Latvijas ekonomika 2004: starptautiski salīdzinājumi

Īrijas paraugs

Simboliski, ka tieši Dublinā, Īrijas galvaspilsētā, 2004.gada 1.maijā īpašā svētku ceremonijā 10 kandidātvalstis, tai skaitā arī Latvija, svinīgi tiks uzņemtas Eiropas Savienībā (ES) kā pilntiesīgie locekļi. Integrētās Eiropas iedzīvotāju skaits palielināsies par 74,2 miljoniem cilvēku jeb par 20%.
Pēc Otrā pasaules kara dzelzs aizkars sadalīja pasauli un Eiropu gandrīz uz piecdesmit gadiem brīvajā un komunistiski nospiestajā

daļā. 1989.gadā Berlīnes mūra novākšana un sekojošais padomju impērijas sabrukums ievadīja jaunu ēru Eiropas vēsturē. Eiropas Komisijas prezidents Romāno Prodi un ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferheigens uzskata, ka tieši šā gada 1.maijs nozīmēšot galīgo “Eiropas atpakaļapvienošanos”. Jaunajām ES dalībvalstīm pavērtas patiesi brīvas un straujākas augšupejas iespējas.
Iedvesmojošs paraugs šai ziņā ir tieši Īrija, kas no 1973.gada ir ES locekle. Divdesmit gadu gaitā “ķeltu tīģeris” no Rietumeiropas pastarīša kļuvis par vienu no bagātākajām ES valstīm. Šodien zaļā sala pēc iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju ieņem godpilno trešo vietu pēc Luksemburgas un Dānijas piecpadsmit valstu rangu tabulā. Saprotams, Īrijai nebija jāpārvar padomju okupācijas postošās sekas. Salu valsts progresa dzinējs bija visai zemais uzņēmumu ienākuma nodoklis 12,5% apmērā, prāvas investīcijas infrastruktūrā, izglītībā, pētniecībā, ES “spēles noteikumi” un vispusīgais atbalsts.
2004.gadā Īrijas IKP, gaidāms, pieaugs par 3,7% – visai augsts rādītājs, salīdzinot ar ES kopējo IKP pieaugumu 2,1%. “Ķeltu tīģera” lēcieni kļuvuši īsāki, gan ievērojami pārsniedzot partneru un tuvāko sāncenšu – Luksemburgas un Dānijas – izaugsmes tempu (1,9% un 2%).

Latvija
Baltijas trijotnē

Vācijas īpašā smadzeņu centra – Minhenes Austrumeiropas institūta – prognozes par 10 ES kandidātvalstu saimniecisko attīstību 2004.gadā¹ dod iespēju īstenot pietiekami pamatotus starptautiskus salīdzinājumus.
2003.gadā Latvija bija Baltijas valstu, kā arī visu ES kandidātvalstu IKP pieauguma tempu līdere. Pašmāju analītiķi, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas speciālisti sniedz mums par pērno gadu šādu nedaudz atšķirīgu iepriekšēju informāciju – valsts IKP izaugsme 7,5%, 7,2%, 6,5%. Tas, domājams, ir augstāks par Lietuvas un Igaunijas attiecīgo sniegumu. Dažāda ir arī prognoze šim gadam – 7%, 7%, 6,1%. IKP aprēķini ir visai sarežģīti, informācija – nepilnīga, tāpēc rezultātu, sevišķi prognožu, nesakritība ir neizbēgama. Minhenes Austrumeiropas institūts 2004.gadam prognozē Latvijas IKP pieaugumu par 5,2%. Arī šis temps Eiropā ir slavējami augsts. Vai Latvija saglabās līdera lomu? Pēc Minhenes speciālistu prognozes – nē. Lietuvas iespējamais pieauguma temps lēsts 5,7%, Igaunijas – 5,6%. Ekonomikas izaugsme nav sporta sacīkstes, un cīņa par čempiona titulu te nenorit. Turklāt konkrētā prognoze ir tikai varbūtības variants. Var apgalvot, ka visu triju Baltijas valstu ekonomika attīstīsies kopsolī ar aptuveni vienādu ātrumu. Citos nozīmīgos tautsaimniecības augšupejas rādītājos Igaunija savus dienvidu kaimiņus apsteidz.
Austrumeiropas institūta analītiķi prognozējuši katras ES kandidātvalsts konkurētspēju pasaules rangā. Igaunija šinī rangā ieņemšot augsto 22. vietu, Latvija – 37., Lietuva – 40. vietu.
IKP izaugsmes tempu būtiski iespaido investīciju apjoms. Igaunijā iekšējās un ārzemju investīcijas šogad sasniegšot 30% no šīs valsts IKP, Latvijā – 27%, mazāk Lietuvā – 21%. Nav ko slēpt: investori nebūt nav filantropi. Investīcijas kādas valsts tautsaimniecībā saistās ar centieniem ražot konkurētspējīgu produkciju un sniegt attiecīgus pakalpojumus. Šai sakarībā vērā ņemams darbaspēka apmaksas līmenis konkrētā valstī. Latvijā vienas darba stundas vidējais atalgojums 2004.gadā būšot viszemākais Baltijas trijotnē – 2,28 eiro, Lietuvā – 2,65, Igaunijā – 2,95 eiro. Šāda prognoze ar precizitāti nesirgst. Jebkuri nacionālo valūtu pārrēķini eiro nespēj līdz pēdējam centam attēlot īstenību. Minētie stundas apmaksas rādītāji tikai aptuveni raksturo aktuālo problēmu. Vienlaikus jāatzīmē – pēdējo gadu aprēķini liecina, ka reālās darba algas līmenis Igaunijā patiešām ir augstāks nekā Latvijā un Lietuvā.
Par ekonomikas sabalansētību un arī stabilitāti liecina valsts konsolidētā kopbudžeta pārpalikums jeb deficīts. Igaunija cenšas savus izdevumus iekļaut bezdeficīta budžeta rāmjos: 2004.gadam tiek prognozēts visai neliels budžeta deficīts – 0,4% no valsts IKP. Ievērojams budžeta deficīts gaidāms Latvijai – 2,7% no IKP, Lietuvai – 3,1%.
Ciešā sakarībā ar valsts budžeta deficītu veidojas valsts parāda apmērs. Likumsakarīgi, ka 2004.gadam šis parāds Igaunijai tiek prognozēts tikai 5,3% no IKP, Latvijai – 18,2%, Lietuvai – 23,6%.
Nacionālās valūtas vienības pirktspējas izmaiņa ir tieši atkarīga no inflācijas dinamikas. Lietuva var lepoties ar Baltijas valstīs viszemāko gaidāmo inflāciju: 2004.gadā – 2,3%. Latvijā šis rādītājs tiek prognozēts 3% līmenī, Igaunijā – 3,9%. Ievērosim, ka inflācija “aprij” ienākumu pieaugumu.
Bezdarbs – Baltijas valstu svarīgākā sociālā problēma. Minhenes analītiķi pareizi dara, ka savā prognozē nevadās no tā oficiālās statistikas rādītāja, kas fiksē tikai reģistrētos bezdarbniekus, bet ievēro darba meklētāju skaitu. Diemžēl arī šis rādītājs vēl neatspoguļo patieso bezdarba apmēru. 2004.gadā viszemākais bezdarba līmenis tiek prognozēts Igaunijā – 8,6% no valsts darbspējīgo iedzīvotāju skaita. Krietni augstāks šis rādītājs būšot Lietuvai (12,3%) un Latvijai (12,4%).
Interesanti atzīmēt, ka ir pasaules valstu antikorupcijas rangu tabula, kas raksturo katras valsts darbības efektivitāti, nepieļaujot un apkarojot korupciju. Var apšaubīt konkrēto vērtējumu patiesīgumu. Tomēr atzīmēsim, ka šinī rangu tabulā pēc 2003.gada rezultātiem Igaunija ieņem 33.vietu, Lietuva – 41.vietu un Latvija – 57.vietu.

