Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2004. gada 24. februāra noteikumi Nr. 95 "Tehniskās uzraudzības noteikumi trošu gaisa piekarceļiem ar kabīni (vagonu) pasažieriem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2004., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/84908-tehniskas-uzraudzibas-noteikumi-trosu-gaisa-piekarceliem-ar-kabini-vagonu-pasazieriem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.96

Kārtība, kādā veidojamas, sagatavojamas un finansējamas Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības, kas piedalās starptautiskajās operācijās

Vēl šajā numurā

27.02.2004., Nr. 32

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 95

Pieņemts: 24.02.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

 

Ministru kabineta noteikumi Nr.95

Rīgā 2004.gada 24.februārī (prot. Nr.8, 14.§)

Tehniskās uzraudzības noteikumi trošu gaisa piekarceļiem ar kabīni (vagonu) pasažieriem

Izdoti saskaņā ar likuma “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību” 3.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka prasības, kādas jāievēro, organizējot un veicot darbus ar trošu gaisa piekarceļiem ar kabīni (vagonu) pasažieriem (turpmāk — piekarceļš), un piekarceļu tehniskās uzraudzības kārtību.

2. Piekarceļš ir iekārta cilvēku pārvietošanai pa trošu gaisa ceļu.

3. Atkarībā no konstrukcijas piekarceļus iedala šādi:

3.1. piekarceļi ar pārvietošanas elementu riņķveida kustību pa noslēgtu perimetru un vienā nesošā–velkošā trosē nostiprinātiem krēsliem vai kabīnēm;

3.2. piekarceļi ar pārvietošanas elementu kustību turp un atpakaļ un vienā nesošā–velkošā trosē vai divās nesošās–velkošās trosēs nostiprinātiem vagoniem.

4. Ekonomikas ministrija sadarbībā ar attiecīgo standartu tehnisko komiteju iesaka bezpeļņas organizācijai valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ‘’Latvijas standarts’’ šo noteikumu izpildei izstrādājamo, adaptējamo un piemērojamo standartu sarakstu.

5. Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību ‘’Latvijas standarts’’ iesniedz publicēšanai laikrakstā ‘’Latvijas Vēstnesis’’ to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu prasību izpildei (turpmāk — piemērojamie standarti).

6. Ekonomikas ministrija iesniedz Ministru kabinetā priekšlikumus par kompetentu inspicēšanas institūciju pilnvarošanu, kuras veic piekarceļu tehniskās pārbaudes atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

7. Inspicēšanas institūciju pilnvaro veikt piekarceļu tehniskās pārbaudes, ja tā nodrošina šādu minimālo prasību izpildi:

7.1. inspicēšanas institūcijas kompetence atbilst standartā LVS EN 45004 “Produkta inspicēšanas institūciju vispārējie kritēriji” noteiktajiem kritērijiem;

7.2. inspicēšanas institūcija ir apdrošinājusi savu civiltiesisko atbildību.

8. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs, kas novērtējis inspicēšanas institūcijas kompetenci, regulāri pārbauda šo noteikumu 7.1.apakšpunktā noteikto prasību izpildi.

II. Vispārīgās prasības

piekarceļa lietošanai

9. Piekarceļu lietošanā var rasties šādi bīstamie faktori:

9.1. vagona krišana, ja trūkst nesošā trose;

9.2. cilvēku traumēšana paātrinājuma vai palēninājuma dēļ, ja trūkst velkošā trose vai vagons paiet garām gala pieturai un atduras pret balsta konstrukcijām.

10. Atļauts lietot tikai Valsts darba inspekcijā reģistrētus piekarceļus.

11. Piekarceļu pārreģistrē šādos gadījumos:

11.1. mainās valdītājs vai tiek sastādīts pases dublikāts;

11.2. ir veikta piekarceļa rekonstrukcija;

11.3. piekarceļš ir uzstādīts jaunā vietā.

12. Katram piekarceļam nepieciešama pase valsts valodā. Pasi (1.pielikums) atbilstoši konkrētajam piekarceļam aizpilda ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis, importētājs vai piekarceļa uzstādītājs.

13. Ja piekarceļu raksturo informācija, kas nav minēta šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajā piekarceļa pases paraugā, pasi papildina ar attiecīgo informāciju.

