Valsts sekretāru 2004.gada 19.februāra sanāksmē

Labklājības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 11. marta noteikumos Nr.107 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu”” un noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 27.maija noteikumos Nr.272 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību””.
Grozījumi saskaņo noteikumu par valsts fondēto pensiju shēmas darbības pārskatu normas ar valdības pieņemto lēmumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reorganizāciju, proti, līdz 2003.gada 31.decembrimValsts sociālās apdrošināšanas aģentūra darbojās kā bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība, bet no 2004.gada 1.janvāra – kā Labklājības ministrijas pārraudzībā esoša valsts aģentūra. Sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reorganizācijas rezultātā mainīto juridisko statusu ir mainījusies arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pārvaldes institūcija. Līdz ar to izstrādātais projekts paredz noteikumu tekstā aizstāt vārdus “valde” un “valdes priekšsēdētājs” ar vārdu “direktors” un vārdus “aģentūras valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis” aizstāt ar vārdiem “labklājības ministrs”.
Grozījumi saskaņo noteikumu par valsts fondēto pensiju shēmas darbību normas ar valdības pieņemto lēmumu par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras reorganizāciju. Noteikumu projekts paredz noteikumu pielikumā aizstāt vārdus “Aģentūras valdes lēmuma” ar vārdiem “Aģentūras direktora rīkojuma”. Grozījumi noteikumu pielikumā “Līgums par valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu” paredz novērst nesakritības starp minētajiem noteikumiem un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem “Valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu sagatavošanas noteikumi”.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai”, kuri noteiks kārtību, kādā piešķiramas valsts mērķdotācijas pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projektu sagatavošanai.
Valsts mērķdotāciju piešķir pašvaldību apvienošanās (sadarbības) projekta sagatavošanai – līdz 8000 latiem, to attiecīgajai pašvaldībai piešķir un izmaksā, pamatojoties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra rīkojumu. Mērķdotācijas apmērs tiek samazināts par 10%, ja pašvaldību grupā, kas iesniegusi pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, ir mazāk par četrām pašvaldībām.
Lai saņemtu valsts mērķdotāciju, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā iesniedzami šādi dokumenti: pašvaldību grupas pieteikums apvienošanās projekta sagatavošanai; attiecīgajā pašvaldību grupā ietilpstošo pašvaldību domju (padomju) lēmumi par apvienošanās projekta sagatavošanas uzdošanu vienai no tām; attiecīgās pašvaldības domes (padomes) lēmums par apņemšanos sagatavot apvienošanās projektu saskaņā ar Administratīvi teritoriālās reformas likuma 8.pantu. Ja kāda no pašvaldību grupas pašvaldībām ir atteikusies iesniegt pieteikumu apvienošanās projekta sagatavošanai, lēmumam pievienojama attiecīga informācija; apvienošanās projekta izstrādes izdevumu tāme un priekšlikumi par projekta izpildes termiņu.
Paredzēts, ka mērķdotācija var tikt piešķirta pašvaldību grupai, ja tā atbilst Ministru kabineta noteiktā kārtībā sarunās par 102 novadu izveidošanas projektu panāktai vienošanās par novadu izveidi.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija izskata minētos dokumentus, izvērtē to atbilstību prasībām un ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc dokumentu saņemšanas vai papildu informācijas saņemšanas; sagatavo ministra rīkojuma projektu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu attiecīgajai pašvaldībai apvienošanās projekta sagatavošanai. Ja iesniegtās ziņas ir nepilnīgas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija pieprasa iesniedzējam papildu informāciju. Paredzēts noteikt, ka, ja nav iesniegta noteikumos minētā informācija vai ja saskaņā ar šiem noteikumiem valsts mērķdotācija nav piešķirama, sagatavo vēstules projektu ar motivētu atteikumu piešķirt valsts mērķdotāciju un iesniedz to ministram parakstīšanai. Ja valsts budžetā apvienošanās projekta sagatavošanai paredzētie finanšu līdzekļi ir izlietoti, iesniegto dokumentu izskatīšanu atliek uz nākamo gadu.
Valsts mērķdotāciju piešķiršanā prioritāte ir projektiem, kas veicina pašvaldību apvienošanās procesu.
Mērķdotācija pašvaldībai netiek piešķirta, ja attiecīgais apvienošanās projekts ir sagatavots pirms šo noteikumu spēkā stāšanās vai apvienošanās projekta pieteikums ir pretrunā Ministru kabineta noteiktā kārtībā sarunās par 102 novadu izveidošanas projektu panāktai vienošanās par novadu izveidi.
Ministra parakstīto rīkojumu par valsts mērķdotācijas piešķiršanu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija piecu darbdienu laikā (bet ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 20.decembrim) nosūta attiecīgajām pašvaldībām un Valsts kasei.
