Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Rīgas dome
Republikas pilsētas domes publicē saistošos noteikumus un to paskaidrojuma rakstu. Saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas, ja tajos nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš.

Pirms republikas pilsētas domes vēlēšanām republikas pilsētu vēlēšanu komisijas publicē reģistrētos deputātu kandidātu sarakstus, pēc vēlēšanām – informāciju par pilsētas domē ievēlētajiem deputātiem.

Rīgas pilsētas izpilddirektors publicē rīkojumus par paaugstinātas ledus bīstamības perioda noteikšanu.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas domes 2004. gada 17. februāra saistošie noteikumi Nr. 56 "Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.02.2004., Nr. 31 (2979) https://www.vestnesis.lv/ta/id/84822-par-dzivokla-pabalstu-rigas-iedzivotajiem

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Otrdien, 17. februārī

Vēl šajā numurā

26.02.2004., Nr. 31 (2979)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Rīgas dome

Veids: saistošie noteikumi

Numurs: 56

Pieņemts: 17.02.2004.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Rīgas domes saistošie noteikumi Nr.56

Rīgā 2004.gada 17.februārī (prot.Nr.112, 1.§)

Par dzīvokļa pabalstu Rīgas iedzīvotājiem

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas likuma “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 25.pantu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Noteikumi nosaka Rīgas pašvaldības pabalsta dzīvojamās telpas īres maksas un maksas par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, segšanai (turpmāk tekstā — dzīvokļa pabalsts) piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību.

1.2. Tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu ir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām (turpmāk tekstā — palīdzības pieprasītājs), kuras atbilst maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam.

1.3. Palīdzības pieprasītājam jāpierāda tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu, deklarējot ienākumus un materiālo stāvokli par šādu periodu:

1.3.1. par trijiem mēnešiem, ja ģimenē kaut viens no palīdzības pieprasītājiem strādā vai ir darbspējīgs;

1.3.2. par divpadsmit mēnešiem, ja ģimenē neviens no palīdzības pieprasītājiem nav darbspējīgs vai palīdzības pieprasītājs ir nestrādājošs vecuma pensionārs.

1.4. Lai saņemtu dzīvokļa pabalstu, palīdzības pieprasītājs vēršas tās Rīgas priekšpilsētas (rajona), kuras teritorijā ģimene vai atsevišķi dzīvojoša persona deklarējusi savu dzīvesvietu, Sociālajā dienestā (turpmāk tekstā — SD).

2. Dzīvokļa pabalsta aprēķināšanas un piešķiršanas kārtība

2.1. Dzīvokļa pabalsta apmēru aprēķina, ņemot vērā palīdzības pieprasītāja ienākumus (1.pielikums “Iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšana”), Rīgas domes noteikto garantēto minimālo ienākumu līmeni un normatīvos izdevumus (2.pielikums “Dzīvokļa pabalsta aprēķināšana un normatīvie izdevumi”), kas nevar būt lielāki par īres un pakalpojumu, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu, kvītīs faktiski norādīto maksu.

2.2. Ja palīdzības pieprasītājs saņēmis pabalstu garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai, tā apmēru pieskaita palīdzības pieprasītāja rīcībā esošajiem ienākumiem attiecīgajā mēnesī.

2.3. Dzīvokļa pabalstu palīdzības pieprasītājam piešķir ar mēnesi, kurā pabalsts pieprasīts un iesniegta iztikas līdzekļu deklarācija (turpmāk tekstā — deklarācija). Palīdzības pieprasītājs ne retāk kā reizi ceturksnī iesniedz SD dokumentus, kas apliecina viņa izdevumus par dzīvokli.

2.4. SD izmaksā dzīvokļa pabalstu ar pārskaitījumu nama apsaimniekotājam (līdz katra nākamā mēneša 10.datumam). Pašvaldības namu apsaimniekotāji nodrošina, lai saņemtā dzīvokļa pabalsta apmērs tiktu uzrādīts īres un komunālo maksājumu kvītī katru mēnesi.

2.5. Ja palīdzības pieprasītājs katru mēnesi nesamaksā par dzīvokli savu maksājumu daļu vai sniedz nepatiesas ziņas, SD var atteikt piešķirt dzīvokļa pabalstu — pilnībā vai daļēji.