14. Nododot vai iznomājot piekarceļu citam valdītājam, nodod arī tā pasi.

15. Ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs piekarceļa pasei pievieno atbilstības deklarāciju un normatīvajos aktos par trošu ceļu iekārtām noteiktajā kārtībā izsniegtu atbilstības sertifikātu, piekarceļa uzstādīšanas instrukciju un lietošanas instrukciju valsts valodā, kā arī tehnisko dokumentāciju, rasējumus, diagrammas un aprēķinus, ja tie palīdz izprast instrukcijā sniegtās norādes. Instrukcijās norāda vismaz šādu informāciju:

15.1. piekarceļa uzstādīšanas un pārvietošanas kārtība, kā arī atsevišķo elementu savienošana;

15.2. kārtība, kādā tiek uzsākta piekarceļa lietošana;

15.3. piekarceļa lietošanas kārtība;

15.4. piekarceļa tehniskās uzraudzības kārtība.

16. Lai nodrošinātu piekarceļa drošu lietošanu, piekarceļa valdītājs:

16.1. atbilstoši piekarceļa konstrukcijai un tā lietošanas apstākļiem nodrošina pietiekamu skaitu apkalpojošā personāla, kas ir apmācīts un atestēts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bīstamo iekārtu apkalpojošā personāla apmācību un atestāciju;

16.2. rakstiski norīko atbilstošas kvalifikācijas speciālistu, kas ir atbildīgs par piekarceļa tehnisko stāvokli, tā pareizu lietošanu un tehnisko apkopi;

16.3. atbilstoši ražotāja izstrādātajai piekarceļa uzstādīšanas instrukcijai un lietošanas instrukcijai izstrādā, apstiprina un aktualizē apkalpojošā personāla darba instrukcijas;

16.4. nodrošina piekarceļa pases un instrukciju glabāšanu, kā arī uzrādīšanu Valsts darba inspekcijas amatpersonām un pilnvarotās inspicēšanas institūcijas pārstāvjiem normatīvajos aktos par trošu ceļu iekārtām noteiktajā kārtībā;

16.5. nodrošina norīkojuma (atļaujas) noformēšanu piekarceļa remontam paaugstinātas bīstamības apstākļos (2.pielikums);

16.6. nodrošina, lai pilnvarotā inspicēšanas institūcija noteiktajā termiņā veiktu piekarceļa tehniskās pārbaudes šo noteikumu III nodaļā noteiktajā kārtībā;

16.7. ziņo Valsts darba inspekcijai par avārijām vai nelaimes gadījumiem, kas notikuši, lietojot piekarceļu.

17. Piekarceļu aizliegts lietot šādos gadījumos:

17.1. ir bojātas piekarceļa vadības, drošības vai signalizācijas ierīces;

17.2. nav veiktas piekarceļa tehniskās pārbaudes.

III. Piekarceļa tehniskās pārbaudes

18. Pilnvarotās inspicēšanas institūcijas saskaņā ar piemērojamiem standartiem veic piekarceļa pirmreizējo pilno tehnisko pārbaudi, kārtējās pilnās tehniskās pārbaudes, ārkārtas tehniskās pārbaudes un lietošanas ilguma pagarināšanas pārbaudes.

19. Piekarceļa pirmreizējo pilno tehnisko pārbaudi veic pirms tā lietošanas uzsākšanas (pēc piekarceļa uzstādīšanas).

20. Piekarceļa pilno tehnisko pārbaudi veic reizi gadā.

21. Piekarceļa pilnā tehniskā pārbaude ietver:

21.1. vizuālo pārbaudi;

21.2. pārbaudi ar nesagraujošām metodēm, ja piekarceļa attiecīgā elementa vizuālo pārbaudi nav iespējams veikt;

21.3. uzķērāju pārbaudi;

21.4. statisko pārbaudi ar pārslodzi 2,0 no nominālās slodzes (vagoniem — 30 minūtes, krēsliem un kabīnēm — 15 minūtes);

21.5. dinamisko pārbaudi ar pārslodzi 1,1 no aprēķina slodzes (šo noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajiem piekarceļiem — triju apļu garumā, noslogota puse krēslu vai kabīņu) un 1,25 no aprēķina slodzes (šo noteikumu 3.2.apakšpunktā minētajiem piekarceļiem — triju ciklu laikā);

21.6. elektriskā zemējuma un izolācijas pārbaudi un to pretestības lieluma atbilstības pārbaudi piemērojamajos standartos noteiktajiem pieļaujamajiem lielumiem.

22. Piekarceļa vizuālā pārbaude ietver šādu piekarceļa elementu apskati un novērtēšanu darbībā:

22.1. balsti, pretsvars, metālkonstrukciju un metinājumu savienojumi, lai konstatētu, piemēram, plaisas, deformācijas, sieniņu biezuma pārmaiņas korozijas dēļ;

22.2. kabīnes (vagona) asu un pirkstu stiprinājumi, rullīši, piekares, vadkurpes un nožogojumi;

22.3. troses — veic tērauda trošu brāķēšanu atbilstoši šo noteikumu 3.pielikumam un pārbauda to stiprinājumu;

22.4. piekarceļa parametri — pārbauda to atbilstību pasē norādītajiem.

