Prasa Krievijai ratificēt robežlīgumu ar Latviju

Rekomendācija ir adresēta Eiropas Ministru padomei un pauž EP viedokli par ES un Krievijas attiecību veidošanu nākotnē. EP dokuments izstrādāts gandrīz vienlaikus ar Eiropas Komisijas vadlīnijām ES nostājai dialogā ar Krieviju, ko šonedēļ atbalstīja ES ārlietu ministri.
Eiropas Parlamenta rekomendācija pauž nepieciešamību pēc stingrākas un saskaņotākas ES dalībvalstu politikas attiecībās ar Krieviju. “Nesaskaņotas, pat pretējas nostājas, ko dažādu ES valstu vadītāji īsā laikā pauž sarunās ar Krieviju, novājina ES pozīcijas,” – tā uzskata EP deputāti un aicina dalībvalstis meklēt iespēju runāt vienā balsī. Rekomendācijas ziņotājs Bastians Belders (EDD, Nīderlande) uzsvēra, ka dialogs starp ES un Krieviju veidojams uz savstarpējas cieņas, vienotu vērtību un otras puses interešu izpratnes bāzes. Tāpēc EP dokuments norāda uz vairākām problēmām, kuras Krievijai labu kaimiņattiecību vārdā vēl jāatrisina. “Krievijai jāsaprot, ka ES vairs netaisās ielaisties sarunās par tās robežlīgumu ratifikāciju ar Latviju un Igauniju, sarunu fāze ir beigusies, tagad Krievijai būtu jāuzvedas kā cienījamam partnerim un nekavējoties jāapstiprina minētie līgumi,” – šādu viedokli pauda ziņotājs, noraidot Krievijas argumentus par krievvalodīgo mazākumtautību stāvokli abās Baltijas valstīs, “ES uzskata, ka Latvija un Igaunija ir izpildījušas visus Kopenhāgenas

kritērijus, ieskaitot minoritāšu aizsardzību.”
Eiropas Parlamenta rekomendācija apsver arī Eiropas Savienības iespējamo lomu Čečenijas konflikta risināšanā, kas desmit gadu laikā prasījis vairāk nekā 200 000 čečenu un tūkstošiem krievu kareivju dzīvību. Deputāti aicina ES izmantot visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai iespaidotu Krievijas politiku Čečenijā, veicinot konflikta noregulēšanu. Vienlaikus deputāti prasa Krievijai “pārtraukt cilvēktiesību pārkāpumus Čečenijā, ierosināt izmeklēšanu par personu pazušanu, mocīšanu un citiem noziegumiem, saukt vainīgos pie atbildības”. Krievijai būtu arī jānodrošina iespēja ANO pārstāvjiem apmeklēt republiku, kā arī jāatļauj humanitārām organizācijām darboties tās teritorijā. Balsojot ar nelielu balsu pārsvaru, Eiropas Parlamenta deputāti 1944.gada 23.februārī Staļina organizētās čečenu deportācijas uz Centrālāziju oficiāli nosauc par genocīda aktu.
EP piedāvā vairākus mērķus, kuriem Padome varētu pakārtot savu politiku.
EP rekomendācija tiks ņemta vērā, gatavojot diskusijas par ES un Krievijas attiecībām ES sammitā martā.