Kā pārstāvēt savas intereses Eiropas Savienībā?

Lobēšana dārga,
bet vajadzīga

Latvijas uzņēmēju darbu jau vairākus gadus nopietni ietekmē ne tikai Latvijas likumdošana un tajā iestrādātās prasības, bet arī Eiropas Savienībā (ES) izstrādātie noteikumi. Tāpēc savu biznesa interešu pārstāvēšana ES ir svarīga un pat nepieciešama. Apvienotā biznesa institūta (Brisele) pārstāvis un grāmatas “Lobēšana kā uzņēmējdarbības vadības daļa” autors Arto Jokinens konferencē “Lobēšana jeb Kādēļ uzņēmumiem un asociācijām ir jāietekmē lēmumi ES?” teica: “Jāatceras, ka lobēšana ir dārgs process, tomēr tā ir vajadzīga. Par savu interešu pārstāvēšanas augstajām izmaksām liecina fakts, ka uzņēmums “Procter & Gamble” vienlaikus var atļauties lobēt tikai desmit svarīgākos jautājumus. Neesmu pārliecināts, vai mazām organizācijām ir tik daudz naudas, lai tās lobētu savas intereses vienas pašas, tāpēc mazākiem uzņēmumiem savstarpēji jāsadarbojas. Tāpat ir jāsaprot, ka mazākiem lobijiem jāizvēlas mazāks jautājumu loks, kuru pārstāvēt Eiropas līmenī.”
Par lobēšanas popularitāti liecina ES darbojošos lobistu grupas. Ekspremjers Valdis Birkavs norāda: “ES savi pārstāvji ir vairāk nekā tūkstotim Savienības tirdzniecības asociāciju, aptuveni 750 nevalstiskajām organizācijām, 500 lielo kompāniju pārstāvjiem, 150 reģionālajām pārstāvniecībām, 130 specializētajām juristu firmām utt. Diemžēl mājaslapā, kurā atradu šos skaitļus un informāciju par organizācijām, kas algo lobistus, neatradu Latvijas vārdu. Iespējams, tas nozīmē, ka mēs esam apzinājušies, ka savi pārstāvji nepieciešami, bet pie reālas rīcības vēl neesam nonākuši.” Tajā pašā laikā ir zināms, ka atsevišķas mūsu nozaru asociācijas ir iestājušās Eiropas līmeņa organizācijās un viens no to mērķiem ir pārstāvēt savas nozares intereses ES. Tomēr līdz savu lobistu algošanai vēl neesam nonākuši.

Zaudēta golfa spēle
pareizai personai

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis atzina, ka viņš Latvijā jau tiekot uzskatīts par profesionālu lobistu un pašvaldībām vairs nav jautājumu, kāpēc nepieciešams līdzdarboties dažādu normatīvo aktu izstrādē Latvijā. Tomēr, domājot par lobēšanu ES, pēc A.Jaunsleiņa teiktā, visi saprot, ka lobēšana ir nepieciešama, bet vēl nav izveidojusies pilnīga izpratne. “Cilvēki vēl nesaprot, ka lobēt nozīmē arī paēst kopā pusdienas, uzspēlēt golfu. Ja mēs, atskaitoties par iztērētajiem līdzekļiem, norādīsim, ka nauda izlietota pusdienojot, retais uzskatīs, ka kopīgas pusdienas ir svarīga lobēšanas procesa sastāvdaļa.” Arī V.Birkavs norādīja, ka “nekas nevar būt labāks par pareizai personai un pareizā laikā zaudētu golfa spēli”, tādējādi norādot uz neformālu pasākumu nozīmi lobēšanā.