23. Piekarceļa ārkārtas tehnisko pārbaudi veic šādos gadījumos:

23.1. pēc piekarceļa rekonstrukcijas vai modernizācijas;

23.2. pēc piekarceļa kapitālā remonta;

23.3. pēc avārijām;

23.4. pēc Valsts darba inspekcijas amatpersonas pamatota pieprasījuma.

24. Ārkārtas tehniskās pārbaudes apjomu nosaka pilnvarotā inspicēšanas institūcija.

25. Pēc tehniskās pārbaudes beigšanas pilnvarotā inspicēšanas institūcija ieraksta atzinumu piekarceļa pasē un sastāda tehniskās pārbaudes protokolu divos eksemplāros. Vienu protokola eksemplāru inspicēšanas institūcija izsniedz piekarceļa valdītājam, bet otru glabā ne mazāk kā 10 gadus pēc pārbaudes dienas.

26. Ja pārbaudes rezultāts ir pozitīvs, pilnvarotā inspicēšanas institūcija izsniedz piekarceļa valdītājam bīstamās iekārtas drošības pārbaudes zīmi. Zīmi valdītājs piestiprina pie piekarceļa vadības ierīcēm.

27. Pēc tehniskās pārbaudes piekarceļa valdītājs uz piekarceļa redzamā vietā piestiprina arī plāksnīti ar piekarceļa reģistrācijas numuru un norādi par piekarceļa celtspēju (pasažieru skaitu), kā arī informāciju par nākamās pārbaudes datumu.

28. Piekarceļa valdītājs vai tā pilnvarotais pārstāvis normatīvajos aktos par atbilstības novērtēšanu noteiktajā kārtībā var apstrīdēt un pārsūdzēt pilnvarotās institūcijas lēmumu neizsniegt iekārtas drošības pārbaudes zīmi.

29. Piekarceļa lietošanas ilgumu (gados) nosaka ražotājs atbilstības deklarācijā. Ja lietošanas ilgums nav norādīts, tas ir ne vairāk kā 30 gadi.

30. Lai pagarinātu piekarceļa lietošanas termiņu, nepieciešama padziļināta pārbaude, kas ietver arī metāla analīzi, atsevišķu mezglu pārbaudi un detaļu nodiluma mērījumus. Šādu piekarceļa lietošanas ilguma pagarināšanas pārbaudi veic pilnvarotā institūcija saskaņā ar piemērojamajiem standartiem. Atkārtota pārbaude veicama ik pēc pieciem gadiem.

IV. Piekarceļa tehniskā apkope, remonts un rekonstrukcija

31. Piekarceļa valdītājs un institūcija, kas veic piekarceļa tehnisko apkopi, remontu vai rekonstrukciju, nodrošina šādu prasību ievērošanu:

31.1. piekarceļa darbināšana un izslēgšana notiek tikai pēc atbildīgā darbu izpildītāja rīkojuma;

31.2. vietās, kur notiek piekarceļa apkope, remonts vai rekonstrukcija, bīstamajā zonā nedrīkst atrasties cilvēki, kam nav tieša sakara ar veicamo darbu;

31.3. paaugstinātas bīstamības darbus atļauts veikt, ja saņemts norīkojums (atļauja) paaugstinātas bīstamības darbiem;

31.4. piekarceļa pasē izdara ierakstu par veiktajiem darbiem, kā arī metināšanas darbu izpildītājiem un izmantotajiem materiāliem (pievieno sertifikātu kopijas vai norāda sertifikātu numurus).

32. Piekarceļa remontu vai rekonstrukciju, kas saistīta ar metināšanu, drīkst veikt metinātājs, kas ir apmācīts normatīvajos aktos par metālmateriālu metinātāju un defektoskopistu profesionālās kvalifikācijas sertifikāciju reglamentētajā sfērā noteiktajā kārtībā.

33. Institūcija, kas veikusi piekarceļa uzstādīšanu, rekonstrukciju vai kapitālo remontu, nodrošina iekārtas piestrādi pēc darbu pabeigšanas un par piestrādes rezultātiem sastāda protokolu.

V. Noslēguma jautājumi

34. Noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

35. Piekarceļiem, kuriem šo noteikumu spēkā stāšanās dienā nav šo noteikumu 12.punktā minētās pases, tā jānoformē līdz 2005.gada 1.janvārim vai pirms attiecīgā piekarceļa pārreģistrācijas Valsts darba inspekcijā, ja pārreģistrācija tiek veikta pirms 2005.gada 1.janvāra.