Ar valsts mērķdotāciju izmaksām saistītās finanšu operācijas veic Valsts kase. Pēc tam, kad saņemts ministra rīkojums par valsts mērķdotācijas piešķiršanu, Valsts kase divu nedēļu laikā ieskaita noteikto valsts mērķdotācijas summu attiecīgās pašvaldības budžetā un nodrošina, lai netiktu pārsniegtas valsts mērķdotāciju finansēšanas plānā apstiprinātās summas.

Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kontrolē.

Satiksmes ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Grozījums likumā “Par autoceļiem””.
Likumprojekta mērķis ir precizēt likuma 23.panta pirmajā daļā Ministru kabinetam doto deleģējumu un noteikt, ka infrastruktūras izdevumi, t.i., autotransporta gada nobraukums, jāuzskaita valsts un pašvaldību autoceļu tīklā ārpus apdzīvotām vietām. Likumprojekts paredz noteikt, ka, lai nodrošinātu satiksmes drošību un ceļu saglabāšanu, ceļu īpašniekam ir pienākums: laikus veikt ceļu uzturēšanas darbu kompleksu, lai tiktu nodrošināta transportlīdzekļu satiksme pa ceļiem atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām; saskaņā ar valsts standartiem un Ceļu satiksmes drošības direkcijas priekšrakstiem aprīkot autoceļus ar tehniskajiem regulēšanas līdzekļiem un veikt citus pasākumus satiksmes drošības garantēšanai; norobežot un norādīt ar ceļa zīmēm transportlīdzekļu satiksmei bīstamās vietas; pētīt un analizēt satiksmes negadījumu cēloņus un veikt nepieciešamos tehniskos un citus pasākumus to novēršanai; uz valsts un pašvaldību autoceļiem ārpus apdzīvotām vietām uzskaitīt autotransporta gada nobraukumu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu “Par likumu vai atsevišķu to normu spēkā esību saistībā ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai”.
Latvijai 1995.gada 12.jūnijā parakstot Asociācijas līgumu ar Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm (Eiropas līgums) un 1995. gada

13. oktobrī iesniedzot pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, tika radīts politisks un tiesisks pamats Latvijas tiesību aktu saskaņošanai ar Eiropas Kopienas tiesību kopuma prasībām.
Lai apliecinātu savu gatavību pildīt un piemērot Eiropas Kopienas tiesību aktus, to normas tika iestrādātas Latvijas nacionālajos tiesību aktos, tai skaitā arī Eiropas Kopienu regulas, jo nebija tiesiskā pamata, lai tās tieši piemērotu Latvijā, pirms tā kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti.
Šāda Eiropas Kopienas tiesību ieviešanas prakse ir radījusi sarežģījumus. Viens no tiem bija saistīts ar to, ka, ieviešot atsevišķas, piemēram, direktīvu normas, bija nepieciešams paredzēt, ka attiecīgās Latvijas likumu normas stāsies spēkā ar brīdi, kad Latvija kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Bija sagaidāmi sarežģījumi arī ar to regulu tiešo piemērošanu, Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, kuru normas tika iestrādātas Latvijas likumos, jo Eiropas Kopienu tiesa ir noteikusi aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalstīm ieviest regulas nacionālajos tiesību aktos, tādējādi izvairoties no iespējamās normu kolīzijas, kuras rezultātā cietusī persona var iesniegt prasību Eiropas Kopienu tiesā pret Latviju.
Rezultātā tika meklēts risinājums, kā paredzēt attiecīgo likumu vai atsevišķu to normu spēkā stāšanās vai to spēka zaudēšanas laiku. Atsaukties uz konkrētu datumu nebija korekti, kā arī nebija pieņemams dažos gadījumos jau izmantotais risinājums likumos iekļaut šādu redakciju: “stājas spēkā ar iestāšanos Eiropas Savienībā”. Minētie risinājumi nebija pieņemami, jo tie paredzēja atsaukties uz vēl nepastāvošu faktu.
Valsts iestāžu juridisko dienestu sanāksmē tika rasts risinājums izstrādāt Īpašo likumu, kurā tiktu uzskaitīti tie likumi vai to normas, kas stājas spēkā vai zaudē spēku ar pievienošanos Eiropas Savienībai. Tādējādi katrā likumā, kurā tika iestrādātas attiecīgās normas, turpmāk bija jāiestrādā pārejas noteikums, ka likums vai tā norma (-s) stājas spēkā vai zaudē spēku ar īpašu likumu.
Līdzīgs risinājums tika rasts attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem – izstrādāt īpašos Ministru kabineta noteikumus un attiecīgi veikt atsauci uz īpašiem Ministru kabineta noteikumiem.
Īpašo likumu tika nolemts izstrādāt laikā starp Latvijas Pievienošanās Eiropas Savienībai līguma ratifikāciju un tā spēkā stāšanās brīdi.
