Saeimas deputāti tiekas ar EDSO augsto komisāru

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš īsumā informēja par izglītības reformas gaitu Latvijā, uzsverot tās sākumposmu jau 1998.gadā un nepieciešamību valsts finansētās skolās ieviest apmācību valsts valodā sešdesmit procentu apmērā no visiem mācību priekšmetiem līdz 2007.gadam, kad beigsies noteiktais pārejas periods.
Dz.Ābiķis atzina, ka pakāpeniska pāreja uz apmācību valsts valodā ir objektīva, ko pamato arī statistika.
Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka izglītības reformas galvenais mērķis ir mācību procesa kvalitāte, uzlabojot ne vien valodas prasmes, bet arī zināšanu līmeni kopumā.
Savukārt deputāts Jakovs Pliners, pārstāvot PCTVL frakcijas viedokli, sacīja: “Likums nav demokrātisks, minoritātes to nepieņem un demonstrē savu attieksmi pret to.” Viņš arī atzina, ka minoritātes pauž vēlmi mācīties dzimtajā valodā, vienlaikus uzsverot, ka valstij jāuzņemas atbildība par zināšanu kvalitāti arī valsts valodas apguvē.
Sarunas nobeigumā R.Ekeuss pateicās par izsmeļošo informāciju un uzsvēra, ka izglītības reformas gaitā būtu vēlams saglabāt izglītības kvalitāti, kā arī nodrošināt dialogu ar sabiedrību.
Arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvji vakar tikās ar EDSO augsto komisāru Rolfu Ekeusu.
Galvenā uzmanība tika pievērsta jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrības integrācijas gaitu Latvijā, tostarp naturalizācijas norise, izglītības reforma un nacionālo minoritāšu konvencijas ratifikācija.
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete informēja viesus par komisijas darbu, uzsverot tās darbības plašo spektru. Īpašu uzmanību I.Druviete pievērsa Sabiedrības integrācijas apakškomisijas darbībai, uzsverot, ka tajā pārstāvēti visi Saeimā esošie politiskie spēki. Galvenie apakškomisijas darba virzieni ir sabiedrības integrācijas gaitas izvērtējums un iespēju izvērtēšana Vispārējās minoritāšu tiesību aizstāvības konvencijas ratificēšanai.
Runājot par sabiedrības integrācijas procesu, I.Druviete uzsvēra, ka nemainīgas paliek Latvijas pamatnostādnes – vienkopienas valsts attīstība, latviešu valodas kā saziņas valodas izmantošana, kā arī minoritāšu tiesību nodrošināšana.
Sarunas nobeigumā R.Ekeuss uzsvēra, ka sabiedrības integrācija, naturalizācija un valsts valodas nostiprināšana ir atbildīgs, tomēr pašsaprotams process, un izteica cerību, ka Latvijas integrācija ES un NATO būs stimuls iekšpolitisko procesu sakārtošanai dialoga ceļā.