Ministru kabineta rīkojums Nr.116

2. J.Stabiņa 2004.gada 23.februāra vēstulē (atbilde uz 2004.gada 17.februāra Nr.18/TA-297) minētie argumenti ir izvērtēti un netiek ņemti vērā:

2.1. arguments attiecībā uz rīkojuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minētajiem pārkāpumiem par augstskolas pienākumu nodrošināt studentiem studiju brīvību, kas noteikts Augstskolu likuma 6. un 50.pantā, un to, ka Augstskolu likuma 1.panta 8., 9. un 10.punkts ierobežo Latvijas Republikas Satversmē noteiktās pamattiesības uz pamatizglītību, netiek ņemts vērā, jo Augstskolu likuma 6.panta pirmā daļa nosaka, ka akadēmiskā brīvība nedrīkst būt pretrunā ar citu personu tiesībām, augstskolas satversmi un normatīvajiem aktiem. Augstskolu likuma 1.panta 8.punkts paredz kredītpunktu kā studējošā darba apjoma mērvienību ar 40 akadēmiskajām stundām studiju nedēļā. Šī mērvienība kā studiju uzskaites vienība pamatojas uz stundu skaitu diennaktī un darba stundu skaitu nedēļā, un šī uzskaites vienība nav patvaļīgi paaugstināma vai samazināma. Nosakot akadēmiskajā gadā iegūstamo kredītpunktu skaitu, netiek ierobežotas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz izglītību. Vēl jo vairāk, minētās normas mērķis ir panākt, lai tiktu nodrošināta iegūstamās izglītības kvalitāte. J.Stabiņa vēstulei pievienotais augstskolas senāta 2004.gada 23.februāra lēmums Nr.24-2 netiek ņemts vērā, ievērojot Augstskolu likuma 1.panta 3.punktā noteikto, ka augstskolas darba organizācijas un resursu kvalitātes pārbaude tiek izvērtēta akreditācijas procesā. Atbilstoši Augstskolu likuma 9.panta pirmajai daļai akreditācija notiek saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem akreditācijas noteikumiem un akreditāciju organizē Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas senāts, pieņemdams lēmumu par “neapšaubāmo studiju kvalitāti profesionālajā studiju programmā “Biroja vadītājs–referents””, ir pārkāpis augstskolas kompetences robežas;

2.2. arguments attiecībā uz to, ka augstskola ir realizējusi akreditētas studiju programmas sastāvdaļas (moduļus) un par iegūto kvalifikāciju izsniegusi augstskolas apliecību, kura ir derīga kopā ar agrāk saņemtu augstākās pedagoģiskās izglītības diplomu, netiek ņemts vērā, jo neviens normatīvais akts neparedz moduļu veidošanu, bet atbilstoši publisko tiesību principam atļauts ir tikai tas, kas noteikts ar tiesību normu;

2.3. arguments attiecībā uz rīkojuma 1.4.apakšpunktā minēto pārkāpumu, ka, izskatot J.Stabiņa iesniegumu par fakultātes dibināšanas neatbilstību likumam, augstskolas senāts 2004.gada 23.februāra sēdē ir pieņēmis lēmumu par Vadības un ekonomikas fakultātes statusa maiņu, netiek ņemts vērā, jo J.Stabiņš kā rektors bija pieļāvis nelikumīgas situācijas turpināšanos no 2003.gada 27.oktobra līdz 2004.gada 10.februārim, kad iesniegts minētais priekšlikums senātam. Turklāt J.Stabiņš ir piedalījies Vadības un ekonomikas fakultātes dibināšanā. To apliecina fakts, ka ar augstskolas senāta 2003.gada 31.marta lēmumu Nr.12-14 tika izveidota senatoru darba grupa, lai precizētu un papildinātu augstskolas struktūras shēmu. Darba grupas sastāvā bija iekļauts senators J.Stabiņš. Ar senāta 2003.gada 27.oktobra lēmuma Nr.19-22 4.punktu J.Stabiņam ir uzdots veikt darbības, kas nepieciešamas šī lēmuma izpildei. Senāts ar 2003.gada 27.oktobra lēmumu Nr.19-23 uzdod J.Stabiņam nodrošināt izmaiņas personālsastāvā atbilstoši senāta apstiprinātajam struktūras modelim;

2.4. vēstulei pievienotais Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis, ka J.Stabiņš atradies darba attiecībās ar Izglītības un zinātnes ministriju un tādēļ būtu piemērojamas Darba likuma normas, netiek ņemts vērā, jo Augstskolu likums neparedz darba līguma slēgšanu ar augstskolas augstākās koleģiālās pārstāvības un vadības institūcijas un lēmējinstitūcijas ievēlētu amatpersonu, un, ieceļot rektoru amatā, valsts nestājas privāttiesiskās attiecībās ar attiecīgo personu.