Likumprojekts paredz noteikt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos stājas spēkā: likuma “Par vides aizsardzību” 5.¹ un 5.² pants; likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumi 9.panta pirmās daļas 2.punktā; likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta piektās daļas 2.punkts, 15.panta 6.punkts un 15.¹ pants; likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22.panta otrās daļas 7.² punkts; likuma “Par uzņēmuma ienākuma nodokli” 1.panta deviņpadsmitās daļas 1. un 3.punkts, 3.panta ceturtās daļas 1.punkta grozījums un 4.¹daļa, 6.² un 6.³ pants; Radio un televīzijas likuma grozījumi likuma 11.panta trešā daļā; Kredītiestāžu likuma 2.panta trešā daļa, 12.¹, 12.², 12.³ un 108.¹pants; Farmācijas likuma 17.panta otrā daļa, 22.panta trešā daļa, 25.¹pants, 31.panta 7.punkts, 38.panta trešā daļa, 46.¹ un 60.¹pants; Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma 7.panta pirmās daļas 2.punkts un trešā daļa, 11., 11.², 11.³, 11.⁴ un 11.⁵ pants un 99.panta otrā, trešā un ceturtā daļa; Veterinārmedicīnas likuma grozījumi likuma 20.panta trešajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku, dzīvnieku spermas, olšūnu un embriju ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta sestā un septītā daļa, likuma 25.panta 5.punkts, grozījumi likuma 41.panta otrajā daļā attiecībā uz veterinārā (veselības) sertifikāta nepieciešamību dzīvnieku izcelsmes produktu ievešanai un tā formas noteikšanu ar Eiropas Komisijas lēmumu un šā panta ceturtā daļa, kā arī likuma 53.panta otrā daļa; Ieguldītāju aizsardzības likuma otrā daļa; Ūdens apsaimniekošanas likuma 9.panta trešās daļas 10.punkts un 24.panta nosacījumi par ziņojumu Eiropas Savienības Komisijai; likums “Par Konvenciju par dokumentu legalizācijas atcelšanu Eiropas Kopienu dalībvalstu starpā”; likums “Par Konvenciju par savstarpēju izdošanu Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K 3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību; likums “Par Konvenciju par vienkāršotu savstarpējās izdošanas procedūru Eiropas Savienības dalībvalstīs, kas sastādīta, pamatojoties uz K3.pantu Līgumā par Eiropas Savienību; likums “Par Dalībvalstu Nolīgumu par tiesvedības nodrošināšanu krimināllietās”; Imigrācijas likuma 9.panta otrās daļas 5.punkts un 69.pants; likums “Par Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību”; likums “Par vieglo automobiļu un motociklu nodokli”; likums “Par akcīzes nodokli”; likums “Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās”.
Likumprojekts paredz noteikt, ka ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē: Muitas likums; Farmācijas likuma 46.un 60.pants; likums “Par iekšējā tirgus aizsardzību”; likums “Par aizsardzību pret subsidēto importu”; Antidempinga likums; likums “Par muitas nodokli”.
Likumprojekts nosaka, ka noteikumus vai atsevišķas to normas, kuru spēkā stāšanās vai spēka zaudēšana ir saistīta ar Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, nosaka Ministru kabinets.
Likums stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 27.februārim.

Veselības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vispārīgās prasības diētiskajai pārtikai”.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai pilnībā ieviestu ES direktīvas par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem un to papildinošās direktīvas par vispārīgām prasībām attiecībā uz dažādiem diētiskās pārtikas veidiem, kā arī direktīvu prasības, kas attiecas uz visu veidu diētisko pārtiku.
Noteikumu projekts paredz noteikt vispārīgās prasības diētiskajai pārtikai. Ražotājs nodrošina diētiskās pārtikas specifiskā sastāva vai īpašību atbilstību paredzētajam produkta lietošanas mērķim. Pievienojot diētiskajai pārtikai šo noteikumu pielikumā minētās vielas, atļauts izmantot tikai tajā minētās šo vielu ķīmiskās formas.
Noteikts, ka atļauts pievienot diētiskajai pārtikai citas vielas, kas nav minētas šo noteikumu pielikumā un kas nodrošina pārtikai specifisku sastāvu un atbilstību lietošanas mērķim.
Diētiskās pārtikas marķējums, izmantotās marķēšanas metodes, noformējums un reklāma nedrīkst piedēvēt šai pārtikai īpašības vai netieši norādīt, ka tā spēj novērst, ārstēt vai izārstēt cilvēku slimības. Ir atļauts izplatīt jebkuru derīgu informāciju vai ieteikumus, kas paredzēti tikai medicīnas, uztura zinātnes vai farmācijas speciālistiem. Diētiskās pārtikas marķējumā, papildus citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz pārtikas apriti, norāda īpašo enerģētisko vai uzturvērtību.
