
Par Eiropas Savienības un Krievijas attiecībām
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien, 23.februārī, ES ārējo
attiecību padomē apsprieda ES attiecības ar Krieviju un pieņēma kopīgus sanāksmes
secinājumus par šo jautājumu. Ministri tajos stingri norāda, ka ES un Krievijas
attiecību pamats ir partnerības un sadarbības līgums, kas no šā gada 1.maija bez
jebkādiem priekšnosacījumiem attiecināms uz visām 25 dalībvalstīm.
Latvijas ārlietu ministre Sandra Kalniete pirmdien uzsvēra, ka ES attiecībās ar
Krieviju ir svarīga Eiropas valstu vienotība un pirmdien pieņemtie kopīgie secinājumi
ir šādas vienotības apliecinājums. Eiropas Savienība secinājumos norāda, ka
savlaicīga partnerības un sadarbības līguma paplašināšana uz jaunajām
dalībvalstīm ļaus Krievijai pilnībā izmantot ES paplašināšanās pavērtās
iespējas, tostarp arī tirdzniecības jomā. ES ir gatava diskutēt ar Krieviju par
pamatotām bažām, ko tā saista ar ES paplašināšanās ietekmi uz Krievijas
ekonomiskajām interesēm. Tomēr ES ministri pirmdien stingri norādīja, ka šāda
diskusija nekādā veidā nav saistāma ar partnerības un sadarbības līguma
attiecināšanu uz jaunajām dalībvalstīm. Runājot par pirmdien apspriesto ES
stratēģiju attiecībām ar Krieviju, ko ES līderi apstiprinās 25. un 26.marta
Eiropadomē, Latvijas ārlietu ministre uzsvēra nepieciešamību šo stratēģiju vēlāk
konsekventi un vienoti īstenot tālākajās ES un Krievijas attiecībās.
ES ārējo attiecību padomes ietvaros ārlietu ministri apsprieda arī situāciju Irānā
un ES jauno kaimiņattiecību politiku. Dienas pirmajā pusē ES Vispārējo lietu padomes
ietvaros tika diskutēts par Eiropas Komisijas nesen prezentēto ES finanšu perspektīvu
2007.-2013.gadam, kā arī par 25. un 26.marta ES līderu padomes dienas kārtību.
Ārlietu ministrijas preses centrs