Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra sēdē

Izskatīts informatīvais ziņojums “Par neatgūto debitoru parādu norakstīšanas iespējām uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām”.
Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plānu, kas paredz izvērtēt neatgūto debitoru parādu norakstīšanas iespējas debitora bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā.
Pašreiz spēkā esošās likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu, kas paredz apliekamā ienākuma korekciju, fiskālās ietekmes novērtēšanai izmantotās analīzes rezultātā ir radušies šādi secinājumi: lielākās nodokļa maksātāju daļas (2002.gadā 91,1%) uzņēmējdarbību minētā korekcija vispār neietekmē; priekšlikums mainīt normatīvo regulējumu, atļaujot norakstīt pusi no zaudēto debitoru parādu summas, ja ir uzsākta debitora bankrota procedūra, no uzņēmējdarbības atbalsta viedokļa varētu būt atbalstāms, jo samazina apgrozības līdzekļu iesaldēšanu. Tas galvenokārt skar lielos uzņēmumus ar ievērojamu apgrozījumu, peļņu, maksājamo nodokli, uzņēmumus, kas nodarbojas ar eksportu, kā arī to nozaru uzņēmumus, kuri sniedz pakalpojumus, kas tiek regulēti ar likumu “Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem”; no fiskālā viedokļa, balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, normatīvā regulējuma izmaiņu fiskālās sekas, atļaujot norakstīt pusi no debitoru parādu summas, ja uzsākta debitora bankrota procedūra, ir grūti prognozējamas. Pašreiz uz uzņēmumu ienākuma nodokļa korekciju par zaudēto debitoru parādu summām var attiecināt nodokļa ieņēmumu samazinājumu vismaz 2,8 miljonu latu apmērā. Mainot normatīvo regulējumu, turpmākajos gados iespējams nedaudz lielāks budžeta ieņēmumu samazinājums, ja to uzņēmumu skaits, kuriem bankrota procedūra uzsākta, pārsniegs to uzņēmumu skaitu, kuriem bankrota procedūra pabeigta, kā arī uz uzņēmumiem, kuriem bankrota procedūra uzsākta, būs attiecināmas salīdzinoši lielākas kreditoru parādu summas, kas attiecīgi citu uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju finanšu grāmatvedībā tiks atspoguļotas kā debitoru parādi. Tomēr pirmajos gados pēc normatīvā regulējuma izmaiņām no fiskālā viedokļa jebkurā gadījumā jārēķinās ar ievērojamu budžeta ieņēmumu samazinājumu. Tādējādi, ja nākotnē izdarītu likuma grozījumus, atļaujot norakstīt pusi no debitoru parādiem, kuri radušies pēc likuma grozījumu spēkā stāšanās, pirmajos gados pēc šādu grozījumu izdarīšanas iespējams papildu budžeta ieņēmumu samazinājums aptuveni 2 miljonu latu apmērā. Jārēķinās arī ar to, ka uzņēmumi turpinās norakstīt debitoru parādus, kuriem bankrota procedūra pabeigta. Sakarā ar Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā ir jāprecizē likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktais kritērijs, nosakot, ka zaudēto parādu norakstīšanas nolūkā debitors var būt Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents nodokļu uzlikšanas nolūkos.
Tādējādi attiecībā uz debitoru, kuriem uzsākta, bet nav pabeigta bankrota procedūra, parādiem iespējamā turpmākā rīcība ir: konceptuāli atbalstīt grozījumu izstrādi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, kas paredz, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem, ja ir izpildīti likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 1.–3.punkta kritēriji, atļauj norakstīt pusi no debitoru parādu summas, debitora bankrota procedūras uzsākšanas gadījumā, taču attiecināt šo normu tikai uz tādiem bezcerīgajiem debitoru parādiem, kas radušies pēc tam, kad spēkā stājušies attiecīgie likuma grozījumi; precizēt likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 9.panta pirmās daļas 3.punktā noteikto kritēriju, nosakot, ka zaudēto parādu norakstīšanas nolūkā debitors var būt Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents nodokļu uzlikšanas nolūkos.
Ministru kabinets nolēma atbalstīt Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā piedāvāto rīcību attiecībā uz debitoru parādu norakstīšanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām.
Finanšu ministrijai līdz 2004.gada 31.maijam uzdots izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgos grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”.
Pieņemts rīkojums “Par cukura ražošanas kvotas 2004.gadam sadali starp cukura ražošanas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)”.
Pamatojoties uz likumu “Par cukuru”, noteikumiem “Cukura ražošanas kvotu veidi un to piešķiršanas kārtība, virskvotas cukura glabāšanas un realizācijas kārtība, cukurbiešu audzētāju reģistrā iekļaujamā informācija un reģistra uzturēšanas kārtība”, rīkojuma projekts paredz cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) 2004.gadā sadalīt šādi: akciju sabiedrībai “Jelgavas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) – 41588,73 tonnas; cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 65,77 tonnas. Akciju sabiedrībai “Liepājas cukurfabrika”: cukura ražošanas pamatkvota (A kvota) – 24811,27 tonnas; cukura ražošanas papildu kvota (B kvota) – 39,23 tonnas.
