savienībai, bet kurām ir jāstājas spēkā Latvijā no Latvijas dalības Eiropas Savienībā pirmās dienas.
Projekts nodots saskaņošanai visās ministrijās, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 5.martam.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli””.
Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dabas resursu nodokli”” izstrādāts: lai precizētu likuma normas saistībā ar nodokļa maksāšanu par no citām valstīm ievestajām precēm no šā gada 1.maija, nosakot, kad un kur turpmāk būs jāmaksā nodoklis par videi kaitīgām precēm un produktiem, preču un produktu iepakojumu un radioaktīvajām vielām.
Grozījumi precizē atsevišķas likuma normas, kas attiecas uz pārskata par nodokļa aprēķiniem iesniegšanas termiņiem un lai vienkāršotu nodokļa administrēšanu.
Likumprojekts saskaņo likuma normas ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma normām, kas paredz, ka, transportlīdzekļus reģistrējot pirmo reizi Latvijas Republikā, par tiem ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. Rezultātā tiks samazināta atkritumu rašanās nolietotiem transportlīdzekļiem, kā arī veicināta nolietoto transportlīdzekļu un to materiālu, detaļu un vielu otrreizēja izmantošana, reģenerācija un pārstrāde neatkarīgi no tā, vai šim transportlīdzeklim, nogādājot to nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumam, ir vai nav tirgus vērtības vai arī tā ir negatīva.
Grozījumi saskaņo likuma normas ar likuma “Par piesārņojumu” grozījumu normām un lai precizētu nodokļa likmes par emisijām gaisā, kas veicinātu Latvijas starptautisko saistību samazināt SEG emisijas izpildi un Eiropas Savienības direktīvu prasību par kaitīgu emisiju gaisā samazināšanu realizēšanu, un lai samazinātu videi mazāk “draudzīgu” energoresursu izmantošanu un palielinātu energoresursu izmantošanas efektivitāti, kā arī stimulētu vairāk izmantot reģeneratīvos un vietējos energoresursus (koksni, salmus, kūdru), aizvietojot akmeņogles un rezultātā samazinot piesārņojuma emisijas gaisā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Veselības, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Veselības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Epidemioloģiskās drošības likumā”.
Likumprojekts atspoguļo terminu “epidemioloģiskā uzraudzība” un “pretepidēmijas pasākumi” saskaņošanu ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu, kā arī termina “epidemiologs” saskaņošanu ar Ārstu speciālitāšu sarakstu, nosakot, ka epidemiologs ir persona ar augstāko medicīnisko izglītību.
Likumprojekts paredz izslēgt šobrīd likumā noteikto Valsts sanitārās inspekcijas un Sabiedrības veselības aģentūras padotību. Likumprojekts paredz arī svītrot vairākas Sabiedrības veselības aģentūras noteiktās funkcijas, jo tās ir atrunātas Sabiedrības veselības aģentūras nolikumā.
Likumprojekts paredz dot uzdevumu Ministru kabinetam pieņemt atsevišķus noteikumus, kas šobrīd ir pieņemti ar Veselības ministrijas rīkojumu, bet pēc būtības ir uzskatāmi par ārējiem normatīvajiem aktiem.
Papildināti un precizēti likumprojektā lietotie termini. Likumprojektā iestrādāta noteiktā kompetenču sadale pārtikas aprites uzraudzības un kontroles jomā starp Pārtikas un veterināro dienestu un Valsts sanitāro inspekciju.
Mainīta 29.panta redakcija, kas nosaka ne tikai rīcību ar no infekcijas slimības miruša cilvēka ķermeni, bet rīcību ar miruša cilvēka ķermeni, lai ierobežotu infekcijas slimību izplatību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “ Grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā”.
Izdarot grozījumus likuma 9.panta otrajā daļā, tiek realizētas sievietes tiesības uz brīvu dzemdību vietas izvēli.