Latvija un pārējās
septiņas ES kandidātvalstis

Starp ES kandidātvalstīm atsevišķi jāraksturo Malta un Kipra. Malta – ne visai senā pagātnē Lielbritānijas kolonija, tās militārais atbalsta punkts Vidusjūrā. Kipra jau gandrīz trīsdesmit gadus sadalīta starp grieķu un turku kopienām. Vecajās enciklopēdijās lasāms, ka vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados abas salu valstis ekonomiski bija gaužām atpalikušas.
2004.gadā pēc viena iedzīvotāja pirktspējas Kipras grieķu daļa pārsniegšot Latviju divas reizes; Maltai salīdzinājumā ar Latviju šī pirktspēja būšot 1,8 reizes augstāka. Pēc šā dzīves līmeni raksturojošā rādītāja Latvija šogad atpalikšot no līdzšinējām ES valstīm 2,6 reizes, toties Kipra – tikai par 22%, Malta – par 30%. Brīnumi nav notikuši: Kipra un Malta normāli attīstījās zem tirgus ekonomikas saules.
Īpaši jāmin Slovēnija. Šī valsts pēc viena iedzīvotāja pirktspējas šogad gandrīz divas reizes pārsniegšot Latviju un atpalikšot no līdzšinējo ES valstu vidējā līmeņa par aptuveni 29%. Tas būs labākais rezultāts starp visām postsociālistiskajām valstīm. Slovēnija bija Dienvidslāvijas visattīstītākā republika, tirgus sociālisma auklējums.
Pēc viena iedzīvotāja pirktspējas rādītāja Latvija šogad atpalikšot no Polijas par 12%, no Slovākijas – par 23%, vairāk no Ungārijas – par 33%, no Čehijas – par 40%.
Gan labākie, gan sliktākie rezultāti Latvijai, salīdzinot ar citām ES postsociālistiskajām valstīm, 2004.gadā būšot pēc citiem kritērijiem. Tā, piemēram, pēc vietas pasaules konkurētspējas rangā Latvija apsteigšot ne tikai Poliju un Slovākiju, bet arī Čehiju. Pēc investīciju īpatsvara procentos no IKP vislabākais rezultāts gaidāms tieši Latvijai. Inflācijas līmenis mūsu valstij tiek prognozēts zemāks nekā Slovēnijai, Ungārijai, Slovākijai un Čehijai, bet augstāks nekā Polijai. Bezdarba jomā attiecīgais rādītājs Latvijai būšot zemāks nekā Polijai un Slovākijai, bet augstāks nekā pārējās ES kandidātvalstīs. Budžeta deficīts procentos pret IKP četrās valstīs būšot augstāks nekā Latvijai, Slovēnijai – zemāks.
Starptautiski salīdzinājumi ir pamācoši, dažkārt rosinoši. Ārzemju pieredze ir jāpētī, labākais pēc iespējas jāpārņem. Par to jārūpējas likumdevējiem, pārvaldes institūcijām, uzņēmējiem. Katrai valstij ir sava neatkārtojama vēsture, specifiska ekonomiskā seja. Attīstību paātrināt, resursus piesaistīt, efektivitāti kāpināt vienmēr ir iespējams.

Georgs Lībermanis,

LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

¹ Capital, 4/2004, 16.–26.lpp.a