2.6. Ja palīdzības pieprasītājs apzināti palielinājis izdevumus par dzīvokli, izvēloties īrēt dzīvokli, kura īres maksa ir augstāka par Latvijas Republikas likuma “Par dzīvojamo telpu īri” pārejas noteikumu 4.punktā noteikto, dzīvokļa pabalstu piešķir uz trijiem mēnešiem, noslēdzot vienošanos, kuras darbības laikā palīdzības pieprasītājs apņemas noīrēt lētāku dzīvokli.

2.7. SD Sociālajai komisijai ir tiesības piešķirt dzīvokļa pabalstu palielinātā apmērā parāda par īri un pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu (turpmāk tekstā — dzīvokļa parāds), nomaksai. Šis SD Sociālās komisijas lēmums ir pamats trīspusēja līguma (paraugs — līgums “Par dzīvokļa parāda atmaksu”) noslēgšanai. Piešķirto dzīvokļa pabalstu nama apsaimniekotājs sadala proporcionāli pa maksājumu veidiem parāda pamatsummas samaksai.

3. SD līdzdalība dzīvokļa parāda nomaksā

3.1. SD izskata iespēju palīdzēt samaksāt dzīvokļa parādu maznodrošinātiem valsts pensiju saņēmējiem, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem.

3.2. Ja dzīvokļa parāds pārsniedz triju mēnešu maksājumu apmēru, namu apsaimniekotāji informē valsts pensiju saņēmējus, sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmējus un ģimenes, kurās ir nepilngadīgi bērni, par iespējamo SD līdzdalību dzīvokļa parāda nomaksā. Reizi 6 mēnešos informācija par šādām ģimenēm, kā arī par tiesā iesniegtām prasībām par īres līgumu laušanu sakarā ar dzīvokļa parādiem tiek iesniegta attiecīgās Rīgas priekšpilsētas (rajona) SD.

3.3. Mēneša laikā pēc maznodrošinātas ģimenes (personas) statusa piešķiršanas sociālā darba speciālists izanalizē situāciju, veic pārrunas ar palīdzības pieprasītāju un nama apsaimniekotāju un sagatavo priekšlikumu lietas risinājumam, kā arī par iespējām pieņemt lēmumu par trīspusēja līguma noslēgšanu dzīvokļa parāda samaksai. Šos jautājumus izskata SD Sociālā komisija.

3.4. Ja pašvaldības namā esoša labiekārtota dzīvokļa parāds pārsniedz Ls 200 vienai personai vai pašvaldības namā esoša dzīvokļa bez ērtībām parāds pārsniedz Ls 100 vienai personai, SD papildus saņem atzinumu no Rīgas domes Komunālā departamenta Dzīvokļu pārvaldes (turpmāk tekstā — Dzīvokļu pārvalde) par iespējām noslēgt trīspusējo līgumu.

3.5. Atbilstoši SD Sociālās komisijas lēmumam sociālā darba speciālists organizē trīspusējā līguma noslēgšanu starp SD, nama apsaimniekotāju un personu, kura noslēgusi īres vai apsaimniekošanas līgumu.

3.6. Ja nama apsaimniekotājs atsakās noslēgt trīspusējo līgumu, SD sagatavo atbalsta vēstuli palīdzības pieprasītājam iesniegšanai tiesā. SD var noslēgt ar palīdzības pieprasītāju vienošanos par līdzdarbību (līguma “Par dzīvokļa parāda atmaksu” 1.pielikums) un sastādīt maksājumu parāda atmaksas grafiku (līguma “Par dzīvokļa parāda atmaksu” 2.pielikums).

3.7. Ja likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par palīdzības pieprasītāja izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas un īres līguma izbeigšanu vai par to, ka pret dzīvokļa īpašumu ir vērsta piedziņa sakarā ar dzīvokļa parādu, SD mēneša laikā izanalizē situāciju un atbilstoši SD Sociālās komisijas lēmumam sagatavo priekšlikumu Dzīvokļu pārvaldei vai nama apsaimniekotājam palīdzības pieprasītāja dzīvokļa jautājuma risināšanai.

3.8. SD iespējamie priekšlikumi palīdzības pieprasītāja dzīvokļa jautājuma risināšanai 3.7.punktā minētajos gadījumos:

3.8.1. izvērtējot dzīvokļa parāda summu un palīdzības pieprasītāja iespējas veikt kārtējos ikmēneša maksājumus, rekomendē saglabāt iepriekšējās dzīvojamās telpas un noslēgt trīspusējo līgumu, nosūtot Dzīvokļu pārvaldei vai nama apsaimniekotājam maksājumu parāda atmaksas grafika projektu par visu dzīvokļa parāda summu;

3.8.2. iesaka pārcelties uz ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, sociālo dzīvojamo māju vai citu dzīvošanai derīgu telpu.

