Lai gan pēdējā laikā daudzas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis noteikušas ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai tās teritorijā, Labklājības ministrija (LM) norāda, ka nav pamata bažām par Eiropas darba tirgus slēgšanu, jo ES dalībvalstīs, atrodot darbu un legāli noformējot darba attiecības, labprāt tiks uzņemti arī mūsu valsts pilsoņi.

Labklājības ministre Dagnija Staķe uzskata: “Latvija 2003.gada 16.aprīlī parakstīja līgumu par pievienošanos ES, kurā noteikti arī brīvā darbaspēka kustības nosacījumi, kas Latvijai pēc pievienošanās ES nedrīkstēs būt nelabvēlīgāki par tiem, kādi tie pastāvēja līguma parakstīšanas dienā.”
Pašreizējās ES dalībvalstis, kuras noteikušas darba tirgus ierobežojumus, dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi (tātad arī Latvijas pilsoņiem), nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uz vienu darba vietu Dānijā pēc ES paplašināšanās pretendēs gan Latvijas, gan Baltkrievijas pilsonis, priekšroka būs Latvijas pilsonim.
Ministre atzīst, ka dalībvalstu noteiktie pārejas periodi brīvai darbaspēka kustībai ir arī sava veida barjera, kas dos laiku un iespēju katram indivīdam izsvērt vēlmi doties darba meklējumos uz kādu pašreizējo ES dalībvalsti. Savukārt Latvija nav plānojusi noteikt kādus ierobežojumus attiecībā uz brīvā darbaspēka kustību.
Atgādinām, ka šobrīd tikai Īrija ir saglabājusi pilnībā savu iepriekšējo nostāju – atvērt darba tirgu pēc 2004.gada 1.maija jauno ES dalībvalstu pilsoņiem. Arī Lielbritānijas darba tirgus būs pieejams jauno dalībvalstu pilsoņiem, tomēr šī atvērtība attieksies vien uz tiem pilsoņiem, kuri jau būs šajā valstī sev sagādājuši darbu, tādējādi dodot ieguldījumu Lielbritānijas sabiedrībā un ekonomikā. Turpretī līdz 2006.gada maijam tiks liegtas tiesības pretendēt uz sociālajiem pabalstiem tiem, kuri būs ieradušies darba meklējumos minētajā valstī. Savukārt pārējo ES dalībvalstu darba tirgus nebūs tik atvērts jauno ES dalībvalstu pilsoņiem.
Brīva darbaspēka pārvietošanās garantē cilvēkiem tiesības ierasties kādā no ES dalībvalstīm, apmetoties tur uz dzīvi, piesakoties darbā un strādājot saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem, kādi tiek piemēroti attiecīgās valsts iedzīvotājiem. Turklāt, pastāvot brīvai darbaspēka pārvietošanās iespējai, ES iedzīvotājiem ir lielākas izredzes atrast sev piemērotu darbu.
Nodarbinātības veicināšana joprojām ir ES un arī Latvijas prioritāte. Iesaistot darba tirgū ekonomiski neaktīvos iedzīvotājus un sek

Pašreizējās ES dalībvalstis, kuras noteikušas darba tirgus ierobežojumus, dod priekšroku darba ņēmējiem, kas ir ES dalībvalstu pilsoņi (tātad arī Latvijas pilsoņiem),
nevis darba ņēmējiem, kas ir trešo valstu pilsoņi.