Eiropas Parlamenta Ārlietu komiteja, apstiprinot ziņojumu par Latviju

Vakar, 19.februārī, Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejā notika balsojums par Elizabetes Šroteres izstrādāto EP ziņojumu par Latviju. Ārlietu komitejā pieņemtais dokuments atbalsta Latvijas valdības centienus apkarot korupciju.
Ziņojums uzteic Korupcijas novēršanas un apkarošanas pašreizējo ieguldījumu augsta līmeņa korupcijas gadījumu izmeklēšanā, vienlaikus izsakot nopietnas bažas par demokrātiskas kontroles trūkumu pār šo Ministru prezidenta pakļautībā esošo iestādi. Dokuments arī uzteic progresu juridiskās reformas jomā, vienlaikus norādot, ka Latvijai jāstrādā pie pirmstiesas izmeklēšanas termiņu samazināšanas, jārisina pārpildīto cietumu jautājums, kā arī nopietnāk jāpievēršas cilvēku tirdzniecības apkarošanai.
Grozījums, kas piedāvāja svītrot paragrāfu par problemātisko situāciju nelegālo imigrantu uzturēšanās nometnē Olainē, balsojuma laikā netika apstiprināts. Respektīvi, tas paliek ziņojumā un aicina Latvijas autoritātes nekavējoties piešķirt nometnē dzīvojošajiem cilvēkiem rezidenta statusu un darīt visu, lai veicinātu šo cilvēku integrāciju Latvijas sabiedrībā.
Ziņojumā atzīts, ka Latvijas pilsonības, valodas un izglītības politika kopumā atbilst starptautiskajiem standartiem. Komiteja uzteic naturalizācijas tempu pieaugumu 2003.gadā, vienlaikus atzīstot, ka process joprojām ir pārāk lēns, tāpēc Latvijas atbildīgās iestādes tiek aicinātas aktīvāk veicināt naturalizācijas procesu, piemēram, atvieglojot valodas prasības gados vecākiem cilvēkiem. Ziņojumā arī aicināts Latvijas valdībai pārdomāt iespēju atļaut nepilsoņiem piedalīties vietējās vēlēšanās, kā arī ieteikts drīzumā ratificēt Eiropas Padomes Mazākumtautību aizsardzības konvenciju.
Attiecībā uz izglītības sistēmu pieņemtais dokumets aicina Latvijas varas iestādes nodrošināt bilingvālās izglītības modeļa veiksmīgu funkcionēšanu skolās, kā arī uzsver nepieciešamību saglabāt adekvātu vietu izglītībai mazākumtautību valodās. Deputāti uzskata, ka elestīga jauna likuma ieviešana varētu veicināt sociālo un ekonomisko krievvalodīgo mazākumtautību integrāciju un mazināt spriedzi sabiedrībā.
Savukārt punkts par Latvijas un Krievijas attiecībām neparādās Latvijas sadaļā, jo robežlīgumu ratifikācijas problēma skar arī Igauniju. Vispārējā sadaļā EP Ārlietu komitejas deputāti skaidri uzsver, ka robežlīgumi nav parakstīti Krievijas atteikuma dēļ un tie ir attiecību normalizēšanas galvenais priekšnoteikums.
Ziņojumā konstatēts zināms progress lauksaimniecības fondu apguvei paredzētas administratīvās sistēmas izveidē. Vienlaikus Latvijas valdība tiek aicināta izmantot lauksaimniecības attīstības programmas, lai veicinātu pārtikas produkcijas diversifikāciju un augstas kvalitātes pārtikas pārstrādes uzņēmumu attīstību visā Latvijas teritorijā, tādējādi nodrošinot darbavietas tieši lauku iedzīvotājiem. Attiecībā uz ekonomiku EP Ārlietu komiteja atbalsta Eiropas Komisijas lēmumu iekļaut tādus projektus kā “Rail Baltica” prioritāšu sarakstā, veicinot Latvijas modernizāciju.
Debatēs Latvijas novērotājs Juris Dobelis, bijušais Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, kā arī EK pārstāvis atgādināja deputātiem Latvijas vēsturisko pieredzi, kuras rezultāts ir valsts pašreizējā sabiedrība. E.Šrotere skaidroja, ka vēlējusies veidot uz nākotni vērstu ziņojumu, jo ierobežota teksta apjomā nav iespējams atsaukties uz katras valsts vēsturisko pieredzi.
Eiropas Parlaments par EP Ārlietu komitejas apstiprināto ziņojumu balsos 10.marta plenārsēdē Strasbūrā.

EP preses nodaļa