
Bērnudārzi demogrāfijas bumam nav gatavi
Lai tiktu pie tik jaukām rotaļām vienaudžu vidū, Rīgā rindā gaida 1941 mazulis Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I. |
Aizejošā valdība pieņēma lēmumu palielināt gan bērna
piedzimšanas, gan bērna kopšanas pabalstus, tādējādi cerot veicināt katastrofāli
zemo dzimstību. Taču pabalstiem ir tāda īpatnība, ka tie nav mūžīgi, palielināto
bērna kopšanas pabalstu izmaksās līdz bērna gada vecumam. No gada līdz divu gadu
vecumam pabalsts jau ir krietni mazāks. Tādēļ vecākiem ļoti aktuāls ir jautājums
par iespēju savu lolojumu iekārtot bērnudārzā. Vissarežģītākā situācija ir
Rīgā, kur šobrīd rindā uz bērnudārzu gaida 1941 bērns, lielākoties vecumā līdz
trim gadiem.
Par to, vai rindas turpmāk mazināsies, kādas būs izmaiņas uzņemšanas kārtībā
pirmsskolas vecuma izglītības iestādēs, “LV” stāsta Rīgas domes Izglītības,
jaunatnes un sporta departamenta galvenā speciāliste pirmsskolas izglītības
jautājumos Iveta Nagla.
Pašlaik skaidri iezīmējas tendence, ka daudzas ģimenes gribētu bērnu laist
dārziņā jau gada vecumā, taču bērnudārzi šādu iespēju tikpat kā nepiedāvā.
Faktiski bērnus uzņem no divu gadu vecuma. Šāda situācija izveidojusies tādēļ, ka
deviņdesmito gadu sākumā ģimenes varēja saņemt labus bērna kopšanas pabalstus
līdz bērna trīs gadu vecumam. Līdz ar to pēc grupiņām jaunākiem bērniem nebija
pieprasījuma, un tāpēc slēdza vairākus bērnudārzus visā Latvijā.
Šobrīd visvairāk rindā gaidītāju ir Vidzemes priekšpilsētā. Ar vietām
bērnudārzos nodrošināti visi piecus un sešus gadus vecie bērni, jo pirmsskolas
sagatavošana mūsu valstī ir obligāta. Pirmsskolas vecuma bērniem piedāvā arī
nepilnu programmu – bez dienasvidus gulēšanas. Likumu par obligāto pirmsskolas vecuma
bērnu sagatavošanu skolai pieņēma, lai nodrošinātu vienmērīgāku pirmo klašu
skolēnu sagatavotības līmeni skolai gan zināšanās, gan psiholoģiskajā spējā
adaptēties.
I.Nagla kā iemeslu lielajām rindām min arī to, ka pēdējos 15 gados Rīgā nav
uzcelts neviens jauns bērnudārzs. Rīgas dome gan ir apstiprinājusi projektu jaunam
bērnudārzam ar deviņām grupām Ziepniekkalnā, taču pagaidām nav atrasti līdzekļi,
lai sāktu celtniecības darbus. Pagājušā gada nogalē pašvaldība atjaunoja bijušo
akciju sabiedrības “Rita” bērnudārzu. Tagad tiek reorganizēts pašvaldības
bezpeļņas uzņēmums “Māra”, ir paredzēts izveidot pirmsskolas izglītības
iestādi ar septiņām grupām, kas varētu sākt darboties jau martā. Grupā līdz 3
gadiem ir 12 bērni, no 3 līdz 7 gadiem – 16. Pašvaldība pēc saviem ieskatiem var
palielināt bērnu skaitu līdz 21.
Jautāta, cik Rīga ir gatava valdības prognozētajam demogrāfiskajam sprādzienam,
I.Nagla jau tagad prognozē, ka pašvaldība visus bērnus ar vietām bērnudārzos
nevarēs nodrošināt. Līdzīgas problēmas radās pēc 2001. gadā pieņemtā Darba
likuma, kas paredzēja, ka personai, kura kopj bērnu, jāatgriežas darbā, kad mazulis
sasniedzis pusotra gada vecumu. Šā Darba likuma norma arī ir viens no iemesliem
lielajām rindām uz bērnudārziem. I. Nagla arī piebilda, ka pašvaldībai vienai
pašai nav jārisina valstiska līmeņa problēmas. To grūti atzīt, jo bērnudārzi
tomēr ir pilnīga pašvaldību kompetence. Taču, kā uzsvēra Rīgas domes amatpersona,
valdībai, pieņemot lēmumus, kas skar arī pašvaldības, jāpainteresējas, vai tās
spēs tos pildīt. Rīgas dome nav iecerējusi atvērt grupiņas tikai gadu veciem
bērniem. I. Nagla uzsvēra, ka šajā agrīnajā attīstības stadijā ir ļoti liela
starpība starp gadu un pusotru gadu vecu bērnu. Uz jautājumu, ko lai dara, piemēram,
vientuļā māmiņa, kad pabalsts beidzas, bet darbā atgriezties nevar, jo nav kur likt
bērnu, I.Nagla atteica, ka var pretendēt uz sociālajiem pabalstiem. Taču ir absurdi
saņemt pabalstu, ja ir darbavieta, kurā strādāt, saņemt algu un arī maksāt
nodokļus.
Lai samazinātu rindas, pašvaldība iecerējusi jau šogad slēgt līgumus ar
privātajiem bērnudārziem par noteiktu bērnu skaitu.
Rīgā ir 11 speciālās pirmsskolas izglītības iestādes, kurās uzņem bērnus ar
īpašām vajadzībām, arī vairākos bērnudārzos ir speciālas grupas šādiem
bērniņiem.
Runājot par bērnu uzņemšanu pirmsskolas izglītības iestādēs, tā atšķirībā no
skolām nenotiek pēc mikrorajona principa. Vecāki var brīvi izvēlēties, kurā Rīgas
bērnudārzā laist savu bērnu. Taču, piemēram, Centra rajonā, kurā ir tikai seši
bērnudārzi, priekšroka ir šajā rajonā dzīvojošajiem. Ir atsevišķi bērnudārzi
ar krievu mācību valodu, kuri nespēj izveidot grupas. Brīvas vietas ir arī Kurzemes
rajonā.
I.Nagla atzina, ka pašvaldībai svarīgs atbalsts būtu, ja pirmsskolas pedagogus, tāpat
kā skolu skolotājus, finansētu no valsts budžeta. Tad arī būtu vieglāk atrast
līdzekļus jaunu bērnudārza vietu radīšanai.
Rūta Kesnere, “LV”