Ministru prezidents E.Repše

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

 

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2004.gada 1.maiju.

1.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 24.februāra noteikumiem Nr.95

95-1001.PNG (59507 bytes)

95-1002.PNG (141410 bytes)

95-1003.PNG (148251 bytes)

95-1004.PNG (104015 bytes)

95-1005.PNG (120610 bytes)

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

2.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 24.februāra noteikumiem Nr.95

95-2001.PNG (98531 bytes)

95-2002.PNG (25698 bytes)

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

3.pielikums

Ministru kabineta

2004.gada 24.februāra noteikumiem Nr.95

 

Tērauda trošu brāķēšanas normas trošu lietošanas laikā

I. Slēgtās spirāles konstrukcijas troses

1. Slēgtās spirāles konstrukcijas troses vizuāli brāķē, ja:

1.1. ir pārtrūkusi 1/6 daļa troses ārējā slāņa stieplīšu 2 m garumā (ja viena stieplīte pārtrūkusi vairākas reizes, skaitot to uzskata par vienu stieplīti);

1.2. vienā vijuma solī ir pārtrūkušas divas vai vairākas blakus esošās ārējā slāņa stieplītes un tiek bojāts aizsargapvalks;

1.3. atsevišķi pārtrūkušo stieplīšu gali spurojas;

1.4. troses šķērsgriezuma diametrs ir deformēts (visbiežāk tas ir redzams zem vadīklas vai blakus tai), kas liecina par lielu skaitu pārtrūkušo stieplīšu iekšējos slāņos.

2. Pārbaudot ar defektoskopu, trosi brāķē arī tad, ja troses kopējais šķērsgriezums samazinājies par 10 %.

II. Dzīslu troses

3. Troses brāķē, ņemot vērā pārtrūkušo stieplīšu skaitu uz troses vijuma soli. Ja trose izgatavota no vienāda diametra stieplītēm, trosi brāķē saskaņā ar 1.tabulā noteiktajām normām.

1.tabula

Troses brāķēšanas normas atkarībā no pārtrūkušo stieplīšu skaita uz vijuma soli

Troses konstrukcija

6 x 19 = 114 un viens organiskas izcelsmes serdenis

6 x 37 = 222 un viens organiskas izcelsmes serdenis

6 x 7 x 19 = 798 un viens organiskas izcelsmes serdenis

krustveida vijums

vienkāršais vijums

krustveida vijums

vienkāršais vijums

krustveida vijums

vienkāršais vijums

6

3

11

5

42

21

4. Vijuma soli nosaka šādi: uz troses viena vijuma izdara atzīmi, no tā centrālās ass virzienā noskaita tik vijumus, cik to ir troses šķērsgriezumā (vairākslāņu vijumā — tik, cik ir ārējā slānī), un izdara otru atzīmi. Attālums starp atzīmēm ir vijuma solis (1.zīmējumā — krustveida vijums, 2.zīmējumā — vienkāršais vijums).

95-3001.PNG (36793 bytes)

5. Ja troses vijumā ir dažādu diametru stieplītes, resnākās stieplītes diametru reizina ar koeficientu 1,7.

6. Ja brāķē trosi, kuras konstrukcija neatbilst 1.tabulā minētajai, brāķēšanai izmanto pēc konstrukcijas tuvākās troses brāķēšanas normas un reizina ar koeficientu, kas norāda stieplīšu attiecību ārējā slānī.

7. Ja brāķē trosi, kas atrodas piekarceļā, kura slīpums ir neliels un, satrūkstot velkošajai trosei, vagons ar savu pašsvaru nevar atgriezties zemākajā stacijā, 1.tabulā minētās brāķēšanas normas samazina divas reizes.

8. Ja troses atsevišķām stieplītēm nodiluma vai korozijas dēļ samazinājies diametrs, brāķējot pēc notrūkušo stieplīšu skaita, pieļaujamās normas samazina saskaņā ar 2.tabulā norādītajiem datiem, bet, ja nodilums pārsniedz 40 %, trosi brāķē.

2.tabula

Troses brāķēšanas normas atkarībā no nodiluma vai korozijas

Stieplīšu diametra samazināšanās nodiluma vai korozijas dēļ (%)

Notrūkušo stieplīšu skaits (% no normām, kas noteiktas 1.tabulā)

10

85

15

75

20

70

25

60

30 un vairāk

50

Ekonomikas ministra vietas izpildītājs — reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs I.Gaters

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!