
Katrs desmitais parādā par dzīvokļa īri
Īrnieku apmierinātība ar mājas apsaimniekošanu CSP dati |
Pēdējā laikā nopietnas grūtības samaksāt dzīvokļa īri un
komunālos pakalpojumus ir vairāk nekā trešdaļai īrnieku un aptuveni desmitā daļa
īrnieku ir parādā par dzīvokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem, liecina
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) pērna gada nogalē veiktā privāto īres namu
apsekojuma rezultāti.
Kopumā rezultāti rāda, ka dzīvojamā fonda izmantošanā vērojama tirgus attiecību
attīstība. Īres maksas apmēri būtiski atšķiras atkarībā no dzīvojamās mājas
atrašanās vietas un apsaimniekošanas kārtības.
41 procents īrnieku reāli maksāja īri, kas pārsniedz 0,36 lati par kopējās
platības kvadrātmetru. Savukārt desmit procenti privāto dzīvokļu īrnieki īri
nemaksāja, to kompensējot ar savu ieguldījumu mājas uzturēšanā. Rīgā gan tikai
viens procents īrnieku nemaksā īri, laukos – 50 procentu.
Salīdzinot ar analoģiska apsekojuma rezultātiem, gada laikā vidējā īres maksa
pieaugusi vairāk nekā par ceturto daļu, informē CSP Investīciju un nekustamā
īpašuma statistikas daļa. No visiem īres dzīvokļiem 87 procenti atrodas
denacionalizētās, likumīgiem īpašniekiem atdotās mājās.
Ar pašreizējo dzīvokļa īpašnieku īres līgums noslēgts tikai 54 procentos
gadījumu. Galvenie iemesli, kāpēc ar pašreizējo īpašnieku aizkavējusies līguma
noslēgšana: īpašnieka neieinteresētība – 42 procentos gadījumu (laukos – 69) un
īres līguma darbošanās ar iepriekšējo īpašnieku – 39 procentos gadījumu (Rīgā
– 57).
“LV” informācija