Diētiskās pārtikas, izņemot diētisko pārtiku ar samazinātu enerģētisko vērtību un diētisko pārtiku cilvēkiem ar veselības traucējumiem, marķējumā, papildus citos normatīvajos aktos, kas attiecas uz pārtikas apriti, norāda: kvalitatīvā vai kvantitatīvā sastāva atsevišķos elementus vai īpašo ražošanas procesu, kas piešķir produktam īpašo enerģētisko vai uzturvērtību; enerģētisko vērtību, kas izteikta kilodžoulos (kJ) un kilokalorijās (kcal); ogļhidrātu, olbaltumvielu un tauku saturu 100 gramos vai 100 mililitros tirdzniecībai sagatavota produkta vai, ja nepieciešams, patēriņam sagatavotā produkta daudzumā; ja enerģētiskā vērtība ir mazāka par 50 kilodžouliem (12 kilokalorijām) 100 gramos vai 100 mililitros tirdzniecībai sagatavota produkta, enerģētiskās vērtības norādi var aizstāt attiecīgi ar vārdiem “enerģētiskā vērtība 100 gramos ir mazāka par 50 kilodžouliem (12 kilokalorijām)” vai ar vārdiem “enerģētiskā vērtība 100 mililitros ir mazāka par 50 kilodžouliem (12 kilokalorijām)”.
Mazumtirdzniecībā diētisko pārtiku izplata tikai fasētu.
Ražotājs, pirmo reizi piedāvājot tirgū diētisko pārtiku, kas minēta šajos noteikumos, iesniedz Latvijas Pārtikas centrā pieteikumu, kurā ir informācija par šīs pārtikas specifisko sastāvu vai īpašo ražošanas procesu, kas piešķir produktam īpašo enerģētisko vai uzturvērtību, un tās paredzamo lietošanu, un marķējuma paraugu. Latvijas Pārtikas centrs veic dokumentu ekspertīzi un novērtē šīs pārtikas atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu. Ja lēmums ir pozitīvs, Latvijas Pārtikas centrs izsniedz apliecinājumu par diētiskās pārtikas reģistrāciju. Ja lēmums ir negatīvs, Latvijas Pārtikas centrs izsniedz pamatotu lēmumu par diētiskās pārtikas

reģistrācijas atteikumu.
Ja diētiskā pārtika pirms tam izplatīta citā dalībvalstī, pieteikuma iesniedzējs papildus norāda iepriekšējā pieteikuma (paziņojuma) saņēmēju.
Latvijas Pārtikas centrs ir tiesīgs pieprasīt ražotājam papildu informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par pieteiktā produkta atbilstību šo noteikumu prasībām.
Latvijas Pārtikas centrs veido un uztur šajos noteikumos minētās diētiskās pārtikas reģistru, tajā iekļaujot šādu informāciju: ražotāja un importētāja vai izplatītāja juridisko, faktisko adresi, kontaktpersonas tālruņa numuru; diētiskās pārtikas tirdzniecības nosaukumu; diētiskās pārtikas lietošanas mērķi.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projektu “Par Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtu”.
Rīkojuma projekts paredz saskaņā ar Augstskolu likumu ar 2004.gada 1.maiju nodot Veselības ministrijas padotībā esošo valsts zinātnisko iestādi Latvijas eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūtu Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajai augstākās izglītības iestādei Latvijas Universitātei.
Noteikts, ka Latvijas Universitāte ir institūta mantas pienākumu un saistību pārmantotāja.
Veselības ministram paredzēts uzdot izveidot institūta nodošanas pieņemšanas komisiju, kura veiks institūta materiālo līdzekļu inventarizāciju, kā arī nodrošinās līdzekļu un lietvedības nodošanu Latvijas Universitātei.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Kārtība, kādā nodrošināma apmācība pirmās palīdzības sniegšanā, un darbu saraksts, kuros strādājošajiem nepieciešamas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā”.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā nodrošināma apmācība pirmās palīdzības sniegšanā, un to darbu sarakstu, kuros strādājošajiem nepieciešamas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā.
Apmācību pirmās palīdzības sniegšanā saskaņā ar Katastrofu medicīnas centra izstrādātām pirmās palīdzības apmācības programmām veic: izglītības iestādes, kas saņēmušas Katastrofu medicīnas centra izsniegtu apliecību; pirmās palīdzības sniegšanas apmācības instruktori, kuru atbilstību pirmās palīdzības sniegšanas apmācības veikšanai ir novērtējis Katastrofu medicīnas centrs; vispārējo pamatizglītības un vispārējo vidējās izglītības iestāžu veselības mācības pedagogi atbilstoši pamatizglītības standartam.
Katastrofu medicīnas centrs: pārrauga apmācību pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī kontrolē minētās apmācības kvalitāti; sadarbībā ar ārstniecības personu profesionālajām organizācijām izstrādā un saskaņo ar Veselības ministriju apmācības programmas pirmās palīdzības sniegšanā un pirmās palīdzības pasniedzēju apmācībā.
Pēc pirmās palīdzības sniegšanas apmācības kursa beigšanas persona saņem apliecību par pirmās palīdzības sniegšanas apmācības programmas apguvi.
Atsevišķām normatīvajos aktos noteiktajām iedzīvotāju grupām un paaugstināta riska profesiju pārstāvjiem, kam nepieciešama apmācība pirmajā palīdzībā, Katastrofu medicīnas centrs var izstrādāt īpašas apmācības programmas, saskaņojot tās ar attiecīgās nozares ministriju.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Par zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu sarakstu, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi”.