3.9. Dzīvokļu pārvalde pēc 3.8.1.apakšpunktā minētā SD priekšlikuma saņemšanas sagatavo lietu izskatīšanai Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijā.

Rīgas domes Dzīvojamo telpu izīrēšanas komisijas sēdes protokola izraksts par neprivatizējama dzīvokļa statusa noteikšanu un jauna dzīvojamo telpu īres līguma noslēgšanu ir pamats trīspusējā līguma noslēgšanai.

3.10. SD var atkārtoti noslēgt trīspusējo līgumu dzīvokļa parāda atmaksai, nosakot, ka palīdzības pieprasītājam pašam jāatmaksā parāds atbilstoši sastādītajam maksājumu parāda atmaksas grafikam.

4. SD lēmuma paziņošanas, apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtība

4.1. SD paziņo palīdzības pieprasītājam lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu, informējot par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību. Pēc palīdzības pieprasītāja lūguma lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu un informāciju par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību paziņo rakstveidā.

4.2. Ja pieņemts lēmums par atteikumu piešķirt dzīvokļa pabalstu, SD rakstveidā informē palīdzības pieprasītāju par atteikumu un tā pamatojumu, kā arī par lēmuma apstrīdēšanas un pārsūdzības kārtību.

4.3. Lēmumu par dzīvokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt palīdzības pieprasītājs mēneša laikā var apstrīdēt Rīgas domes Labklājības departamentā, bet tā lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

Pārejas noteikumi

1. Saistošie noteikumi publicējami laikrakstos “Latvijas Vēstnesis” un “Rīgas Balss”; saistošie noteikumi stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

2. Ar šo noteikumu spēkā stāšanos spēku zaudē Rīgas domes 27.02.2001. noteikumi Nr.58 “Kārtība, kādā saglabājamas vai izīrējamas dzīvojamās telpas valsts pensiju saņēmējiem un ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem”.

3. Noteikumu izpildi kontrolē Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja un Rīgas domes Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks S.Dolgopolovs

 

1.pielikums

Iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšana

1. Iztikas līdzekļu deklarācijā palīdzības pieprasītājs norāda ziņas par sevi un pārējām personām, kuras mitinās vienā dzīvoklī (mājoklī) un kurām ar palīdzības pieprasītāju ir kopīgi izdevumi par uzturu un/vai dzīvokli (mājokli), kā arī par atsevišķi dzīvojošu apgādnieku vai ģimenes locekli.

2. Palīdzības pieprasītājs ir atbildīgs par deklarācijā norādīto ziņu patiesumu, ko apliecina ar katram konkrētajam gadījumam atbilstošu dokumentu. Šim nolūkam nepieciešami šādi dokumenti:

2.1. izziņa par ienākumiem no algota darba pēdējo trīs mēnešu laikā (pēc iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu nomaksas);

2.2. citi ienākumus, īpašumus un uzkrājumus apliecinoši dokumenti;

2.3. Nodarbinātības valsts aģentūras izziņa;

2.4. dokuments, kas apliecina saņemto uzturlīdzekļu apmēru, ja ģimenē kāds no vecākiem nepiedalās bērna audzināšanā;

2.5. SD atzinums par atsevišķi dzīvojoša likumīgā apgādnieka iespējām palīdzēt materiāli;

2.6. mācību iestādes izziņa.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks S.Dolgopolovs

 

2.pielikums

Dzīvokļa pabalsta aprēķināšana un normatīvie izdevumi

Aprēķinot dzīvokļa pabalstu, izmantojami šādi normatīvie izdevumi:

1. Par gāzi — gāzes abonentmaksa un izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

1.1. dzīvoklī ar gāzes plīti — 6 m3 izmaksas mēnesī vienai personai un 3 m3 izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē;

1.2. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot gāzi, — papildus 1.1.apakšpunktā noteiktajam 3 m3 izmaksas mēnesī personai.

