Vai Latvijas zemnieki saņems mazāk?

Pašlaik radušās nelielas nesaskaņas starp Zemkopības ministriju un daļu Latvijas zemnieku par tiešajiem maksājumiem, kas lauksaimniekiem būs pieejami pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. “Latvijas Vēstnesis” jau rakstījis, ka Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma pārliecinoši apgalvoja: “Latvijas lauksaimnieki salīdzinājumā ar kaimiņvalstu zemniekiem nebūs zaudētāji un saņems līdzvērtīgu atbalstu.” (Skat. 12.02.2004. – red.). Savukārt lauksaimnieku organizācijas – Zemnieku saeima un Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome – nenoliedz, ka atbalsts sākumā būs līdzvērtīgs, bet mūsu valsts zemnieki būšot daudz vairāk atkarīgi no valsts budžeta līdzekļiem. Lielākā lauksaimnieku sāpe ir tā, ka valsts budžetā tiešmaksājumiem vēl nav paredzēts ne santīma.
Zemkopības ministrija lauksaimniekus mierina, ka nepieciešamie 22 miljoni latu budžetā būs ja ne līdz ar šā gada budžeta grozījumiem, tad nākamgad noteikti. Tā kā tiešos maksājumus zemnieki varēs saņemt tikai no šā gada 1.decembra līdz 2005.gada 31.martam, nav pamata satraukumam, ka budžetā nepieciešamās naudas vēl nav.

Viss vēl var mainīties

Bez tam Zemkopības ministrija norāda, ka dokumenti, kas noteiks vienotās platības maksājumus (VPM) un papildu valsts tiešos maksājumus (PVTM), vēl tiek apstiprināti Eiropas Komisijā un līdz ar to precīzas summas, kādas saņems Latvijas un citu kandidātvalstu zemnieki, vēl nav zināmas. Zemkopības ministrija izplatītajā paziņojumā norāda, ka “šobrīd salīdzinātās atbalsta maksājumu shēmas un likmes starp Baltijas valstīm varētu mainīties”. Arī 2004.gada 10.februāra preses konferencē Zemkopības ministrijā L.Straujuma uzsvēra, ka, visticamāk, Lietuvas lauksaimnieki nesaņems tik lielus tiešos maksājumus, kā pašlaik plānots.

Latvijai
mazākā aploksne

Zemkopības ministrija skaidro, ka vienotā platības maksājumu likme katrā no valstīm tiek aprēķināta, balstoties uz tā saukto finanšu aploksni, kas veidojas saskaņā ar panāktajiem sarunu rezultātiem ar Eiropas Savienību. Tā kā Lietuvas un Igaunijas vienotās platības maksājumu references platības procentuāli ir lielākas attiecībā pret kopējo lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību salīdzinājumā ar Latvijas panāktajiem sarunu rezultātiem, tad Latvijai aprēķinātā finanšu aploksne, kas paredzēta vienotā platības maksājuma aprēķināšanai, ir mazāka. Tādēļ arī vienotā platības maksājuma likme Latvijā ir mazākā no Baltijas valstīm.

Ilze Sedliņa, “LV”

ilze.sedlina@vestnesis.lv

Tiešo maksājumu salīdzinājums
Latvijā, Lietuvā un Igaunijā 2004. gadā

* Igaunijā paredzēts vienots maksājums par liellopiem.