Noteikumu projekts izdots saskaņā ar likumu “Par pievienotās vērtības nodokli” un nosaka zīdaiņiem paredzētus specializētus pārtikas produktus, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi.
Paredzēts noteikt, ka pievienotās vērtības nodokļa piecu procentu likmi piemēro šādu zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm: pienam un tā produktiem; sausiem un šķidriem piena maisījumiem un piena produktiem; sojas produktiem, sausiem un šķidriem sojas maisījumiem; augļu, ogu un dārzeņu sulām, biezsulām un biezeņiem; speciāli viegli asimilējamiem gaļas produktiem un homogenizētiem jauktiem pārtikas produktiem; dzērieniem zīdaiņu uzturam: ar tēju atšķaidītām sulām, speciāli sagatavotām zīdaiņu tējām, zīdaiņu vecumam adaptētam ūdenim speciālā fasējumā (negāzēts), kā arī ārstnieciski diētiskiem enterālās barošanas produktiem: aminoskābju maisījumiem; olbaltumvielu hidrolizātiem; maisījumiem ar zemu laktozes saturu vai bez tās; bezglutēna produktiem slimajiem ar celiakiju; bezglutēna produktiem slimajiem ar fenilketonūriju; speciāliem produktiem slimajiem ar iedzimtu metabolisma patoloģiju; maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu olbaltumvielu saturu un produktiem, kuri nesatur olbaltumvielas (mākslīgais sago, milti, makaroni, maize, cepumi, putraimi, sausas pārslas); produktiem un maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu tauku saturu; produktiem un maisījumiem ar pazeminātu vai paaugstinātu ogļhidrātu saturu.
Noteikts, ka šajos noteikumos minēto pārtikas produktu marķējumā ir norādīts, ka produkts paredzēts zīdaiņu uzturam, kā arī ir pārtikas kvalitāti un nekaitīgumu apliecinoši dokumenti.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Zemkopības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariātā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Vides ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Nolietota transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtība”.
Saeimā ir pieņemts “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likums”, kurš stājas spēkā 2004.gada 1.maijā. Līdz likuma spēkā stāšanās dienai Ministru kabinetam ir jāpieņem attiecīgi noteikumi, kas izriet no likuma deleģējumiem.
Šobrīd, norakstot nolietotu transportlīdzekli, Ceļu satiksmes drošības direkcijā netiek prasīts nekāda veida apliecinājums, ka transportlīdzekļa vraks tiek likvidēts videi draudzīgā veidā. Līdz ar to transportlīdzeklis pēc norakstīšanas var tikt pamests neatbilstošās vietās.
Noteikumu projektā noteikts, ka turpmāk pirms nolietota transportlīdzekļa norakstīšanas nepieciešams saņemt likvidācijas sertifikātu, kuru izsniedz nolietotu transportlīdzekļu apstrādes uzņēmums. Pēc sertifikāta izsniegšanas direkcija noraksta nolietoto transportlīdzekli.
Noteikumu projekts nosaka: likvidācijas sertifikāta veidlapas paraugu; likvidācijas sertifikāta aizpildīšanas un izsniegšanas kārtību; gadījumus, kad likvidācijas sertifikāts nav nepieciešams.
Noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīvai 2000/53/EC par nolietotiem transportlīdzekļiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Satiksmes ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 1.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli, kuri drīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus”.

Saeima 2004.gada februārī pieņēma “Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu”, kurš stāsies spēkā 2004.gada 1.maijā. Minētais likums tiek ieviests saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām. Likuma 5.pantā noteikts, ka transportlīdzekļu sastāvdaļas un materiāli, kurus piedāvā tirgū, nedrīkst saturēt svinu, dzīvsudrabu, kadmiju vai sešvērtīgā hroma savienojumus, izņemot sastāvdaļas un materiālus, kas paredzēti izmantošanai transportlīdzekļos, kas ražoti pirms 2003.gada 1.jūlija, kā arī Ministru kabineta noteiktās sastāvdaļas un materiālus. Līdz ar to ierobežojumi, kurus noteiks noteikumu projekts, attieksies tikai uz jauniem transportlīdzekļiem, kuru būvētāji jau būs ņēmuši vērā ierobežojumus smago metālu saturam transportlīdzekļa materiālos un sastāvdaļās.
Pašreizējā redakcijā noteikumu projekts neradīs problēmas ne transportlīdzekļu īpašniekiem, ne transportlīdzekļu detaļu tirgotājiem.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Satiksmes, Veselības ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 1.martam;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remonta darbnīcu izveidei un darbībai”.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 24.2. panta otro daļu.
Saskaņā ar noteikumiem “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”, vairums transportlīdzekļu remonta darbnīcu Latvijā pašreiz ir C kategorijas uzņēmumi (iekārtas). Tas nozīmē, ka transportlīdzekļu remonta darbnīcām pirms darbības uzsākšanas vai būtiskām izmaiņām ir tikai jāiesniedz pieteikums reģionālajai vides pārvaldei, t.i., tām nav nepieciešama nekāda atļauja (izņemot gadījumus, kad uzņēmums veic arī kādas citas piesārņojošas darbības, kurām vajadzīga atļauja). Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā remonta darbnīcām tiks noteiktas vienotas vides prasības, bet joprojām nebūs vajadzīga atļauja.