2. Par elektroenerģiju — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā:

2.1. 60 kWh izmaksas mēnesī vienai personai un 30 kWh izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē, bet ne vairāk kā 180 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

2.2. ja dzīvoklī ir stacionārā elektriskā plīts — 100 kWh izmaksas mēnesī personai, bet ne vairāk kā 240 kWh izmaksas mēnesī ģimenei;

2.3. dzīvoklī, kur karsto ūdeni iegūst, izmantojot elektroenerģiju, — papildus 2.1. un 2.2.apakšpunktā noteiktajam 50 kWh izmaksas mēnesī personai.

3. Par dzīvojamo telpu īri vai apsaimniekošanas izdevumiem un par apkuri, kas nodrošināta visam namam:

3.1. par kopējās platības 32 m2 vienai personai un par kopējās platības 18 m2 katrai nākamajai personai ģimenē;

3.2. izņemot gadījumus, kad pabalstu aprēķina par visu platību:

3.2.1. ja tas ir vienistabas dzīvoklis vai istaba kopējā dzīvoklī;

3.2.2. ja divistabu dzīvoklī dzīvo un dzīvesvietu deklarējusi viena vai divas personas, kura (-as) vecāka (-as) par 65 gadiem un kurai (-ām) nav palīdzētspējīgu taisnās līnijas radinieku, vai I grupas invalīdi;

3.3. aprēķinos papildus 3.1.apakšpunktā noteiktajam var iekļaut 18 m2 par personu, kura dzīvoklī deklarējusi dzīvesvietu un kura atrodas pagaidu prombūtnē (valsts obligātajā militārajā dienestā, ieslodzījuma vietā, ārstniecības iestādē, mācībās vai studijās citā apdzīvotā vietā u.c.) ne ilgāk par 5 gadiem un šajā laikā negūst ienākumus;

3.4. divpadsmit mēnešus pēc personas dzīvesvietas anulēšanas sakarā ar miršanas fakta reģistrāciju aprēķinos papildus 3.1.apakšpunktā noteiktajam var iekļaut 18 m2.

4. Par auksto ūdeni un karsto ūdeni — atbilstoši īres un komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai vai izmaksas atbilstoši ūdens skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā 4 m3 izmaksas mēnesī vienai personai, no kurām ne vairāk kā 2 m3 karstā ūdens izmaksas mēnesī vienai personai, ja dzīvoklī ir ūdens skaitītāji.

5. Individuālās apkures nodrošināšanai dzīvoklī (mājoklī):

5.1. ar malku — piecu steru izmaksas gadā dzīvoklim (mājoklim), kurā ir viena krāsns, par katru nākamo krāsni — divu steru izmaksas gadā, bet ne vairāk kā desmit steru izmaksas gadā dzīvoklim (mājoklim); ja dzīvoklī (mājoklī) ēdiena gatavošanai izmanto tikai malkas plīti, var papildus piešķirt trīs steru malkas izmaksas gadā; aprēķinā iekļauj kopējo izmaksu sadalījumu pa gada divpadsmit mēnešiem;

5.2. ar oglēm — divu tonnu izmaksas gadā vienistabas vai divistabu dzīvoklim (mājoklim), bet ne vairāk kā četru tonnu izmaksas gadā lielākiem dzīvokļiem (mājokļiem); par cita veida cieto kurināmo — nepārsniedzot ogļu izmaksas;

5.3. ar gāzi — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa 1 m2 divpadsmit mēnešus gadā papildus šī pielikuma 1.punktā noteiktajam;

5.4. ar elektroenerģiju — izmaksas atbilstoši skaitītāju rādījumiem, bet ne vairāk kā Ls 0,50 par dzīvokļa 1 m2 sešus mēnešus gadā papildus šī pielikuma 2.punktā noteiktajam.

6. Par gāzes balonu — 9 litru gāzes izmaksas mēnesī vienai personai un 6 litru gāzes izmaksas mēnesī katrai nākamajai personai ģimenē.

7. Viena telefona (dzīvoklī) abonentmaksai — līdz Ls 4, bet netiek ieskaitīta maksa par telefonsarunām.

8. Par citiem pakalpojumiem — atbilstoši īres (apsaimniekošanas izdevumu) un komunālo maksājumu kvītī norādītajai summai un citiem izdevumiem par dzīvokli (t.sk. zemes nomas maksai, nekustamā īpašuma nodoklim un līdz Ls 7 par viena ūdens skaitītāja pārbaudi).

