Bērnudārzi demogrāfijas bumam nav gatavi

Aizejošā valdība pieņēma lēmumu palielināt gan bērna piedzimšanas, gan bērna kopšanas pabalstus, tādējādi cerot veicināt katastrofāli zemo dzimstību. Taču pabalstiem ir tāda īpatnība, ka tie nav mūžīgi, palielināto bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna gada vecumam. No gada līdz divu gadu vecumam pabalsts jau ir krietni mazāks. Tādēļ vecākiem ļoti aktuāls ir jautājums par iespēju savu lolojumu iekārtot bērnudārzā. Vissarežģītākā situācija ir Rīgā, kur šobrīd rindā uz bērnudārzu gaida 1941 bērns, lielākoties vecumā līdz trim gadiem.
Par to, vai rindas turpmāk mazināsies, kādas būs izmaiņas uzņemšanas kārtībā pirmsskolas vecuma izglītības iestādēs, “LV” stāsta Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos Iveta Nagla.
Pašlaik skaidri iezīmējas tendence, ka daudzas ģimenes gribētu bērnu laist dārziņā jau gada vecumā, taču bērnudārzi šādu iespēju tikpat kā nepiedāvā. Faktiski bērnus uzņem no divu gadu vecuma. Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka deviņdesmito gadu sākumā ģimenes varēja saņemt labus bērna kopšanas pabalstus līdz bērna trīs gadu vecumam. Līdz ar to pēc grupiņām jaunākiem bērniem nebija pieprasījuma, un tāpēc slēdza vairākus bērnudārzus visā Latvijā.
Šobrīd visvairāk rindā gaidītāju ir Vidzemes priekšpilsētā. Ar vietām bērnudārzos nodrošināti visi piecus un sešus gadus vecie bērni, jo pirmsskolas sagatavošana mūsu valstī ir obligāta. Pirmsskolas vecuma bērniem piedāvā arī nepilnu programmu – bez dienasvidus gulēšanas. Likumu par obligāto pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanu skolai pieņēma, lai nodrošinātu vienmērīgāku pirmo klašu skolēnu sagatavotības līmeni skolai gan zināšanās, gan psiholoģiskajā spējā adaptēties.
I.Nagla kā iemeslu lielajām rindām min arī to, ka pēdējos 15 gados Rīgā nav uzcelts neviens jauns bērnudārzs. Rīgas dome gan ir apstiprinājusi projektu jaunam bērnudārzam ar deviņām grupām Ziepniekkalnā, taču pagaidām nav atrasti līdzekļi, lai sāktu celtniecības darbus. Pagājušā gada nogalē pašvaldība atjaunoja bijušo akciju sabiedrības “Rita” bērnudārzu. Tagad tiek reorganizēts pašvaldības bezpeļņas uzņēmums “Māra”, ir paredzēts izveidot pirmsskolas izglītības iestādi ar septiņām grupām, kas varētu sākt darboties jau martā. Grupā līdz 3 gadiem ir 12 bērni, no 3 līdz 7 gadiem – 16. Pašvaldība pēc saviem ieskatiem var palielināt bērnu skaitu līdz 21.
Jautāta, cik Rīga ir gatava valdības prognozētajam demogrāfiskajam sprādzienam, I.Nagla jau tagad prognozē, ka pašvaldība visus bērnus ar vietām bērnudārzos nevarēs nodrošināt. Līdzīgas problēmas radās pēc 2001. gadā pieņemtā Darba likuma, kas paredzēja, ka personai, kura kopj bērnu, jāatgriežas darbā, kad mazulis sasniedzis pusotra gada vecumu. Šā Darba likuma norma arī ir viens no iemesliem lielajām rindām uz bērnudārziem. I. Nagla arī piebilda, ka pašvaldībai vienai pašai nav jārisina valstiska līmeņa problēmas. To grūti atzīt, jo bērnudārzi tomēr ir pilnīga pašvaldību kompetence. Taču, kā uzsvēra Rīgas domes amatpersona, valdībai, pieņemot lēmumus, kas skar arī pašvaldības, jāpainteresējas, vai tās spēs tos pildīt. Rīgas dome nav iecerējusi atvērt grupiņas tikai gadu veciem bērniem. I. Nagla uzsvēra, ka šajā agrīnajā attīstības stadijā ir ļoti liela starpība starp gadu un pusotru gadu vecu bērnu. Uz jautājumu, ko lai dara, piemēram, vientuļā māmiņa, kad pabalsts beidzas, bet darbā atgriezties nevar, jo nav kur likt bērnu, I.Nagla atteica, ka var pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Taču ir absurdi saņemt pabalstu, ja ir darbavieta, kurā strādāt, saņemt algu un arī maksāt nodokļus.
Lai samazinātu rindas, pašvaldība iecerējusi jau šogad slēgt līgumus ar privātajiem bērnudārziem par noteiktu bērnu skaitu.
Rīgā ir 11 speciālās pirmsskolas izglītības iestādes, kurās uzņem bērnus ar īpašām vajadzībām, arī vairākos bērnudārzos ir speciālas grupas šādiem bērniņiem.
Runājot par bērnu uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, tā atšķirībā no skolām nenotiek pēc mikrorajona principa. Vecāki var brīvi izvēlēties, kurā Rīgas bērnudārzā laist savu bērnu. Taču, piemēram, Centra rajonā, kurā ir tikai seši bērnudārzi, priekšroka ir šajā rajonā dzīvojošajiem. Ir atsevišķi bērnudārzi ar krievu mācību valodu, kuri nespēj izveidot grupas. Brīvas vietas ir arī Kurzemes rajonā.
I.Nagla atzina, ka pašvaldībai svarīgs atbalsts būtu, ja pirmsskolas pedagogus, tāpat kā skolu skolotājus, finansētu no valsts budžeta. Tad arī būtu vieglāk atrast līdzekļus jaunu bērnudārza vietu radīšanai.