Latvijā ir vairāki simti mehānisko transportlīdzekļu remonta darbnīcu. Nav zināms precīzs šādu uzņēmumu skaits, bet tos var iedalīt divās atšķirīgās grupās: lieli, labi aprīkoti un moderni uzņēmumi, kas pieder starptautiski pazīstamām kompānijām; mazas privātas transportlīdzekļu remonta darbnīcas, kurām bieži ir problēmas ar vides prasību ievērošanu.
Tansportlīdzekļu remonta darbnīcas atšķiras arī ar tajās veicamajām darbībām. Tās var būt, piemēram, mehāniskās remontdarbnīcas, virsbūvju remontdarbnīcas, krāsošanas un pretkorozijas apstrādes darbnīcas, mazgāšanas posteņi, remontdarbnīcas pie garāžām, riepu centri, automašīnu apkopes centri, motociklu un mopēdu remontdarbnīcas.
Minētie noteikumi attiecas uz uzņēmumiem, kuros veic apkopi, remontu, mazgāšanu un virsmu apstrādi sauszemes transporta līdzekļiem (ieskaitot vieglās un kravas automašīnas, autobusus, mopēdus, motociklus, triciklus un kvadraciklus, kā arī lauksaimniecības mašīnas un satiksmē neizmantojamus pārvietojamus mehānismus).

Noteikumu projekts izstrādāts Latvijas un Dānijas projekta ietvaros, ņemot vērā Dānijas pieredzi. Noteikumu kontroli veiks esošās institūcijas – reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcija.
Noteikumu projekts paredz pārejas periodu līdz 3 gadiem esošo uzņēmumu sakārtošanai atbilstoši vides prasībām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Satiksmes, Veselības ministrijā;
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Vides prasības zāģētavām un kokapstrādes iekārtām”.
Noteikumu projekts ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma “Par piesārņojumu” 24.2. panta otro daļu.
Šie noteikumi attiecas tikai uz C kategorijas piesārņojošām darbībām, kas minētas noteikumos “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai”: zāģētavas, kurās pārstrādā 2000 m³ un vairāk apaļkoku gadā; citas kokapstrādes iekārtas, kurās lieto zāģēšanas, garenfrēzēšanas un citu koksnes griešanas tehniku; iekārtas kurināmā ražošanai no koksnes atlikumiem.
Zāģētavās un kokapstrādes uzņēmumos var tikt veikti dažādi procesi, piemēram, apaļkoku uzglabāšana un šķirošana, mizošana, zāģēšana, zāģmateriālu žāvēšana, garenfrēzēšana, šķeldošana, koksnes apstrāde ar antiseptiskām vielām (aizsardzībai pret zilēšanu), atkritumu apsaimniekošana, iekšējā transporta līdzekļu uzturēšana.
Šie noteikumi neattiecas uz kokapstrādes iekārtām, kurās tiek veikti šādi procesi: augstspiediena koksnes impregnēšana; kokogļu ražošana; līmēšana, lakošana un krāsošana, piemēram, mēbeļrūpniecībā.
Noteikumu darbības joma tika noteikta pēc sākotnējas uzņēmumu tehnoloģiskās un to ietekmes uz vidi viendabības apsekošanas.
Pēc tās tika secināts, ka uzņēmumos, kuros galvenie procesi ir zāģēšana un žāvēšana, neatkarīgi no to jaudas vides aspekti, procesu tehniskie paņēmieni un pielietotie piesārņojuma attīrīšanas tehnoloģiskie paņēmieni būtībā ir tie paši, un tādēļ uz tiem var attiecināt šo noteikumu standartizētas vides prasības.
Tika nolemts neattiecināt šos noteikumus uz uzņēmumiem, kas lieto ķimikālijas, piemēram, līmes un lakas, un atstāt tos B kategorijas piesārņojošo darbību sarakstā.
Līdz ar to noteikumi ir saistoši plašam zāģētavu un kokapstrādes uzņēmumu lokam – vairāk nekā 1000 uzņēmumiem, no ļoti mazām un vienkāršām zāģētavām (ar vienkāršām kokapstrādes mašīnām un dažiem darbiniekiem) līdz ļoti lieliem uzņēmumiem ar pusautomātiskām un automātiskām kokapstrādes iekārtām un lielu darbinieku skaitu. Tomēr precīzs to skaits nav zināms.
Noteikumi ir saistoši uzņēmumiem, kuri pārstrādā 2000 m³ un vairāk apaļkoku gadā, lai nepakļautu noteikumu prasībām mazus uzņēmumus, kuriem šo noteikumu prasības būtu par stingrām un neizpildāmām.
Noteikumu projekts izstrādāts Latvijas un Dānijas projekta ietvaros, ņemot vērā Dānijas pieredzi. Noteikumu kontroli veiks esošās institūcijas – reģionālās vides pārvaldes un Vides valsts inspekcija.