Vecmātes kā ārstniecības personas atbilstoši Eiropas Savienības standartiem, veidojot izmaksu efektīvu, kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi: stiprinās primārās veselības aprūpes komandas darbību; attīstīs profilaktiskās veselības aprūpes jomu, samazinot veselības aprūpes izmaksas; paaugstinās pakalpojumu pieejamību.
Izdarot grozījumus 15.panta trešajā daļā, likums tiek papildināts ar normu, ka nav atļauts iegūt cilvēka embriju un augli zinātniskiem pētījumiem, kā arī izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos un zinātniskiem pētījumiem in vitro.
Izdarot pārējos grozījumus, tiek precizēta Veselības ministrijas un Ministru kabineta kompetence seksuālās un reproduktīvās veselības jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju, kuri pretendē uz pakalpojumu apmaksu no valsts budžeta līdzekļiem, atlases kārtība”.
Pamatojoties uz to, ka veselības aprūpes sniegtie pakalpojumi kā sabiedriski nozīmīgi pakalpojumi tiek piemēroti Eiropas iekšējā tirgus nosacījumiem un atbilstoši Eiropas tiesas lēmumam, kurā noteikts, ka katrai valstij, lai ievērotu vienlīdzīgas konkurences nosacījumus starp pakalpojumu sniedzējiem, ir jāizstrādā procedūra, kā tiek atlasīti sabiedriski nozīmīgu pakalpojumu sniedzēji, Veselības ministrija ir izstrādājusi noteikumu

projektu.
Projektā ir noteikti veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases kritēriji un atlases kārtība. Noteikumu projekts ir saskaņots ar Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāna ieviešanas konsultatīvo padomi, kā arī ar Valsts veselības aprūpes konsultatīvo padomi, kurā ir pārstāvji no ārstniecības iestādēm, ārstniecības iestāžu profesionālajām organizācijām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Māsu arodbiedrības, Latvijas Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Slimnīcu biedrības.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūru, tās izstrādāšanas un ieviešanas kārtību”.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāna izstrādāšanas un ieviešanas kārtība” Veselības ministrija izstrādāja ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūru, kuru izskatīja veselības aprūpes struktūrplāna ieviešanas konsultatīvajā padomē.
Ņemot vērā to, ka veselības aprūpes pakalpojumi kā sabiedriski nozīmīgi tiek piemēroti Eiropas iekšējā tirgus nosacījumiem un atbilstoši Eiropas tiesas lēmumam, kurā noteikts, ka katrai valstij ir jānodrošina vienlīdzīgas konkurences nosacījumi starp pakalpojumu sniedzējiem un jāizstrādā procedūra, kā tiek atlasīti sabiedriski nozīmīgu pakalpojumu sniedzēji, konsultatīvā padome nolēma, ka Ministru kabineta noteikumi, nosakot veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu piecos plānošanas reģionos, nenorāda konkrētas ārstniecības iestādes un jāizstrādā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases kārtība.
Sagatavotais noteikumu projekts nosaka struktūras izstrādāšanas un ieviešanas kārtību, procesā iesaistītās institūcijas, to funkcijas un veselības aprūpes pakalpojumu plānošanā izmantojamos rādītājus. Noteikumu projekta mērķis ir nodrošināt integrētas veselības aprūpes sistēmas turpmāku attīstību, optimizējot pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, tādējādi paaugstinot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientiem.
Noteikumu projekts ir saskaņots ar Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūrplāna ieviešanas konsultatīvo padomi, kurā ir pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Labklājības ministrijas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas un Satiksmes ministrijas. Projektu izskatīja arī Valsts veselības aprūpes konsultatīvajā padomē, kurā ir pārstāvji no ārstniecības iestādēm, ārstniecības iestāžu profesionālajām organizācijām, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Māsu arodbiedrības, Latvijas
Ārstniecības un aprūpes darbinieku arodsavienības, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Slimnīcu biedrības, un tas saskaņots tālākai virzībai.
Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju struktūras izstrādāšana un ieviešana tiks nodrošināta piešķirto budžeta līdzekļu ietvaros.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā”.