3. Rīkojums tiek pamatots ar šādiem lietderības apsvērumiem:

3.1. J.Stabiņam šī rīkojuma 1.1. un 1.2.apakšpunktā minētos pārkāpumus Izglītības valsts inspekcija norādīja jau 2003.gada 25.novembra vēstulē
Nr.1-16/221 un vēstulē Nr.1-14/520 “Ziņojums par pārbaudi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā”. Neraugoties uz to, augstskolas darbībā tika konstatēti jauni pārkāpumi, arī pārkāpumi studiju programmu īstenošanā. To apliecina Izglītības valsts inspekcijas 2004.gada 10.februāra pārbaudes akts Nr.101/608-3, ar kuru uzdots:
1) līdz 2004.gada 1.martam sakārtot augstskolas struktūru atbilstoši Augstskolu likuma 24.panta otrajā daļā noteiktajām prasībām;
2) ar 2004.gada 11.februāri pārtraukt nelicencētās profesionālās studiju programmas “Jauna kvalifikācija” īstenošanu.
Minētie pārkāpumi netika novērsti. To apstiprina valsts izglītības galveno inspektoru augstākās izglītības jautājumos A.Popes un A.Stankeviča 2004.gada 11.februāra dienesta ziņojums Nr.6-14/2 Izglītības valsts inspekcijas vadītājam Z.Grinpaukam;

3.2. rīkojums ir nepieciešams, lai nodrošinātu augstskolas darbības tiesiskumu atbilstoši Izglītības likuma 22.panta trešajai daļai, Augstskolu likuma 10.panta pirmajai daļai, 17.¹ panta 1. un 2.punktam;

3.3. rīkojums ir piemērots mērķa sasniegšanai, jo J.Stabiņš nav spējis īstenot Izglītības likuma 30.panta pirmajā daļā un Augstskolu likuma 17.¹ pantā rektoram noteikto atbildību – atbildību par augstskolas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem un par augstskolā iegūstamās izglītības kvalitāti;

3.4. rīkojums ir nepieciešams, jo konstatēto pārkāpumu novēršanu nav iespējams sasniegt ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, ievērojot, ka J.Stabiņa pieļautie normatīvo aktu pārkāpumi Izglītības valsts inspekcijas norādītajos termiņos nav novērsti, kā arī konstatēti jauni pārkāpumi augstskolas darbībā. Jāņem vērā arī citi apstākļi, kuri attiecināmi uz J.Stabiņa kā rektora iepriekšējo darbību augstskolā. Par iepriekšējiem normatīvo aktu pārkāpumiem liecina Rīgas pilsētas Kurzemes rajona prokuratūras 1997.gada 21.maija vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai Nr.96/14-97 un 1997.gada 22.maija vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai Nr.366/4-97, kas apliecina nelikumīgu maksas noteikšanu studentiem; Valsts kontroles 1999.gada 5.maija vēstule
Nr.5.1-2/1253 Izglītības un zinātnes ministrijai, kurā norādīts, ka Valsts kontrolei nav pamata apšaubīt ministrijas Kontroles un revīzijas departamenta 1999.gada 15.martā augstskolā veiktās revīzijas rezultātus, Izglītības un zinātnes ministrijas 2001.gada 1.februāra vēstule Nr.1-17/107 Ģenerālprokuratūrai par konstatētajiem pārkāpumiem rīcībā ar valsts finanšu līdzekļiem, Izglītības un zinātnes ministrijas 2001.gada 8.februāra rīkojums Nr.75 “Par pārbaudes rezultātiem Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā”, kurā norādīts, ka J.Stabiņš nav nodrošinājis ministrijas 1998.gada 4.septembra rīkojuma Nr.457 “Par revīzijas rezultātiem” izpildi, kā arī noteikts turpmāk augstskolā ievērot precīzu normatīvo aktu prasību izpildi un uzdots piedzīt no citām institūcijām summas, kas augstskolai pienākas saskaņā ar līgumiem, nodrošināt studentu uzskaiti;

3.5. sabiedrības un studējošo intereses, neapšaubāmi, ir vērtējamas augstāk par J.Stabiņa kā fiziskas personas interesēm saglabāt tiesības pildīt rektora pienākumus. Savukārt augstskolas personāla tiesību ierobežošana rektora izvēlē, atceļot Satversmes sapulcē ievēlēto rektoru, ir attaisnojama ar nepieciešamību nodrošināt augstskolas kā valsts dibinātas izglītības iestādes, kurai ir tiesības izsniegt valsts atzītus izglītības dokumentus, darbības likumību.

4. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 79.panta pirmo daļu rīkojumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā pēc rīkojuma stāšanās spēkā.

Ministru prezidents E.Repše

Izglītības un zinātnes ministrs K.Šadurskis