9. Normatīvajos izdevumos par dzīvokli netiek ieskaitīta maksa par kabeļtelevīziju.

Dzīvokļa pabalsta apmērs tiek aprēķināts kā starpība starp palīdzības pieprasītāju kopējo GMI un normatīvo izdevumu summu un palīdzības pieprasītāju kopējiem ienākumiem:

P = GMI +K – I

P — dzīvokļa pabalsta apmērs;

GMI — garantētā minimālā ienākumu summa palīdzības pieprasītājiem;

K — normatīvie izdevumi par īri un komunālajiem pakalpojumiem;

I — palīdzības pieprasītāju ienākumi (ieskaitot attiecīgajā mēnesī saņemto GMI līmeņa pabalstu).

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks S.Dolgopolovs

Paraugs

LĪGUMS

Par dzīvokļa parāda atmaksu

Rīgā, 200__. gada ___. __________ Nr. _____

Rīgas _________________________ priekšpilsētas (rajona) Sociālais dienests, turpmāk saukts DIENESTS, vadītāja (-as) __________________________________ personā, kurš (-a) darbojas saskaņā ar Rīgas domes 13.04.1999. nolikumu Nr.55 “Rīgas priekšpilsētas (rajona) Sociālā dienesta nolikums”, no vienas puses, un privātpersona _________________________ (p.k. _ _ _ _ _ _ - _ _ _ _ _, pase ____ Nr. _____, izdota ______________________), turpmāk saukts KLIENTS, no otras puses, dzīvojamās mājas apsaimniekotājs/īpašnieks __________________________________________, kurš darbojas, pamatojoties uz ________________________________________________________, turpmāk saukts APSAIMNIEKOTĀJS, no trešās puses, noslēdz šādu līgumu:

1. Līguma priekšmets

Pamatojoties uz Sociālā dienesta Sociālās komisijas 200__.gada ___._________. lēmumu Nr._____, DIENESTS nodrošina KLIENTA dzīvokļa (adrese: Rīgā, _____________________________________) parāda atmaksu saskaņā ar vienošanos par līdzdarbību (1.pielikums), turpmāk tekstā — vienošanās, un maksājumu parāda atmaksas grafiku (2.pielikums), turpmāk tekstā — grafiks, savukārt, APSAIMNIEKOTĀJS nepiedzen maksājumu parādus no KLIENTA likumos noteiktajā kārtībā.

2. Pušu pienākumi un tiesības

2.1. KLIENTA pienākumi un tiesības:

2.1.1. izpildīt paredzētos uzdevumus atbilstoši panāktajai vienošanās (1.pielikums);

2.1.2. veikt saistošos maksājumus saskaņā ar grafiku (2.pielikums);

2.1.3. deklarēt ienākumus un materiālo stāvokli par katriem ___ mēnešiem un vienoties par parāda atmaksas sadalījumu starp DIENESTU un KLIENTU par šo periodu;

2.1.4. nekavējoties rakstiski ziņot DIENESTAM par izmaiņām ģimenes ienākumos vai sociālajā statusā, jo tas ir pamats jaunas vienošanās noslēgšanai, jauna grafika sastādīšanai vai līguma izbeigšanai;

2.1.5. rakstiski vienoties ar DIENESTU un APSAIMNIEKOTĀJU par līguma spēkā esamību, ja nepieciešams būt pagaidu prombūtnē;

2.1.6. ziņot DIENESTAM un APSAIMNIEKOTĀJAM, ja rodas apstākļi, kuru dēļ jāuzturas stacionārā ārstniecības iestādē;

2.1.7. visā līguma darbības laikā nekādā veidā neapgrūtināt dzīvokli un neveikt darbības, kas vērstas uz dzīvokļa atsavināšanu par labu trešajām personām;

2.1.8. ja KLIENTS dzīvo pašvaldības dzīvoklī:

— visā līguma darbības laikā neprivatizēt viņam izīrēto dzīvokli ne uz sava vārda, ne uz kādas trešās personas vārda;

— ja dzīvoklim noteikts neprivatizējama dzīvokļa statuss, KLIENTS ir tiesīgs privatizēt viņam izīrēto dzīvokli, ja Rīgas dome ar attiecīgu lēmumu atceļ izīrētajam dzīvoklim neprivatizējama dzīvokļa statusu;

2.1.9. nekavējoties ziņot DIENESTAM par objektīviem apstākļiem, kuru dēļ līgums izbeidzams pirms noteiktā termiņa.

