Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar savu danci - pār visu Latviju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.06.2000., Nr. 240/241 https://www.vestnesis.lv/ta/id/8464

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jelgavas pilī - Latvijas Lauksaimniecības universitātē - tiek sveikti jaunie LLMZ akadēmijas locekļi

Vēl šajā numurā

27.06.2000., Nr. 240/241

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar savu danci — pār visu Latviju

S1.JPG (26701 BYTES)

Vakar, 26.jūnijā, Latvijas Nacionālajā teātrī ar deju kolektīvu skates laureātu koncertu sākās Latvijas skolu jaunatnes 8. dziesmu un deju svētku nedēļa.              &n Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Par Baltijas jūras valstu jaunatnes festivālu

Doma par Baltijas jūras valstu jaunatnes festivālu Latvijā 8. skolēnu Dziesmu un deju svētku laikā uzplauka Visbijā 1998. gadā, kad tur notika Baltijas jūras valstu jaunatnes ministru konference par sadarbību Baltijas jūras reģionā un mūsu jaunieši pieteica šādu iniciatīvu. Festivāla projekta vadītāja ir Valsts jaunatnes iniciatīvu centra (VJIC) direktora vietniece jaunatnes darbā un starptautiskajās attiecībās Agrita Kiopa, bet koordinatore — VJIC izglītības darba metodiķe Sanda Rieksta.

Šis Baltijas jūras valstu jaunatnes festivāls ir jauna puķe Dziesmu un deju svētku vainagā. Festivāla dalībnieki reizē ir arī šo svētku dalībnieki, un līdztekus festivāla programmai viņiem Dziesmu un deju svētku dienās ir iespēja apmeklēt visas šo svētku norises. Arī mūsu dziedātāji un dejotāji, samērojot savas iespējas un intereses, var apmeklēt festivāla pasākumus. Nupat minēto apstiprina fakts, ka arī Baltijas jūras valstu festivālu atklās 28. jūnija vakarā Daugavas krastmalā vienlaikus ar skolu jaunatnes 8. Dziesmu un deju svētkiem. Savukārt 2. jūlijā, skolēnu Dziesmu un deju svētku noslēguma un arī festivāla noslēguma dienā, kaimiņzemju viesi piedalīsies svētku dalībnieku gājienā un apmeklēs svētku noslēguma koncertu.

Festivāla pamatdoma — Baltijas jūras valstu jauniešu sadarbība un vienotība, pozitīvisma lādiņu pasmeļot kultūrā, gan viesu, gan mūsējā. Baltijas valstu vidū esam pirmie, kas nākuši klajā ar šādu iniciatīvu.

Festivālā piedalīsies vairāk nekā 200 jauniešu — no padsmit gadiem līdz apaļiem trīsdesmit. Vienīgā prasība, kas tika izvirzīta uzaicinot, — vēlme būt šādā pasākumā. Ir pieteikušies gan ansambļi, gan kultūras kopas, gan jaunatnes organizāciju pārstāvji, gan individuāli neformālie jaunieši, kurus vieno interese par Baltijas jūras valstīm un griba iepazīstināt ar savu valsti, kuriem ir būtiska savas tautas un identitātes apziņa. No visām 11 Baltijas jūras valstīm uz festivālu ieradīsies astoņu zemju pārstāvji — poļi, krievi, somi, zviedri, protams, arī igauņi, lietuvieši, latvieši un pat viesi no tālās Islandes. Diemžēl šoreiz neatbrauks dāņi, norvēģi un vācieši.

Nav nejauši, ka jau minēto valstu jaunieši tiks izmitināti Jūrmalā — Bulduru dārzkopības tehnikumā. Tādējādi arī šajās dienas jūra atgādinās par to, kas mūs vieno.

Mazliet par festivāla programmu.

Pirmā diena — "Vides diena" (29. jūnijs). Festivāla dalībnieki darbosies vai nu keramikas darbnīcā, kur no vietējā dabas materiāla — Latvijas māla, nenodarot kaitējumu apkārtējai videi, mācīsies gatavot dažādus sadzīves priekšmetus, vai arī Jūrmalas centrā apgleznos terases (moto: "Jūra, mežs, debesis — dzīvības trīsvienība"), savukārt cita interesentu grupa darbosies ar stellēm, liniem, meldriem, smilgām, vēl citi veidos smilšu figūras vai izgatavos pūķus. Bet tie, kuri gribēs praktiski padarboties meža sakopšanā, profesionāla mežsarga vadībā izvāks kritalas un izzāģēs sausstāvjus.

Otrā — "Miera, cilvēktiesību un iecietības diena" (30. jūnijs). Pulcējoties interešu grupās, tajā jaunieši apspriedīs dažādas viņus interesējošas tēmas — seksuālās un reproduktīvās tiesības un pienākumus, demogrāfisko situāciju, jauniešu sociālos jautājumus, atkarības problēmas jaunatnes vidū, globalizācijas procesu…

Trešā diena — "Nacionālo kultūru un mākslas diena" (1. jūlijs). Vecrīgā, Torņa ielā, katra festivāla dalībvalsts iekārtos savu stendu ar līdzatvestajiem suvenīriem un ēdieniem. Ar latviešu nacionālo kultūru iepazīstinās folkloras kopa "Dandari" — muzicējot un rādot latviešu tautas instrumentus, mācot mūsu tradicionālos deju soļus un rotaļas. Savukārt Mākslas akadēmijas, Kultūras akadēmijas un Latvijas Universitātes Darbmācības katedras studenti interesentiem mācīs darināt stabulītes, kult sviestu, siet prievītes, vīt vainagus… Tā nav nejaušība, ka šīm nodarbēm izvēlēta iela, nevis telpas. Festivāla rīkotāji vēlas, lai katrs garāmgājējs, arī Dziesmu un deju svētku dalībnieks, iepazītu kaut mazumiņu pasākuma dalībvalstu kultūras.

Ceturtā — "Dziemu un deju svētku diena" (2. jūlijs), kad festivāla dalībnieki piedalīsies svētku gājienā un apmeklēs svētku noslēguma koncertu. Savukārt, 30. jūnijā mums būs dota iespēja skatīt igauņu meiteņu ansambļa un somu deju grupas vieskoncertus.

S2.JPG (25697 BYTES) S3.JPG (28431 BYTES)
S4.JPG (26993 BYTES) S5.JPG (22983 BYTES)

Dzintra Ciekurzne — "Latvijas Vēstnesim"

Foto: Arnis Blumbrgs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!