Kā īsti: lobēsim
vai korumpēsim

Analizējot Latvijas uzņēmēju un citu interesentu iespējas ietekmēt ES likumdošanu, Latvijas Bankas Juridiskās pārvaldes vadītāja vietnieks Edvards Kušners atzīmēja, ka svarīgi ir saprast Savienības uzbūves īpatnības, piemēram, zināt jautājumu loku, kuri Savienībā tiek kontrolēti un kuri netiek. E.Kušners norādīja, ka Latvijas uzņēmējiem grūtības varētu sagādāt tas, ka likumdošanas sistēma un iespēja to ietekmēt mūsu valstī atšķiras no ES esošās. Latvijā likumdošanas akts tiek izstrādāts ministrijās, tad tas tiek apstiprināts Ministru kabinetā, bet galīgo jautājumu un iespējamās korekcijas mūsu valstī vēl izdara Saeima. Savukārt Valsts prezidenta ziņā ir normatīvo aktu izsludināt. Sarunas ar uzņēmējiem, kā arī dažkārt radikālie grozījumi likumprojektos liecina, ka Latvijā komersanti par galveno lobēšanas vietu izraudzījušies Saeimu. Savukārt ES kārtība ir apgriezta – tur par visefektīvāko lobēšanas vietu tiek uzskatīta Eiropas Komisija, institūcija, kas nevis apstiprina, bet izstrādā normatīvos aktus. Savukārt ES Ministru padome – institūcija, kas apstiprina normatīvo aktu galīgā redakcijā, – ir atzīta par neefektīvāko vietu savu interešu pārstāvniecībai. Latvijā, pretēji ES pieredzei, likumdošanas procesā daudz iespējams mainīt pēdējā brīdī. Līdzšinējā pieredze Latvijas uzņēmējiem varētu radīt nepareizu priekšstatu par lobēšanas principiem. Pirmajos gados pēc paplašināšanās un daudzu jaunu valstu ienākšanas apvienotās Eiropas saimē, kurām ir līdzīga pieredze savu interešu pārstāvēšanā, tas varētu radīt pat skandālus Savienības līmenī, pieļāva E. Kušners. “Ja mūsu uzņēmēji lobēšanai par pamatu ņems Latvijas pieredzi, no lobēšanas viedokļa tas var būt bīstami.”
E.Kušners norādīja, ka, lobējot ES, ir būtiski ievērot savlaicīgumu. Kā jau minēts iepriekš, par efektīvāko lobēšanas laiku tiek uzskatīts dokumenta projekta izstrādes laiks, bet, kad dokuments nonācis publiskā apritē, lobēšana jau kļūst grūtāka. Turklāt “caurspīdīguma” līmenis ES ir ļoti zems. Nekur netiek izziņots par normatīvā akta izstrādes sākumu un tā virzību. Jāatceras arī, ka Latvijā Saeimā grozījumus var pieņemt vienas dienas laikā, bet ES likumdošanas process ilgst vidēji divus gadus. ES politiķi ir mazāk nozīmīgi nekā Latvijā. “Salīdzinājumā ar mūsu valsti tur lielāka ietekme uz likumdošanas procesu ir ierēdņiem,” teic E.Kušners.

Jālobē ne tikai Eiropā

Dominiks Maijers, kura pamatnodarbošanās ir saistīta ar lobēšanu ES, norādīja, ka, pārstāvot savas intereses pārnacionālā līmenī, nevajag aizmirst par lēmumu ietekmēšanu valstiskā līmenī. Turklāt ar savu interešu pārstāvēšanu Latvijā uzņēmēji var iespaidot likumdošanu ES. Likumdošanas akta izstrādes process Savienībā ir garš un sarežģīts. Būtiska ietekme uz šo procesu ir arī dalībvalstīm. Dokumenta projekts vairākkārt dažādos līmeņos tiek saskaņots ar dalībvalstīm, tiek prasīti to iebildumi un iespējamās korekcijas. Galu galā par normatīvo aktu lemj ES Ministru padome, kuras sēdēm Latvijas pozīcijas tiek apstiprinātas Ministru kabinetā, turklāt pozīcijām nepieciešama arī Saeimas Eiropas lietu komisijas piekrišana. Tātad mūsu uzņēmēji, aktīvi pārstāvot savas intereses Latvijā, var ietekmēt normatīvo aktu izstrādi ES. Neraugoties uz to, vai intereses tiek pārstāvētas ES vai Latvijas līmenī, svarīgākais aspekts lobēšanā ir savlaicīgums. “Tad, kad normatīvais akts jau parādās atklātībā, daudz kas ir nokavēts,” atzina D.Maijers.

Sākums visgrūtākais

Lai gan jau tagad interesentiem ir iespējams ietekmēt likumdošanu ES, pagaidām tas tiek darīts maz. Iemesli varētu būt vairāki – lobēšana nav vienkāršs process, jāprot orientēties ES institucionālajos džungļos, tā ir dārga un nedod tūlītēju atdevi utt., tomēr no lobēšanas pārnacionālā līmenī nevarēs izvairīties. Kā atzina A.Jaunsleinis, sākums vienmēr ir visgrūtākais. Cerams, ka mums jau tuvākajā laikā izdosies pārvarēt sākumposmu un nākotnē arvien profesionālāk aizstāvēt Latvijas uzņēmēju un citu interesentu viedokli ES.

E.Kušners: “Ja mūsu uzņēmēji lobēšanai par pamatu ņems Latvijas pieredzi, no lobēšanas viedokļa tas var būt bīstami.”	A.Jokinens: “Par interešu pārstāvēšanas izmaksām liecina fakts, ka uzņēmums “Procter & Gamble” vien- laikus var atļauties lobēt tikai 10 jautājumus.”
A.Jaunsleinis: “Cilvēki vēl nesaprot, ka lobēt nozīmē arī paēst kopā pusdienas, uzspēlēt golfu.”	K. Leiškalns: “Lobistam ir jābūt neitrālam gan attiecībā uz interešu grupām, gan lēmumu pieņēmējiem.”
A. Aksenoks: “Katrai personai ir svarīgi zināt iespējas, kā paust savu viedokli, un zināt, kā tiek pieņemti lēmumi.”