Trūkst kvalificētu profesionāļu sociālā darba jomā

Labklājības ministrijā (LM) izveidota darba grupa, kuras sākotnējais mērķis bija risināt ar nelabvēlīgajām ģimenēm un bērnu aprūpi saistītos jautājumus, kā arī izstrādāt priekšlikumus turpmākai šā darba attīstībai. Darba gaitā speciālisti secināja, ka minētie jautājumi saistīti ar nepietiekamu sociālo darbinieku skaitu pašvaldībās un esošo speciālistu nepietiekamo izglītību.
Tādēļ darba grupā tika pieņemts lēmums izstrādāt priekšlikumus sociālā darba attīstībai valstī, lai veicinātu kvalificētu un profesionālu darbinieku iesaistīšanu minētajā darbā un nodrošinātu klientu vajadzībām atbilstošu pakalpojumu pieejamību.
“Lai sociālajā darbā arvien vairāk iesaistītu profesionālus un izglītotus darbiniekus, šogad esam atvēlējuši valsts līdzekļus 55 874 latus sociālā darba speciālistu izglītībai, jo profesija ir salīdzinoši jauna un Latvijā nav daudz šā amata profesionāļu,” uzsver Dagnija Staķe.
Līdz ar to pašvaldību sociālie dienesti tiktu nodrošināti ar tādiem kvalificētiem speciālistiem kā sociālie darbinieki, sociālie aprūpētāji un sociālie rehabilitētāji, sociālās palīdzības organizatori. Lai gan jau šobrīd Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums paredz, ka katrā pašvaldībā uz 1000 iedzīvotājiem jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam, tā pārejas noteikumos noteikts, ka minētās prasības stājas spēkā tikai ar 2008.gada 1.janvāri. Līdz ar to pašlaik daudzās pašvaldībās nav neviena sociālā darbinieka vai arī esošie strādā amatu apvienošanas kārtībā.
Pateicoties zinīgiem speciālistiem, iespējams laikus identificēt esošo un iespējamo sociālo problēmu cēloņus ģimenēs. Īpaši nozīmīgi tas ir, strādājot ar nelabvēlīgajām ģimenēm, lai gan par nelabvēlīgām jeb riska ģimenēm nevar uzskatīt tikai trūcīgās vai materiāli maznodrošinātās. Tikpat labi tādas var būt arī ģimenes, kurās ārēji it kā viss ir kārtībā, bet bērniem laikā netiek veltīta pienācīga uzmanība, ģimenē valda emocionāls vēsums.
“Šobrīd tieši no labi situētām ģimenēm nāk liela daļa no psihotropajām vielām atkarīgo bērnu un jauniešu, ar kuriem jāstrādā sociālo dienestu pārstāvjiem. Un, strādājot ar šādiem bērniem, jauniešiem un viņu ģimenēm, nepieciešami ne tikai profesionāli, bet arī iejūtīgi un pieredzes bagāti speciālisti,” atzīst ministre.
D.Staķe arī piebilst, ka “ļoti svarīgi ir nevis uzsākt sociālas sankcijas, bet gan saprast un atbalstīt apdraudētos bērnus, jauniešus un viņu ģimenes, tādējādi radot viņos stabilitātes un drošības sajūtu, kā arī pārliecību, ka ģimenes un personīgās problēmas iespējams atrisināt”.
Jāpiezīmē, ka, papildinot savas zināšanas un studējot sociālo darbu kādā no valsts akreditētām augstskolām, sociālā darba speciālistiem ir iespējas ņemt studiju vai studējošo kredītu. Savukārt uz studiju un studējošā kredītu dzēšanu no valsts budžeta līdzekļiem var pretendēt kredītu ņēmēji, kuri atbilstoši iegūtajai akadēmiskajai vai profesionālajai izglītībai kļūst par darbiniekiem valsts un pašvaldību institūcijās.
Pēc LM rīcībā esošās informācijas, 2003.gadā no valsts budžeta līdzekļiem 17 sociālajiem pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem sāka dzēst studiju kredītu no valsts budžeta līdzekļiem, bet 20 vietas tika atvēlētas sociālajiem pedagogiem un sociālajiem darbiniekiem studējošo kredītu dzēšanai no valsts budžeta līdzekļiem.
Pašlaik sociālā darbinieka vai sociālā pedagoga izglītību var iegūt Latvijas Universitātē, Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskolā (SDSPA) “Attīstība”, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un Latvijas Evaņģēliski luteriskajā kristīgajā akadēmijā. Bet, lai pilnveidotu šādas izglītības iespējas Vidzemē un Latgalē, SDSPA “Attīstība” ir izveidojusi filiāles Rēzeknē, Daugavpilī, Smiltenē un Krāslavā. Savukārt, padziļinot zināšanas un iegūstot globālāku skatījumu uz sociālā darbinieka profesionālās darbības lauku, pastāv iespēja iegūt arī profesionālā maģistra grādu sociālajā darbā.