Par liekajiem krājumiem būs jāmaksā

Jādeklarē krājumi

Līdz šā gada 1. jūlijam uzņēmējiem un lauksaimniekiem (gan fiziskām, gan juridiskām personām), kuru īpašumā uz 1. maiju būs piecas vai vairāk tonnas graudu vai 500 un vairāk kilogramu citu lauksaimniecības produktu, jāiesniedz deklarācijas, kurās jānorāda esošie uzkrājumi, to paredz otrdien, 24. februārī, valdībā akceptētais likumprojekts “Likums par lauksaimniecības produktu krājumu deklarēšanu un maksājuma piemērošanu liekajiem krājumiem saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai (ES)”. Par deklarāciju neiesniegšanu paredzētajā laikā paredzētas soda naudas no 15 līdz pat 250 latiem.

Objektīvie iemesli
lielākam krājumam

Likumprojekts paredz, ka par liekajiem uzkrājumiem būs jāmaksā tā sauktais krājumu nodoklis. Noteikts, ka par normālu krājumu uzskatāms iepriekšējo divu gadu vidējais uzkrājums. Tomēr Zemkopības ministrija norāda, ka uzņēmējam vai lauksaimniekam var būt arī lielāki uzkrājumi nekā iepriekšējos gados, bet tad jāpierāda, ka tie veidojušies objektīvu iemeslu dēļ. Likumprojektā norādīts, ka objektīvi krājumu veidošanās apstākļi ir ražošanas un tirdzniecības jaudu pieaugums, investīciju ieguldījumi, rakstiski līgumi par piegādēm vai noliktavu kapacitātes izmaiņas. Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktore Rigonda Lerhe preses konferencē otrdien, 17. februārī, norādīja, ka objektīvi krājumu veidošanās apstākļi uzņēmējiem būs jāpierāda ar rakstiskiem dokumentiem.

Pārkāpējus sodīs bargi

Deklarāciju iesniegšana un krājuma maksājuma veikšana tiks stingri kontrolēta. Likumprojektā noteikts: ja deklarācijas iesniedzējs sniegs nepatiesas ziņas, Valsts ieņēmumu dienests bezstrīdus kārtībā piedzīs visu par krājumiem aprēķināto maksājumu summu, kā arī soda naudu divkāršā apmērā no krājuma maksājuma. Bargi sodi paredzēti arī par kavētiem maksājumu termiņiem – par katru kavēto dienu jāmaksā soda nauda 5% apmērā no laikā nenomaksātās summas.

Cīnās pret spekulācijām

R. Lerhe skaidro, ka šāda kontrole ir nepieciešama, jo pēc 1. maija mainīsies tirdzniecības režīms ar ārpus ES esošajām valstīm, kas nozīmē arī ievedmuitas izmaiņas. Tāpēc Latvijas un arī citu jauno dalībvalstu uzņēmēji spekulatīvos nolūkos varētu izmantot Latvijas un ES ievedmuitu un cenu atšķirības, veidojot mākslīgus produktu krājumus jaunajās dalībvalstīs, lai tos izdevīgi pārdotu paplašinātajā Savienības teritorijā. Piemēram, pašlaik, importējot rīsus, ievedmuita nav jāmaksā, bet pēc 1. maija, ievedot tonnu rīsu, būs jāmaksā 274 lati.
Spekulatīvi darījumi iespējami, arī eksportējot uzkrāto preci uz trešajām (ārpus ES esošajām) valstīm un atkārtoti pieprasot eksporta kompensācijas.