2.2. DIENESTA tiesības un pienākumi:

2.2.1 DIENESTA pienākums ir nodrošināt KLIENTAM dzīvokļa pabalsta izmaksu saskaņā ar grafiku, pārskaitot to APSAIMNIEKOTĀJAM;

2.2.2. DIENESTAM ir tiesības kontrolēt piešķirto līdzekļu izmantošanu;

2.2.3. ja KLIENTS noteiktajā termiņā neiesniedz iztikas līdzekļu deklarāciju un pamatojuma dokumentus ienākumu un materiālā stāvokļa izvērtēšanai, nepilda vienošanos vai līguma 2.1.4.apakšpunktā minētos nosacījumus, tad līgumu var vienpusējā kārtā izbeigt vienu mēnesi no dienas, kad pārējās puses par šo faktu saņēmušas rakstisku paziņojumu.

2.3. APSAIMNIEKOTĀJA pienākumi:

2.3.1. šī līguma spēkā esamības laikā neizlikt KLIENTU no dzīvokļa, nepiedzīt maksājumu parādus no KLIENTA likumos noteiktajā kārtībā un nepieskaitīt soda procentus, kā arī atsaukt prasības pieteikumu tiesā;

2.3.2. nekavējoties ziņot DIENESTAM par KLIENTA neveiktajiem maksājumiem, kuri bija jāizdara noteiktajā laikā;

2.3.3. ievērot Latvijas Republikas likumu “Par dzīvojamo telpu īri”, Latvijas Republikas Ministru kabineta 26.03.2002. noteikumus Nr.133 “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks un izīrētājs norēķinās ar pakalpojumu sniedzēju par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu” un citus Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus.

3. Pušu atbildība

3.1. Puses ir atbildīgas par līguma noteikumu izpildi.

3.2. KLIENTAM jāatmaksā DIENESTAM viņa maksājumu parādu atmaksai izlietotie līdzekļi saskaņā ar grafiku (atbilstoši 2.pielikumam), ja līguma laušanas iemesls ir nepatiesu ziņu sniegšana vai vienošanās nepildīšana.

3.3. Puses atbrīvotas no atbildības par daļēju vai pilnīgu saistību nepildīšanu, ja tās iemesls ir nepārvarama vara vai valsts institūciju lēmumu pieņemšana, kas nepieļauj līguma noteikumu izpildi.

4. Līguma darbības termiņš

4.1. Līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas dienu un ir spēkā līdz ___.___.______. Šī termiņa laikā tiek atmaksāta līguma slēgšanas brīdī esošā parāda summa.

4.2. Gadījumā, ja puses nepilda vai pārkāpj šī līguma saistības, jebkura no pusēm ir tiesīga vienpusējā kārtā lauzt šo līgumu 30 (trīsdesmit) darba dienu laikā no brīža, kad par šo faktu pārējās puses saņēmušas rakstisku paziņojumu.

5. Strīdu izskatīšanas kārtība

5.1. Strīdi starp līgumslēdzējām pusēm tiek risināti sarunu ceļā.

5.2. Ja sarunās netiek panākta vienošanās, kuru līgumslēdzējas puses rakstiski nostiprina, tad strīds tiek risināts likumā noteiktajā kārtībā.

6. Citi noteikumi

6.1. Visi grozījumi un papildinājumi, kas saistīti ar šo līgumu, ir spēkā tikai tad, ja tos parakstījušas līgumslēdzējas puses vai to pilnvarotās personas, kuru stāvokli izmaina iepriekšminētie grozījumi un papildinājumi.

6.2. Vienošanās (1.pielikums) un grafiks (2.pielikums) ir šī līguma neatņemama sastāvdaļa. Vienošanās tiek sastādīta divos eksemplāros, ievērojot Latvijas Republikas Fizisko personu datu aizsardzības likuma prasības. Grafiku var papildināt divas līgumslēdzējas puses, neskarot trešās puses intereses, t.i., kopējo parāda summu un atmaksas termiņus.

6.3. Līgums sastādīts trīs eksemplāros (izņemot vienošanos) ar vienādu juridisko spēku. Pie katras līgumslēdzējas puses atrodas viens eksemplārs.

DIENESTS ___________________________ / /

APSAIMNIEKOTĀJS ___________________________ / /

KLIENTS ___________________________ / /

RIGA001.PNG (79749 bytes)

RIGA002.PNG (92952 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!