Pieņemts rīkojums “Par valsts cukura ražošanas un patēriņa 2004.gada bilanci”, kurš apstiprina valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci 2004.gadam.
Likumā “Par cukuru” noteikts, ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilanci katru gadu līdz 1.martam apstiprina Ministru kabinets un ka valsts cukura ražošanas un patēriņa gada bilance ir pamats cukura ražošanas kvotas noteikšanai. Cukura bilance ietver tikai baltā cukura: atlikumu uz 01.01.2004.; plānoto saražoto daudzumu (saskaņā ar Eiropas Savienības piešķirto cukura ražošanas kvotu apjomu); plānoto importu specifiskām vajadzībām (pamatojoties uz 2003.gada apjomiem); plānoto eksportu (pamatojoties uz 2003.gadā saražotā virskvotas (C cukura) apjomu, kas saskaņā ar likumu “Par cukuru” ir jāeksportē); plānoto atlikumu uz 01.01.2005. Šī bilance zaudēs spēku līdz ar iestāšanās brīdi Eiropas Savienībā, jo tiks atcelti cukura importa un eksporta ierobežojumi, kādus nosaka pašreizējā Latvijas likumdošana, un būs spēkā Eiropas Savienības cukura importa un eksporta režīms.
Pieņemts rīkojums “Par cukura ražošanas kvotu 2004.gadam”.
Pamatojoties uz likumu “Par cukuru”, rīkojuma projekts paredz noteikt 2004.gadā cukura ražošanas pamatkvotu (A kvotu) – 66 400 tonnas un cukura ražošanas papildu kvotu (B kvotu) – 105 tonnas.
Cukura ražošanas kvotas Ministru kabinets nosaka katru gadu ar rīkojumu, pamatojoties uz iepriekšējā gada valsts cukura ražošanas un patēriņa bilanci un iespējamā patēriņa prognozēm. 2004.gada valsts cukura ražošanas kvota tiek noteikta, pamatojoties uz Latvijai piešķirto Eiropas Savienības cukura ražošanas kvotu: A kvotu – 66 400 t un B kvotu – 105 t.
2003.gadā iekšējā tirgū tika pārdotas 63 752,6 t baltā cukura. Valsts noteiktā cukura ražošanas kvota 2003.gadā bija: pamatkvota (A kvota) – 62 000 t un papildu kvota (B kvota) – 4000 t baltā cukura.
Pieņemts rīkojums “Par cukurbiešu minimālo iepirkuma cenu 2004.gadam”.
Rīkojums nosaka 2004.gadā šādas cukurbiešu minimālās iepirkuma cenas: 46,72 eiro (jeb ekvivalenta summa latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa norēķina dienā) par vienu tonnu cukurbiešu pamatkvotas (A kvotas) cukura ražošanai; 28,84 eiro (jeb ekvivalenta summa latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa norēķina dienā) par vienu tonnu cukurbiešu papildu kvotas (B kvotas) cukura ražošanai.
No 2004.gada 1.maijā šīs cenas noteiks Padomes 2001.gada 19.jūnija Regula (EK) Nr.1260/2001 par cukura nozares tirgu kopēju organizāciju. 2003./2004. tirdzniecības gadam Eiropas Savienībā šīs cenas ir noteiktas šādi: A cukurbiešu minimālā cena ir 46,72 EUR par tonnu; B cukurbiešu minimālā cena – 28,84 EUR par tonnu.
Cukurbiešu minimālajām iepirkuma cenām ir jāatbilst Eiropas Savienības cenām, jo cukurbietes tiks novāktas un cukurs ražots, kad Latvija būs Eiropas Savienības dalībvalsts.
Pieņemti “Ugunsdrošības noteikumi”, kuri nosaka ugunsdrošības prasības, kas fiziskajām un juridiskajām personām jāievēro, lai neatkarīgi no objekta īpašuma formas un atrašanās vietas novērstu un sekmīgi dzēstu ugunsgrēkus, kā arī mazinātu to sekas.
Bezpeļņas organizācija valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas standarts” pēc Iekšlietu ministrijas ieteikuma iesniedz publicēšanai laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” to Latvijas nacionālo standartu sarakstu, kurus piemēro šo noteikumu izpildei.
Noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Personai ir jāzina, kā rīkoties ugunsgrēka un evakuācijas gadījumā un kā izmantot ugunsdzēsības līdzekļus. Ja izcēlies ugunsgrēks, personai ir šādi pienākumi: ziņot par to Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, nosaucot objekta adresi, ugunsgrēka izcelšanās vietu, ziņotā