Sadarbības rokasspiedieni 10 kilometru augstumā

Latvijā īsā demonstrācijas vizītē bija ieradusies NATO AWACS sistēmas gaisa telpas novērošanas lidmašīna E-3A.

NATO ģenerālmajors Garijs Vinterbergers un Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs pulkvedis Aivars Pavļukevičs Foto: Andris Kļaviņš

NATO gaisa telpas novērošanas lidmašīna E-3A Rīgas lidostā Foto: Andris Kļaviņš

Preses konferencē lidostā “Rīga” NATO ģenerālmajors Garijs Vinterbergers (Gary Winterberger) pastāstīja, ka šis lidojums ir daļa no NATO programmas “Partnerattiecības mieram”, tā plānota kopš 2003.gada. Līdzīgas draudzības un demonstrācijas vizītes notikušas daudzās partnervalstīs, piemēram, Vidusjūras baseina zemēs Gruzijā un nesen Izraēlā. Ar partnervalstīm lidmašīnu personāli tiekas regulāri, lai stiprinātu savstarpējo draudzību, dalītos pieredzē, veicinātu dialogu.
Latvija ir pussolīti no iestāšanās NATO, tāpēc notiek šis demonstrācijas lidojums, un to parasti izlemj NATO štābos. Arī Krievijai tika izteikts piedāvājums novērotāja statusā piedalīties līdzīgā lidojumā pāri Krievijai vai NATO gaisa spēku bāzēs. Uz jautājumu, kāpēc Krievijas pārstāvji nepiedalās šajā konkrētajā lidojumā, G.Vinterbergers atbildēja: “Par to, uz kuru valsti lidot, lemj NATO Eiropas spēku augstākā vadība, un katru reizi tas sākas ar ielūgumu. Valstij, uz kuru mēs lidojam, tiek dota iespēja lemt, ko kā novērotājus aicināt un ko ne.”
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku komandiera pienākumu izpildītājs pulkvedis Aivars Pavļukevičs savukārt sacīja, ka ar AWACS gaisa telpas novērošanas lidmašīnu un tās apkalpi iepazinušies Saeimas un valdības pārstāvji, kā arī NBS vadība un Gaisa spēku augstākie virsnieki. Viens no NBS uzdevumiem ir valsts gaisa telpas kontrole un aizsardzība, kas tiek realizēta “Baltnet” projekta ietvaros, iesaistot Jūras spēkus, robežsardzi un pretgaisa aizsardzības spēkus uz zemes. Tomēr pagaidām Nacionālie bruņotie spēki pilnā mērā ar šiem uzdevumiem nevar tikt galā. Par to, kāda būs Latvijas gaisa telpas aizsardzība pēc iestāšanās NATO, lems tad, kad valsts būs iestājusies aliansē. “Demonstrācijas lidojuma laikā starp Ventspili un Liepāju radarus ieslēdza tikai Latvijas sauszemes gaisa telpā uz neilgu laiku un zemā jaudas režīmā. Tā bilde, ko mēs uztvērām, daudz neatšķīrās no tās, ko uztveram no mūsu zemes radara Rēzeknē,” piebilda pulkvedis A.Pavļukevičs.
Garijs Vinterbergers:
“Cilvēki bieži kļūdaini uztver NATO gaisa agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lomas mūsdienu būtību. Agrāk tā bija saistīta ar aukstā kara uzdevumiem, un tā ir atšķirīga no tagadējiem uzdevumiem. Atšķirīgi ir paši draudi. Tagad priekšplānā izvirzījušies asimetriskie draudi, tādi kā terorisms, kas apdraud visas pasaules valstis. Saskaņā ar NATO līguma 5.pantu mēs esam veikuši lidojumu pāri visai ASV gaisa telpai. Tas tika veikts NATO starptautiskās programmas ietvaros, par to balsoja augstākās NATO amatpersonas. Mūsu lidmašīnas ir izvietotas daudzās valstīs dažādu iemeslu dēļ, pat visai miermīlīgu iemeslu dēļ, lai tās varētu palīdzēt arī iespējamo katastrofu vai glābšanas darbos. Visa AWACS loma un

Lidmašīnas E-3A “acis un ausis” – radars

misija ir būtiski mainījusies.”
NATO gaisa spēku ģenerālis augstu novērtēja vizītes organizāciju, kā arī atzīmēja, ka visi tās mērķi un izdevumi ir izpildīti, lidmašīnas personāls tika uzņemts ļoti viesmīlīgi.
Vakar lidmašīna devās uz Lietuvu. AWACS ir tikai viens no gaisa novērošanas un aizsardzības sistēmas komponentiem, un pagaidām tajā iesaistīts 12 valstu personāls.

Andris Kļaviņš

NATO spēku lidmašīna E-3A:

Spārnu vēziens – 44,45 m; garums – 46,68 m; augstums – 12,70 m
Celtspēja – 147,429 kg; operatīvais augstums – apm. 9150 m
Ātrums – vairāk nekā 866 km/h
Cena – ap 70 milj. ASV dolāru (1977.g.)
Vienā maiņā – 2 piloti, 1 navigators, 1 bortinženieris, 13 speciālisti
Radara spējas – 300–500 km, atkarībā no uzdevuma