Dzīvnieku aizsardzības likuma 4.pantā nav minēta dzīvnieku turēšanas noteikumu pārkāpšana tādā apmērā, ka ir apdraudēta dzīvnieka veselība vai dzīvība, uzskaitot cietsirdīgas izturēšanās pret dzīvniekiem veidus. 5.panta piektā daļa nosaka, ka suni par bīstamu atzīst Pārtikas un veterinārais dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, bet neparedz pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar bīstamo suni. Septītā un astotā daļa neskaidri definē laiku, kurā bīstama suņa īpašniekam vai turētājam jāizpilda Pārtikas un veterinārā dienesta lēmums.
9.pantā nav noteikts, kas izpilda, uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības tieši piemērojamo normatīvo aktu izpildi dzīvnieku labturības prasību jomā.
10.pants paredz tikai sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanas nosacījumus, bet neparedz tos tirdzniecībai, apmācībai, demonstrēšanai publiskās izstādēs un sacensībās.
39.pantā noteikts, ka pašvaldības tikai izveido un uztur dzīvnieku patversmes, bet nenosaka pašvaldības funkcijas tur ievietoto dzīvnieku aprūpei. Bez tam nav noteikts, kādiem dzīvnieku veidiem saskaņā ar 3.pantu ir jānodrošina aprūpe vietējo pašvaldību patversmēs, kas neļauj izstrādāt Ministru kabineta noteikumus “Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kā arī dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs”.
Tā kā valstī nav izstrādāti standarti dzīvnieku testēšanai un nav reģistrētas kompetentas iestādes, kas var apstiprināt testēšanas rezultātus, pašreiz nav iespējams izstrādāt labturības prasības dzīvnieku testēšanai.
Grozījumi dzīvnieku aizsardzības likumā ir veikti, lai saskaņotu normatīvo aktu normas mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību izpildes jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pašvaldībām””.
Likuma “Par pašvaldībām” 15.punktā nav deleģējuma par vietējās pašvaldības pastāvīgām funkcijām attiecībā uz klaiņojošo dzīvnieku izķeršanu un aprūpi vietējās pašvaldības patversmē, suņu pastaigu laukumu ierādīšanu, konfiscēto mājas (istabas) dzīvnieku izmitināšanu un aprūpi vietējās pašvaldības patversmē, bezsaimnieku dzīvnieku aizgādāšanu un apglabāšanu vietējās pašvaldības patversmēs. Dzīvnieku aizsardzības likuma 39.pantā noteikts, ka pašvaldības tikai izveido un uztur dzīvnieku patversmes, bet nenosaka pašvaldības funkcijas tur ievietoto dzīvnieku aprūpei. Bez tam nav noteikts, kādiem dzīvnieku veidiem saskaņā ar 3.pantu ir jānodrošina aprūpe vietējo pašvaldību patversmēs, tāpēc nevar izstrādāt Ministru kabineta noteikumus “Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās, kā arī dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs”. Veterinārmedicīnas likumā paredzēts, ka vietējām pašvaldībām tikai jāizķer klejojoši kaķi un suņi, kā arī jāaizvāc mājdzīvnieku līķi. Tā rezultātā aptuveni 5800 mājas (istabas) dzīvnieku sugas paliek bez likumā noteiktās aprūpes un tiesībām atrast bijušos īpašniekus vai nokļūt pie jauniem īpašniekiem, bez tiesībām dzīvot to fizioloģiskajām vajadzībām atbilstošos apstākļos.
Grozījumi likumā “Par pašvaldībām” ir veikti, lai saskaņotu normatīvo aktu normas mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību izpildes jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījumi Medību likumā”.
Medību likuma 3.panta 1.daļa ir pretrunā ar Dzīvnieku aizsardzības likumu un Eiropas Padomes “Eiropas konvenciju par mājas (istabas) dzīvnieku aizsardzību”, kas atšķirīgi definē klaiņojošu dzīvnieku un atļautās darbības ar tiem.
Grozījumi Medību likumā ir veikti, lai saskaņotu normatīvo aktu normas mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības prasību izpildes jomā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.