Noteikumu projekts paredz pārejas periodu līdz 3 gadiem esošām zāģētavām un kokapstrādes iekārtām vides prasību ieviešanai.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Veselības, Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

Zemkopības ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Zivju infekcijas slimību apkarošanas kārtība”.
Latvijas likumdošanā nav atbilstošu normatīvo aktu, kuri regulētu zivju infekcijas slimību apkarošanu, kā arī nav pieejami statistikas dati par infekcijas slimību izplatību zivju audzētavās, upju baseina un piekrastes zonās.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek veikta zivju infekcijas slimību (lašu infekciozās anēmijas, virusālās hemorāģiskās septicēmijas un infekciozās hematopoētiskās nekrozes) apkarošana zivju audzētavās, upju baseina un piekrastes zonās.
Zivju infekcijas slimību apkarošanas pasākumus organizē Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar dzīvnieku infekcijas slimību valsts uzraudzības vai apkarošanas programmu.
Atzinumu par diagnozi, kas apstiprina zivju inficēšanos ar šo noteikumu pielikumā minētajām slimībām (izņemot lašu infekciozo anēmiju), sniedz Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs pēc attiecīgu pozitīvu laboratorisko izmeklējumu reakcijas iegūšanas. Zivju saslimšanu ar lašu infekciozo anēmiju apstiprina veterinārās ekspertīzes rezultātā vai pēc slimības klīniskajām pazīmēm.
Zivju audzētavās, upju baseina vai piekrastes zonās iegūto zivju kontroli par infekcijas slimību klātbūtni veic Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot nozvejotos lomus.
Zivju infekcijas slimību laboratorisko diagnostiku, diferenciāldiagnostiku veic Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs saskaņā ar Pārtikas un veterinārā dienesta izstrādātiem un apstiprinātiem norādījumiem. Pirmo reizi konstatējot zivju saslimšanu ar kādu no zivju infekcijas slimību ierosinātājiem, Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centrs nosaka infekcijas slimības ierosinātāja

tipu, apakštipu vai variantu.
Dzīvnieku īpašnieks, turētājs, praktizējošs veterinārārsts vai Pārtikas un veterinārā dienesta pilnvarots veterinārārsts nekavējoties ziņo Pārtikas un veterinārā dienesta teritoriālajai struktūrvienībai par inficētu zivju (laboratoriskajos izmeklējumos noteikta pozitīva reakcija uz kādu no zivju infekcijas slimībām vai lašu infekciozās anēmijas gadījumā diagnozi apstiprina pēc raksturīgām klīniskajām pazīmēm vai veterinārās ekspertīzes rezultātā) vai iespējami inficētu zivju (klīniskajā apskatē, pēcnāves patologanatomiskajos vai aizdomīgos laboratoriskajos izmeklējumos konstatēts, ka zivis, iespējams, ir inficētas ar kādu no zivju infekcijas slimību ierosinātājiem) konstatēšanu zivju audzētavā, upju baseinā vai piekrastes zonā.
Zivju audzētavas īpašnieks vai turētājs, kurā atrodas ar kādu no zivju infekcijas slimībām slimas zivis, tiek reģistrēts Pārtikas un veterinārā dienesta izveidotā reģistrā. Zivju audzētavas īpašnieks vai turētājs izveido reģistru, kurā norāda šādu informāciju: zivju audzētavā ievesto zivju, ikru un gametu izcelsmes vietu, skaitu, svaru, piegādes laiku un pārdevēju; no zivju audzētavas izvesto zivju, ikru un gametu nosūtīšanas vietu, skaitu, svaru un izmēru; zivju, ikru un gametu mirstības pakāpi. Noteikts, ka minēto reģistru īpašnieks pēc pieprasījuma uzrāda Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām un glabā ne mazāk kā četrus gadus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ārlietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Kultūras, Satiksmes, Veselības, Vides ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 1.martam;

– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā noteikumu projektu “Noteikumi par zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kārtību un darbības kontroli”.
Noteikumu mērķis ir organizēt Latvijas zvejas un akvakultūras produktu tirgu saskaņā ar ES acquis communautaire noteiktajiem zvejas un akvakultūras produktu kopīgā tirgus organizācijas principiem. Svaigo un atvēsināto zivju tirgus organizēšanā svarīga loma ir tirgus intervencei, nodrošinot zvejniekiem minimālo samaksu par tirgū piedāvātajām zivīm. Intervenci var piemērot tikai tiem produktiem, kurus ir nozvejojuši vai izaudzējuši ražotāju grupu biedri. ES ir paredzēts finansiāls atbalsts ražotāju grupu realizētiem tirgus intervences pasākumiem un ražotāju grupu darbības programmu izstrādei un īstenošanai. Tā kā tas ir noteikts Eiropas Kopienas regulās, kuras tieši piemērojamas ES dalībvalstīs, ražotāju grupu izveides iespējas Latvijā ir jāparedz attiecīgā nacionālajā likumdošanā. Ražotāju grupu veidošanās Latvijā veicinās koordinētu zvejas un akvakultūras produktu tirgus attīstību. To darbības pamatprincipi balstās uz nozvejas (ražošanas) plānošanu un piemērošanos tirgus pieprasījumam, produkcijas kvalitātes uzlabošanu un cenu stabilizēšanu, vienlaikus saglabājot zivju sugu bioloģisko daudzveidību.
Noteikumi nosaka zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kārtību un darbības kontroli, ražotāju grupu tiesības un pienākumus, kā arī paredz, ka ar ražotāju grupu darbības kontroli saistītās administratīvās funkcijas veiks Lauku atbalsta dienests.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Ekonomikas, Vides ministrijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Valsts kancelejā, saskaņojumi jāsniedz līdz 1.martam.

Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās sekretariāts
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā plāna projektu “Rīcības plāns ģimenes veida aprūpes veicināšanai bāreņiem un bez vecāku gādības palikušajiem bērniem un situācijas uzlabošanai bērnu ārpus ģimenes aprūpes iestādēs”.
Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikts, ka ģimene ir dabiska bērna attīstības un augšanas vide un katram bērnam ir neatņemamas tiesības uzaugt ģimenē. Bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns var tikt adoptēts, ievietots audžuģimenē vai viņam var tikt iecelts aizbildnis, taču daudzi bērni dzīvo bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs.
Lai veicinātu alternatīvo ārpusģimenes aprūpes formu attīstību un uzlabotu aprūpes kvalitāti bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēs, tādējādi nodrošinot individuālu pieeju bērna problēmu risināšanā un bērna gatavību integrēties sabiedrībā pēc ārpusģimenes aprūpes iestādes atstāšanas, ir izstrādāts rīcības plāns.
Rīcības plāns satur šādus pasākumus:
1. Ģimenes veida aprūpes veicināšana:
– regulāras bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu lietu pārbaudes ārpusģimenes aprūpes iestādēs, izvērtējot ievietošanas iemeslus un iespējas augt ģimeniskā vidē;
– vienreizēja pabalsta izmaksa adoptētājam Ls 1000 apmērā par katru adoptēto bērnu no ārpusģimenes aprūpes, aprūpes pabalsta Ls 35 mēnesī izmaksa adoptētājiem un aprūpes atvaļinājuma iespēja adoptētājiem bērna pirmsadopcijas aprūpes laikā, lai veicinātu vietējo adopciju;
– atlīdzības par audžuģimeņu pienākumu pildīšanu apmēra pakāpeniska palielināšana, pabalsta bērna uzturam audžuģimenē (tāpat kā aizbildņiem) izmaksa no valsts budžeta Ls 32 mēnesī un audžuģimeņu koordinatoru institūta ieviešana Latvijas reģionos, lai aktivizētu audžuģimeņu veidošanos;
– konsultāciju un apmācības nodrošināšana adoptētājiem, audžuģimenēm un aizbildņiem.
2. Sabiedrības informēšana un izglītošana:
– rokasgrāmatas izstrāde bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ārpusģimenes alternatīvo aprūpes formu izmantošanas veicināšanai pašvaldībās;
– sabiedrības informēšana par iespējām kļūt par audžuģimeni, aizbildni, adoptēt bērnu;
– pilotprojektu īstenošana pašvaldībās ar mērķi izstrādāt modeli valsts un pašvaldību institūciju sadarbībai audžuģimeņu kustības attīstīšanai.
3. Ārpusģimeņu aprūpes iestāžu izveidošana un pilnveidošana:
– bērnu ārpusģimenes aprūpes institūciju sistēmas pārkārtošana, izveidojot 3 veidu institūcijas;
– bērnu skaita pakāpeniska samazināšana bērnu ārpusģimenes aprūpes institūcijās;
– bērnu skaita samazināšana vienā grupā un nodrošinājums dzīvošanai vienā istabiņā ne vairāk kā 2 bērniem;
– uzvedības korekcijas skolu izveidošana bērniem ar asociālu uzvedību;
– obligāta ārstēšana no narkotisko un psihotropo vielu, citu apreibinošu vielu un alkohola atkarības bērniem līdz 16 gadu vecumam tikai ar vecāku (aizbildņu), audžuģimeņu piekrišanu, bet no 16 līdz 18 gadu vecumam arī ar bērna piekrišanu;
– pārskatīt prasības kvalificēta personāla skaitam ārpusģimenes aprūpes institūcijās, palielinot speciālistu skaitu, kas nodarbojas ar audzināšanu, sociālo rehabilitāciju, sociālo darbu, psiholoģisko palīdzību.
Rīcības plāna īstenošanai paredzēts izmantot valsts un pašvaldību institūcijām piešķirto tiešo funkciju veikšanai paredzētos ikgadējos valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, kā arī UNICEF līdzekļus.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības un zinātnes, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Veselības ministrijā, Latvijas Pašvaldību savienībā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomā, Valsts kontrolē, Valsts kancelejā.